Lembergs par čaulas kompāniju aizliegumu Latvijas bankās: Valdība nesaprot, ko dara

Tas ir prātam neaptverami, kas šobrīd notiek saistībā ar nerezidentiem un tā saucamajām čaulas kompānijām, uzskata Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
“Klausies un domā, viņi prātā sajukuši?“ – komentējot valdības ieceri aizliegt čaulas kompānijas un samazināt nerezidentu īpatsvaru līdz 5%, savu sašutumu neslēpa Lembergs.
Pēc Lemberga sacītā, sanāk, ka Latvija šobrīd vēršas pret ASV. “Britu Virdžīnu salas – tā ir Lielbritānija. Vai Lielbritānija finansē terorismu? Noziedzīgu naudu slēpj? Tas ir stulbums. Nekas tamlīdzīgs tur nenotiek. Delavēras štats ASV ir čaulas kompāniju zona (…) Tagad iznāk, ka Latvija cīnās ar ASV? Ar amerikāņu izveidoto ekonomisko sistēmu? Ar Lielbritāniju? Ar Nīderlandi? Ar Kipru? Visas tās ir ES dalībvalstis,” skaidro Ventspils mērs.
Viņš norāda, ka nav redzams, kādu pozitīvu iespaidu dos šie aizliegumi. “Vai tāpēc amerikāņi likvidēs savu Delavēras štatu? Briti likvidēs Britu Virdžīnu salas vai Džersiju? Malta un Kipra likvidēs savas shēmas? (…) Mūsdienu elektronisko norēķinu laikmetā nevar atrast banku pasaulē? Bet es domāju, ka cilvēki nesaprot, ko viņi dara. Tas ir prātam neaptverami,” norādīja Lembergs.
“Tas ir vissliktākais, ka viņi nesaprot, ko dara,” uzskata politiķis, ironizējot, ka tādā gadījumā Latvijā vispār vajadzētu aizliegt tikties ar nerezidentiem. “Mēs varētu sacenties ar Ziemeļkoreju šajā ziņā,” samērā ass savos izteikumos ir Lembergs.
Kā zināms, Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFNL) ar mērķi stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm. Tāpat grozījumi paredz veicināt informācijas apmaiņu starp likuma subjektiem un tiesībaizsardzības iestādēm finanšu noziegumu apkarošanai. Plānots, ka valdība šos grozījumus izskatīs otrdien, 10. aprīlī.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Baltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālākNedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes
Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...
Lasīt tālākDzīvoklis par šauru – katrs desmitais iedzīvotājs plāno būvēt savu māju
Sākoties pavasara sezonai, kad tradicionāli aktivizējas būvniecības un dārza darbi, iedzīvotāju vidū pieaug interese par zemes iegādi. Kā liecina jaunākie Luminor bankas aptaujas dati,...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālāk