Lembergs: Latvijā izveidojusies ļoti neveselīga banku situācija – valstij šajā procesā ir jāiejaucas

Latvijā bankas ar tautsaimniecības stimulēšanu absolūti nenodarbojas, intervijā “Ventas Balss” sacīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Kā zināms, vērtējot citu valstu piemērus– ieviest pagaidu solidaritātes maksu par banku virspeļņu, arī Latvijā šādu risinājumu neizslēdz.
Kā pauda Lembergs, aiz visa atkal stāv ļoti skaists bizness: “Ir izdarīts viss, lai cilvēks nevarētu norēķināties skaidrā naudā, lai visi norēķini notiktu caur banku, lai banka, uzliekot lielas komisijas maksājumiem, kāstu mums naudu un faktiski minimizētu kreditēšanu, kurā ir riski. Vienkārši slauc kā starpnieks visus, kas maksā rēķinus. Tas ir speciāli radīts, lai bankām būtu liela peļņa.”
Viņa ieskatā būtu jāsāk ir ar kaut ko citu: “Mums bankām ir monopolstāvoklis. Ir jāievieš regulācija. Es darītu tā: norēķinu sistēmu iedzīvotājiem par visa veida pakalpojumiem vajadzētu atdalīt no banku sektora. Tā kā Latvijā izveidojusies ļoti neveselīga banku situācija, valstij šajā procesā ir jāiejaucas. Cilvēkam interesē, lai viņš nemaksātu nesamērīgu komisiju. Banku darbībai ir jāpieiet pilnīgi no cita – klienta, patērētāja – aspekta. ”
“Faktiski man nav ne mazāko šaubu, ka viņi savā starpā ir noslēguši karteļa līgumu un tagad slauc visus – gan fiziskas, gan juridiskas personas –, un ar tautsaimniecības stimulēšanu absolūti nenodarbojas. Faktiski tādu pieeju ļoti nostimulēja diemžēl tad, kad bija Kučinska valdība, un Dana Reizniece-Ozola diemžēl bija finanšu ministre tajā laikā. Tam jāpieiet radikāli savādāk. Uzliks lielāku nodokli – viņi palielinās jums tarifu. Kāds jums labums no tā?” komentēja Lembergs.
Vēl par tēmu:
Plānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākBaltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālākDzīvoklis par šauru – katrs desmitais iedzīvotājs plāno būvēt savu māju
Sākoties pavasara sezonai, kad tradicionāli aktivizējas būvniecības un dārza darbi, iedzīvotāju vidū pieaug interese par zemes iegādi. Kā liecina jaunākie Luminor bankas aptaujas dati,...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālāk