Lembergs: Latvijā izveidojusies ļoti neveselīga banku situācija – valstij šajā procesā ir jāiejaucas
Latvijā bankas ar tautsaimniecības stimulēšanu absolūti nenodarbojas, intervijā “Ventas Balss” sacīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Kā zināms, vērtējot citu valstu piemērus– ieviest pagaidu solidaritātes maksu par banku virspeļņu, arī Latvijā šādu risinājumu neizslēdz.
Kā pauda Lembergs, aiz visa atkal stāv ļoti skaists bizness: “Ir izdarīts viss, lai cilvēks nevarētu norēķināties skaidrā naudā, lai visi norēķini notiktu caur banku, lai banka, uzliekot lielas komisijas maksājumiem, kāstu mums naudu un faktiski minimizētu kreditēšanu, kurā ir riski. Vienkārši slauc kā starpnieks visus, kas maksā rēķinus. Tas ir speciāli radīts, lai bankām būtu liela peļņa.”
Viņa ieskatā būtu jāsāk ir ar kaut ko citu: “Mums bankām ir monopolstāvoklis. Ir jāievieš regulācija. Es darītu tā: norēķinu sistēmu iedzīvotājiem par visa veida pakalpojumiem vajadzētu atdalīt no banku sektora. Tā kā Latvijā izveidojusies ļoti neveselīga banku situācija, valstij šajā procesā ir jāiejaucas. Cilvēkam interesē, lai viņš nemaksātu nesamērīgu komisiju. Banku darbībai ir jāpieiet pilnīgi no cita – klienta, patērētāja – aspekta. ”
“Faktiski man nav ne mazāko šaubu, ka viņi savā starpā ir noslēguši karteļa līgumu un tagad slauc visus – gan fiziskas, gan juridiskas personas –, un ar tautsaimniecības stimulēšanu absolūti nenodarbojas. Faktiski tādu pieeju ļoti nostimulēja diemžēl tad, kad bija Kučinska valdība, un Dana Reizniece-Ozola diemžēl bija finanšu ministre tajā laikā. Tam jāpieiet radikāli savādāk. Uzliks lielāku nodokli – viņi palielinās jums tarifu. Kāds jums labums no tā?” komentēja Lembergs.
Vēl par tēmu:
Aiz viltotas mājaslapas, “uzmācīgiem” zvaniem un ātrās peļņas solījumiem var slēpties krāpniecības shēma
Aiz pēkšņi saņemtas e-pasta vēstules vai nepazīstama zvana nereti slēpjas kāda populāra vai jauna krāpniecības shēma, kas var būt mērķēta uz ikvienu – gan privātpersonām, gan uzņēmumiem....
Lasīt tālākValdība sper soli taisnīgākas un ilgtspējīgākas izdienas pensiju sistēmas virzienā
Pirmdien, 13. oktobrī, Ministru kabinets ārkārtas sēdē izskatīja un atbalstīja nozaru atbildīgo iestāžu sagatavotos likumprojektus, kas īsteno Valsts kancelejas izstrādāto izdienas pensiju...
Lasīt tālākJauna drošības funkcija: veicot bankas pārskaitījumu tiks pārbaudīti saņēmēja dati
No rītdienas, 9. oktobra, stājas spēkā jauni maksājumu noteikumi, kas izstrādāti saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) Zibmaksājumu regulas prasībām. Veicot pārskaitījumus, banka turpmāk...
Lasīt tālākKo zināt par bērna pirmo maksājumu karti un kabatas naudu?
Visbiežāk bērnu finanšu pratība sākas ģimenē, un vecāki ar savu piemēru un skaidrojumiem palīdz veidot bērnu attieksmi pret naudu un tās izmantošanu. Veiksmīga finanšu prasmju attīstīšana...
Lasīt tālākGandrīz puse Baltijas iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots laiks mājokļa iegādei
Luminor bankas jaunākā aptauja liecina, ka aptuveni puse Baltijas valstu iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots brīdis iegādāties mājokli. Sabiedrības skatījums uz mājokļa iegādi...
Lasīt tālākGandrīz puse iedzīvotāju neveido uzkrājumus; drošības spilvens ir tikai piektdaļai
Teju puse – 46 % – iedzīvotāju nav nedz paraduma regulāri uzkrāt, nedz ir atlikta kāda naudas summa neparedzētiem gadījumiem, liecina Swedbank apkopotie dati par krāšanas paradumiem Latvijā....
Lasīt tālākKrāpšana ar viltotiem QR kodiem: jauns drauds maksājumiem ikdienā
QR kodi jeb kvadrātkodi mūsdienās ir bieži sastopami – tie atrodami uz afišām, reklāmām, informatīvajiem stendiem, vizītkartēm, reizēm tos izmanto, lai varētu apskatīt kafejnīcas ēdienkarti...
Lasīt tālākKā mainījušies hipotekāro kredītu ikmēneša maksājumi Baltijas valstīs?
Citadeles dati liecina, ka Latvijā vidējā aizdevuma summa 2025. gada laikā bijusi par 25–35 % zemāka nekā Igaunijā un Lietuvā, kas galvenokārt skaidrojams ar zemāku mājokļu cenu līmeni....
Lasīt tālākTeju puse patēriņa kredītu ņēmēju aizņemas neplānotiem vai sezonāliem izdevumiem
Latvijā patēriņa kredīti visbiežāk kalpo kā atbalsts ikdienas izdevumu segšanai - šādam mērķim to izmanto teju puse šī kredīta aizņēmēju, un tas ir augstākais rādītājs starp Baltijas...
Lasīt tālākVērojams straujš hipotekāro kredītu pieaugums Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, reģioni tuvojas Rīgas tempam
Latvijas nekustamo īpašumu tirgū šī gada pirmajā pusgadā novērots būtisks aktivitātes kāpums. Swedbank apkopotie dati liecina, ka noslēgto hipotekāro kredītu skaits palielinājies par...
Lasīt tālāk