Lembergs: Latvijā izveidojusies ļoti neveselīga banku situācija – valstij šajā procesā ir jāiejaucas

Latvijā bankas ar tautsaimniecības stimulēšanu absolūti nenodarbojas, intervijā “Ventas Balss” sacīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Kā zināms, vērtējot citu valstu piemērus– ieviest pagaidu solidaritātes maksu par banku virspeļņu, arī Latvijā šādu risinājumu neizslēdz.
Kā pauda Lembergs, aiz visa atkal stāv ļoti skaists bizness: “Ir izdarīts viss, lai cilvēks nevarētu norēķināties skaidrā naudā, lai visi norēķini notiktu caur banku, lai banka, uzliekot lielas komisijas maksājumiem, kāstu mums naudu un faktiski minimizētu kreditēšanu, kurā ir riski. Vienkārši slauc kā starpnieks visus, kas maksā rēķinus. Tas ir speciāli radīts, lai bankām būtu liela peļņa.”
Viņa ieskatā būtu jāsāk ir ar kaut ko citu: “Mums bankām ir monopolstāvoklis. Ir jāievieš regulācija. Es darītu tā: norēķinu sistēmu iedzīvotājiem par visa veida pakalpojumiem vajadzētu atdalīt no banku sektora. Tā kā Latvijā izveidojusies ļoti neveselīga banku situācija, valstij šajā procesā ir jāiejaucas. Cilvēkam interesē, lai viņš nemaksātu nesamērīgu komisiju. Banku darbībai ir jāpieiet pilnīgi no cita – klienta, patērētāja – aspekta. ”
“Faktiski man nav ne mazāko šaubu, ka viņi savā starpā ir noslēguši karteļa līgumu un tagad slauc visus – gan fiziskas, gan juridiskas personas –, un ar tautsaimniecības stimulēšanu absolūti nenodarbojas. Faktiski tādu pieeju ļoti nostimulēja diemžēl tad, kad bija Kučinska valdība, un Dana Reizniece-Ozola diemžēl bija finanšu ministre tajā laikā. Tam jāpieiet radikāli savādāk. Uzliks lielāku nodokli – viņi palielinās jums tarifu. Kāds jums labums no tā?” komentēja Lembergs.
Vēl par tēmu:
Iedzīvotāji šogad apņemas vairāk pelnīt un iekrāt
Jauns gads daudziem asociējas ar jaunu sākumu, kas mudina pievērsties saviem finanšu paradumiem un domāt par nākotnes mērķiem. Jaunākie Luminor bankas aptaujas dati* liecina, ka teju trešdaļa...
Lasīt tālākKāda ir pensiju plaisa starp algotiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem?
Latvijā pašnodarbināto personu teorētiskā nākotnes pensija, ņemot vērā atšķirīgās sociālo iemaksu likmes, ir aptuveni 60 % apmērā no tā, ko līdzvērtīgos apstākļos saņemtu algots...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem
Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem, priekšroku dodot uzkrājumu veidošanai un finanšu drošībai, liecina bankas Citadele veiktā aptauja par iedzīvotāju finanšu...
Lasīt tālākAptauja: iedzīvotāji kopumā tiek galā ar rēķiniem, bet ziemā daļai grūtības pieaug
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā grūtības, liecina Luminor bankas aptauja. Ekonomiskā situācija kopumā stabilizējas, lai gan atsevišķās patēriņa...
Lasīt tālākNo 2026. gada 1. janvāra palielināts minimālo ienākumu apmērs
Līdz ar Jaunā gada iestāšanos palielināts atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, sociālās...
Lasīt tālākGada nogalē pieaug interese par pensiju 3. līmeni – iemaksas palielinās par 40 %
Tuvojoties gada noslēgumam, iedzīvotāji arvien aktīvāk pārskata savus finanšu paradumus un domā par ilgtermiņa drošību. Viens no populārākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā rūpēties...
Lasīt tālākIenākumi šogad aug, īpaši gados jaunajiem un Vidzemē
Divreiz vairāk ir to iedzīvotāju, kuru ienākumi gada laikā auguši, nevis samazinājušies, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. 41 % Latvijas iedzīvotāju apstiprina, ka viņu ienākumi šogad...
Lasīt tālākBaltijas perspektīva 2026. gadā: no noturības uz mērķtiecīgu izaugsmi, ko virza inovācijas
Baltijas valstu ekonomikas turpina apliecināt noturību makroekonomiskās nenoteiktības un tarifu izraisītas tirgus svārstības apstākļos, uzrādot pakāpeniskas atveseļošanās pazīmes, lai...
Lasīt tālākŠogad finanšu situācija uzlabojusies 25% iedzīvotāju, un kopējais noskaņojums sasniedzis sešu gadu augstāko līmeni
Iedzīvotājiem, vērtējot savu finanšu situāciju aizejošajā 2025. gadā, atgriezusies pirmspandēmijas pārliecība, un kopējais sentiments sasniedzis augstāko līmeni pēdējo sešu gadu laikā....
Lasīt tālākLielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju svētkiem tērēs no algas, nevis uzkrājumiem
Tuvojoties svētkiem un apdāvināšanas laikam, Latvijas iedzīvotāju maciņos parasti iestājas lielāka rosība. Lielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju savus svētku tēriņus šogad plāno segt...
Lasīt tālāk