Latvijas Banka izlaiž zelta kolekcijas monētu “Atslēdziņa”

Šodien, 27. maijā, Latvijas Banka laidusi klajā zelta kolekcijas monētu “Atslēdziņa”, kas tapusi, māksliniekam Laimonim Šēnbergam iedvesmojoties no atslēgas motīva latviešu kultūras mantojumā.
Mazās zelta monētiņas “Atslēdziņa” mākslinieciskajai ierosmei kalpojis latviešu kultūras mantojums – pūralādes slēdzene un apkalumi, kurus senie amatnieki darināja izsmalcināti greznus.
Atslēgai piemīt īpaša, varētu pat teikt – mazliet mistiska simboliska nozīme. Tai ir spēja gan atslēgt, gan aizdarīt: atvērt durvis uz konkrētu telpu, dot piekļuvi bagātībām vai arī šīs iespējas liegt. Atslēgai piemīt vara, kas to paaugstina, paceļ pāri citiem objektiem lietu pasaulē.
Japānā atslēga tiek uzskatīta par veiksmes zīmi, jo tā simboliski atver durvis uz apslēptiem gara dārgumiem. Ar kristietību saistītajos mākslas darbos divas atslēgas atspoguļo Sv. Pētera varu: atvērt gan paradīzes, gan elles vārtus. Arī pāvesta ģerbonī redzam divas atslēgas. Savukārt viduslaikos atslēgu nodošanas rituālam bija simboliska nozīme: tā bija pilnīga varas pārņemšana. Pasakās un teikās atslēga nereti simbolizē dažādus šķēršļus, kas jāpārvar, lai nonāktu pie noslēpuma atminēšanas.
Monētas priekšpusē atveidota atslēga un pūralādes apkalumu fragmenti, bet aizmugurē – slēdzenes apkalums.
Kolekcijas monētas grafiskā dizaina autors ir daudzu kolekcijas monētu autors, viens no visu laiku izcilākajiem latviešu plakāta māksliniekiem un dizaingrafiķiem, kolekcijas monētu idejas iedvesmotājs Laimonis Šēnbergs. Monētas plastiskā veidojuma autore ir māksliniece Ligita Franckeviča.
Jauno monētu no 27. maija plkst. 12.00 varēs iegādāties Latvijas Bankas numismātikas produktu iegādes vietnē e-monetas.lv. Monētas cena – 98.00 eiro, iegādes limits vienai personai – 2 monētas. Monētas tirāža ir 2000 eks. Monēta izgatavota Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande).
Kolekcijas monēta “Atslēdziņa” ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā (tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo kolekcijas monētas pēc būtības ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas).
Vēl par tēmu:
Ar vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākBaltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālāk