Latvijas Banka izlaiž zelta kolekcijas monētu “Atslēdziņa”

Šodien, 27. maijā, Latvijas Banka laidusi klajā zelta kolekcijas monētu “Atslēdziņa”, kas tapusi, māksliniekam Laimonim Šēnbergam iedvesmojoties no atslēgas motīva latviešu kultūras mantojumā.
Mazās zelta monētiņas “Atslēdziņa” mākslinieciskajai ierosmei kalpojis latviešu kultūras mantojums – pūralādes slēdzene un apkalumi, kurus senie amatnieki darināja izsmalcināti greznus.
Atslēgai piemīt īpaša, varētu pat teikt – mazliet mistiska simboliska nozīme. Tai ir spēja gan atslēgt, gan aizdarīt: atvērt durvis uz konkrētu telpu, dot piekļuvi bagātībām vai arī šīs iespējas liegt. Atslēgai piemīt vara, kas to paaugstina, paceļ pāri citiem objektiem lietu pasaulē.
Japānā atslēga tiek uzskatīta par veiksmes zīmi, jo tā simboliski atver durvis uz apslēptiem gara dārgumiem. Ar kristietību saistītajos mākslas darbos divas atslēgas atspoguļo Sv. Pētera varu: atvērt gan paradīzes, gan elles vārtus. Arī pāvesta ģerbonī redzam divas atslēgas. Savukārt viduslaikos atslēgu nodošanas rituālam bija simboliska nozīme: tā bija pilnīga varas pārņemšana. Pasakās un teikās atslēga nereti simbolizē dažādus šķēršļus, kas jāpārvar, lai nonāktu pie noslēpuma atminēšanas.
Monētas priekšpusē atveidota atslēga un pūralādes apkalumu fragmenti, bet aizmugurē – slēdzenes apkalums.
Kolekcijas monētas grafiskā dizaina autors ir daudzu kolekcijas monētu autors, viens no visu laiku izcilākajiem latviešu plakāta māksliniekiem un dizaingrafiķiem, kolekcijas monētu idejas iedvesmotājs Laimonis Šēnbergs. Monētas plastiskā veidojuma autore ir māksliniece Ligita Franckeviča.
Jauno monētu no 27. maija plkst. 12.00 varēs iegādāties Latvijas Bankas numismātikas produktu iegādes vietnē e-monetas.lv. Monētas cena – 98.00 eiro, iegādes limits vienai personai – 2 monētas. Monētas tirāža ir 2000 eks. Monēta izgatavota Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande).
Kolekcijas monēta “Atslēdziņa” ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā (tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo kolekcijas monētas pēc būtības ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas).
Vēl par tēmu:
Iedzīvotāji šogad apņemas vairāk pelnīt un iekrāt
Jauns gads daudziem asociējas ar jaunu sākumu, kas mudina pievērsties saviem finanšu paradumiem un domāt par nākotnes mērķiem. Jaunākie Luminor bankas aptaujas dati* liecina, ka teju trešdaļa...
Lasīt tālākKāda ir pensiju plaisa starp algotiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem?
Latvijā pašnodarbināto personu teorētiskā nākotnes pensija, ņemot vērā atšķirīgās sociālo iemaksu likmes, ir aptuveni 60 % apmērā no tā, ko līdzvērtīgos apstākļos saņemtu algots...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem
Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem, priekšroku dodot uzkrājumu veidošanai un finanšu drošībai, liecina bankas Citadele veiktā aptauja par iedzīvotāju finanšu...
Lasīt tālākAptauja: iedzīvotāji kopumā tiek galā ar rēķiniem, bet ziemā daļai grūtības pieaug
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā grūtības, liecina Luminor bankas aptauja. Ekonomiskā situācija kopumā stabilizējas, lai gan atsevišķās patēriņa...
Lasīt tālākNo 2026. gada 1. janvāra palielināts minimālo ienākumu apmērs
Līdz ar Jaunā gada iestāšanos palielināts atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, sociālās...
Lasīt tālākGada nogalē pieaug interese par pensiju 3. līmeni – iemaksas palielinās par 40 %
Tuvojoties gada noslēgumam, iedzīvotāji arvien aktīvāk pārskata savus finanšu paradumus un domā par ilgtermiņa drošību. Viens no populārākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā rūpēties...
Lasīt tālākIenākumi šogad aug, īpaši gados jaunajiem un Vidzemē
Divreiz vairāk ir to iedzīvotāju, kuru ienākumi gada laikā auguši, nevis samazinājušies, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. 41 % Latvijas iedzīvotāju apstiprina, ka viņu ienākumi šogad...
Lasīt tālākBaltijas perspektīva 2026. gadā: no noturības uz mērķtiecīgu izaugsmi, ko virza inovācijas
Baltijas valstu ekonomikas turpina apliecināt noturību makroekonomiskās nenoteiktības un tarifu izraisītas tirgus svārstības apstākļos, uzrādot pakāpeniskas atveseļošanās pazīmes, lai...
Lasīt tālākŠogad finanšu situācija uzlabojusies 25% iedzīvotāju, un kopējais noskaņojums sasniedzis sešu gadu augstāko līmeni
Iedzīvotājiem, vērtējot savu finanšu situāciju aizejošajā 2025. gadā, atgriezusies pirmspandēmijas pārliecība, un kopējais sentiments sasniedzis augstāko līmeni pēdējo sešu gadu laikā....
Lasīt tālākLielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju svētkiem tērēs no algas, nevis uzkrājumiem
Tuvojoties svētkiem un apdāvināšanas laikam, Latvijas iedzīvotāju maciņos parasti iestājas lielāka rosība. Lielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju savus svētku tēriņus šogad plāno segt...
Lasīt tālāk