Latvijas Banka izlaiž kolekcijas monētu “Bērnu prieki”

Ceturtdien, 4. jūlijā, Latvijas Banka izlaidīs kolekcijas monētu “Bērnu prieki”, kas ir veltījums rakstnieka Viļa Plūdoņa 150 gadu jubilejai un attēlo divus ikvienam pazīstamus un iecienītus bērnu dzejoļus – “Zaķīšu pirtiņa” un “Rūķīši un Mežavecis”. Šī monēta iepriecinās gan bērnus, gan pieaugušos, liekot tiem atgriezties savā bērnībā.
V. Plūdoņa bērnu dzeja sakņojas latviešu folklorā. Rakstnieks bērnībā klausījās vecāsmātes stāstītās pasakas un tautasdziesmas, ko vēlāk ietērpa saistošā dzejas valodā, attēlojot bērnu dzīvesprieku un Latvijas dabas skaistumu.
Monētas grafiskā dizaina autore ir pazīstamā bērnu grāmatu ilustratore Anna Vaivare, kas V. Plūdoņa daiļradei veltītajā monētā iekļāvusi dzejoļus “Rūķīši un Mežavecis” (1913) un “Zaķīšu pirtiņa” (1915). No pirmā dzejoļa māksliniece izvēlējusies atveidot meža rūķu pikošanos, kad sagaidīts pirmais sniegs. Otrais dzejolis attēlo zaķu mazgāšanos pirtī, kas latviešiem kā senākos laikos, tā vēl joprojām ir iecienīta miesu un garu veseļojoša nodarbe. Kaut abi dzejoļi ir par rūķiem un zaķiem, un citām meža radībām, saprotam, ka dzejnieks vēsta par bērniem un viņu saskari ar brīnišķīgo dabas un tradīciju pasauli, kam viņa daiļradē ir nozīmīga loma.
Monētas plastiskā veidojuma autore ir pieredzējusī māksliniece Ligita Franckeviča.
Latviešu literatūras klasiķis Vilis Lejnieks (1874–1940), kuru plašāk pazīstam kā Vili Plūdoni, rakstniecības gaitu sākumā pieņēma pseidonīmu Plūdons, ko nostiprināja par savu uzvārdu. To viņš aizguva no dzejnieka Ausekļa izveidotā latviešu dievību saraksta, kurā Plūdons minēts kā ūdeņu dievs.
V. Plūdons dzimis Zemgalē, bērnību un vēlāk vasaras pavadījis skaistās Mēmeles tiešā tuvumā un mežu ielokā. Zemgales lauki, māju apkaime un apkārt esošie meži viņam bijuši ļoti mīļi, un tie daudz apdzejoti viņa darbos. V. Plūdonim patika rakstīt, atrodoties dabā – starp kokiem un ūdeņiem.
Kolekcijas monētas iegāde būs iespējama tikai tīmekļvietnē e-monetas.lv no 4. jūlija plkst. 12.00. Monētas cena – 75.00 eiro, iegādes limits vienai personai – 4 monētas. Monētas tirāža ir 4000 eks. Monēta kalta Nīderlandes kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt.
Vēl par tēmu:
Aug norēķinu summas maksājumu termināļos – tērējam vidēji 19 eiro
Latvijā iedzīvotāji ikdienā arvien biežāk izvēlas norēķināties bezskaidrā naudā, un šī tendence turpina veicināt arī pieprasījumu pēc karšu pieņemšanas risinājumiem tirgotāju...
Lasīt tālākNauda vai uzticēšanās? Ko par attiecībām atklāj partnera algas zināšana
Lielākajā daļā partnerattiecību Latvijā ienākumu jautājumi nav noslēpums – 86 % iedzīvotāju zina, cik nopelna viņu partneris, liecina bankas Citadele aptauja. Vienlaikus dati rāda, ka...
Lasīt tālākSargājam savu pasi, bet ne digitālos datus: kāpēc?
Ikviens no mums zina, cik svarīgi ir sargāt savu pasi – mēs to glabājam drošā vietā un rūpīgi uzmanām, dodoties ceļojumos. Tomēr, kad runa ir par mūsu digitālajiem datiem un “pēdu”,...
Lasīt tālākArvien vairāk tirgotāju Latvijā ievieš maksājumu termināļus; pieaugums 10 %
Latvijā iedzīvotāji ikdienā arvien biežāk izvēlas norēķināties bezskaidrā naudā, un šī tendence turpina veicināt arī pieprasījumu pēc karšu pieņemšanas risinājumiem tirgotāju...
Lasīt tālākFiskālās disciplīnas padome: bez izmaiņām iespējama budžeta situācijas pasliktināšanās
Kaut gan šobrīd fiskālā situācija ir stabila, bez politikas izmaiņām Latvijai tuvākajos gados draud būtiska fiskālās situācijas pasliktināšanās. Tāpēc valdībai jau šobrīd jāīsteno...
Lasīt tālākKāpēc lielie pārtikas tēriņi liecina par problēmām Latvijas ekonomikā?
Latvijā mājsaimniecību budžeta sadalījums būtiski atšķiras no Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem – iedzīvotāji krietni lielāku daļu ienākumu novirza pirmās nepieciešamības...
Lasīt tālākTrīsistabu dzīvoklis 602. sērijā – biežākā pircēju izvēle Latvijā
Latvijā pērn mājokļu kredītņēmēju vidū populārākā izvēle bija kompakts trīsistabu dzīvoklis 602. sērijas projektā, liecina Luminor bankas dati. Vienlaikus saglabājās augsta interese...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālāk