Latvijas Banka izlaidīs 2 eiro piemiņas monētu “Saulespuķe Ukrainai”

Otrdien, 30. maijā, Latvijas Banka izlaidīs īpašu 2 eiro piemiņas monētu, kas veltīta Ukrainas saulespuķēm – miera un brīvības simbolam. Šīs 2 eiro piemiņas monētas turpina tautā iemīļoto īpaša dizaina vienlatnieku tradīciju pēc eiro ieviešanas.
Monēta “Saulespuķe Ukrainai”, tāpat kā iepriekš izlaistā kolekcijas monēta “Ukrainas brīvībai”, ir veltījums Ukrainas cīņai par brīvību – gūtie ienākumi no abām monētām tiks ziedoti Ukrainai.
Monētas grafiskā dizaina autors Krišs Salmanis 2 eiro piemiņas monētā ietvēris ideju, ka saule jeb gaisma, ko mēs novēlam Ukrainai sasniegt pēc iespējas ātrāk, pagaidām ir kā cerību stars.
Monētas nacionālajā pusē attēlots viens no ukraiņu tautas simboliem cīņā par mieru – saulespuķe. Ukraina ir pasaulē lielākā saulespuķu audzētāja un saulespuķu eļļas eksportētājvalsts. Taču saulespuķes ir nozīmīgas ne tikai no tautsaimniecības viedokļa – kopš Krievija sāka nežēlīgo karu Ukrainā, saulespuķe kļuvusi arī par globālu miera simbolu. Pirmo reizi saulespuķes Ukrainā kā miera simbols tika iestādītas Pervomaiskas raķešu bāzē, lai atzīmētu kodolieroču izvešanu no valsts. Pašlaik saulespuķes cilvēki visā pasaulē izmanto, lai paustu vienotību ar Ukrainas tautu.
Monētas “Saulespuķe Ukrainai” tirāža apgrozības kvalitātē jeb tīstokļos ir 400 000 eksemplāru, savukārt Brilliant Uncirculated kvalitātē suvenīriesaiņojumā –15 000 eksemplāru. Cena monētai suvenīriesaiņojumā ir 15.00 eiro – gūtie ienākumi no katras pārdotās suvenīrkartītes tiks ziedoti Ukrainai.
Lai monētas savā īpašumā varētu iegūt iespējami plašāks interesentu loks, noteikts iegādes limits vienai personai – 7 suvenīriesaiņojumi un 1 tīstoklis.
Monētas “Saulespuķe Ukrainai” nacionālās puses grafisko dizainu veidojis mākslinieks Krišs Salmanis, kas ir arī monētas “Kārlis Zāle” grafiskā dizaina autors. Monētas plastiskā veidojuma autors ir mākslinieks Jānis Strupulis. Monētas kopīgās puses autors ir mākslinieks Luks Luikss (Luc Luycx), un monētu materiāls un izmērs neatšķiras no citām 2 eiro apgrozības monētām.
Monētas nacionālajā pusē ir attēlota saulespuķe un ietverts uzraksts “SLAVA UKRAINAI!”, kā arī valsts nosaukums (LATVIJA) un izlaišanas gads (2022). Monēta kalta UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva).
Latvijas Bankas tīmekļvietnē e-monetas.lv pieejama iegādei arī kolekcijas monēta “Ukrainas brīvībai”, kuras autors ir atzītais ukraiņu mākslinieks Serhijs Maidukovs (Sergiy Maidukov). Šīs monētas skatpunktu mākslinieks koncentrējis uz vienu vienīgu vārdu – ВОЛЯ –, kam viņa dzimtajā valodā ir daudznozīmju jēga: BRĪVĪBA; GRIBA; VARA. Monētas plastiskā veidojuma autore ir Ligita Franckeviča.
Abas Latvijas Bankas monētas, kas veltītas Ukrainai, ir atgādinājums – nedrīkst pagurt un samierināties ar Ukrainā notiekošo. Ukrainas brīvība ir mūsu visu atbildība. Latvijas Banka izsaka pateicību katram, kurš, iegādājoties šīs monētas, atbalsta Ukrainu cīņā par tās brīvību.
Ikvienai eiro zonas valstij ir tiesības katru gadu emitēt līdz divām īpaša dizaina 2 eiro piemiņas monētām, kā arī vēl vienu piemiņas monētu kalt vairāku eiro zonas valstu kopīgas programmas ietvaros, ja tāda tiek organizēta.
Latvijas Banka turpina īpaša dizaina apgrozības monētu kalšanas tradīciju Latvijā. Eiro piemiņas monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eiro zonas valstīs.
Vēl par tēmu:
Latvijas iedzīvotāji pārskata tēriņus – priekšroka pamatvajadzībām, taupa uz ārējo izskatu un izklaidi
Augsto dzīves izmaksu dēļ Latvijas iedzīvotāji aizvien biežāk pārskata savus ikdienas tēriņus un pieņem pārdomātākus finanšu lēmumus. Savukārt jaunieši veido jaunu patēriņa kultūru...
Lasīt tālākMājokļa iegāde: pirkt mazāku vai krāt ilgāk pirmajai iemaksai
Mājokļa iegāde ir viens no nozīmīgākajiem finanšu lēmumiem dzīvē, un veidi tā sasniegšanai var būt dažādi. Luminor bankas aptauja* rāda, ka vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju (36%)...
Lasīt tālākProcentu likmju stabilitāte – ilūzija vai realitāte?
Šonedēļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome sanāk uz monetārās politikas sēdi, kuras laikā tiks lemts par bāzes procentu likmju jautājumu. Tirgus dalībnieki tālāku likmju samazinājumu...
Lasīt tālākLM rosina mazināt VSAOI samaksas termiņu pagarinājumu negatīvo ietekmi uz vecuma pensijas apmēru
Šā brīža normatīvajā regulējumā darba devēji nepieciešamības gadījumā var pieteikties valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) samaksas termiņa pagarinājumam, taču...
Lasīt tālākBūtiskākais pasaules ekonomikā: Eirozonas ekonomikas noskaņojums sasniedz pēdējo gadu rekordu
Oktobrī eirozonas uzņēmējdarbības noskaņojums piedzīvoja būtisku uzlabojumu – kopējais PMI indekss pieauga līdz 52,2 punktiem, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2022. gada sākuma. Uzlabojumu...
Lasīt tālākAptauja: Vairums Latvijas iedzīvotāji stabili justos ar ienākumiem virs 2000 eiro pēc nodokļu nomaksas
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju finansiālu drošību izjūt, ja ikmēneša ienākumi pēc nodokļu nomaksas sasniedz vismaz 2000 eiro. To atklāj jaunākie bankas Citadeles aptaujas dati, kas...
Lasīt tālākPusgada laikā finanšu “drošības spilvens” samazinājies trešdaļai iedzīvotāju
Finanšu uzkrājums, kas ļautu segt ikdienas izdevumus vismaz vienu mēnesi, šobrīd ir gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju. Tikmēr pārējiem finanšu “drošības spilvens” vai nu vispār...
Lasīt tālāk“Finanšu pieejamības pārskats”: pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences
Pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences, secināts Latvijas Bankas sagatavotajā “Finanšu pieejamības pārskatā 2025”. Šis ir jau trešais gads, kad Latvijas...
Lasīt tālākLatvijā biežāk nekā citās Baltijas valstīs patēriņa kredītu izmanto veselības aprūpei
Latvijas iedzīvotāji patēriņa kredītu visbiežāk izmanto mājokļa remontam, transportlīdzekļa iegādei un biežāk kā mūsu Baltijas kaimiņi – veselības aprūpei, liecina Luminor bankas...
Lasīt tālākGandrīz puse vecāku atzīst – bērniem grūtības sagādā naudas vērtības izpratne
Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja atklāj, ka daudziem bērniem grūtības sagādā pamatprasmes, kas saistītas ar naudu. Gandrīz puse vecāku (43%) norāda, ka viņu bērniem vislielākās...
Lasīt tālāk