Latvijas Banka aicina kredītņēmējus izvērtēt iespējas pārkreditēt hipotekāros kredītus un nepārmaksāt

2024. gadā stājās spēkā grozījumi virknē normatīvo aktu, lai iedzīvotājiem vienkāršotu hipotekāro pārkreditēšanu starp aizdevējiem. Līdz šim iedzīvotāji šo iespēju izmantoja visai maz, jo 2023. gada decembrī tika pieņemti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, paredzot kompensēt 30 % no kredīta kopējiem procentu maksājumiem. Lai nezaudētu šo kompensāciju, vairākumam kredītņēmēju nebija izdevīgi pārkreditēt līdz 2023. gada 31. oktobrim saņemtos hipotekāros kredītus. 2025. gada janvārī tiks izmaksāta pēdējā kompensācija. Līdz ar to hipotekārā kredīta ņēmēji varēs apsvērt kredīta nosacījumu uzlabošanu, izvērtējot nosacījumus savā un konkurējošās komercbankās vai citās finanšu iestādēs, kas izsniedz hipotekāros kredītus.
Grozījumu mērķis ir vienkāršot hipotekāro pārkreditēšanu un samazināt izmaksas, tādējādi veicinot konkurenci starp kredīta devējiem. Lai to nodrošinātu, veikti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Apdrošināšanas līguma likumā, Kredītiestāžu likumā un Notariāta likumā un divos Ministru kabineta noteikumos (Noteikumi par patērētāja kreditēšanu un Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai).
Tagad pārkreditēšanas process aizņem ne vairāk kā divus mēnešus. Klientiem tas ir daudz vienkāršāks nekā pirms grozījumu pieņemšanas. Aizņēmējiem jāvēršas pie potenciālā kredīta devēja, jāizvērtē piedāvājums, jānoslēdz jauns hipotekārais līgums un attālināti jāapliecina paraksts nostiprinājuma lūgumam par ķīlas tiesību pārgrozīšanu par labu jaunajam kredīta devējam pie zvērināta notāra. Visu procesu var īstenot attālināti.
Lai ikviens kredītņēmējs varētu salīdzināt sava kredīta procentu likmi ar pašlaik izsniegto kredītu vidējo pievienoto procentu likmi un aprēķināt savu ieguvumu no pārkreditēšanas, Latvijas Banka ir izstrādājusi un publicējusi procentu likmju salīdzināšanas rīku un pārkreditēšanas kalkulatoru vietnē “Naudas skola”.
Latvijas Banka aicina kredītņēmējus izmantot šos rīkus, lai ērti un ātri novērtētu savas iespējas mazināt mēneša kredītmaksājumus. Ļoti iespējams, ka, saņemot konkurējoša kredīta devēja piedāvājumu, sākotnējais kredīta devējs nevēlēsies pieļaut klienta aiziešanu un piedāvās vēl izdevīgākus kredīta nosacījumus. Līdzīgas tendences vērojamas, piemēram, mobilo sakaru operatoru tirgū, kur pakalpojumu sniedzēji cīnās un konkurē par klientiem, piedāvājot izdevīgākus nosacījumus.
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā nosaka, ka patērētājam nevar piemērot maksu par pārkreditēšanu vai prasīt kompensāciju (tas gan neattiecas uz hipotekārajiem kredītiem ar fiksēto procentu likmi). Maksa par jaunā kreditēšanas līguma noformēšanu vai kredīta izsniegšanu nav augstāka par 1 % no jaunā hipotekārā kredīta summas. Patērētājam noteiktas tiesības sadalīt šo maksu trijos maksājumos. Šāda maksa nedrīkst būt lielāka par maksu, kādu jaunais kredīta devējs attiecīgajā brīdī piemēro jaunu ar pārkreditēšanu nesaistītu hipotekāro kredītu izsniegšanai. Lai gan konkrētas pārkreditēšanas procesa izmaksas katram kredītam var atšķirties, izmaksu pozīcijas lielākajā daļā gadījumu būs līdzīgas: nekustamā īpašuma vērtējums (aptuveni 140–350 eiro), notāra un zemesgrāmatas pakalpojumu izdevumi, kam nevajadzētu pārsniegt 100 eiro, kā arī kredīta izsniegšanas komisijas maksa, ja tāda tiek piemērota.
Iepriekš pārkreditēšanas izmaksas varēja sasniegt 2–5 % no tipiska kredīta atlikuma vērtības. Tāpēc pārkreditēšanas aktivitāte Latvijā bija zema un, kā liecina Eiropas Komisijas pētījums, būtiski atpalika no citām Eiropas Savienības valstīm.
Latvijas Bankas ekonomistu vērtējums liecina, ka finansiāla motivācija pārkreditēt hipotekāro kredītu ar jaunajiem nosacījumiem varētu būt aptuveni 48 % kredītņēmēju. Savukārt, pieņemot, ka kredītus pārkreditētu tikai tie, kuriem ietaupījums būtu vismaz 1000 eiro, kopējais ietaupījums būtu gandrīz 90 milj. eiro.
Vēl par tēmu:
100 eiro algai vai pensijai? Aptauja atklāj Latvijas iedzīvotāju izvēli
Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs jeb 50 % dotu priekšroku lielākai algai šodien, nevis papildu uzkrājumam pensijai, liecina bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Atklātā pensiju fonda aptauja....
Lasīt tālākMājoklis Rīgā – pirmā izvēle; lauku reģioni populārāki nekā pilsētas
Vairāk nekā ceturtā daļa jeb 28 % Latvijas iedzīvotāju vislabprātāk mājokli iegādātos galvaspilsētā Rīgā, noskaidrots Luminor bankas aptaujā. Savukārt par otru iecienītāko vietu mājokļa...
Lasīt tālākDabasgāzes cenas Eiropā sarukušas par 20 %, taču ziemā saglabājas jauna cenu kāpuma risks
Eiropas dabasgāzes cenas nedaudz vairāk nekā nedēļas laikā samazinājušās par vairāk nekā 20 %, tomēr jauna cenu kāpuma risks joprojām ir augsts. Eiropas dabasgāzes krātuves ir piepildītas...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākFM iesniegusi valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem
Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem....
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav pārliecināts par spēju segt negaidītus tēriņus
Pieaugot dzīves dārdzībai, samazinās Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība par spēju segt neparedzētus izdevumus. Latvijā un Igaunijā neparedzētiem tēriņiem nav gatava gandrīz puse sabiedrības...
Lasīt tālākASV vēlēšanas mazina riskus Baltijai, taču tuvākie mēneši var būt svārstīgi
Demokrātu uzvara ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās varētu mazināt ilgtermiņa ekonomiskos un drošības riskus Eiropā un Baltijas valstīs, taču būtiskas izmaiņas ASV tirdzniecības politikā...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākEURIBOR teju 3 %: ar ko jārēķinās kredītņēmējiem?
Sešu mēnešu EURIBOR likme ir sasniegusi 3 %, salīdzinot ar aptuveni 2 % gada sākumā. Tas nozīmē, ka Baltijas valstu kredītņēmējiem, plānojot savas finanses, jāņem vērā pašreizējo procentu...
Lasīt tālākPrēmija, atgūti nodokļi vai pārdošana: ko darīt ar negaidīti saņemtu naudu?
Prēmija darbā, nodokļu atmaksa, vērtīgāku personīgo lietu pārdošana vai citi papildu ienākumi var sniegt plašākas finansiālās iespējas. Tomēr ilgtermiņa ieguvumus nosaka pārdomāti lēmumi...
Lasīt tālāk