• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
24/10/2013, Kategorija: Bizness, Finanses, bankas, Svarīgākais

grozsLatvijā pārtikas iegāde mājsaimniecībām veido piekto daļu no visiem izdevumiem. Citu Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotājiem par maizes, piena vai gaļas cenām jāraizējas mazāk, jo tajās pārtikas iegādei tiek tērēti vidēji 13 procenti no kopējiem maksājumiem.

Savukārt mājokļa uzturēšana vienai ģimenei Latvijā prasa aptuveni tāpat lielu izdevumu daļu kā vidēji ES.

Arī kaimiņvalstīs pārtikas iegādei tērētā izdevumu daļa ir lielāka nekā vidēji ES. Lietuvā pat augstāka nekā Latvijā, liecina SEB bankas mājsaimniecību apskats. Galvenās izdevumu kategorijas – pārtikas iegāde un komunālie maksājumi – prasa aptuveni 40 līdz 45 procentus no mājsaimniecības maksājumiem.

«Salīdzinot ar 2007. gadu, mājokļa uzturēšanai un pārtikai novirzāmā izdevumu daļa visās trīs Baltijas valstīs ir pieaugusi un mājsaimniecības izjūt arvien lielāku izdevumu spiedienu tieši šajās pozīcijās,» sacīja SEB bankas Igaunijā mājsaimniecību eksperte Trīna Mesimas.

Lietuvā vairāk optimisma

Pētot iedzīvotāju tēriņu paradumus, SEB bankas eksperti secināja, ka Lietuvas mājsaimniecības šobrīd ir visoptimistiskāk noskaņotas, jo tās atļaujas tērēt vairāk nekā iepriekš un nevairās arī no salīdzinoši lieliem pirkumiem. Savukārt ģimenes Latvijā gaidāmās eiro ieviešanas dēļ visai piesardzīgi raugās nākotnē.

«Patlaban strādājošo pirktspēja visās trijās Baltijas valstīs joprojām ir mazāka nekā pirmskrīzes periodā. Igaunijā strādājošo vidējie reālie ienākumi ir par 3% mazāki nekā 2008. gadā, tādējādi Igaunijā pirktspēja drīzumā varētu pārsniegt pirmskrīzes laikā sasniegto maksimumu. Savukārt Latvijā un Lietuvā reālā alga no 2008. gadā sasniegtā augstākā līmeņa atpaliek par attiecīgi 8% un 13%,» skaidroja SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis. Saskaņā ar SEB bankas pētījumu nākamgad Baltijas valstīs strādājošo pirktspēja uzlabosies, jo nākamgad algu kāpums tiek prognozēts straujāks nekā inflācija.

Latvijā bruto algu kāpums nākamgad tiek prognozēts 5,5%, Lietuvā – 4,5%, bet Igaunijā – 5–6% apmērā, taču inflācija šajās valstīs tiek lēsta attiecīgi 2,8%, 2,8% un 2,7% apmērā.

Latvijā eiro gaida ar bažām

Igaunijas mājsaimniecības par pārtiku, komunāliem maksājumiem un citiem izdevumiem jau trīs gadus norēķinās eiro. Taču 2010. gada rudenī, kad līdz kronas nomaiņai ar eiro bija palikuši vien daži mēneši, Igaunijas iedzīvotāji, tāpat kā tagad Latvijā dzīvojošie, ar bažām gaidīja valūtas nomaiņu un raizējās par iespējamo cenu kāpumu. SEB bankas eksperti, pētot Igaunijas, Maltas, Kipras, Slovēnijas un Slovākijas valstu pieredzi, secināja, ka eiro ieviešanas tiešā ietekme uz patēriņa cenu izmaiņām tiešām bijusi niecīga – tā inflāciju palielinājusi vien par vidēji 0,2 līdz 0,3 procentpunktiem. Taču, pēc E. Rudzīša teiktā, pakalpojumu sfērā, piemēram, sabiedriskās ēdināšanas, skaistumkopšanas, sadzīves pakalpojumu, remontpakalpojumu, un citās jomās līdz ar eiro ieviešanu tomēr bijis nepamatots cenu kāpums.

«Viens no iemesliem, kas ļāva pakalpojumu nozarei paaugstināt cenas uz eiro ieviešanas rēķina, bija konkurences trūkums šajās jomās. Arī uzraudzība šajos sektoros bieži vien bija vājāka nekā, piemēram, mazumtirdzniecībā, kurā cenu izmaiņas, tāpat kā Latvijā, tika monitorētas pirms un pēc eiro ieviešanas. Turklāt pakalpojumu sfēra ir lokāla un orientēta uz konkrētu vietējo tirgu. Tas nozīmē, ka, pat tādā gadījumā, ja frizieris, ķīmiskā tīrītava vai remontdarbnīca paaugstina savu pakalpojumu cenu, iedzīvotāji nedosies uz citu pilsētu vai valsti, lai pirktu pakalpojumu. Mazumtirdzniecībā, jo īpaši mūsdienās, kad ir iespējams preces pasūtīt no citām valstīm, tirgotāji nevar atļauties būtiski palielināt cenas, jo pircējs ātri atradīs alternatīvu. Tāpēc mazumtirdzniecībā patēriņu cenu kāpums eiro ieviešanas dēļ daudzviet bija pat zemāks nekā vidēji valstī,» citu eirozonas valstu pieredzi skaidroja E. Rudzītis.

Lētāka apkure

Saskaņā ar SEB bankas rīcībā esošo informāciju šogad Rīgā un Viļņā apkures tarifs ir aptuveni par 10 procentiem lētāks nekā pērn šajā pašā laikā. Igaunijā siltuma tarifs, salīdzinot ar pagājušo gadu, nav mainījies. Savukārt lētāko apkuri starp Baltijas valstu galvaspilsētām šobrīd bauda Rīgas iedzīvotāji, kur maksa par megavatstundu ir 72 eiro (ieskaitot PVN), savukārt Tallinā un Viļņā – no 78 līdz 79 eiro (ieskaitot PVN).

«Apkures rēķins, protams, ir atkarīgs no āra temperatūras. Ja šī būs barga ziema, kā prognozējuši atsevišķi laika pareģotāji, tad iedzīvotāji nekādu būtisku ietaupījumu no siltuma tarifu samazinājuma nejutīs,» bilda E. Rudzītis.

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde

287 skatījumi




Video

Kariņš demisionē no ārlietu ministra amata

28/03/2024

Saistībā ar speciālo avioreisu izmantošanu premjerēšanas laikā Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") atkāpsies no ārlietu ministra amata. Krišjānis Kariņš no amata atkāpsies ar 10.04,...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas Banka samazina gan IKP pieauguma, gan inflācijas īstermiņa prognozes

28/03/2024

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās (sagatavotas 2024. gada martā) makroekonomiskās prognozes. Samazinātas gan Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma, gan inflācijas īstermiņa prognozes. Latvijas...

Lasīt tālāk
Video

Saeima atbalsta mangāna rūdas iekļaušanu sankcionēto preču sarakstā

28/03/2024

Saeima trešdien, 27. martā, atbalstīja lēmuma projektu par pasākumiem Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanai ar agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju. Deputāti tajā...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas Bankas prezidents: Šajā gadījumā tirgošanās ar Krieviju ir kā sēdēšana uz pulvera mucas

27/03/2024 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Latvijai un visam reģionam būtu jāiet prom no Krievijas tirgus, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. "Kādēļ gan mums būtu jāmeklē...

Lasīt tālāk
Video

“Apvienotais saraksts” pieprasa Artura Krišjāņa Kariņa demisiju

27/03/2024

Pagājušajā nedēļā Ģenerālprokuratūras pieņemtais lēmums par kriminālprocesa ierosināšanu apstiprināja acīmredzamo – Artura Krišjāņa Kariņa VIP lidojumos lielā apjomā izšķērdēta...

Lasīt tālāk
Video

Rajevs: Karadarbībā ir gaidīšanas periods – visi gaida lielo Krievijas uzbrukumu vasarā

26/03/2024 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Visi gaida lielo Krievijas vasaras uzbrukumu, vērtējot karadarbību Ukrainā, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja rezerves pulkvedis, Saeimas ārpusfrakciju deputāts Igors Rajevs. "Tagad...

Lasīt tālāk
Video

LDDK ģenerāldirektors: Jāmazina ieradums ņemt darbnespējas lapas

26/03/2024 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Jāmazina darbinieku ieradums ņemt slimības lapas, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. Kā...

Lasīt tālāk
Video

No 1. aprīļa reģionālajā sabiedriskajā transportā tiks ieviesti jauni biļešu veidi un tarifi

25/03/2024

No šī gada 1. aprīļa pakāpeniski stāsies spēkā jaunā reģionālā sabiedriskā transporta biļešu un tarifu sistēma. Turpmāk, pārvietojoties zonu ietvaros, vilcienu biļešu cena sastāvēs...

Lasīt tālāk
Video

Vēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm

25/03/2024 | Autors: Nekā personīga, TV3

Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...

Lasīt tālāk
Video

Tuvākajās dienās laika apstākļi saglabāsies līdzīgi

25/03/2024

Tuvākajās dienās būtiskas izmaiņas laikapstākļos nav sagaidāmas – brīžiem uzspīdēs saule, palaikam mākoņi atnesīs lietu, dažviet arī slapju sniegu, sniegu. Pavasarīgāku laiku sagaidīsim...

Lasīt tālāk