Latvijā biežāk nekā citās Baltijas valstīs patēriņa kredītu izmanto veselības aprūpei

Latvijas iedzīvotāji patēriņa kredītu visbiežāk izmanto mājokļa remontam, transportlīdzekļa iegādei un biežāk kā mūsu Baltijas kaimiņi – veselības aprūpei, liecina Luminor bankas aptauja. Atpūta, ceļojumi un hobiji tiek norādīti retāk, turklāt iedzīvotāju prioritātes mainās atkarībā no vecuma un ienākumu līmeņa, norāda Kaspars Lukačovs, Luminor bankas privātpersonu kreditēšanas vadītājs Baltijā.
Mājokļa uzlabošana un auto – galvenie patēriņa kredīta mērķi
Aptaujas dati rāda, ka Latvijā patēriņa kredīts visbiežāk tiek izmantots praktiskiem mērķiem, kas saistīti ar dzīvesvietas un ikdienas ērtību uzlabošanu. 40 % iedzīvotāju patēriņa kredītu apsvēruši izmantot vai izmanto mājokļa remontam un labiekārtošanai, un šis rādītājs ir stabils tendences līderis jau vairākus gadus. Otrajā vietā ierindojas transportlīdzekļa iegāde vai tā remonts (36 %), kas īpaši aktuāls jaunākajām vecuma grupām, savukārt elektronikas un sadzīves tehnikas iegāde (22 %) trešajā apliecinot, ka daļa aizdevumu tiek novirzīta arī ikdienas komforta uzlabošanai. Šie dati parāda, ka Latvijas iedzīvotāji patēriņa kredītu uztver kā līdzekli stabilas un ērtas dzīves nodrošināšanai, nevis kā veidu, kā finansēt izklaidi vai luksusa preces.
Līdzīgas tendences vērojamas arī pārējās Baltijas valstīs, kur mājokļa uzlabošana un transports ir biežākie kredīta izmantošanas mērķi, piemēram, 47 % iedzīvotāju Igaunijā un 46 % Lietuvā aizņemas mājas remontam, savukārt transportam – attiecīgi 34 % un 40 %.
Veselība kļūst arvien nozīmīgāka
Medicīnas un veselības aprūpes izdevumi un zobārstniecības pakalpojumu segšana kļūst par aizvien biežāku iemeslu patēriņa kredīta izmantošanai, īpaši Latvijā. Aptaujas dati rāda, ka katrs piektais Latvijas iedzīvotāju patēriņa kredītu izmanto medicīniskajiem izdevumiem, bet 14 % – zobārstniecībai. Lietuvā un Igaunijā rādītāji ir līdzīgi, taču Latvijā tie ir visizteiktākie. Papildu līdzekļi nepieciešami situācijās, kad medicīnas pakalpojumi nav pilnībā apmaksāti vai nepieciešami steidzami, piemēram, risinot problēmu uzreiz var izvairīties no lielākiem izdevumiem vēlāk.
Jaunieši izvēlas auto un ceļojumus, vecāki iedzīvotāji – veselību
Vecuma grupu griezumā redzams, ka iedzīvotāju prioritātes būtiski atšķiras. Jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem biežāk nekā citas grupas min transportlīdzekļa iegādi (42 %) un ceļojumus (19 %) kā galvenos iemeslus patēriņa kredīta saņemšanai. Savukārt iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem visbiežāk izmanto kredītu elektronikas un sadzīves tehnikas iegādei (32 %), kas saistāms ar ģimenes dzīves sākumposmu un mājsaimniecības labiekārtošanu.
Gados vecāki iedzīvotāji (60–74 gadi) izteikti min medicīnas (34 %) un zobārstniecības (18 %) izdevumus. Šai grupai kredīts visbiežāk kalpo kā finansiāls atbalsts veselības uzturēšanai.
Ienākumu līmenis nosaka prioritātes
Ienākumu līmenis būtiski nosaka, kam iedzīvotāji izvēlas izmantot patēriņa kredītu. Vidējos un augstākos ienākumu līmeņos mājokļa remonts un uzlabošana joprojām ir galvenais mērķis – līdz pat 51 % iedzīvotāju. Savukārt atpūta, hobiji un izglītība visās Baltijas valstīs veido tikai nelielu daļu no patēriņa kredīta izmantošanas iemesliem – parasti zem 10-14 % apliecinot, ka iedzīvotāji patēriņa kredītu galvenokārt uztver kā līdzekli prioritāru ikdienas vajadzību risināšanai.
Vēl par tēmu:
Iedzīvotāji galvenokārt svētkiem paredzējuši tēriņus līdz 150 eiro
Šogad svētku tēriņi Latvijas iedzīvotāju vidū saglabājas mēreni, liecina Luminor bankas jaunākās aptaujas dati. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu palielinājies to iedzīvotāju skaits,...
Lasīt tālākAptauja: vairākums Latvijas uzņēmumu sadarbību ar komercbankām vērtē kā labu
Pēdējo divu gadu laikā ir uzlabojusies uzņēmumu un komercbanku sadarbība finanšu pakalpojumu pieejamības jomā. Pēc Latvijas Bankas pasūtījuma SIA “RAIT Custom Research Baltic” veiktā...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļa iedzīvotāju jūtas finansiāli labi, bet daudziem trūkst iespēju veidot uzkrājumus
Latvijā jau vairāku gadu garumā pieaug algas, un arī Luminor bankas aptauja liecina, ka katrs trešais Latvijas iedzīvotājs savu finanšu situāciju šogad vērtē kā labu. Tajā pašā laikā...
Lasīt tālākVairāk nekā puse rīdzinieku apsvērtu iespēju pārcelties uz laukiem vai mazpilsētu
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo pilsētā, bet jaunākā Luminor bankas aptauja liecina, ka vairāk kā puse Rīgas (55 %) un citu lielo pilsētu (50 %) iedzīvotāju apsver vai vismaz...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs tuvāko piecu gadu laikā plāno iegādāties mājokli
Neskatoties uz to, ka mājokļu cenas turpina augt un to kritums tuvākajā laikā netiek prognozēts, iedzīvotāji kļūst optimistiskāki un ir novērojama lielāka pārliecība par spēju tuvākajā...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji pārskata tēriņus – priekšroka pamatvajadzībām, taupa uz ārējo izskatu un izklaidi
Augsto dzīves izmaksu dēļ Latvijas iedzīvotāji aizvien biežāk pārskata savus ikdienas tēriņus un pieņem pārdomātākus finanšu lēmumus. Savukārt jaunieši veido jaunu patēriņa kultūru...
Lasīt tālākMājokļa iegāde: pirkt mazāku vai krāt ilgāk pirmajai iemaksai
Mājokļa iegāde ir viens no nozīmīgākajiem finanšu lēmumiem dzīvē, un veidi tā sasniegšanai var būt dažādi. Luminor bankas aptauja* rāda, ka vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju (36%)...
Lasīt tālākProcentu likmju stabilitāte – ilūzija vai realitāte?
Šonedēļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome sanāk uz monetārās politikas sēdi, kuras laikā tiks lemts par bāzes procentu likmju jautājumu. Tirgus dalībnieki tālāku likmju samazinājumu...
Lasīt tālākLM rosina mazināt VSAOI samaksas termiņu pagarinājumu negatīvo ietekmi uz vecuma pensijas apmēru
Šā brīža normatīvajā regulējumā darba devēji nepieciešamības gadījumā var pieteikties valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) samaksas termiņa pagarinājumam, taču...
Lasīt tālākBūtiskākais pasaules ekonomikā: Eirozonas ekonomikas noskaņojums sasniedz pēdējo gadu rekordu
Oktobrī eirozonas uzņēmējdarbības noskaņojums piedzīvoja būtisku uzlabojumu – kopējais PMI indekss pieauga līdz 52,2 punktiem, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2022. gada sākuma. Uzlabojumu...
Lasīt tālāk