Kur pensionāru dzīve zaļāka – Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā?

Lai gan Latvijā vidējais pensijas apmērs ir 576 eiro, katram ceturtajam sirmgalvim ik mēnesi nākas iztikt vien ar 400 līdz 500 eiro lielu pensiju. Pozitīvāka situācija ir vērojama mūsu kaimiņvalstīs, kur, piemēram, Igaunijā vidējais pensijas apjoms ir par teju 200 eiro lielāks. Kā uzsver Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš, salīdzinot vidējo pensiju līmeni Latvijā ar kaimiņvalstu rādītājiem, redzams, ka Lietuvas un Igaunijas seniori labklājības ziņā ir soli mums priekšā.
Lielākās pensijas – Igaunijā
Jau gada sākumā tika ziņots, ka Igaunija šogad piedzīvos straujāko pensiju kāpumu pēdējo 15 gadu laikā. No aprīļa sākuma vidējās pensijas apmērs palielinājās no 700 līdz 774 eiro un, kā norāda pensiju eksperts Atis Krūmiņš, šis ir augstākais vidējais pensiju rādītājs visās Baltijas valstīs. Vidējās pensijas pieaugums novērojams arī Lietuvā, kur tā šogad palielinājusies līdz 596 eiro.
Neskatoties uz to, ka Latvijā vidējā pensija pēdējo gadu laikā ir palielinājusies, diemžēl mūsu seniori tāpat nedaudz iepaliek no kaimiņiem – vidējā pensija Latvijā ir 576 eiro. Jāatzīst gan, ka pieaug to pensionāru īpatsvars, kuru pensija ir salīdzinoši liela. Gandrīz 31 000 pensionāru Latvijā saņem no 1000 līdz 2000 eiro lielu pensiju1.
Vai nākotnes pensija nodrošinās līdzšinējo ienākumu līmeni?
Lai gan Latvijā ir viens no zemākajiem vidējās pensijas līmeņiem, dati liecina, ka starp Baltijas valstīm izceļamies ar augstāko pensijas aizvietojamības koeficentu – šis koeficients atspoguļo no jauna piešķirto pensiju attiecību pret vidējo atalgojumu valstī.
Latvijā valsts izmaksātā pensija veido 52,8% no līdzšinējiem ienākumiem. Igaunijā šis rādītājs ir tikai 34,4%, kas ir otrs zemākais rezultāts Eiropas Savienībā uzreiz pēc Lietuvas.2 Savukārt vidējais Eiropas Savienības rādītājs liecina, ka sasniedzot pensijas vecumu, seniori vidēji saņems pensiju 68,1% apmērā no līdzšinējās darba algas.
Tomēr, lai gan Latvijā ir augstākais rādītājs starp kaimiņvalstīm, norādītais pensijas apjoms ne tuvu nespēs nodrošināt tādu ienākumu līmeni, pie kāda ir pieradis strādājošs cilvēks. Tieši tāpēc Luminor bankas pensiju eksperts atgādina – lai nodrošinātu finansiāli pārtikušas vecumdienas, neatkarīgi no 1. un 2. pensiju līmeņa iemaksām, ieteicams veidot papildus pensiju uzkrājumu, piemēram, veicot iemaksas 3. pensiju līmenī vai investējot dažādos finanšu aktīvos. Tāpat svarīgi izvēlēties vecumam atbilstošākos 2. un 3. pensiju līmeņa plānus – gados jaunākiem cilvēkiem piemērotākā izvēle ir pensiju plāni ar lielu ieguldījumu īpatsvaru akcijās, savukārt, ja pensionēšanās vecums ir tuvāk, tad ieteicams izvēlēties mazāk riskantus plānus.
Vēl par tēmu:
Ar vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākBaltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālāk