Kariņš par finanšu sektora sakārtošanu: Latvija dara visu, lai nenokļūtu pelēkajā sarakstā
Latvijas valdība šobrīd dara visu iespējamo, lai valsts neiekļūtu tā sauktajā finanšu “pelēkajā sektorā”, intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
“Mēs esam droši, ka mēs darām pilnīgi visu, lai mūsu valsts netiktu iekļauta pelēkajā sarakstā,” norādīja Kariņš.
Pēc viņa sacītā, Latvija var palepoties ar daudziem “iekustinātiem uzlabojumiem”, tostarp likumu izmaiņām Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārvaldes maiņai.
“Mēs pārveidojam mūsu finanšu sistēmu nevis, lai tā atbilstu kaut kādām minimālām prasībām no malas, bet lai mums pašiem būtu stabils pamat un mugurkauls mūsu ekonomikai,” izteicās Kariņš.
Kā zināms, Eiropas Padomes ekspertu komiteja naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumam “Moneyval” noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu.
Latvijai ir jāparāda, ka saprot naudas atmazgāšanas, terorisma finansēšanas, masu iznīcināšanas līdzekļu finansēšanas riskus, kā arī jādemonstrē atbilstoša rīcība finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībā un, ja būs nepieciešams, arī sodīšanā.
Pretējā gadījumā valsts var nonākt tā dēvētajā pelēkajā sarakstā.
Tikmēr Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta jeb Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš ir optimistiski noskaņoti un pauž, ka “Moneyval” rekomendācijas izdosies ieviest.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālākDzīvoklis par šauru – katrs desmitais iedzīvotājs plāno būvēt savu māju
Sākoties pavasara sezonai, kad tradicionāli aktivizējas būvniecības un dārza darbi, iedzīvotāju vidū pieaug interese par zemes iegādi. Kā liecina jaunākie Luminor bankas aptaujas dati,...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālāk
