Izlaidīs “Erasmus” programmai veltītu 2 eiro piemiņas monētu

Piektdien, 1. jūlijā, eiro zonas valstu centrālās bankas, t.sk. Latvijas Banka, izlaidīs 2 eiro piemiņas monētu, kas veltīta Eiropas Komisijas (EK) izglītības un mācību apmaiņas programmas “Erasmus” dibināšanas 35 gadu jubilejai.
Monētas būs pieejamas suvenīriesaiņojumos un apgrozības monētu tīstokļos (vienā tīstoklī – 25 monētas) tikai internetā – tīmekļvietnē e-monetas.lv – no 1. jūlija plkst. 12.00. Pirkumu saņemšana būs iespējama ar pasta starpniecību (tikai Latvijas teritorijā) vai klātienē Latvijas Bankas kasēs Rīgā, K. Valdemāra ielā 1B.
Lai nodrošinātu vienmērīgu klientu plūsmu, pasūtījumu saņemšanai Latvijas Bankas kasēs tiks piemērots izlīdzinātais grafiks – pasūtījuma apstiprinājumā klients tiks informēts par datumu, sākot ar kuru varēs saņemt pasūtījumu kasēs. Pasūtījuma saņemšana būs iespējama 20 darbadienu laikā, sākot ar pasūtījuma apstiprinājumā norādīto datumu. Sākotnējā pasūtījuma izņemšanas datuma maiņa nebūs iespējama.
2022. gada 1. jūlijā aprit 35 gadi kopš EK programmas “Erasmus” dibināšanas. “Erasmus” ir viena no populārākajām starptautiskajām apmaiņas programmām izglītības un mācību jomā. Kopš tās dibināšanas 1987. gadā “Erasmus” programmu izmantojuši aptuveni 10 miljoni Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju.
Programma aptver plašu cilvēku grupu un sniedz dažādas izglītības iespējas – kopš 2014. gada programmas nosaukums ir “Erasmus+”, un tajā apvienotas iepriekš īstenotās programmas ne tikai augstākajā izglītībā, bet arī citos izglītības sektoros (piemēram, skolu, profesionālās izglītības, pieaugušo izglītības, jaunatnes, sporta jomā).
“Erasmus+” programmā uzsvars likts uz personu individuālo un grupu mācību mobilitāti, kā arī organizāciju sadarbību, kas sekmē iekļaušanu, izcilību, radošumu, inovācijas un ilgtspēju, īpašu uzmanību pievēršot sociālajai iekļaušanai un daudzveidībai, digitālajai pārejai, vides aizsardzības aspektiem un līdzdalībai demokrātiskajos procesos. Īpaša uzmanība tiek pievērsta arī augstākās izglītības starptautiskās dimensijas paplašinātajām iespējām.
ES izglītības programmas Latvijā sāka darboties pēc kļūšanas par ES kandidātvalsti 1998. gadā.
Saistībā ar “Erasmus” programmas 35 gadadienu EK rīkoja 2 eiro piemiņas monētas nacionālās puses dizaina konkursu, kurā publiskā balsojumā no kopumā saņemtajām aptuveni 70 tūkstošiem balsu 22 tūkstoši tika atdoti par franču mākslinieka Žoakina Žimenē (Joaquin Jimenez) darbu. Šis darbs rotās “Erasmus” 35 gadadienai veltītās 2 eiro piemiņas monētas nacionālo pusi.
Arī Latvijas Banka 2022. gada 1. jūlijā izlaidīs 2 eiro piemiņas monētu “ERASMUS 35”.
Monētas kopīgās puses autors ir mākslinieks Luks Luikss (Luc Luycx). Monētu materiāls un izmērs neatšķiras no citām 2 eiro apgrozības monētām. Monētā iekalts arī valsts nosaukums (LATVIJA) un izlaišanas gads (2022). Monēta kalta UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva).
Monētas “ERASMUS 35” tirāža apgrozības kvalitātē jeb tīstokļos – 300 000 eksemplāru, savukārt maksimālā tirāža Brilliant Uncirculated kvalitātē suvenīriesaiņojumā – 8000 eksemplāru. Cena monētai suvenīriesaiņojumā ir 8.80 eiro.
Lai monētas savā īpašumā varētu iegūt iespējami plašāks interesentu loks, noteikts iegādes limits vienai personai – 3 suvenīriesaiņojumi un 1 tīstoklis.
Ikvienai eiro zonas valstij ir tiesības katru gadu emitēt līdz divām īpaša dizaina 2 eiro piemiņas monētām, kā arī vēl vienu piemiņas monētu kalt vairāku eiro zonas valstu kopīgas programmas ietvaros, ja tāda tiek organizēta.
Latvijas Banka turpina īpaša dizaina apgrozības monētu kalšanas tradīciju Latvijā. Eiro piemiņas monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eiro zonas valstīs.
Vēl par tēmu:
Latvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālākZeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālākPensijā pavadīsim līdz 20 gadiem: kā tam sagatavoties finansiāli
Latvijas iedzīvotāji pensijā pavadīs ievērojamu dzīves daļu, tāpēc stabils uzkrājums vecumdienām kļūst kritiski svarīgs. Pensijas vecums Latvijā ir 65 gadi, un mūža ilgums turpina...
Lasīt tālākPlāno atvieglot iedzīvotājiem piekļuvi informācijai par savām kredītsaistībām
Lai iedzīvotājiem būtu vienkāršāk iegūt pilnīgu informāciju par savām finanšu saistībām un kredītspēju, Saeima ceturtdien, 5.martā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā...
Lasīt tālākKrāpnieki sasnieguši gandrīz ikvienu – 86 % iedzīvotāju saskārušies ar krāpšanas mēģinājumiem
Krāpšanas mēģinājumi Latvijā ir kļuvuši par daļu no sabiedrības ikdienas – ar tiem pēdējā gada laikā saskārušies 86 % iedzīvotāju, liecina bankas Citadele aptauja. Turklāt 28 %...
Lasīt tālāk