Iespēja dzēst savas kredītsaistības plānota plašākam personu lokam

Lai dotu iespēju vēl plašākai iedzīvotāju daļai dzēst savas kredītsaistības, Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā.
Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām ir spēkā no 2022.gada, un grozījumi rosināti, jo līdzšinējais regulējums praksē nav bijis sekmīgs. Latvijas Zvērinātu notāru padomes apkopotā informācija liecina, ka par parādsaistību atbrīvošanu kredītiem līdz 5000 eiro saņemti 18 pieteikumi – trīs gadījumos atbrīvošana atteikta, sešas lietas ir izskatīšanā un tikai deviņos gadījumos ir pieņemts lēmums dzēst kredītsaistības, akcentējuši likuma grozījumu autori.
Plānots palielināt ienākumu slieksni, kas ļautu kandidēt uz parādu dzēšanu. Paredzēts, ka iespēja dzēst savas kredītsaistības būs arī tiem iedzīvotājiem, kuru ienākumi nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, piemērojot koeficientu 1,5. Tādējādi tiks paplašinātas sociālā riska grupas, ietverot arī personas, kam ir piešķirta invaliditātes pensija vai vecuma pensija, daudzbērnu ģimenes, kā arī personas, kuru apgādībā ir bērns ar invaliditāti.
Tāpat plānots, ka varēs dzēst arī mazāku parādsaistību summu, nevis tikai tādu, kas pārsniedz vienas valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru. Visu parādsaistību pamatparāda un blakus saistību kopējais apmērs arī turpmāk nedrīkstēs pārsniegt 5000 eiro, kā tas ir patlaban.
Patlaban iespēja dzēst savas parādsaistības ir tikai personām, kuru vidējie ienākumi nesasniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru. Un šobrīd tas attiecas tikai uz personām, kuras pēdējo 12 mēnešu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas vismaz trīs mēnešus ir bijušas trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusā.
Atvieglojot personu atbrīvošanu no parādsaistībām, tiks palielināta sociāli neaizsargāto grupu un maznodrošināto personu maksātspējas atjaunošana, sekmēta sociālās nevienlīdzības mazināšana sabiedrībā, mazināta ēnu ekonomika, kā arī tas pozitīvi ietekmēs ģimeņu kopējo situāciju, norādījuši grozījumu autori.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl divos lasījumos jāskata Saeimas sēdē.
Vēl par tēmu:
Gada nogalē pieaug interese par pensiju 3. līmeni – iemaksas palielinās par 40 %
Tuvojoties gada noslēgumam, iedzīvotāji arvien aktīvāk pārskata savus finanšu paradumus un domā par ilgtermiņa drošību. Viens no populārākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā rūpēties...
Lasīt tālākIenākumi šogad aug, īpaši gados jaunajiem un Vidzemē
Divreiz vairāk ir to iedzīvotāju, kuru ienākumi gada laikā auguši, nevis samazinājušies, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. 41 % Latvijas iedzīvotāju apstiprina, ka viņu ienākumi šogad...
Lasīt tālākBaltijas perspektīva 2026. gadā: no noturības uz mērķtiecīgu izaugsmi, ko virza inovācijas
Baltijas valstu ekonomikas turpina apliecināt noturību makroekonomiskās nenoteiktības un tarifu izraisītas tirgus svārstības apstākļos, uzrādot pakāpeniskas atveseļošanās pazīmes, lai...
Lasīt tālākŠogad finanšu situācija uzlabojusies 25% iedzīvotāju, un kopējais noskaņojums sasniedzis sešu gadu augstāko līmeni
Iedzīvotājiem, vērtējot savu finanšu situāciju aizejošajā 2025. gadā, atgriezusies pirmspandēmijas pārliecība, un kopējais sentiments sasniedzis augstāko līmeni pēdējo sešu gadu laikā....
Lasīt tālākLielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju svētkiem tērēs no algas, nevis uzkrājumiem
Tuvojoties svētkiem un apdāvināšanas laikam, Latvijas iedzīvotāju maciņos parasti iestājas lielāka rosība. Lielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju savus svētku tēriņus šogad plāno segt...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļa iedzīvotāju jūtas finansiāli labi, bet daudziem trūkst iespēju veidot uzkrājumus
Latvijā jau vairāku gadu garumā pieaug algas, un arī Luminor bankas aptauja liecina, ka katrs trešais Latvijas iedzīvotājs savu finanšu situāciju šogad vērtē kā labu. Tajā pašā laikā...
Lasīt tālākIedzīvotāji galvenokārt svētkiem paredzējuši tēriņus līdz 150 eiro
Šogad svētku tēriņi Latvijas iedzīvotāju vidū saglabājas mēreni, liecina Luminor bankas jaunākās aptaujas dati. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu palielinājies to iedzīvotāju skaits,...
Lasīt tālākAptauja: vairākums Latvijas uzņēmumu sadarbību ar komercbankām vērtē kā labu
Pēdējo divu gadu laikā ir uzlabojusies uzņēmumu un komercbanku sadarbība finanšu pakalpojumu pieejamības jomā. Pēc Latvijas Bankas pasūtījuma SIA “RAIT Custom Research Baltic” veiktā...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļa iedzīvotāju jūtas finansiāli labi, bet daudziem trūkst iespēju veidot uzkrājumus
Latvijā jau vairāku gadu garumā pieaug algas, un arī Luminor bankas aptauja liecina, ka katrs trešais Latvijas iedzīvotājs savu finanšu situāciju šogad vērtē kā labu. Tajā pašā laikā...
Lasīt tālākVairāk nekā puse rīdzinieku apsvērtu iespēju pārcelties uz laukiem vai mazpilsētu
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo pilsētā, bet jaunākā Luminor bankas aptauja liecina, ka vairāk kā puse Rīgas (55 %) un citu lielo pilsētu (50 %) iedzīvotāju apsver vai vismaz...
Lasīt tālāk