Iedzīvotājiem būs vienkāršāk pāriet no viena hipotekārā kredīta devēja pie cita

Lai vienkāršotu pārkreditēšanas iespējas iedzīvotājiem, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 16. janvārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus četros likumos. Izmaiņas attieksies uz hipotekārajiem kredītiem, un patērētāji varēs vienkāršā veidā mainīt kredīta devēju, ja tas klientam piedāvās labākus nosacījumus, paredz likumu grozījumi. Komisija lūgs Saeimu šos likumprojektus pirmajā lasījumā izskatīt jau šo ceturtdien un noteikt tiem steidzamību, informē komisijas priekšsēdētāja biedrs Andris Šuvajevs.
A. Šuvajevs uzsver, ka līdz ar izmaiņām patērētājam vairs nebūs jāsaņem esošā kredīta devēja piekrišana un hipotekārā pārkreditēšana kļūs vienkārša. Patlaban pārkreditēšanās aktivitāte ir zema, jo viens no konkurenci ierobežojošiem faktoriem ir samērā dārgs pārkreditēšanās process. Bankas piemēro komisijas maksu ne tikai izsniedzot kredītu, bet arī pārkreditēšanās brīdī. Tāpat izmaksas rada arī notāra un zemesgrāmatas pakalpojumi.
Eiropas Komisijas pētījums liecina, ka Latvijā pārkreditē tikai divus procentus no kredītiem, no kuriem varētu gūt finansiālu labumu. Citviet Eiropas Savienībā tas ir no 13 līdz pat 35 procentiem. Patlaban pārkreditēšanās Latvijā iedzīvotājiem izmaksā no 400 līdz 600 eiro, aprēķinājusi Ekonomikas ministrija.
Ja iedzīvotājs vēlēsies mainīt kredīta devēju, viņš varēs vērsties pie potenciālā kredītdevēja, izvērtēt piedāvājumu un noslēgt jaunu līgumu, kā arī attālināti apliecināt savu parakstu pie notāra par ķīlas tiesību pārgrozīšanu par labu jaunajam kredītdevējam. Pārkreditēšanās process ilgtu ne vairāk kā divus mēnešus, un viss būtu izdarāms attālināti, izmaiņu būtību šodien deputātiem skaidroja Ekonomikas ministrijas pārstāvji. Paredzēts, ka abi kredītdevēji savstarpēji apmainīsies ar informāciju, bet esošajam kredīta devējam būs iespēja 10 darba dienu laikā “noturēt” aizņēmēju un izteikt viņam izdevīgāku piedāvājumu.
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz izmaksu samazinājumu. Kredīta devējs nedrīkstēs piemērot maksu par pārkreditēšanu. Savukārt maksa par jaunā kreditēšanas līguma noformēšanu nedrīkstēs būt augstāka par vienu procentu no jaunā hipotekārā kredīta summas. Patērētājam būs tiesības sadalīt to trīs maksājumos. Tāpat līdz ar izmaiņām paredzēts atcelt reklāmas ierobežojumus hipotekārajiem, nekustamā īpašuma būvniecības vai energoefektivitātes paaugstināšanas kredītiem.
Kredītiestāžu likuma grozījumi paredz iespēju kredīta devējam sniegt neizpaužamās ziņas citam kredīta devējam, ja šīs ziņas nepieciešamas hipotekārai pārkreditēšanai. Šī informācija nepieciešama, lai izteiktu savu piedāvājumu patērētājam.
Arī nebanku kreditētāji varēs iesniegt paziņojumu zvērinātam notāram elektroniski, paredz izmaiņas Notariāta likumā. Savukārt grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā paredz, ka hipotekārās pārkreditēšanas gadījumā patērētājam būs tiesības vienpusēji izbeigt esošo nekustamā īpašuma apdrošināšanas līgumu. Grozījumi nepieciešami, lai nerastos papildu izmaksas.
Pārkreditēšanās kārtību noteiks Ministru kabinets.
Plānots, ka galīgajā lasījumā parlaments izmaiņas likumos varētu skatīt 15. februārī, norāda A. Šuvajevs.
Vēl par tēmu:
Aug norēķinu summas maksājumu termināļos – tērējam vidēji 19 eiro
Latvijā iedzīvotāji ikdienā arvien biežāk izvēlas norēķināties bezskaidrā naudā, un šī tendence turpina veicināt arī pieprasījumu pēc karšu pieņemšanas risinājumiem tirgotāju...
Lasīt tālākNauda vai uzticēšanās? Ko par attiecībām atklāj partnera algas zināšana
Lielākajā daļā partnerattiecību Latvijā ienākumu jautājumi nav noslēpums – 86 % iedzīvotāju zina, cik nopelna viņu partneris, liecina bankas Citadele aptauja. Vienlaikus dati rāda, ka...
Lasīt tālākSargājam savu pasi, bet ne digitālos datus: kāpēc?
Ikviens no mums zina, cik svarīgi ir sargāt savu pasi – mēs to glabājam drošā vietā un rūpīgi uzmanām, dodoties ceļojumos. Tomēr, kad runa ir par mūsu digitālajiem datiem un “pēdu”,...
Lasīt tālākArvien vairāk tirgotāju Latvijā ievieš maksājumu termināļus; pieaugums 10 %
Latvijā iedzīvotāji ikdienā arvien biežāk izvēlas norēķināties bezskaidrā naudā, un šī tendence turpina veicināt arī pieprasījumu pēc karšu pieņemšanas risinājumiem tirgotāju...
Lasīt tālākFiskālās disciplīnas padome: bez izmaiņām iespējama budžeta situācijas pasliktināšanās
Kaut gan šobrīd fiskālā situācija ir stabila, bez politikas izmaiņām Latvijai tuvākajos gados draud būtiska fiskālās situācijas pasliktināšanās. Tāpēc valdībai jau šobrīd jāīsteno...
Lasīt tālākKāpēc lielie pārtikas tēriņi liecina par problēmām Latvijas ekonomikā?
Latvijā mājsaimniecību budžeta sadalījums būtiski atšķiras no Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem – iedzīvotāji krietni lielāku daļu ienākumu novirza pirmās nepieciešamības...
Lasīt tālākTrīsistabu dzīvoklis 602. sērijā – biežākā pircēju izvēle Latvijā
Latvijā pērn mājokļu kredītņēmēju vidū populārākā izvēle bija kompakts trīsistabu dzīvoklis 602. sērijas projektā, liecina Luminor bankas dati. Vienlaikus saglabājās augsta interese...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālāk