Iedzīvotājiem būs vienkāršāk pāriet no viena hipotekārā kredīta devēja pie cita

Lai vienkāršotu pārkreditēšanas iespējas iedzīvotājiem, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 16. janvārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus četros likumos. Izmaiņas attieksies uz hipotekārajiem kredītiem, un patērētāji varēs vienkāršā veidā mainīt kredīta devēju, ja tas klientam piedāvās labākus nosacījumus, paredz likumu grozījumi. Komisija lūgs Saeimu šos likumprojektus pirmajā lasījumā izskatīt jau šo ceturtdien un noteikt tiem steidzamību, informē komisijas priekšsēdētāja biedrs Andris Šuvajevs.
A. Šuvajevs uzsver, ka līdz ar izmaiņām patērētājam vairs nebūs jāsaņem esošā kredīta devēja piekrišana un hipotekārā pārkreditēšana kļūs vienkārša. Patlaban pārkreditēšanās aktivitāte ir zema, jo viens no konkurenci ierobežojošiem faktoriem ir samērā dārgs pārkreditēšanās process. Bankas piemēro komisijas maksu ne tikai izsniedzot kredītu, bet arī pārkreditēšanās brīdī. Tāpat izmaksas rada arī notāra un zemesgrāmatas pakalpojumi.
Eiropas Komisijas pētījums liecina, ka Latvijā pārkreditē tikai divus procentus no kredītiem, no kuriem varētu gūt finansiālu labumu. Citviet Eiropas Savienībā tas ir no 13 līdz pat 35 procentiem. Patlaban pārkreditēšanās Latvijā iedzīvotājiem izmaksā no 400 līdz 600 eiro, aprēķinājusi Ekonomikas ministrija.
Ja iedzīvotājs vēlēsies mainīt kredīta devēju, viņš varēs vērsties pie potenciālā kredītdevēja, izvērtēt piedāvājumu un noslēgt jaunu līgumu, kā arī attālināti apliecināt savu parakstu pie notāra par ķīlas tiesību pārgrozīšanu par labu jaunajam kredītdevējam. Pārkreditēšanās process ilgtu ne vairāk kā divus mēnešus, un viss būtu izdarāms attālināti, izmaiņu būtību šodien deputātiem skaidroja Ekonomikas ministrijas pārstāvji. Paredzēts, ka abi kredītdevēji savstarpēji apmainīsies ar informāciju, bet esošajam kredīta devējam būs iespēja 10 darba dienu laikā “noturēt” aizņēmēju un izteikt viņam izdevīgāku piedāvājumu.
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz izmaksu samazinājumu. Kredīta devējs nedrīkstēs piemērot maksu par pārkreditēšanu. Savukārt maksa par jaunā kreditēšanas līguma noformēšanu nedrīkstēs būt augstāka par vienu procentu no jaunā hipotekārā kredīta summas. Patērētājam būs tiesības sadalīt to trīs maksājumos. Tāpat līdz ar izmaiņām paredzēts atcelt reklāmas ierobežojumus hipotekārajiem, nekustamā īpašuma būvniecības vai energoefektivitātes paaugstināšanas kredītiem.
Kredītiestāžu likuma grozījumi paredz iespēju kredīta devējam sniegt neizpaužamās ziņas citam kredīta devējam, ja šīs ziņas nepieciešamas hipotekārai pārkreditēšanai. Šī informācija nepieciešama, lai izteiktu savu piedāvājumu patērētājam.
Arī nebanku kreditētāji varēs iesniegt paziņojumu zvērinātam notāram elektroniski, paredz izmaiņas Notariāta likumā. Savukārt grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā paredz, ka hipotekārās pārkreditēšanas gadījumā patērētājam būs tiesības vienpusēji izbeigt esošo nekustamā īpašuma apdrošināšanas līgumu. Grozījumi nepieciešami, lai nerastos papildu izmaksas.
Pārkreditēšanās kārtību noteiks Ministru kabinets.
Plānots, ka galīgajā lasījumā parlaments izmaiņas likumos varētu skatīt 15. februārī, norāda A. Šuvajevs.
Vēl par tēmu:
Kam jāmaksā par randiņu? Jaunieši lauž tradīcijas
Kamēr vairāk nekā puse jeb 56 % Latvijas iedzīvotāju joprojām uzskata, ka rēķins jāsedz vīrietim, jaunākā paaudze arvien biežāk izvēlas citu pieeju – vienošanos un vienlīdzību tradicionālā...
Lasīt tālākStrādājošie šogad necer uz būtisku algu pieaugumu
Latvijas darba tirgū šobrīd iezīmējas interesants kontrasts – kamēr statistika rāda stabilu algu kāpumu, paši strādājošie savās gaidās kļuvuši ievērojami piesardzīgāki. Gandrīz...
Lasīt tālākLatvija TOP3 Eiropā pēc dzīvokļos dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvara
Latvija ir viena no TOP3 Eiropas Savienības valstīm ar augstāko dzīvokļos dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvaru. Jaunākie Eurostat dati liecina, ka 64 % Latvijas iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos,...
Lasīt tālākValentīndiena bez pārsteigumiem: ko vērts zināt par dāvanām un iepazīšanos tiešsaistē
Tuvojoties Valentīndienai, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus būt īpaši apdomīgiem – gan iegādājoties personalizētas dāvanas, gan iepazīstoties internetā....
Lasīt tālākNo “love bombing” līdz tukšam kontam: digitālās mīlestības risks
Romantiskā krāpšana joprojām ir viens no izaicinošākajiem finanšu riskiem digitālajā vidē. Neskatoties uz to, ka banku īstenotie drošības pasākumi pēdējo gadu laikā ir ļāvuši mazināt...
Lasīt tālākNeparedzēti izdevumi 1400 eiro apmērā – katrs ceturtais iedzīvotājs aizņemtos
Ja pēkšņi un nekavējoties būtu jāsedz neparedzēti un steidzami izdevumi vidējās algas jeb 1400 eiro apmērā, ievērojamai daļai iedzīvotāju nepietiktu uzkrājumu, un ceturtā daļa (25...
Lasīt tālākNaudas “piesaiste” realitātē: ar pozitīvu domāšanu ir par maz
Pastāv dažādas praktiskākas vai mazāk praktiskas tehnikas, padomi un paņēmieni, kas sola finansiālu labklājību un pilnu naudas maku īstermiņā. Tomēr pragmatisku, reālu un galvenokārt...
Lasīt tālākVismaz puse iedzīvotāju nepietiekamas pensijas gadījumā gatavi turpināt strādāt
Darbs arī pensijas vecumā daudziem Latvijas iedzīvotājiem šķiet neizbēgams, ja ienākumi izrādītos nepietiekami, atklāj bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management veiktā aptauja....
Lasīt tālākAptauja: Bez regulāriem ienākumiem 24 % iedzīvotāji spētu iztikt divus mēnešus
40 % Latvijas iedzīvotāju bez regulāriem ienākumiem spētu iztikt ilgāk par trīs mēnešiem, tomēr katrs ceturtais bez ienākumiem iztiktu tikai vienu līdz divus mēnešus, liecina Luminor...
Lasīt tālākApmēram 20% dzīvokli jaunajā projektā pērk saviem bērniem vai tuviniekiem, 12% – kā investīciju; ko vēl atklāj pētījums par dzīvokļu pirkumu paradumiem Latvijā?
Pēdējo piecu gadu laikā 7% Rīgas un Rīgas reģiona iedzīvotāju ir iegādājušies dzīvokli jaunajā projektā, un lielākā daļa jeb 63% no viņiem to pirkuši ģimenes vajadzībām. Vairums...
Lasīt tālāk