Hobijs un finansiālā stabilitāte – kā atrast zelta vidusceļu?

Hobijiem ir būtiska nozīme mūsu dzīves kvalitātes nodrošināšanā, jo tie palīdz gūt atslodzi no darba, smelties pozitīvas emocijas un pat apgūt jaunas prasmes, tādējādi radot balansu starp darbu un privāto dzīvi. Tomēr vienlaikus vaļasprieki mēdz radīt arī lielākas vai mazākas izmaksas, ko derētu izvērtēt, izvēloties jaunu aizraušanos, lai vēlāk nenāktos “savilkt ciešāk jostu”. Kā sabalansēt savas intereses un finansiālo labklājību, stāsta Luminor finanšu eksperte Jekaterina Ziniča.
Kā hobiji ietekmē finanses?
Lai gan hobiji var būtiski uzlabot mūsu ikdienu, ietekmējot, piemēram, garastāvokli un mentālo veselību, ir svarīgi apzināties, ka daži vaļasprieki var radīt arī ievērojamu finansiālo slogu. Tāpēc, lai nenokļūtu nepatīkamā finanšu situācijā, ir jāspēj atrast līdzsvars starp prieku un finansiālo atbildību. Uzsākot jaunu hobiju, ieteicams izvērtēt tā izmaksas un vērienu, piemēram, fotografēšanai nāksies iegādāties fotokameru, lēcas un citu aprīkojumu, kā arī foto apstrādes programmu licences, savukārt, pievēršoties dārzkopībai, jānopērk instrumenti, sēklas, augsne.
Sākotnējās izmaksas galvenokārt atšķiras no izvēlētās aizraušanās veida, taču jāatceras, ka daudziem vaļaspriekiem ir arī regulāras izmaksas, kas var būt saistītas ar aprīkojuma uzturēšanu, dažādu materiālu iegādi un dalības maksām vai abonementiem. Tāpat arī vērts izzināt slēptās izmaksas, par kurām, iespējams, sākumā neaizdomājies – ceļa izdevumi pārgājienos vai sacensībās, negaidītas ar veselību saistītas izmaksas, īpaši, ja ir nopietna nodarbošanās ar kādu sporta veidu, vai neparedzēti pirkumi.
Nosaki budžetu hobijiem
Lai hobiji tikai uzlabotu dzīvi un neveidotu finansiālo spriedzi, ir svarīgi noteikt konkrētu budžetu, kas paredzēts hobijiem. Luminor eksperte iesaka izklaidēm un personīgajām vēlmēm veltīt ne vairāk kā 30% no ienākumiem, 50% atstājot pirmās nepieciešamības precēm un 10-20% – uzkrājumiem. Pēc budžeta izpētes iespējams secināt, cik naudas var atvēlēt konkrētam hobijam un noteikt fiksētu izmaksu limitu, pieļaujot nelielu elastību atkarībā no konkrētā hobija. Noteiktajai summai jābūt pietiekamai, lai baudītu hobiju, neapdraudot savu finansiālo stabilitāti. ”Lai veiksmīgāk sekotu līdzi savam budžetam, var izmantot speciālas budžeta veidošanas lietotnes vai uzskaitīt atvēlēto budžetu un tēriņus Excel. Tas palīdzēs veidot finansiālu disciplīnu un veicinās finansiālu stabilitāti,” piebilst Luminor eksperte.
Ja tomēr vairāku vaļasprieku kopējās izmaksas pārsniedz vēlamo apjomu ikmēneša budžetā, kā arī tiem sanāk tērēt vairāk līdzekļu no uzkrājumiem, nekā vēlaties, iespējams, nāksies izvērtēt, kurš no tiem ir nozīmīgāks, nes lielāko labumu un gandarījumu no ieguldītā laika un naudas. Savukārt, ja sirdij tuvākais hobijs saistās ar augstām izmaksām, jāapsver iespēja veidot tam īpaši paredzētu uzkrājumu vai tam īpaši atlikt līdzekļus arī ilgtermiņā.
Meklē bezmaksas iespējas vai lētākas alternatīvas
Tam, kas mūs aizrauj, ne vienmēr ir jābūt dārgai aktivitātei – ir daudzi veidi, kā samazināt hobiju tēriņus, izvēloties izdevīgākas vai bezmaksas alternatīvas. Piemēram, ja cilvēks ir mākslas cienītājs, bieži vien izstādes tiek rīkotas bezmaksas vai par nelielu naudas summu, savukārt koncertu biļetes bieži vien var iegādāties lētāk, sagaidot kādu īpašu atlaižu dienu. Tāpat, ja ir vēlme, piemēram, iemācīties spēlēt ģitāru vai gleznot, interneta vidē ir pieejami neskaitāmi resursi, kur iegūt informāciju bezmaksas. Bet, ja hobijam ir nepieciešams aprīkojums, jāapdomā iespēja to īrēt vai aizņemties no drauga. Mūsu vaļasprieku galvenais mērķis ir ienest ikdienas dzīvē patīkamas emocijas un mirkļus nevis satraukumu un finanšu slogu – to vērts paturēt prātā, lai neļautu, ka jaunā aizraušanās iztukšo maciņu. Tomēr savu iespēju izvērtēšana un budžeta plānošana ir viena no panākumu atslēgām, lai būtu iespēja neatmest iecienīto nodarbi – arī hobiju īstenošanai var nākt talkā izveidotais uzkrājums, jo hobijs var būt viens no mērķiem, kam ilgtermiņa iekrājumi tiek veidoti.
Vēl par tēmu:
Latvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālākZeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālākPensijā pavadīsim līdz 20 gadiem: kā tam sagatavoties finansiāli
Latvijas iedzīvotāji pensijā pavadīs ievērojamu dzīves daļu, tāpēc stabils uzkrājums vecumdienām kļūst kritiski svarīgs. Pensijas vecums Latvijā ir 65 gadi, un mūža ilgums turpina...
Lasīt tālākPlāno atvieglot iedzīvotājiem piekļuvi informācijai par savām kredītsaistībām
Lai iedzīvotājiem būtu vienkāršāk iegūt pilnīgu informāciju par savām finanšu saistībām un kredītspēju, Saeima ceturtdien, 5.martā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā...
Lasīt tālākKrāpnieki sasnieguši gandrīz ikvienu – 86 % iedzīvotāju saskārušies ar krāpšanas mēģinājumiem
Krāpšanas mēģinājumi Latvijā ir kļuvuši par daļu no sabiedrības ikdienas – ar tiem pēdējā gada laikā saskārušies 86 % iedzīvotāju, liecina bankas Citadele aptauja. Turklāt 28 %...
Lasīt tālākKāda ir Latvijas pensiju sistēma, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm?
Ikgadējais Mercer globālais pensiju indeksa pētījums rāda, ka pensiju sistēmu kvalitāte pasaulē pakāpeniski uzlabojas. Lai gan Latvija šajā indeksā netiek tieši apskatīta, ekspertu vērtējumā2...
Lasīt tālāk