Hobijs un finansiālā stabilitāte – kā atrast zelta vidusceļu?

Hobijiem ir būtiska nozīme mūsu dzīves kvalitātes nodrošināšanā, jo tie palīdz gūt atslodzi no darba, smelties pozitīvas emocijas un pat apgūt jaunas prasmes, tādējādi radot balansu starp darbu un privāto dzīvi. Tomēr vienlaikus vaļasprieki mēdz radīt arī lielākas vai mazākas izmaksas, ko derētu izvērtēt, izvēloties jaunu aizraušanos, lai vēlāk nenāktos “savilkt ciešāk jostu”. Kā sabalansēt savas intereses un finansiālo labklājību, stāsta Luminor finanšu eksperte Jekaterina Ziniča.
Kā hobiji ietekmē finanses?
Lai gan hobiji var būtiski uzlabot mūsu ikdienu, ietekmējot, piemēram, garastāvokli un mentālo veselību, ir svarīgi apzināties, ka daži vaļasprieki var radīt arī ievērojamu finansiālo slogu. Tāpēc, lai nenokļūtu nepatīkamā finanšu situācijā, ir jāspēj atrast līdzsvars starp prieku un finansiālo atbildību. Uzsākot jaunu hobiju, ieteicams izvērtēt tā izmaksas un vērienu, piemēram, fotografēšanai nāksies iegādāties fotokameru, lēcas un citu aprīkojumu, kā arī foto apstrādes programmu licences, savukārt, pievēršoties dārzkopībai, jānopērk instrumenti, sēklas, augsne.
Sākotnējās izmaksas galvenokārt atšķiras no izvēlētās aizraušanās veida, taču jāatceras, ka daudziem vaļaspriekiem ir arī regulāras izmaksas, kas var būt saistītas ar aprīkojuma uzturēšanu, dažādu materiālu iegādi un dalības maksām vai abonementiem. Tāpat arī vērts izzināt slēptās izmaksas, par kurām, iespējams, sākumā neaizdomājies – ceļa izdevumi pārgājienos vai sacensībās, negaidītas ar veselību saistītas izmaksas, īpaši, ja ir nopietna nodarbošanās ar kādu sporta veidu, vai neparedzēti pirkumi.
Nosaki budžetu hobijiem
Lai hobiji tikai uzlabotu dzīvi un neveidotu finansiālo spriedzi, ir svarīgi noteikt konkrētu budžetu, kas paredzēts hobijiem. Luminor eksperte iesaka izklaidēm un personīgajām vēlmēm veltīt ne vairāk kā 30% no ienākumiem, 50% atstājot pirmās nepieciešamības precēm un 10-20% – uzkrājumiem. Pēc budžeta izpētes iespējams secināt, cik naudas var atvēlēt konkrētam hobijam un noteikt fiksētu izmaksu limitu, pieļaujot nelielu elastību atkarībā no konkrētā hobija. Noteiktajai summai jābūt pietiekamai, lai baudītu hobiju, neapdraudot savu finansiālo stabilitāti. ”Lai veiksmīgāk sekotu līdzi savam budžetam, var izmantot speciālas budžeta veidošanas lietotnes vai uzskaitīt atvēlēto budžetu un tēriņus Excel. Tas palīdzēs veidot finansiālu disciplīnu un veicinās finansiālu stabilitāti,” piebilst Luminor eksperte.
Ja tomēr vairāku vaļasprieku kopējās izmaksas pārsniedz vēlamo apjomu ikmēneša budžetā, kā arī tiem sanāk tērēt vairāk līdzekļu no uzkrājumiem, nekā vēlaties, iespējams, nāksies izvērtēt, kurš no tiem ir nozīmīgāks, nes lielāko labumu un gandarījumu no ieguldītā laika un naudas. Savukārt, ja sirdij tuvākais hobijs saistās ar augstām izmaksām, jāapsver iespēja veidot tam īpaši paredzētu uzkrājumu vai tam īpaši atlikt līdzekļus arī ilgtermiņā.
Meklē bezmaksas iespējas vai lētākas alternatīvas
Tam, kas mūs aizrauj, ne vienmēr ir jābūt dārgai aktivitātei – ir daudzi veidi, kā samazināt hobiju tēriņus, izvēloties izdevīgākas vai bezmaksas alternatīvas. Piemēram, ja cilvēks ir mākslas cienītājs, bieži vien izstādes tiek rīkotas bezmaksas vai par nelielu naudas summu, savukārt koncertu biļetes bieži vien var iegādāties lētāk, sagaidot kādu īpašu atlaižu dienu. Tāpat, ja ir vēlme, piemēram, iemācīties spēlēt ģitāru vai gleznot, interneta vidē ir pieejami neskaitāmi resursi, kur iegūt informāciju bezmaksas. Bet, ja hobijam ir nepieciešams aprīkojums, jāapdomā iespēja to īrēt vai aizņemties no drauga. Mūsu vaļasprieku galvenais mērķis ir ienest ikdienas dzīvē patīkamas emocijas un mirkļus nevis satraukumu un finanšu slogu – to vērts paturēt prātā, lai neļautu, ka jaunā aizraušanās iztukšo maciņu. Tomēr savu iespēju izvērtēšana un budžeta plānošana ir viena no panākumu atslēgām, lai būtu iespēja neatmest iecienīto nodarbi – arī hobiju īstenošanai var nākt talkā izveidotais uzkrājums, jo hobijs var būt viens no mērķiem, kam ilgtermiņa iekrājumi tiek veidoti.
Vēl par tēmu:
Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem
Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem, priekšroku dodot uzkrājumu veidošanai un finanšu drošībai, liecina bankas Citadele veiktā aptauja par iedzīvotāju finanšu...
Lasīt tālākAptauja: iedzīvotāji kopumā tiek galā ar rēķiniem, bet ziemā daļai grūtības pieaug
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā grūtības, liecina Luminor bankas aptauja. Ekonomiskā situācija kopumā stabilizējas, lai gan atsevišķās patēriņa...
Lasīt tālākNo 2026. gada 1. janvāra palielināts minimālo ienākumu apmērs
Līdz ar Jaunā gada iestāšanos palielināts atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, sociālās...
Lasīt tālākGada nogalē pieaug interese par pensiju 3. līmeni – iemaksas palielinās par 40 %
Tuvojoties gada noslēgumam, iedzīvotāji arvien aktīvāk pārskata savus finanšu paradumus un domā par ilgtermiņa drošību. Viens no populārākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā rūpēties...
Lasīt tālākIenākumi šogad aug, īpaši gados jaunajiem un Vidzemē
Divreiz vairāk ir to iedzīvotāju, kuru ienākumi gada laikā auguši, nevis samazinājušies, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. 41 % Latvijas iedzīvotāju apstiprina, ka viņu ienākumi šogad...
Lasīt tālākBaltijas perspektīva 2026. gadā: no noturības uz mērķtiecīgu izaugsmi, ko virza inovācijas
Baltijas valstu ekonomikas turpina apliecināt noturību makroekonomiskās nenoteiktības un tarifu izraisītas tirgus svārstības apstākļos, uzrādot pakāpeniskas atveseļošanās pazīmes, lai...
Lasīt tālākŠogad finanšu situācija uzlabojusies 25% iedzīvotāju, un kopējais noskaņojums sasniedzis sešu gadu augstāko līmeni
Iedzīvotājiem, vērtējot savu finanšu situāciju aizejošajā 2025. gadā, atgriezusies pirmspandēmijas pārliecība, un kopējais sentiments sasniedzis augstāko līmeni pēdējo sešu gadu laikā....
Lasīt tālākLielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju svētkiem tērēs no algas, nevis uzkrājumiem
Tuvojoties svētkiem un apdāvināšanas laikam, Latvijas iedzīvotāju maciņos parasti iestājas lielāka rosība. Lielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju savus svētku tēriņus šogad plāno segt...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļa iedzīvotāju jūtas finansiāli labi, bet daudziem trūkst iespēju veidot uzkrājumus
Latvijā jau vairāku gadu garumā pieaug algas, un arī Luminor bankas aptauja liecina, ka katrs trešais Latvijas iedzīvotājs savu finanšu situāciju šogad vērtē kā labu. Tajā pašā laikā...
Lasīt tālākIedzīvotāji galvenokārt svētkiem paredzējuši tēriņus līdz 150 eiro
Šogad svētku tēriņi Latvijas iedzīvotāju vidū saglabājas mēreni, liecina Luminor bankas jaunākās aptaujas dati. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu palielinājies to iedzīvotāju skaits,...
Lasīt tālāk