Hobijs un finansiālā stabilitāte – kā atrast zelta vidusceļu?

Hobijiem ir būtiska nozīme mūsu dzīves kvalitātes nodrošināšanā, jo tie palīdz gūt atslodzi no darba, smelties pozitīvas emocijas un pat apgūt jaunas prasmes, tādējādi radot balansu starp darbu un privāto dzīvi. Tomēr vienlaikus vaļasprieki mēdz radīt arī lielākas vai mazākas izmaksas, ko derētu izvērtēt, izvēloties jaunu aizraušanos, lai vēlāk nenāktos “savilkt ciešāk jostu”. Kā sabalansēt savas intereses un finansiālo labklājību, stāsta Luminor finanšu eksperte Jekaterina Ziniča.
Kā hobiji ietekmē finanses?
Lai gan hobiji var būtiski uzlabot mūsu ikdienu, ietekmējot, piemēram, garastāvokli un mentālo veselību, ir svarīgi apzināties, ka daži vaļasprieki var radīt arī ievērojamu finansiālo slogu. Tāpēc, lai nenokļūtu nepatīkamā finanšu situācijā, ir jāspēj atrast līdzsvars starp prieku un finansiālo atbildību. Uzsākot jaunu hobiju, ieteicams izvērtēt tā izmaksas un vērienu, piemēram, fotografēšanai nāksies iegādāties fotokameru, lēcas un citu aprīkojumu, kā arī foto apstrādes programmu licences, savukārt, pievēršoties dārzkopībai, jānopērk instrumenti, sēklas, augsne.
Sākotnējās izmaksas galvenokārt atšķiras no izvēlētās aizraušanās veida, taču jāatceras, ka daudziem vaļaspriekiem ir arī regulāras izmaksas, kas var būt saistītas ar aprīkojuma uzturēšanu, dažādu materiālu iegādi un dalības maksām vai abonementiem. Tāpat arī vērts izzināt slēptās izmaksas, par kurām, iespējams, sākumā neaizdomājies – ceļa izdevumi pārgājienos vai sacensībās, negaidītas ar veselību saistītas izmaksas, īpaši, ja ir nopietna nodarbošanās ar kādu sporta veidu, vai neparedzēti pirkumi.
Nosaki budžetu hobijiem
Lai hobiji tikai uzlabotu dzīvi un neveidotu finansiālo spriedzi, ir svarīgi noteikt konkrētu budžetu, kas paredzēts hobijiem. Luminor eksperte iesaka izklaidēm un personīgajām vēlmēm veltīt ne vairāk kā 30% no ienākumiem, 50% atstājot pirmās nepieciešamības precēm un 10-20% – uzkrājumiem. Pēc budžeta izpētes iespējams secināt, cik naudas var atvēlēt konkrētam hobijam un noteikt fiksētu izmaksu limitu, pieļaujot nelielu elastību atkarībā no konkrētā hobija. Noteiktajai summai jābūt pietiekamai, lai baudītu hobiju, neapdraudot savu finansiālo stabilitāti. ”Lai veiksmīgāk sekotu līdzi savam budžetam, var izmantot speciālas budžeta veidošanas lietotnes vai uzskaitīt atvēlēto budžetu un tēriņus Excel. Tas palīdzēs veidot finansiālu disciplīnu un veicinās finansiālu stabilitāti,” piebilst Luminor eksperte.
Ja tomēr vairāku vaļasprieku kopējās izmaksas pārsniedz vēlamo apjomu ikmēneša budžetā, kā arī tiem sanāk tērēt vairāk līdzekļu no uzkrājumiem, nekā vēlaties, iespējams, nāksies izvērtēt, kurš no tiem ir nozīmīgāks, nes lielāko labumu un gandarījumu no ieguldītā laika un naudas. Savukārt, ja sirdij tuvākais hobijs saistās ar augstām izmaksām, jāapsver iespēja veidot tam īpaši paredzētu uzkrājumu vai tam īpaši atlikt līdzekļus arī ilgtermiņā.
Meklē bezmaksas iespējas vai lētākas alternatīvas
Tam, kas mūs aizrauj, ne vienmēr ir jābūt dārgai aktivitātei – ir daudzi veidi, kā samazināt hobiju tēriņus, izvēloties izdevīgākas vai bezmaksas alternatīvas. Piemēram, ja cilvēks ir mākslas cienītājs, bieži vien izstādes tiek rīkotas bezmaksas vai par nelielu naudas summu, savukārt koncertu biļetes bieži vien var iegādāties lētāk, sagaidot kādu īpašu atlaižu dienu. Tāpat, ja ir vēlme, piemēram, iemācīties spēlēt ģitāru vai gleznot, interneta vidē ir pieejami neskaitāmi resursi, kur iegūt informāciju bezmaksas. Bet, ja hobijam ir nepieciešams aprīkojums, jāapdomā iespēja to īrēt vai aizņemties no drauga. Mūsu vaļasprieku galvenais mērķis ir ienest ikdienas dzīvē patīkamas emocijas un mirkļus nevis satraukumu un finanšu slogu – to vērts paturēt prātā, lai neļautu, ka jaunā aizraušanās iztukšo maciņu. Tomēr savu iespēju izvērtēšana un budžeta plānošana ir viena no panākumu atslēgām, lai būtu iespēja neatmest iecienīto nodarbi – arī hobiju īstenošanai var nākt talkā izveidotais uzkrājums, jo hobijs var būt viens no mērķiem, kam ilgtermiņa iekrājumi tiek veidoti.
Vēl par tēmu:
Trīs mazi tirgi vai viens spēcīgs reģions? Baltijai jāapvieno spēki kapitāla piesaistē
Baltijas valstu kapitāla tirgus pēdējos gados ir panācis redzamu progresu. Obligāciju emisiju apjoms sasniedzis rekordaugstu līmeni. Pieaug privāto investoru aktivitāte, un Baltijas valstu vērtspapīri...
Lasīt tālākMantot var ne tikai mājokli, bet arī kredītu: kas jāzina mantiniekiem?
Tuvinieka zaudējums nereti nozīmē ne tikai emocionālu slodzi, bet arī praktiskus un juridiskus pienākumus. Lai gan mantojumu visbiežāk saista ar nekustamo īpašumu, automašīnu, naudas uzkrājumiem...
Lasīt tālākCeļojumu sezonā trīskāršojas naktsmītņu rezervāciju krāpšanas gadījumi
Aktīvā ceļojumu sezona kļuvusi par labvēlīgu laiku arī krāpniekiem. Banka Citadele novērojusi, ka arvien biežāk iedzīvotāji saņem viltus ziņojumus par naktsmītņu rezervācijām, kurās...
Lasīt tālākMājokļu kredītu skaits Latvijas novados trīs gados pieaudzis trīs reizes
Pēdējo trīs gadu laikā Latvijas novados Luminor izsniegto mājokļu kredītu apmērs ir trīskāršojies, liecina bankas dati. Lai gan mājokļu kreditēšana joprojām koncentrējas Rīgā un Pierīgā,...
Lasīt tālākFinanšu ministrija aktualizē vidēja termiņa makroekonomiskās un fiskālās prognozes
Finanšu ministrija ir aktualizējusi indikatīvās vidēja termiņa makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozes, ņemot vērā jaunākās ekonomikas attīstības tendences un ģeopolitisko situāciju....
Lasīt tālākSvinības, kāzas un ceļojumi bez lieka finanšu sloga: ko izvērtēt pirms lieliem tēriņiem
Kāzas, medusmēnesis vai ilgi lolots sapņu ceļojums daudziem ir vieni no nozīmīgākajiem dzīves notikumiem, kuru īstenošanai nereti nepieciešama rūpīga plānošana un salīdzinoši lieli izdevumi....
Lasīt tālākLatvijas Banka izlaiž zelta monētu komplektu “Zelta sēkliņas”
Ceturtdien, 2. jūlijā, Latvijas Banka izlaidīs unikālu zelta kolekcijas monētu komplektu “Zelta sēkliņas”. Monētu komplekts sastāv no piecām vienādām sēkliņas formas zelta monētām,...
Lasīt tālākMājokļu tirgū saglabājas cenu kāpums, īpaši jauno projektu segmentā
Mājokļu tirgū turpinās cenu pieaugums, īpaši jauno projektu segmentā. Dati par plānotajiem darījumiem no nekustamo īpašumu vērtējumiem, kas tiek izmantoti finansēšanas lēmumu pieņemšanā...
Lasīt tālākPensiju 2. līmenis nav tikai sistēmas daļa – vairumam tas ir galvenais uzkrājums nākotnei
Pensiju 2. līmenis joprojām ir izplatītākais veids, kā Latvijas iedzīvotāji veido uzkrājumus vecumdienām – to kā reālu uzkrājumu veidošanas instrumentu savā ikdienā norāda 67 % aptaujāto,...
Lasīt tālākPirmā bankas karte bērnam – kāpēc tā nepieciešama un cik agrā vecumā?
Iestājoties siltākam laikam, bērni un jaunieši arvien vairāk laika pavada ārpus mājas – dodas uz sporta nometnēm, ekskursijām un bauda brīvlaiku kopā ar vienaudžiem. Līdz ar to vecākiem...
Lasīt tālāk