Hobijs un finansiālā stabilitāte – kā atrast zelta vidusceļu?

Hobijiem ir būtiska nozīme mūsu dzīves kvalitātes nodrošināšanā, jo tie palīdz gūt atslodzi no darba, smelties pozitīvas emocijas un pat apgūt jaunas prasmes, tādējādi radot balansu starp darbu un privāto dzīvi. Tomēr vienlaikus vaļasprieki mēdz radīt arī lielākas vai mazākas izmaksas, ko derētu izvērtēt, izvēloties jaunu aizraušanos, lai vēlāk nenāktos “savilkt ciešāk jostu”. Kā sabalansēt savas intereses un finansiālo labklājību, stāsta Luminor finanšu eksperte Jekaterina Ziniča.
Kā hobiji ietekmē finanses?
Lai gan hobiji var būtiski uzlabot mūsu ikdienu, ietekmējot, piemēram, garastāvokli un mentālo veselību, ir svarīgi apzināties, ka daži vaļasprieki var radīt arī ievērojamu finansiālo slogu. Tāpēc, lai nenokļūtu nepatīkamā finanšu situācijā, ir jāspēj atrast līdzsvars starp prieku un finansiālo atbildību. Uzsākot jaunu hobiju, ieteicams izvērtēt tā izmaksas un vērienu, piemēram, fotografēšanai nāksies iegādāties fotokameru, lēcas un citu aprīkojumu, kā arī foto apstrādes programmu licences, savukārt, pievēršoties dārzkopībai, jānopērk instrumenti, sēklas, augsne.
Sākotnējās izmaksas galvenokārt atšķiras no izvēlētās aizraušanās veida, taču jāatceras, ka daudziem vaļaspriekiem ir arī regulāras izmaksas, kas var būt saistītas ar aprīkojuma uzturēšanu, dažādu materiālu iegādi un dalības maksām vai abonementiem. Tāpat arī vērts izzināt slēptās izmaksas, par kurām, iespējams, sākumā neaizdomājies – ceļa izdevumi pārgājienos vai sacensībās, negaidītas ar veselību saistītas izmaksas, īpaši, ja ir nopietna nodarbošanās ar kādu sporta veidu, vai neparedzēti pirkumi.
Nosaki budžetu hobijiem
Lai hobiji tikai uzlabotu dzīvi un neveidotu finansiālo spriedzi, ir svarīgi noteikt konkrētu budžetu, kas paredzēts hobijiem. Luminor eksperte iesaka izklaidēm un personīgajām vēlmēm veltīt ne vairāk kā 30% no ienākumiem, 50% atstājot pirmās nepieciešamības precēm un 10-20% – uzkrājumiem. Pēc budžeta izpētes iespējams secināt, cik naudas var atvēlēt konkrētam hobijam un noteikt fiksētu izmaksu limitu, pieļaujot nelielu elastību atkarībā no konkrētā hobija. Noteiktajai summai jābūt pietiekamai, lai baudītu hobiju, neapdraudot savu finansiālo stabilitāti. ”Lai veiksmīgāk sekotu līdzi savam budžetam, var izmantot speciālas budžeta veidošanas lietotnes vai uzskaitīt atvēlēto budžetu un tēriņus Excel. Tas palīdzēs veidot finansiālu disciplīnu un veicinās finansiālu stabilitāti,” piebilst Luminor eksperte.
Ja tomēr vairāku vaļasprieku kopējās izmaksas pārsniedz vēlamo apjomu ikmēneša budžetā, kā arī tiem sanāk tērēt vairāk līdzekļu no uzkrājumiem, nekā vēlaties, iespējams, nāksies izvērtēt, kurš no tiem ir nozīmīgāks, nes lielāko labumu un gandarījumu no ieguldītā laika un naudas. Savukārt, ja sirdij tuvākais hobijs saistās ar augstām izmaksām, jāapsver iespēja veidot tam īpaši paredzētu uzkrājumu vai tam īpaši atlikt līdzekļus arī ilgtermiņā.
Meklē bezmaksas iespējas vai lētākas alternatīvas
Tam, kas mūs aizrauj, ne vienmēr ir jābūt dārgai aktivitātei – ir daudzi veidi, kā samazināt hobiju tēriņus, izvēloties izdevīgākas vai bezmaksas alternatīvas. Piemēram, ja cilvēks ir mākslas cienītājs, bieži vien izstādes tiek rīkotas bezmaksas vai par nelielu naudas summu, savukārt koncertu biļetes bieži vien var iegādāties lētāk, sagaidot kādu īpašu atlaižu dienu. Tāpat, ja ir vēlme, piemēram, iemācīties spēlēt ģitāru vai gleznot, interneta vidē ir pieejami neskaitāmi resursi, kur iegūt informāciju bezmaksas. Bet, ja hobijam ir nepieciešams aprīkojums, jāapdomā iespēja to īrēt vai aizņemties no drauga. Mūsu vaļasprieku galvenais mērķis ir ienest ikdienas dzīvē patīkamas emocijas un mirkļus nevis satraukumu un finanšu slogu – to vērts paturēt prātā, lai neļautu, ka jaunā aizraušanās iztukšo maciņu. Tomēr savu iespēju izvērtēšana un budžeta plānošana ir viena no panākumu atslēgām, lai būtu iespēja neatmest iecienīto nodarbi – arī hobiju īstenošanai var nākt talkā izveidotais uzkrājums, jo hobijs var būt viens no mērķiem, kam ilgtermiņa iekrājumi tiek veidoti.
Vēl par tēmu:
Naudas glabāšana mājās var izmaksāt simtiem eiro gadā
10 tūkstoši eiro, kas gadu glabāti mājās, inflācijas dēļ zaudē aptuveni 340 eiro no savas pirktspējas. Lai gan neliela skaidras naudas rezerve ārkārtas situācijām ir ieteicama, lielāku summu...
Lasīt tālākKatrs desmitais mājokļa kredīta pieteikums tiek noraidīts negatīvas kredītvēstures dēļ
Neraugoties uz to, ka mājokļa kredīta pieteikuma iesniegšana šobrīd ir ātra un vienkārša, bankai pirms aizdevuma piešķiršanas rūpīgi jāizvērtē klienta finansiālā situācija un līdzšinējie...
Lasīt tālākValsts rūpēsies, lai kriminālprocesā arestētā manta nezaudētu vērtību
Ministru kabinets otrdien, 4. augustā, atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Kriminālprocesa likumā. Tie paredz, ka kriminālprocesā arestēto mantu turpmāk varēs ne tikai glabāt,...
Lasīt tālākInflācijas slogs atgriežas: ECB varētu celt likmes jau rudenī
Eiropas Centrālā banka (ECB) jūlija sanāksmē nolēma procentu likmes nemainīt, saglabājot noguldījumu iespējas likmi 2,25 % līmenī. Tomēr nesenais naftas cenu kāpums liecina, ka jau nākamajā...
Lasīt tālākTrīs kļūdas, kas var mazināt pensijas uzkrājuma apjomu
Pensija var šķist tāls nākotnes jautājums, tāpēc daudzi par to sāk domāt tikai vēlāk. Tomēr, jo agrāk cilvēks sāk interesēties par savu pensiju un regulāri seko līdzi izvēlētajam pensiju...
Lasīt tālākPirkt vai īrēt mājokli? Kas jāņem vērā, pieņemot lēmumu
Īrēt vai iegādāties savu mājokli – šis jautājums ir aktuāls daudziem, īpaši brīdī, kad ikmēneša īres maksa pieaug un tuvojas potenciālajam kredītmaksājuma apmēram. Tomēr finansiālais...
Lasīt tālākCik liela alga nepieciešama jaunietim, lai saņemtu mājokļa kredītu?
Nereti valda priekšstats, ka mājokļa kredīts ir pieejams tikai cilvēkiem ar ļoti augstiem ienākumiem. Tomēr Citadele bankas dati rāda, ka visbiežāk mājokli iegādājas jaunieši, kuru mājsaimniecības...
Lasīt tālākTrīs, sešu vai 12 mēnešu Euribor likme mājokļa kredītam – ko labāk izvēlēties?
Augot inflācijai Eiropā, Eiropas Centrālā banka maina likmes, lai stabilizētu ekonomiku, līdz ar to mājokļa kredītņēmēji rūpīgāk izvērtē aizdevuma nosacījumus. Viens no biežākajiem...
Lasīt tālākKrāpšana nenotiek tikai vienreiz: kas jāzina par atkārtotiem riskiem
Finanšu krāpšana visbiežāk nemaz nebeidzas ar vienu gadījumu – pēc naudas zaudēšanas cilvēks krāpnieku mērķī var nonākt atkārtoti. Lai turpinātu shēmu, krāpnieki var uzdoties par juristiem...
Lasīt tālākTrīs mazi tirgi vai viens spēcīgs reģions? Baltijai jāapvieno spēki kapitāla piesaistē
Baltijas valstu kapitāla tirgus pēdējos gados ir panācis redzamu progresu. Obligāciju emisiju apjoms sasniedzis rekordaugstu līmeni. Pieaug privāto investoru aktivitāte, un Baltijas valstu vērtspapīri...
Lasīt tālāk