Hipotekāro aizdevumu tirgus atdzīvojas: kreditē vairāk nekā pirms Euribor likmes kāpuma

2025. gada pirmajā pusē Latvijā par 21 % pieaudzis parakstīto hipotekāro kredītu līgumu skaits, salīdzinot ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā, liecina bankas Citadele dati. Turklāt izsniegto aizdevumu apjoms pārsniedzis 2022. gada pirmā pusgada rādītājus – proti, laiku pirms Euribor likmes straujā kāpuma.
Vidējā aizdevuma summa šī gada pirmajos sešos mēnešos sasniedza 92 503 eiro, kas ir par aptuveni 10 000 eiro jeb 12 % vairāk nekā pērn. Attiecīgi par 28,7 % pieaugusi arī kopējā hipotekārajos kredītos izsniegtā summa.
“Redzam, ka parakstīto hipotekāro kredītu līgumu skaits salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo pusgadu ir audzis straujāk nekā vidējā aizdevuma summa. Tas liecina par kopējas aktivitātes pieaugumu gan dažādos īpašumu veidos, gan reģionos – tātad pieaugums nav skaidrojams tikai ar lielākām aizdevuma summām, bet ar plašāku darījumu dinamiku kopumā,” norāda Artis Zeiļa, bankas Citadele sadarbības partneru darījumu vadītājs.
“Jāņem gan vērā, ka 2024. gada sākums izsniegto hipotekāro kredītu skaita ziņā bija viens no neaktīvākajiem pēdējo piecu gadu laikā – galvenokārt augstā Euribor ietekmē. Tāpēc ir īpaši pozitīvi, ka šī gada pirmajā pusgadā ir ne tikai pārsniegti pagājušā gada rādītāji, bet arī izsniegti lielāki aizdevumi nekā 2022. gada pirmajā pusgadā, proti, vēl pirms Euribor likmes kāpuma: kopējā izsniegtā summa pieaugusi par 7,8 %, bet parakstīto līgumu skaits palielinājies par 2,8 %,” viņš uzsver.
Vidējā aizdevuma summa Zaļajiem hipotekārajiem kredītiem pēdējos mēnešos saglabājusies nemainīga – aptuveni 140 000 eiro. Taču būtiski pieaudzis noslēgto līgumu skaits – vairāk nekā divas reizes jeb par 145 %, salīdzinot ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā. Šī tendence atspoguļojas arī kredītu pieteikumos un speciālistu ikdienas darbā, jo pēc pērnā gada lejupslīdes klientu interese par jauniem, energoefektīviem mājokļiem ir atgriezusies. Galvenais virzītājspēks ir procentu likmju samazinājums – piemēram, ja kopējā likme samazinās par 2 %, ikmēneša maksājums 140 000 eiro aizdevumam ar maksimālo atmaksas termiņu (30 gadi) sarūk par aptuveni 180 eiro.
Lai gan Rīgā parakstīto hipotekāro aizdevumu līgumu īpatsvars attiecībā pret pārējo Latviju nedaudz samazinājies – no 55 % uz 48 % –, kopējais finansējuma ģeogrāfiskais sadalījums būtiski nav mainījies. Lielākā aktivitāte joprojām vērojama galvaspilsētā un reģionālajos centros, tomēr darījumi notikuši arī tālāk no plaši apdzīvotām vietām – pārsvarā ar privātmājām.
Vēl par tēmu:
Arvien vairāk tirgotāju Latvijā ievieš maksājumu termināļus; pieaugums 10 %
Latvijā iedzīvotāji ikdienā arvien biežāk izvēlas norēķināties bezskaidrā naudā, un šī tendence turpina veicināt arī pieprasījumu pēc karšu pieņemšanas risinājumiem tirgotāju...
Lasīt tālākFiskālās disciplīnas padome: bez izmaiņām iespējama budžeta situācijas pasliktināšanās
Kaut gan šobrīd fiskālā situācija ir stabila, bez politikas izmaiņām Latvijai tuvākajos gados draud būtiska fiskālās situācijas pasliktināšanās. Tāpēc valdībai jau šobrīd jāīsteno...
Lasīt tālākKāpēc lielie pārtikas tēriņi liecina par problēmām Latvijas ekonomikā?
Latvijā mājsaimniecību budžeta sadalījums būtiski atšķiras no Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem – iedzīvotāji krietni lielāku daļu ienākumu novirza pirmās nepieciešamības...
Lasīt tālākTrīsistabu dzīvoklis 602. sērijā – biežākā pircēju izvēle Latvijā
Latvijā pērn mājokļu kredītņēmēju vidū populārākā izvēle bija kompakts trīsistabu dzīvoklis 602. sērijas projektā, liecina Luminor bankas dati. Vienlaikus saglabājās augsta interese...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālāk