FM: nepieciešams stiprināt iestāžu iekšējo kontroli un risku vadību

Otrdien, 9. septembrī, valdības darba kārtībā ir iekļauts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par iekšējā audita darbību ministrijās un iestādēs 2024. gadā. Tā mērķis ir sniegt Ministru kabinetam (MK) pārskatu par iekšējā audita struktūrvienību darbu ministrijās un iestādēs, iekļaujot vērtējumu par iekšējās kontroles sistēmām, audita vienību darbības rādītājiem, darba koordināciju un kvalitātes uzraudzību, kā arī MK noteikto auditējamo prioritāšu īstenošanu.
Tāpat ziņojumā ietverta informācija par 2024. gadā veiktajiem audita funkcijas attīstības pasākumiem un turpmākajām attīstības tendencēm.
Ziņojumā norādīts, ka nepieciešams stiprināt iestāžu iekšējās kontroles sistēmas, īpaši nodrošinot, lai noteiktie kontroles pasākumi darbotos praksē, kā arī turpināt risku vadības pilnveidi. 2024. gadā ministriju un iestāžu iekšējā audita struktūrvienības veikušas 151 iekšējo auditu, kuru rezultātā izstrādāti vairāk nekā 900 ieteikumi, no kuriem 63% vērsti uz efektivitātes uzlabošanu. To īstenošana palīdzēs efektivizēt procesus, samazināt administratīvo slogu, uzlabot valsts pārvaldes pakalpojumu kvalitāti un komunikāciju ar sabiedrību, kā arī nodrošinās lietderīgāku resursu izmantošanu un veicinās labu pārvaldību.
FM norāda, ka sagatavotais ziņojums nerada ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem. Tas saskaņots ar Iekšējā audita padomi, kura sniegusi atzinumu par dokumentu. Atzinumā augsti novērtēta iekšējā audita funkcijas īstenošana un ieguldītais darbs, īpaši horizontālo auditu veikšanā, efektivitātes aspektu vērtēšanā un darbībā saskaņā ar Starptautiskajiem iekšējā audita standartiem. Tāpat uzsvērta nepieciešamība stiprināt iekšējā audita lomu un iestāžu vadītāju iesaisti, attīstīt lietderības auditus un veicināt starpresoru sadarbību.
Ziņojuma izstrāde veikta atbilstoši Iekšējā audita likumam, kas paredz, ka FM reizi gadā iesniedz MK informāciju par audita struktūrvienību darbību valsts pārvaldē.
Vēl par tēmu:
Arvien vairāk tirgotāju Latvijā ievieš maksājumu termināļus; pieaugums 10 %
Latvijā iedzīvotāji ikdienā arvien biežāk izvēlas norēķināties bezskaidrā naudā, un šī tendence turpina veicināt arī pieprasījumu pēc karšu pieņemšanas risinājumiem tirgotāju...
Lasīt tālākFiskālās disciplīnas padome: bez izmaiņām iespējama budžeta situācijas pasliktināšanās
Kaut gan šobrīd fiskālā situācija ir stabila, bez politikas izmaiņām Latvijai tuvākajos gados draud būtiska fiskālās situācijas pasliktināšanās. Tāpēc valdībai jau šobrīd jāīsteno...
Lasīt tālākKāpēc lielie pārtikas tēriņi liecina par problēmām Latvijas ekonomikā?
Latvijā mājsaimniecību budžeta sadalījums būtiski atšķiras no Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem – iedzīvotāji krietni lielāku daļu ienākumu novirza pirmās nepieciešamības...
Lasīt tālākTrīsistabu dzīvoklis 602. sērijā – biežākā pircēju izvēle Latvijā
Latvijā pērn mājokļu kredītņēmēju vidū populārākā izvēle bija kompakts trīsistabu dzīvoklis 602. sērijas projektā, liecina Luminor bankas dati. Vienlaikus saglabājās augsta interese...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālāk