• Tweet

Pastāv augsta varbūtība sagaidīt vēl vienu valsts parāda pieauguma vilni, brīdina Fiskālās disciplīnas padome.

Fiskālās disciplīnas padome ir apstiprinājusi koriģētās Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes jeb Sankciju scenāriju Stabilitātes programmas izstrādei 2022. – 2025. gadam sakarā ar strauju un negatīvu ģeopolitiskās situācijas attīstību.

Kā norāda Padome, kopš iepriekšējo makroekonomikas prognožu apstiprināšanas šā gada 10. februārī ir notikusi strauja ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanās sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 24. februārī.

Padome kopumā ir apstiprinājusi FM izstrādātā ārkārtas Sankciju scenārija makroekonomiskos indikatorus 2022.-2025. gadam. Padome atzīst, ka scenārijs ir sagatavots unikālā vēstures situācijā, kas ir neprognozējama un tā izstrādi apgrūtina vairāki riski. Bez nozīmīgākā – turpmākās militārās eskalācijas – pastāv vairāki lejupvērsti ekonomiskie riski, kuru iestāšanās varētu pasliktināt ekonomisko situāciju.

Padome kā būtiskākos no tiem atzīmē makroekonomisko nesabalansētību risku. Proti, enerģijas resursu, it īpaši gāzes un naftas cenas, turpinās pieaugt, vienlaicīgi pieaugs arī pārtikas un ražošanas izejvielu cenas, tomēr noteikt inflācijas attīstības augstāko punktu pašlaik nav iespējams. Sankciju kumulatīvais efekts negatīvi ietekmēs Latvijas iedzīvotājus, īpaši maznodrošinātos, un arī Latvijas uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar eksportu uz un importu no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, kas var izraisīt uzņēmumu bankrotus. Sagaidāma privāto investīciju apjoma un privātā patēriņa apjoma samazināšanās. Savukārt augstais inflācijas līmenis ar lielu varbūtību var rezultēties kreditēšanas likmju celšanā, kas samazinās uzņēmumu kreditēšanu, kas jau patlaban nav augsta, norāda Padome.

Pie sektorāliem riskiem, kas var nelabvēlīgi ietekmēt ekonomikas attīstību, Padome min negatīvo pārmaiņu ietekmi uz lielu daļu ekonomikas nozaru, t.sk ražošanu, lauksaimniecību un pakalpojumiem. Primāri cietīs ražošanas uzņēmumi, kas izmanto no Krievijas importētus materiālus, piemēram, metālus (dzelzi un tēraudu) un koksni. Lauksaimniecības sektoru gan globāli, gan vietējā mērogā ietekmēs minerālmēslojuma cenu kāpums un iespējamie piegāžu pārrāvumi. Tas kopumā ar degvielas cenu kāpumu izraisīs ievērojamu pārtikas cenu pieaugumu.

Sakarā ar enerģijas cenu kāpumu tiks negatīvi ietekmēti energoietilpīgie Latvijas uzņēmumi, it īpaši būvmateriālu ražotāji. Sankciju dēļ cietīs Latvijas transporta sektors un tūrisma nozare. Var sagaidīt straujas strukturālas izmaiņas darba tirgū, jo iespējami uzņēmumu bankroti vai ražošanas sašaurinājums.

Kā iespējamos fiskālos riskus Padome min gaidāmo straujo pieprasījumu pēc valsts atbalsta pasākumiem, kas var būt augstāks par Covid-19 krīzes laika atbalsta apjomu. Arī ievērojama aizsardzības izdevumu kāpināšana palielinās slodzi uz fiskālo bilanci. Kā uzsver Padome, Covid-19 krīzes rezultātā ir jau palielinājušies valsts parāds un budžeta deficīts, bet jaunas krīzes ietekme varētu būt vēl lielāka. Tādēļ šobrīd nav prognozējams, kādā termiņā valdība spēs atgriezties pie ilgtspējīgas fiskālas politikas. Pastāv augsta varbūtība, ka, pieaugot cenām, vajadzēs sniegt atbalstu nabadzības riskam pakļautām mājsaimniecībām, kas izraisīs vēl vienu fiskālā deficīta un valsts parāda pieauguma vilni.

“Padome ir vairākkārt brīdinājusi, ka nav vēlams pārmērīgi kāpināt valsts parādu, jo ir svarīgi atstāt drošības spilvenu iespējamai krīzei nākotnē. Diemžēl no Covid-19 krīzes esam pilnīgi bez pauzes iegājuši sankciju krīzē, kad fiskālās disciplīnas ievērošana nebūs pirmā prioritāte. Šajā drūmajā situācijā pozitīvā ziņa ir tā, ka Latvijas fiskālie rādītāji ir samēra labi, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm. Tas dod cerību, ka arī šo krīzi Latvijai sekmīgi izdosies pārvarēt,” norāda Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Kā norāda Padome, FM piedāvātais makroekonomiskās attīstības scenārijs varētu īstenoties pie labvēlīgas situācijas attīstības, tomēr pesimistiska notikumu attīstība ir ļoti iespējama. Tādēļ, strādājot pie Stabilitātes programmas 2022.- 2025. gadam, Padome aicina FM izstrādāt pesimistisko scenāriju, kā arī izanalizēt konsekvences gadījumā, ja Krievijas naftas un gāzes piegādes tiek pārtrauktas.

Pašlaik pastāv augsta neskaidrība, kādā veidā un cik lielā mērā ekonomika spēs absorbēt krīzes situāciju. Kā parādīja nesenā Covid-19 krīzes pieredze, apmēram gada laikā ekonomika spēja pielāgoties ierobežojumiem, valsts atbalsta pasākumi bija efektīvi un atgriešanās pie izaugsmes notika ātrāk nekā tika sākotnēji prognozēts, atgādina Padome.

Padome uzsver, ka pašreizējā situācijā plāno turpināt Covid-19 krīzē uzsākto ekonomikas monitoringu, lai spētu savlaicīgi norādīt uz akūtiem ekonomiskiem un fiskāliem riskiem, iesakot fiskāli ilgtspējīgus risinājumus.

Finanšu ministrijas izstrādātās makroekonomikas prognozes tiek izmantotas par pamatu Latvijas stabilitātes programmas izstrādei 2022. – 2025. gadam, ko plānots iesniegt Ministru kabinetā 2022. gada aprīlī. Padomes izvērtējumam un apstiprinājumam FM sagatavotās prognozes tiek nodotas kopš 2016. gada divas reizes gadā – izstrādājot Latvijas Stabilitātes programmu, kā arī izstrādājot kārtējo vidēja termiņa budžeta ietvaru.