Eksperts: demogrāfiskās tendences kombinācijā ar iemaksu samazināšanu pensiju 2. līmenī rada būtiskus riskus strādājošajiem
Ikviens cer uz pārtikušām vecumdienām, ko beidzot pavadīt, pelnīti atpūšoties un nesatraucoties par savu finansiālo situāciju. Tomēr šobrīd Latvijā pensija veido tikai ap 40% no iedzīvotāju pirmspensijas ienākumiem, un prognozes liecina, ka, līdzšinējām tendencēm būtiski nemainoties, tās apmērs noslīdēs līdz 30%, kas ir būtisks ienākumu kritums. Pieņemot izskanējušās iespējamās izmaiņas likumdošanā, kas paredz pensiju 2. līmeņa iemaksu samazinājumu par 33%, šobrīd strādājošo Latvijas iedzīvotāju cerības uz finansiāli drošām vecumdienām tiktu būtiski ietekmētas, ievērojami samazinot pensijas uzkrājumu.
Ja 2022. gadā vidēji uz 1000 cilvēkiem darbspējas vecumā (15-64 gadi) bija 360 personas, kas sasniegušas pensionēšanās vecumu, tad prognozēts, ka 2040. gadā šis skaits palielināsies līdz 492 personām, savukārt 2050. gadā tie būs jau 572 cilvēki jeb par aptuveni 60% vairāk nekā pašreiz.1 Šādām demogrāfiskās slodzes prognozēm piepildoties, būtiski pasliktināsies valsts spēja nodrošināt pienācīgu 1. līmeņa pensiju apmēru.
“Pie prognozētās demogrāfiskās situācijas Latvijā pensiju 1. līmenis jeb vecuma pensija nevarēs nodrošināt ne tuvu tādu ienākumu līmeni, pie kāda ir pieradis strādājošs cilvēks. Saglabājoties izaicinošai demogrāfiskai situācijai, sabiedrības novecošanās rezultātā pieejamais pensiju kapitāls būs jādala uz arvien lielāku cilvēku skaitu, līdz ar to arī valsts nodrošinātajai pensijai būs arvien grūtāk pienācīgi aizvietot pirms pensijas vecuma atalgojumu. Pašreizējās prognozes liecina, ka 2050. gadā vienu pensionāru uzturēs divi strādājošie, nevis trīs, kā tas ir patlaban, attiecīgi tas ir 33% kritums to strādājošo skaitā, kas, balstoties uz solidaritātes principu, nodrošina pensiju 1. līmeņa izmaksu tā brīža pensionāriem,” uzsver Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju vadītājs Atis Krūmiņš.
Eksperts komentē, ka daudziem strādājošajiem pensiju 2. līmenis būs vienīgais reālais nākotnes uzkrājums. Tieši tādēļ izskanējusī ideja samazināt pensiju 2. līmeņa iemaksas no 6% uz 4% no sabiedrības labklājības viedokļa ir nepieņemama. Šāda lēmuma pieņemšana ievērojami pasliktinātu šobrīd strādājošo cilvēku nākotnes finansiālo situāciju, turklāt šāds iemaksu samazinājums nozīmētu arī aptuveni 33% kritumu pensiju 2. līmeņa uzkrājumā. Arī Luminor pavasarī veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka 78% Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu vecumdienām veido pensiju 2. līmenī, savukārt 31% veic iemaksas pensiju 3. līmenī, un tie ir populārākie uzkrājumu veidi iedzīvotāju vidū.*
“Aptaujas dati iezīmē ainu, cik ļoti cilvēki paļaujas uz pensiju 2. līmeņa uzkrājumu kā vienu no pamatiem vecumdienu nodrošināšanai. Ja tiek plānots realizēt iemaksu samazināšanu uz 4%, šāda rīcība izraisa nopietnas bažas un pat skumjas, domājot par šī brīža strādājošo izredzēm saņemt pieklājīgu pensiju vecumdienās, ko papildus apliecina drūmās demogrāfijas tendenču prognozes. Lai arī šīs iemaksas ir tikai daļa no uzkrājuma vecumdienām šī brīža strādājošajiem, tās ir viena no būtiskākajām pensijas kapitāla sastāvdaļām, uz ko iedzīvotāji paļaujas. Turklāt šādas izmaiņas varētu likt straujāk paaugstināt pensionēšanās vecumu, darba gadu pieaugumam pārsniedzot sagaidāmā mūža ilguma pieaugumu – tādējādi strādājošajiem ne vien ilgāks laiks jāpavada darba tirgū, bet vienlaikus arī atpūtas gadi dzīves nogalē tiek saīsināti,” uzsver pensiju eksperts Atis Krūmiņš.
Kopumā uzkrājuma veidošana, izmantojot pensiju 2. un 3. līmeni, ir efektīvs veids, kā parūpēties par savu labklājību vecumdienās. Iemaksas pensiju 2. līmenī visiem strādājošajiem tiek veiktas automātiski no nodokļu nomaksas, ikmēnesi (patlaban) novirzot 6% no darba algas, savukārt, izvēloties dalību pensiju 3. līmenī, ikvienam ir iespēja veikt brīvprātīgas iemaksas – pašam nosakot to lielumu un biežumu. Atis Krūmiņš atgādina, ka, lai izveidotu stabilu uzkrājumu, svarīgi iemaksas veikt regulāri, bez lieliem pārtraukumiem un to apjomu laika gaitā palielināt, piemēram, pieaugot algai vai citiem ienākumiem.
Vēl par tēmu:
Aptauja: katrs otrais Baltijas iedzīvotājs uzskata, ka elektroauto ir pārāk dārgi
Lai arī elektroauto kļūst arvien populārāki, augstā cena joprojām ir galvenais šķērslis, kas attur no to iegādes, liecina Citadele Leasing veiktā Baltijas iedzīvotāju aptauja. Salīdzinājumā...
Lasīt tālākLatvijā otrs augstākais strādājošo pensionāru īpatsvars Eiropas Savienībā
Lai gan lielākā daļa eiropiešu, sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu, dodas pelnītā atpūtā, Latvijā 44,2% iedzīvotāju, kas saņem pensiju vecumā līdz 74 gadiem, turpina savas darba...
Lasīt tālākPieaug interese par jaunu un energoefektīvu mājokļu iegādi
Šī gada pirmajā ceturksnī vērojama pieaugoša interese par jaunu un energoefektīvu mājokļu iegādi – piektdaļu (26 %) no kopējā izsniegtā hipotekāro kredītu apjoma veido Zaļais hipotekārais...
Lasīt tālākAptauja: teju piektdaļa iedzīvotāju pēc saskarsmes ar krāpniecību izjūt emocionālu stresu
Luminor bankas aptaujas dati liecina – lai gan 69% iedzīvotāju uzskata, ka krāpnieku mēģinājumi viņus tieši neietekmē, gandrīz piektdaļa jeb 17% norāda uz emocionālu stresu kā vienu...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs būtu gatavs mainīt mājokli finanšu apsvērumu dēļ
Katrs trešais (33%) Latvijas iedzīvotājs būtu gatavs mainīt dzīvesvietu, ja mainītos viņa finanšu situācija, savukārt katrs ceturtais (24%), lai mainītu vidi, piemēram, no pilsētas uz...
Lasīt tālākVai iespējams saņemt mājokļa kredītu ar procentu likmi zem 1%?
Banku piedāvātās pievienotās likmes mājokļa kredītiem šobrīd ir būtiski samazinājušās, salīdzinot ar pēdējiem pieciem gadiem, un lai arī Euribor likmes pakāpeniski samazinās, tām...
Lasīt tālākAšeradens: Pasaules Bankas lomai šobrīd ir īpaši būtiska nozīme
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar Pasaules Bankas Ziemeļvalstu un Baltijas valstu grupas izpilddirektori Sigrunu Ravetu (Sigrun Rawet), lai pārrunātu aktuālos izaicinājumus Pasaules...
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju brīvos līdzekļus ieguldītu nekustamajā īpašumā
Šobrīd vairāk nekā puse jeb 57 % Latvijas iedzīvotāju savus brīvos līdzekļus izvēlētos ieguldīt nekustamajā īpašumā, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Nekustamais īpašums...
Lasīt tālākMiljardi pensiju plānos: kā ietaupīt uz komisiju rēķina?
2024. gads finanšu tirgos aizvadīts stabili, bez būtiskiem satricinājumiem, un kopumā saglabājies augšupejošs. Tas veicinājis arī Latvijas pensiju plānu pozitīvu izaugsmi visa gada garumā....
Lasīt tālākPirkt vai īrēt – ko labāk izvēlēties? Skaidro eksperts
Mūžīgais jautājums, izvēloties dzīvesvietu, ir iegāde vai īre – kuru izvēlēties? Lai gan dažkārt dzirdami kādi apgalvojumi par labu vienam no variantiem, šajā jautājumā izvēle reti...
Lasīt tālāk