Dombrovskis par cīņu ar “netīro naudu”: Tiek grauta uzticība mūsu valstij

Šobrīd pietiek vien ar aizdomām, lai pasludinātu naudu par noziedzīgi iegūtu, intervijā Neatkarīgajai pauda Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.
“Jāatceras, ka Latvijā mēs paši izveidojām finanšu pakalpojumu eksporta nozari, mēs cītīgi strādājām, lai pārliecinātu nerezidentus uzticēties mūsu valstij, lai viņi šeit glabātu savu naudu. Bet tad no “ārēju spēku” puses tika pateikts, ka šis bizness jāpārtrauc. Bet tādā gadījumā, manuprāt, tā nauda, kura ir iestrēgusi Latvijā, būtu jāatdod tās īpašniekiem. Protams, izņemot gadījumus, kad tā tiešām ir noziedzīgi iegūta un tam ir attiecīgi pierādījumi. Tad pašiem jāizmeklē un jāpierāda, protams,” pauda Dombrovskis.
Pēc viņa sacītā, tā vietā ir izveidots mehānisms, kuru nevar saukt par tiesisku: “Tiek pieņemts, ka ar aizdomām vien pietiek, lai pasludinātu naudu par noziedzīgi iegūtu, un tad naudas īpašniekiem jāpierāda tās legāla izcelsme. Tā ir ekspropriācija, kas atbilst boļševiku rīcībai 1917. gadā. Šāda rīcība nav pieņemama!”
Dombrovskis uzsvēra, ka ar to tiek grauta uzticība mūsu valstij, tās finanšu sistēmai: “Iespējams, uzticība ir sagrauta jau vairākiem gadu desmitiem uz priekšu.”
Kā zināms, gan Latvijas Bankas prezidents, gan premjers atzinuši, ka bankas un uzraugošās institūcijas cīņā ar “netīro naudu” ir iebraukušas otrā grāvī un pašlaik nevis ķer blēžus, bet apgrūtina dzīvi arī godīgiem uzņēmējiem.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Valentīndiena bez pārsteigumiem: ko vērts zināt par dāvanām un iepazīšanos tiešsaistē
Tuvojoties Valentīndienai, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus būt īpaši apdomīgiem – gan iegādājoties personalizētas dāvanas, gan iepazīstoties internetā....
Lasīt tālākNo “love bombing” līdz tukšam kontam: digitālās mīlestības risks
Romantiskā krāpšana joprojām ir viens no izaicinošākajiem finanšu riskiem digitālajā vidē. Neskatoties uz to, ka banku īstenotie drošības pasākumi pēdējo gadu laikā ir ļāvuši mazināt...
Lasīt tālākNeparedzēti izdevumi 1400 eiro apmērā – katrs ceturtais iedzīvotājs aizņemtos
Ja pēkšņi un nekavējoties būtu jāsedz neparedzēti un steidzami izdevumi vidējās algas jeb 1400 eiro apmērā, ievērojamai daļai iedzīvotāju nepietiktu uzkrājumu, un ceturtā daļa (25...
Lasīt tālākNaudas “piesaiste” realitātē: ar pozitīvu domāšanu ir par maz
Pastāv dažādas praktiskākas vai mazāk praktiskas tehnikas, padomi un paņēmieni, kas sola finansiālu labklājību un pilnu naudas maku īstermiņā. Tomēr pragmatisku, reālu un galvenokārt...
Lasīt tālākVismaz puse iedzīvotāju nepietiekamas pensijas gadījumā gatavi turpināt strādāt
Darbs arī pensijas vecumā daudziem Latvijas iedzīvotājiem šķiet neizbēgams, ja ienākumi izrādītos nepietiekami, atklāj bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management veiktā aptauja....
Lasīt tālākAptauja: Bez regulāriem ienākumiem 24 % iedzīvotāji spētu iztikt divus mēnešus
40 % Latvijas iedzīvotāju bez regulāriem ienākumiem spētu iztikt ilgāk par trīs mēnešiem, tomēr katrs ceturtais bez ienākumiem iztiktu tikai vienu līdz divus mēnešus, liecina Luminor...
Lasīt tālākApmēram 20% dzīvokli jaunajā projektā pērk saviem bērniem vai tuviniekiem, 12% – kā investīciju; ko vēl atklāj pētījums par dzīvokļu pirkumu paradumiem Latvijā?
Pēdējo piecu gadu laikā 7% Rīgas un Rīgas reģiona iedzīvotāju ir iegādājušies dzīvokli jaunajā projektā, un lielākā daļa jeb 63% no viņiem to pirkuši ģimenes vajadzībām. Vairums...
Lasīt tālākPēc gada nogales tēriņu pīķa janvārī iedzīvotāji tērē piesardzīgi
Latvijas iedzīvotāju tēriņi janvārī pēc intensīva gada noslēguma samazinās. Bankas Citadele maksājumu karšu dati liecina, ka 2026. gada janvāra pirmajā un otrajā nedēļā pirkumu bijis...
Lasīt tālākPensiju plaisa Latvijā: reģionu atšķirības un uzkrājumu nozīme vecumdienās
Latvijas pensionāru ikdiena arvien biežāk atklāj reģionālo nevienlīdzību un finansiālās drošības izaicinājumus. Pērn gada izskaņā vidējā vecuma pensija, ko saņēma 438 060 Latvijas...
Lasīt tālākVairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju Jaunajā gadā plāno uzlabot savu mājokli
Mājokļa uzlabošanas plānus Jaunajā gadā ir gatavi īstenot puse jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir būtiski mazāk nekā pērn, kad šāda iecere bija 85 % iedzīvotāju, liecina Luminor...
Lasīt tālāk