• Tweet

“ABLV Bank” pašlikvidācijas procesā var pazust pierādījumi 102,3 miljonu ASV dolāru atmazgāšanas lietā, paziņojumā medijiem norāda biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (“Delna”).

Tiek informēts, ka bijušais Sergeja Magņitska darba devējs, Hermitage Capital Management (Hermitage), 2018. gada 21. jūnijā nosūtīja iesniegumu Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm ar aicinājumu izmeklēt naudas atmazgāšanu caur ABLV banku. Iesniegums ir reakcija uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju ABLV īstenot kontrolētu pašlikvidācijas plānu, jo pastāv risks pašlikvidācijas procesā pazaudēt pierādījumus.

Hermitage vērsās pie Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta un ģenerālprokuratūras, lūdzot izmeklēt lietu par vairāk nekā 100 miljonu ASV dolāru atmazgāšanu un identificēt iesaistītos ABLV darbiniekus.

Lieta saistīta ar Sergeja Magņitska pirms desmit gadiem atklāto liela mēroga krāpšanu 230 miljonu dolāru apmērā..Saskaņā ar Hermitage iesniegumā norādīto, laika posmā no 2008. līdz 2013. gadam ABLV darbinieki Dmitrija Kļujeva (Klyuev) un Andreja Pavlova interesēs atļāva atmazgāt 19 miljonus dolāru, kopumā caur ABLV nelikumīgi pārskaitot 102,3 miljonus dolāru. ASV Finanšu ministrija jau iepriekš vērsusi sankcijas pret D.Kļujevu un A.Pavlovu par iesaisti Magņitska lietā.

“Ir gandrīz neiespējami, ka tik apjomīgas nelegālās darbības būtu varējušas notikt bez ABLV augstākās vadības zināšanām. ABLV amatpersonas apzināti ļāva čaulas uzņēmumiem izveidot kontus un veikt vairāku miljonu dolāru darījumus ar līdzīgiem partneriem citās valstīs, neskatoties uz skaidrām naudas atmazgāšanas pazīmēm, piemēram, pretrunīgi un nepietiekami aprakstītiem maksājumu mērķiem un biznesa loģikas trūkumu. Hermitage uzskata, ka visi iesaistītie uzņēmumi ir daļa no starptautiska naudas atmazgāšanas tīkla, kurā izmantotas arī bankas Moldovā, Kiprā, Lietuvā un Igaunijā,” informē “Delna”.

Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” aicina nodrošināt visaptverošu un rūpīgu izmeklēšanu par naudas atmazgāšanu caur ABLV. “Ja tiesībsargājošās iestādes vēlas rīkoties sabiedrības interesēs, tām vajadzētu iesaldēt aktīvus un nodrošināt visus pieejamos pierādījumus, tostarp elektroniskās datubāzes, internetbankas datus un elektroniskās sarakstes, tajā skaitā saraksti starp ABLV un tās bijušajiem un pašreizējiem darbiniekiem. Likvidatorus, banku darbiniekus un akcionārus jāinformē par pienākumu saglabāt un neslēpt pierādījumus, kā arī par iespējamo juridisko atbildību..Izmeklēšanu varētu sarežģīt tas, ka daudzi ABLV konti bija reģistrēti uzņēmumu nominālajiem direktoriem vai arī iekļāva daudzslāņainas shēmas, lai slēptu patiesos kontu kontrolētājus. Starp nominālajiem direktoriem jeb starpniekiem bija arī vairāki Latvijas pilsoņi,” uzsver biedrība.

Tiek norādīts, ka Hermitage iesniegums atkārtoti aktualizē nepieciešamību padziļināti izpētīt saistību starp Latvijas banku darbiniekiem un aizdomīgiem nefinanšu sektora pakalpojumu sniedzējiem Latvijā un ārvalstīs. Pēc februāra notikumiem biedrība “Sabiedrība par atklatibu – Delna” iesniedza valdībai vairākas rekomendācijas, aicinot aizliegt bankām sadarboties ar čaulas veidojumiem, ieviest noteikumus pakalpojumu sniedzēju licencēšanai un aizliedzot tiem sadarboties ar veidojumiem, kas veicina patiesā labuma guvēju slēpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Rekomendācijas iekļautas valdības rīcības plānā ar uzdevumu veikt izvērtējumu un piedāvāt regulējuma grozījumus līdz 2018.gada 31. decembrim. Delna aicina valdību rekomendācijas ieviest iespējami drīz.

Kā zināms, “ABLV Bank” marta sākumā FKTK iesniedza pašlikvidācijas plānu. Iesnieguma projektu sagatavoja bankas akcionāru sapulces ievēlētie likvidatori.

Foto: F64