“Danske Bank”: Tūlītēju izmaiņu esošajiem vietējiem klientiem nebūs

“Danske Bank” klientu apkalpošanu Baltijas valstīs pārtrauks pakāpeniski. Tas nozīmē, ka banka pārtrauks kontu atvēršanu jauniem vietējiem klientiem, pavēstīja “Danske Bank” filiāles Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Zane Strade.
“Iziešana no vietējo uzņēmumu, kā arī privātpersonu apkalpošanas tiks īstenota pakāpeniskas apjomu samazināšanas ceļā. Tas nozīmē, ka banka pārtrauks kontu atvēršanu jauniem vietējiem klientiem,” informēja Strade.
Taču esošie vietējie klienti tiks apkalpoti atbilstoši esošajām saistībām un līgumiem. Tādejādi, visi noslēgtie kredītu un depozītu, kā arī citi pakalpojumu līgumi paliks spēkā atbilstoši tajos atrunātajiem nosacījumiem. Arī esošie ikdienas pakalpojumi tiks nodrošināti līdz turpmākam paziņojumam. Taču vienlaikus jāatzīmē, ka banka nepaplašinās sadarbību ar šiem klientiem, neizsniegs jaunus kredītus un neslēgs jaunus pakalpojumu līgumus.
“Vietējiem klientiem šobrīd nekas nav jādara, jo mēs turpināsim viņus apkalpot kā ierasts. Par jebkādām izmaiņām Danske Bank informēs vietējos klientus ļoti laicīgi,” sacīja Strade.
No šī brīža Danske Bank Baltijas valstīs vairs nepaziņos savus individuālos finanšu rezultātus. Baltijas filiāļu finanšu sniegums tiks atspoguļots konsolidētā veidā Grupas finanšu pārskatos.
Pēc bankas pārstāvju skaidrotā, turpmāk “Danske Bank” Baltijas valstīs koncentrēsies tikai un vienīgi uz atbalsta sniegšanu Ziemeļvalstu klientu meitasuzņēmumiem, kā arī globālajām korporācijām ar nozīmīgu biznesa daļu Ziemeļvalstīs.
“Lēmums ir stratēģisks, un tas ir balstīts mūsu ambīcijā koncentrēties uz Ziemeļvalstu reģiona klientiem. Tāpēc mēs turpinām atbilstoši pielāgot arī savu darbību Baltijas valstīs. Šādi mēs saviem Ziemeļvalstu klientiem varam sniegt vislielāko pievienoto vērtību, piedāvājot savu ekspertīzi, globālos pakalpojumus un risinājumus”, norāda Frederiks Bjorns (Frederik Bjørn), Grupas vecākais vadošais viceprezidents, Starptautisko biznesa klientu apkalpošanas vadītājs.
“Tas nozīmē, ka mēs harmonizēsim savu piedāvājumu un servisa modeli pāri robežām, lai Baltijas valstīs tas būtu tāds pat, kā, piemēram, Vācijā vai Polijā. Lēmums, protams, ietekmēs mūsu biznesa apjomus Baltijas valstīs, taču pāreja visās trīs valstīs būs pakāpeniska un kādu laiku mēs turpināsim apkalpot mūsu vietējos klientus, kā arī pilnīgi noteikti pildīsim visas mūsu esošās līgumu saistības,” viņš piebilst.
Foto:F64
Vēl par tēmu:
Brīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...
Lasīt tālākAptauja: 92% iedzīvotāju izjūt finanšu stresu, trešdaļai tas ietekmē darba sniegumu
Finanšu stress Latvijā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, bet arī darba produktivitāti. Jaunākā Swedbank Finanšu institūta veiktā...
Lasīt tālākAr vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākBaltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālāk