“Danske Bank”: Tūlītēju izmaiņu esošajiem vietējiem klientiem nebūs

“Danske Bank” klientu apkalpošanu Baltijas valstīs pārtrauks pakāpeniski. Tas nozīmē, ka banka pārtrauks kontu atvēršanu jauniem vietējiem klientiem, pavēstīja “Danske Bank” filiāles Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Zane Strade.
“Iziešana no vietējo uzņēmumu, kā arī privātpersonu apkalpošanas tiks īstenota pakāpeniskas apjomu samazināšanas ceļā. Tas nozīmē, ka banka pārtrauks kontu atvēršanu jauniem vietējiem klientiem,” informēja Strade.
Taču esošie vietējie klienti tiks apkalpoti atbilstoši esošajām saistībām un līgumiem. Tādejādi, visi noslēgtie kredītu un depozītu, kā arī citi pakalpojumu līgumi paliks spēkā atbilstoši tajos atrunātajiem nosacījumiem. Arī esošie ikdienas pakalpojumi tiks nodrošināti līdz turpmākam paziņojumam. Taču vienlaikus jāatzīmē, ka banka nepaplašinās sadarbību ar šiem klientiem, neizsniegs jaunus kredītus un neslēgs jaunus pakalpojumu līgumus.
“Vietējiem klientiem šobrīd nekas nav jādara, jo mēs turpināsim viņus apkalpot kā ierasts. Par jebkādām izmaiņām Danske Bank informēs vietējos klientus ļoti laicīgi,” sacīja Strade.
No šī brīža Danske Bank Baltijas valstīs vairs nepaziņos savus individuālos finanšu rezultātus. Baltijas filiāļu finanšu sniegums tiks atspoguļots konsolidētā veidā Grupas finanšu pārskatos.
Pēc bankas pārstāvju skaidrotā, turpmāk “Danske Bank” Baltijas valstīs koncentrēsies tikai un vienīgi uz atbalsta sniegšanu Ziemeļvalstu klientu meitasuzņēmumiem, kā arī globālajām korporācijām ar nozīmīgu biznesa daļu Ziemeļvalstīs.
“Lēmums ir stratēģisks, un tas ir balstīts mūsu ambīcijā koncentrēties uz Ziemeļvalstu reģiona klientiem. Tāpēc mēs turpinām atbilstoši pielāgot arī savu darbību Baltijas valstīs. Šādi mēs saviem Ziemeļvalstu klientiem varam sniegt vislielāko pievienoto vērtību, piedāvājot savu ekspertīzi, globālos pakalpojumus un risinājumus”, norāda Frederiks Bjorns (Frederik Bjørn), Grupas vecākais vadošais viceprezidents, Starptautisko biznesa klientu apkalpošanas vadītājs.
“Tas nozīmē, ka mēs harmonizēsim savu piedāvājumu un servisa modeli pāri robežām, lai Baltijas valstīs tas būtu tāds pat, kā, piemēram, Vācijā vai Polijā. Lēmums, protams, ietekmēs mūsu biznesa apjomus Baltijas valstīs, taču pāreja visās trīs valstīs būs pakāpeniska un kādu laiku mēs turpināsim apkalpot mūsu vietējos klientus, kā arī pilnīgi noteikti pildīsim visas mūsu esošās līgumu saistības,” viņš piebilst.
Foto:F64
Vēl par tēmu:
Fiskālās disciplīnas padome: bez izmaiņām iespējama budžeta situācijas pasliktināšanās
Kaut gan šobrīd fiskālā situācija ir stabila, bez politikas izmaiņām Latvijai tuvākajos gados draud būtiska fiskālās situācijas pasliktināšanās. Tāpēc valdībai jau šobrīd jāīsteno...
Lasīt tālākKāpēc lielie pārtikas tēriņi liecina par problēmām Latvijas ekonomikā?
Latvijā mājsaimniecību budžeta sadalījums būtiski atšķiras no Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem – iedzīvotāji krietni lielāku daļu ienākumu novirza pirmās nepieciešamības...
Lasīt tālākTrīsistabu dzīvoklis 602. sērijā – biežākā pircēju izvēle Latvijā
Latvijā pērn mājokļu kredītņēmēju vidū populārākā izvēle bija kompakts trīsistabu dzīvoklis 602. sērijas projektā, liecina Luminor bankas dati. Vienlaikus saglabājās augsta interese...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālākZeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālāk