Cik pelna jaunākie mājokļa kredīta saņēmēji?

Kā liecina bankas Citadele dati, šī gada pirmajā pusgadā mājokļa kredītu aizņēmēji visbiežāk bijuši iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem, taču vienlaikus par 80 % pieaudzis noslēgto līgumu skaits arī jauniešu vidū. Kādās nozarēs strādā gados jaunākie mājokļu pircēji, un vai var cerēt uz aizdevumu ar algu 1000 eiro mēnesī?
“Salīdzinot datus par 2024. un 2023. gada pirmo pusgadu, redzams, ka jauniešu interese par mājokļiem šogad augusi gandrīz divas reizes – šogad teju katrs piektais jeb 18 % hipotekāro kredītu līgumu ir noslēgti ar jauniešiem vecumā no 20 līdz 29 gadiem,” saka Jānis Mūrnieks, bankas Citadele Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs.
Bankas dati liecina, ka jaunākie hipotekārā kredīta ņēmēji ir 20 līdz 22 gadus veci. “Šajos darījumos vienmēr ir iesaistīti arī solidārie aizņēmēji, visbiežāk kāds no vecākiem. Visbiežāk arī tieši vecāki ir tie, kuri palīdz aizņēmējam ar pirmās iemaksas nodrošināšanu. Šiem jauniešiem darba stāžs nav liels, un lielākoties viņi strādā klientu apkalpošanā, mārketingā vai valsts un pašvaldību iestādēs, algā saņemot vidēji 1000 eiro,” norāda Jānis Mūrnieks.
Jaunieši vecumā no 22 līdz 24 gadiem kredītsaistības jau biežāk slēdz bez solidārā aizņēmēja un par pirmo iemaksu parūpējas paši vai izmanto Altum mājokļu atbalsta programmu jaunajiem profesionāļiem, kas sniedz iespēju vecumā līdz 35 gadiem un ar vidējo profesionālo vai augstāko izglītību iegādāties mājokli ar būtiski mazāku līdzdalību jeb pirmo iemaksu – tikai 5 % no mājokļa vērtības. Bankas dati liecina, ka vecumā līdz 24 gadiem biežāk pārstāvētās profesijas ir darbinieki no IT nozares, topošie juristi, tehnikumu absolventi (elektriķi, metinātāji), kā arī profesionāli sportisti. Vidējās algas ir robežās no 1400 – 2200 eiro, un darba stāžs ierasti pārsniedz divus gadus.
Lielākā daļa jeb aptuveni 70 % darījumu jauniešu segmentā ir sērijveida mājokļi, un izplatīta ir tendence, ka dzīvokļi tiek izvēlēti mikrorajonos, kur jau iepriekš jaunietis dzīvojis kopā ar vecākiem vai arī netālu. Dzīvokļi kā investīciju objekti jauniešu vidū izplatīti ir ļoti reti, vairāk darījumu notiek ar mērķi, lai iegādātos savu pirmo mājokli.
Kļūstot vecākam, bieži vien mainās arī prasības mājoklim – nepieciešama lielāka platība, ir vēlme dzīvot tuvāk darbavietai u.c. Šādos gadījumos daudzi izvēlas pirmo mājokli atstāt savā īpašumā, bet izmantot tālākai izīrēšanai. Tas ir īpaši aktuāli tiem, kuri ir vecāki par 30 gadiem.
Vēl par tēmu:
Fiskālās disciplīnas padome: bez izmaiņām iespējama budžeta situācijas pasliktināšanās
Kaut gan šobrīd fiskālā situācija ir stabila, bez politikas izmaiņām Latvijai tuvākajos gados draud būtiska fiskālās situācijas pasliktināšanās. Tāpēc valdībai jau šobrīd jāīsteno...
Lasīt tālākKāpēc lielie pārtikas tēriņi liecina par problēmām Latvijas ekonomikā?
Latvijā mājsaimniecību budžeta sadalījums būtiski atšķiras no Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem – iedzīvotāji krietni lielāku daļu ienākumu novirza pirmās nepieciešamības...
Lasīt tālākTrīsistabu dzīvoklis 602. sērijā – biežākā pircēju izvēle Latvijā
Latvijā pērn mājokļu kredītņēmēju vidū populārākā izvēle bija kompakts trīsistabu dzīvoklis 602. sērijas projektā, liecina Luminor bankas dati. Vienlaikus saglabājās augsta interese...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālākZeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālāk