Cik pelna jaunākie mājokļa kredīta saņēmēji?

Kā liecina bankas Citadele dati, šī gada pirmajā pusgadā mājokļa kredītu aizņēmēji visbiežāk bijuši iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem, taču vienlaikus par 80 % pieaudzis noslēgto līgumu skaits arī jauniešu vidū. Kādās nozarēs strādā gados jaunākie mājokļu pircēji, un vai var cerēt uz aizdevumu ar algu 1000 eiro mēnesī?
“Salīdzinot datus par 2024. un 2023. gada pirmo pusgadu, redzams, ka jauniešu interese par mājokļiem šogad augusi gandrīz divas reizes – šogad teju katrs piektais jeb 18 % hipotekāro kredītu līgumu ir noslēgti ar jauniešiem vecumā no 20 līdz 29 gadiem,” saka Jānis Mūrnieks, bankas Citadele Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs.
Bankas dati liecina, ka jaunākie hipotekārā kredīta ņēmēji ir 20 līdz 22 gadus veci. “Šajos darījumos vienmēr ir iesaistīti arī solidārie aizņēmēji, visbiežāk kāds no vecākiem. Visbiežāk arī tieši vecāki ir tie, kuri palīdz aizņēmējam ar pirmās iemaksas nodrošināšanu. Šiem jauniešiem darba stāžs nav liels, un lielākoties viņi strādā klientu apkalpošanā, mārketingā vai valsts un pašvaldību iestādēs, algā saņemot vidēji 1000 eiro,” norāda Jānis Mūrnieks.
Jaunieši vecumā no 22 līdz 24 gadiem kredītsaistības jau biežāk slēdz bez solidārā aizņēmēja un par pirmo iemaksu parūpējas paši vai izmanto Altum mājokļu atbalsta programmu jaunajiem profesionāļiem, kas sniedz iespēju vecumā līdz 35 gadiem un ar vidējo profesionālo vai augstāko izglītību iegādāties mājokli ar būtiski mazāku līdzdalību jeb pirmo iemaksu – tikai 5 % no mājokļa vērtības. Bankas dati liecina, ka vecumā līdz 24 gadiem biežāk pārstāvētās profesijas ir darbinieki no IT nozares, topošie juristi, tehnikumu absolventi (elektriķi, metinātāji), kā arī profesionāli sportisti. Vidējās algas ir robežās no 1400 – 2200 eiro, un darba stāžs ierasti pārsniedz divus gadus.
Lielākā daļa jeb aptuveni 70 % darījumu jauniešu segmentā ir sērijveida mājokļi, un izplatīta ir tendence, ka dzīvokļi tiek izvēlēti mikrorajonos, kur jau iepriekš jaunietis dzīvojis kopā ar vecākiem vai arī netālu. Dzīvokļi kā investīciju objekti jauniešu vidū izplatīti ir ļoti reti, vairāk darījumu notiek ar mērķi, lai iegādātos savu pirmo mājokli.
Kļūstot vecākam, bieži vien mainās arī prasības mājoklim – nepieciešama lielāka platība, ir vēlme dzīvot tuvāk darbavietai u.c. Šādos gadījumos daudzi izvēlas pirmo mājokli atstāt savā īpašumā, bet izmantot tālākai izīrēšanai. Tas ir īpaši aktuāli tiem, kuri ir vecāki par 30 gadiem.
Vēl par tēmu:
Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem
Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem, priekšroku dodot uzkrājumu veidošanai un finanšu drošībai, liecina bankas Citadele veiktā aptauja par iedzīvotāju finanšu...
Lasīt tālākAptauja: iedzīvotāji kopumā tiek galā ar rēķiniem, bet ziemā daļai grūtības pieaug
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā grūtības, liecina Luminor bankas aptauja. Ekonomiskā situācija kopumā stabilizējas, lai gan atsevišķās patēriņa...
Lasīt tālākNo 2026. gada 1. janvāra palielināts minimālo ienākumu apmērs
Līdz ar Jaunā gada iestāšanos palielināts atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, sociālās...
Lasīt tālākGada nogalē pieaug interese par pensiju 3. līmeni – iemaksas palielinās par 40 %
Tuvojoties gada noslēgumam, iedzīvotāji arvien aktīvāk pārskata savus finanšu paradumus un domā par ilgtermiņa drošību. Viens no populārākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā rūpēties...
Lasīt tālākIenākumi šogad aug, īpaši gados jaunajiem un Vidzemē
Divreiz vairāk ir to iedzīvotāju, kuru ienākumi gada laikā auguši, nevis samazinājušies, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. 41 % Latvijas iedzīvotāju apstiprina, ka viņu ienākumi šogad...
Lasīt tālākBaltijas perspektīva 2026. gadā: no noturības uz mērķtiecīgu izaugsmi, ko virza inovācijas
Baltijas valstu ekonomikas turpina apliecināt noturību makroekonomiskās nenoteiktības un tarifu izraisītas tirgus svārstības apstākļos, uzrādot pakāpeniskas atveseļošanās pazīmes, lai...
Lasīt tālākŠogad finanšu situācija uzlabojusies 25% iedzīvotāju, un kopējais noskaņojums sasniedzis sešu gadu augstāko līmeni
Iedzīvotājiem, vērtējot savu finanšu situāciju aizejošajā 2025. gadā, atgriezusies pirmspandēmijas pārliecība, un kopējais sentiments sasniedzis augstāko līmeni pēdējo sešu gadu laikā....
Lasīt tālākLielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju svētkiem tērēs no algas, nevis uzkrājumiem
Tuvojoties svētkiem un apdāvināšanas laikam, Latvijas iedzīvotāju maciņos parasti iestājas lielāka rosība. Lielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju savus svētku tēriņus šogad plāno segt...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļa iedzīvotāju jūtas finansiāli labi, bet daudziem trūkst iespēju veidot uzkrājumus
Latvijā jau vairāku gadu garumā pieaug algas, un arī Luminor bankas aptauja liecina, ka katrs trešais Latvijas iedzīvotājs savu finanšu situāciju šogad vērtē kā labu. Tajā pašā laikā...
Lasīt tālākIedzīvotāji galvenokārt svētkiem paredzējuši tēriņus līdz 150 eiro
Šogad svētku tēriņi Latvijas iedzīvotāju vidū saglabājas mēreni, liecina Luminor bankas jaunākās aptaujas dati. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu palielinājies to iedzīvotāju skaits,...
Lasīt tālāk