Cik cilvēki gatavi tērēt jaunam mājoklim?

Gandrīz 45% iedzīvotāju plāno vai gribētu mainīt esošo dzīvesvietu. Daži vēlētos plašāku mājokli, daļa gribētu dzīvot jaunajā projektā, bet kāds sapņo par privātmāju. Jaunam dzīvoklim lielākā daļa aptaujāto gatavi tērēt līdz 100 000 eiro, savukārt privātmājai – līdz 150 000 eiro.
SEB bankas veiktās aptaujas rezultāti parāda, ka aptuveni katrs piektais dzīvokļa iegādei būtu gatavs tērēt līdz 30 tūkstošiem eiro un tikpat daudz respondentu – no 30 līdz 50 tūkstošiem eiro. Tomēr ievērojamākā daļa (32%) meklētu mājokli cenu kategorijā no 50 līdz 100 tūkstošiem eiro.
“Lielākā daļa respondentu labprāt pārvāktos uz jauno projektu vai privātmāju, tomēr šajā gadījumā jārēķinās ar izmaksām virs 100 tūkstošiem eiro, ko, saskaņā ar aptaujas datiem, mājoklim būtu gatavi veltīt vien 24% iedzīvotāju. Tomēr, meklējot jaunu dzīvesvietu, svarīgi ņemt vērā ne tikai cenu, bet arī potenciālās izmaksas nākotnē. Izmaksas par dzīvokli jaunajā projektā ar augstu energoefektivitātes klasi nākotnē var būt zemākas, salīdzinot ar mājokli, kam iegādes cena ir zemāka,” komentē SEB bankas Privātpersonu finansēšanas pārvaldes vadītājs Māris Opincāns.
Sezonas tendences – moduļu mājas un īpašumi zem 60 kvadrātmetriem
Runājot par to, cik iedzīvotāji būtu gatavi ieguldīt privātmājas iegādē, katrs piektais min summu līdz 50 tūkstošiem eiro. Katrs ceturtais mājas iegādei būtu gatavs tērēt no 50 līdz 100 tūkstošiem un vēl 27% – no 100 līdz 150 tūkstošiem eiro.
“Ja runājam par mājām, kas uzbūvētas pēdējos 10 gados, šobrīd gatavo privātmāju cenas svārstās no 150 līdz 250 tūkstošiem eiro. Lai uzbūvētu māju, jārēķinās ar izmaksām, sākot ar 1500 eiro par kvadrātmetru. Pēc mūsu novērojumiem, interese par privātmāju būvniecību ir tikpat liela kā iepriekšējos gados un brīžiem pat kļūst vēl lielāka. Būvēt sev māju vairāk izvēlas klienti, kuriem ir vai nu uzkrāti līdzekļi zemes iegādei, vai arī klienti, kuri līdz šim dzīvojuši dzīvoklī (gan jaunajos projektos, gan vecajos) un nu ir nolēmuši, ka vēlas lielāku dzīvesvietas platību. Pēdējā laikā pakāpeniski pieaug interese par koka karkasa/moduļu mājām, ko var skaidrot ar fiksētām izmaksām un to, ka, pirms līguma noslēgšanas ar būvnieku, klients var dabā redzēt, kā izskatīsies gala produkts. Populārākās platības ir 100, 120 un 150 kvadrātmetri. Tomēr ir arī jauna tendence – arvien biežāk redzam mājas līdz 60 kvadrātmetriem, jo to dokumentācijas process būvvaldē ir vienkāršots,” dalās Māris Opincāns.
Tāpat Māris Opincāns norāda, ka, meklējot vietu privātmājas uzbūvei, iedzīvotāji pastiprinātu uzmanību pievērš inženiertehnisko komunikāciju esamībai un infrastruktūrai (piebraukšanas iespējas u.tml.), tāpēc nereti izvēlas zemes gabalus ciematos, kas ir jau attīstīti vai tas plānots tuvākajā laikā. Kā populārākās zemju iegādes un potenciālās būvniecības vietas var minēt Ādažus, Mārupi, Ķekavu, Baldoni, Carnikavu, Tīnūžus.
Vēl par tēmu:
Vismaz puse iedzīvotāju nepietiekamas pensijas gadījumā gatavi turpināt strādāt
Darbs arī pensijas vecumā daudziem Latvijas iedzīvotājiem šķiet neizbēgams, ja ienākumi izrādītos nepietiekami, atklāj bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management veiktā aptauja....
Lasīt tālākAptauja: Bez regulāriem ienākumiem 24 % iedzīvotāji spētu iztikt divus mēnešus
40 % Latvijas iedzīvotāju bez regulāriem ienākumiem spētu iztikt ilgāk par trīs mēnešiem, tomēr katrs ceturtais bez ienākumiem iztiktu tikai vienu līdz divus mēnešus, liecina Luminor...
Lasīt tālākApmēram 20% dzīvokli jaunajā projektā pērk saviem bērniem vai tuviniekiem, 12% – kā investīciju; ko vēl atklāj pētījums par dzīvokļu pirkumu paradumiem Latvijā?
Pēdējo piecu gadu laikā 7% Rīgas un Rīgas reģiona iedzīvotāju ir iegādājušies dzīvokli jaunajā projektā, un lielākā daļa jeb 63% no viņiem to pirkuši ģimenes vajadzībām. Vairums...
Lasīt tālākPēc gada nogales tēriņu pīķa janvārī iedzīvotāji tērē piesardzīgi
Latvijas iedzīvotāju tēriņi janvārī pēc intensīva gada noslēguma samazinās. Bankas Citadele maksājumu karšu dati liecina, ka 2026. gada janvāra pirmajā un otrajā nedēļā pirkumu bijis...
Lasīt tālākPensiju plaisa Latvijā: reģionu atšķirības un uzkrājumu nozīme vecumdienās
Latvijas pensionāru ikdiena arvien biežāk atklāj reģionālo nevienlīdzību un finansiālās drošības izaicinājumus. Pērn gada izskaņā vidējā vecuma pensija, ko saņēma 438 060 Latvijas...
Lasīt tālākVairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju Jaunajā gadā plāno uzlabot savu mājokli
Mājokļa uzlabošanas plānus Jaunajā gadā ir gatavi īstenot puse jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir būtiski mazāk nekā pērn, kad šāda iecere bija 85 % iedzīvotāju, liecina Luminor...
Lasīt tālākIedzīvotāji šogad apņemas vairāk pelnīt un iekrāt
Jauns gads daudziem asociējas ar jaunu sākumu, kas mudina pievērsties saviem finanšu paradumiem un domāt par nākotnes mērķiem. Jaunākie Luminor bankas aptaujas dati* liecina, ka teju trešdaļa...
Lasīt tālākKāda ir pensiju plaisa starp algotiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem?
Latvijā pašnodarbināto personu teorētiskā nākotnes pensija, ņemot vērā atšķirīgās sociālo iemaksu likmes, ir aptuveni 60 % apmērā no tā, ko līdzvērtīgos apstākļos saņemtu algots...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem
Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem, priekšroku dodot uzkrājumu veidošanai un finanšu drošībai, liecina bankas Citadele veiktā aptauja par iedzīvotāju finanšu...
Lasīt tālākAptauja: iedzīvotāji kopumā tiek galā ar rēķiniem, bet ziemā daļai grūtības pieaug
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā grūtības, liecina Luminor bankas aptauja. Ekonomiskā situācija kopumā stabilizējas, lai gan atsevišķās patēriņa...
Lasīt tālāk