Cik cilvēki gatavi tērēt jaunam mājoklim?

Gandrīz 45% iedzīvotāju plāno vai gribētu mainīt esošo dzīvesvietu. Daži vēlētos plašāku mājokli, daļa gribētu dzīvot jaunajā projektā, bet kāds sapņo par privātmāju. Jaunam dzīvoklim lielākā daļa aptaujāto gatavi tērēt līdz 100 000 eiro, savukārt privātmājai – līdz 150 000 eiro.
SEB bankas veiktās aptaujas rezultāti parāda, ka aptuveni katrs piektais dzīvokļa iegādei būtu gatavs tērēt līdz 30 tūkstošiem eiro un tikpat daudz respondentu – no 30 līdz 50 tūkstošiem eiro. Tomēr ievērojamākā daļa (32%) meklētu mājokli cenu kategorijā no 50 līdz 100 tūkstošiem eiro.
“Lielākā daļa respondentu labprāt pārvāktos uz jauno projektu vai privātmāju, tomēr šajā gadījumā jārēķinās ar izmaksām virs 100 tūkstošiem eiro, ko, saskaņā ar aptaujas datiem, mājoklim būtu gatavi veltīt vien 24% iedzīvotāju. Tomēr, meklējot jaunu dzīvesvietu, svarīgi ņemt vērā ne tikai cenu, bet arī potenciālās izmaksas nākotnē. Izmaksas par dzīvokli jaunajā projektā ar augstu energoefektivitātes klasi nākotnē var būt zemākas, salīdzinot ar mājokli, kam iegādes cena ir zemāka,” komentē SEB bankas Privātpersonu finansēšanas pārvaldes vadītājs Māris Opincāns.
Sezonas tendences – moduļu mājas un īpašumi zem 60 kvadrātmetriem
Runājot par to, cik iedzīvotāji būtu gatavi ieguldīt privātmājas iegādē, katrs piektais min summu līdz 50 tūkstošiem eiro. Katrs ceturtais mājas iegādei būtu gatavs tērēt no 50 līdz 100 tūkstošiem un vēl 27% – no 100 līdz 150 tūkstošiem eiro.
“Ja runājam par mājām, kas uzbūvētas pēdējos 10 gados, šobrīd gatavo privātmāju cenas svārstās no 150 līdz 250 tūkstošiem eiro. Lai uzbūvētu māju, jārēķinās ar izmaksām, sākot ar 1500 eiro par kvadrātmetru. Pēc mūsu novērojumiem, interese par privātmāju būvniecību ir tikpat liela kā iepriekšējos gados un brīžiem pat kļūst vēl lielāka. Būvēt sev māju vairāk izvēlas klienti, kuriem ir vai nu uzkrāti līdzekļi zemes iegādei, vai arī klienti, kuri līdz šim dzīvojuši dzīvoklī (gan jaunajos projektos, gan vecajos) un nu ir nolēmuši, ka vēlas lielāku dzīvesvietas platību. Pēdējā laikā pakāpeniski pieaug interese par koka karkasa/moduļu mājām, ko var skaidrot ar fiksētām izmaksām un to, ka, pirms līguma noslēgšanas ar būvnieku, klients var dabā redzēt, kā izskatīsies gala produkts. Populārākās platības ir 100, 120 un 150 kvadrātmetri. Tomēr ir arī jauna tendence – arvien biežāk redzam mājas līdz 60 kvadrātmetriem, jo to dokumentācijas process būvvaldē ir vienkāršots,” dalās Māris Opincāns.
Tāpat Māris Opincāns norāda, ka, meklējot vietu privātmājas uzbūvei, iedzīvotāji pastiprinātu uzmanību pievērš inženiertehnisko komunikāciju esamībai un infrastruktūrai (piebraukšanas iespējas u.tml.), tāpēc nereti izvēlas zemes gabalus ciematos, kas ir jau attīstīti vai tas plānots tuvākajā laikā. Kā populārākās zemju iegādes un potenciālās būvniecības vietas var minēt Ādažus, Mārupi, Ķekavu, Baldoni, Carnikavu, Tīnūžus.
Vēl par tēmu:
Procentu likmju stabilitāte – ilūzija vai realitāte?
Šonedēļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome sanāk uz monetārās politikas sēdi, kuras laikā tiks lemts par bāzes procentu likmju jautājumu. Tirgus dalībnieki tālāku likmju samazinājumu...
Lasīt tālākLM rosina mazināt VSAOI samaksas termiņu pagarinājumu negatīvo ietekmi uz vecuma pensijas apmēru
Šā brīža normatīvajā regulējumā darba devēji nepieciešamības gadījumā var pieteikties valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) samaksas termiņa pagarinājumam, taču...
Lasīt tālākBūtiskākais pasaules ekonomikā: Eirozonas ekonomikas noskaņojums sasniedz pēdējo gadu rekordu
Oktobrī eirozonas uzņēmējdarbības noskaņojums piedzīvoja būtisku uzlabojumu – kopējais PMI indekss pieauga līdz 52,2 punktiem, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2022. gada sākuma. Uzlabojumu...
Lasīt tālākAptauja: Vairums Latvijas iedzīvotāji stabili justos ar ienākumiem virs 2000 eiro pēc nodokļu nomaksas
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju finansiālu drošību izjūt, ja ikmēneša ienākumi pēc nodokļu nomaksas sasniedz vismaz 2000 eiro. To atklāj jaunākie bankas Citadeles aptaujas dati, kas...
Lasīt tālākPusgada laikā finanšu “drošības spilvens” samazinājies trešdaļai iedzīvotāju
Finanšu uzkrājums, kas ļautu segt ikdienas izdevumus vismaz vienu mēnesi, šobrīd ir gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju. Tikmēr pārējiem finanšu “drošības spilvens” vai nu vispār...
Lasīt tālāk“Finanšu pieejamības pārskats”: pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences
Pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences, secināts Latvijas Bankas sagatavotajā “Finanšu pieejamības pārskatā 2025”. Šis ir jau trešais gads, kad Latvijas...
Lasīt tālākLatvijā biežāk nekā citās Baltijas valstīs patēriņa kredītu izmanto veselības aprūpei
Latvijas iedzīvotāji patēriņa kredītu visbiežāk izmanto mājokļa remontam, transportlīdzekļa iegādei un biežāk kā mūsu Baltijas kaimiņi – veselības aprūpei, liecina Luminor bankas...
Lasīt tālākGandrīz puse vecāku atzīst – bērniem grūtības sagādā naudas vērtības izpratne
Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja atklāj, ka daudziem bērniem grūtības sagādā pamatprasmes, kas saistītas ar naudu. Gandrīz puse vecāku (43%) norāda, ka viņu bērniem vislielākās...
Lasīt tālākAiz viltotas mājaslapas, “uzmācīgiem” zvaniem un ātrās peļņas solījumiem var slēpties krāpniecības shēma
Aiz pēkšņi saņemtas e-pasta vēstules vai nepazīstama zvana nereti slēpjas kāda populāra vai jauna krāpniecības shēma, kas var būt mērķēta uz ikvienu – gan privātpersonām, gan uzņēmumiem....
Lasīt tālākValdība sper soli taisnīgākas un ilgtspējīgākas izdienas pensiju sistēmas virzienā
Pirmdien, 13. oktobrī, Ministru kabinets ārkārtas sēdē izskatīja un atbalstīja nozaru atbildīgo iestāžu sagatavotos likumprojektus, kas īsteno Valsts kancelejas izstrādāto izdienas pensiju...
Lasīt tālāk