Cik cilvēki gatavi tērēt jaunam mājoklim?

Gandrīz 45% iedzīvotāju plāno vai gribētu mainīt esošo dzīvesvietu. Daži vēlētos plašāku mājokli, daļa gribētu dzīvot jaunajā projektā, bet kāds sapņo par privātmāju. Jaunam dzīvoklim lielākā daļa aptaujāto gatavi tērēt līdz 100 000 eiro, savukārt privātmājai – līdz 150 000 eiro.
SEB bankas veiktās aptaujas rezultāti parāda, ka aptuveni katrs piektais dzīvokļa iegādei būtu gatavs tērēt līdz 30 tūkstošiem eiro un tikpat daudz respondentu – no 30 līdz 50 tūkstošiem eiro. Tomēr ievērojamākā daļa (32%) meklētu mājokli cenu kategorijā no 50 līdz 100 tūkstošiem eiro.
“Lielākā daļa respondentu labprāt pārvāktos uz jauno projektu vai privātmāju, tomēr šajā gadījumā jārēķinās ar izmaksām virs 100 tūkstošiem eiro, ko, saskaņā ar aptaujas datiem, mājoklim būtu gatavi veltīt vien 24% iedzīvotāju. Tomēr, meklējot jaunu dzīvesvietu, svarīgi ņemt vērā ne tikai cenu, bet arī potenciālās izmaksas nākotnē. Izmaksas par dzīvokli jaunajā projektā ar augstu energoefektivitātes klasi nākotnē var būt zemākas, salīdzinot ar mājokli, kam iegādes cena ir zemāka,” komentē SEB bankas Privātpersonu finansēšanas pārvaldes vadītājs Māris Opincāns.
Sezonas tendences – moduļu mājas un īpašumi zem 60 kvadrātmetriem
Runājot par to, cik iedzīvotāji būtu gatavi ieguldīt privātmājas iegādē, katrs piektais min summu līdz 50 tūkstošiem eiro. Katrs ceturtais mājas iegādei būtu gatavs tērēt no 50 līdz 100 tūkstošiem un vēl 27% – no 100 līdz 150 tūkstošiem eiro.
“Ja runājam par mājām, kas uzbūvētas pēdējos 10 gados, šobrīd gatavo privātmāju cenas svārstās no 150 līdz 250 tūkstošiem eiro. Lai uzbūvētu māju, jārēķinās ar izmaksām, sākot ar 1500 eiro par kvadrātmetru. Pēc mūsu novērojumiem, interese par privātmāju būvniecību ir tikpat liela kā iepriekšējos gados un brīžiem pat kļūst vēl lielāka. Būvēt sev māju vairāk izvēlas klienti, kuriem ir vai nu uzkrāti līdzekļi zemes iegādei, vai arī klienti, kuri līdz šim dzīvojuši dzīvoklī (gan jaunajos projektos, gan vecajos) un nu ir nolēmuši, ka vēlas lielāku dzīvesvietas platību. Pēdējā laikā pakāpeniski pieaug interese par koka karkasa/moduļu mājām, ko var skaidrot ar fiksētām izmaksām un to, ka, pirms līguma noslēgšanas ar būvnieku, klients var dabā redzēt, kā izskatīsies gala produkts. Populārākās platības ir 100, 120 un 150 kvadrātmetri. Tomēr ir arī jauna tendence – arvien biežāk redzam mājas līdz 60 kvadrātmetriem, jo to dokumentācijas process būvvaldē ir vienkāršots,” dalās Māris Opincāns.
Tāpat Māris Opincāns norāda, ka, meklējot vietu privātmājas uzbūvei, iedzīvotāji pastiprinātu uzmanību pievērš inženiertehnisko komunikāciju esamībai un infrastruktūrai (piebraukšanas iespējas u.tml.), tāpēc nereti izvēlas zemes gabalus ciematos, kas ir jau attīstīti vai tas plānots tuvākajā laikā. Kā populārākās zemju iegādes un potenciālās būvniecības vietas var minēt Ādažus, Mārupi, Ķekavu, Baldoni, Carnikavu, Tīnūžus.
Vēl par tēmu:
Ar vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākBaltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālāk