Cik cilvēki gatavi tērēt jaunam mājoklim?

Gandrīz 45% iedzīvotāju plāno vai gribētu mainīt esošo dzīvesvietu. Daži vēlētos plašāku mājokli, daļa gribētu dzīvot jaunajā projektā, bet kāds sapņo par privātmāju. Jaunam dzīvoklim lielākā daļa aptaujāto gatavi tērēt līdz 100 000 eiro, savukārt privātmājai – līdz 150 000 eiro.
SEB bankas veiktās aptaujas rezultāti parāda, ka aptuveni katrs piektais dzīvokļa iegādei būtu gatavs tērēt līdz 30 tūkstošiem eiro un tikpat daudz respondentu – no 30 līdz 50 tūkstošiem eiro. Tomēr ievērojamākā daļa (32%) meklētu mājokli cenu kategorijā no 50 līdz 100 tūkstošiem eiro.
“Lielākā daļa respondentu labprāt pārvāktos uz jauno projektu vai privātmāju, tomēr šajā gadījumā jārēķinās ar izmaksām virs 100 tūkstošiem eiro, ko, saskaņā ar aptaujas datiem, mājoklim būtu gatavi veltīt vien 24% iedzīvotāju. Tomēr, meklējot jaunu dzīvesvietu, svarīgi ņemt vērā ne tikai cenu, bet arī potenciālās izmaksas nākotnē. Izmaksas par dzīvokli jaunajā projektā ar augstu energoefektivitātes klasi nākotnē var būt zemākas, salīdzinot ar mājokli, kam iegādes cena ir zemāka,” komentē SEB bankas Privātpersonu finansēšanas pārvaldes vadītājs Māris Opincāns.
Sezonas tendences – moduļu mājas un īpašumi zem 60 kvadrātmetriem
Runājot par to, cik iedzīvotāji būtu gatavi ieguldīt privātmājas iegādē, katrs piektais min summu līdz 50 tūkstošiem eiro. Katrs ceturtais mājas iegādei būtu gatavs tērēt no 50 līdz 100 tūkstošiem un vēl 27% – no 100 līdz 150 tūkstošiem eiro.
“Ja runājam par mājām, kas uzbūvētas pēdējos 10 gados, šobrīd gatavo privātmāju cenas svārstās no 150 līdz 250 tūkstošiem eiro. Lai uzbūvētu māju, jārēķinās ar izmaksām, sākot ar 1500 eiro par kvadrātmetru. Pēc mūsu novērojumiem, interese par privātmāju būvniecību ir tikpat liela kā iepriekšējos gados un brīžiem pat kļūst vēl lielāka. Būvēt sev māju vairāk izvēlas klienti, kuriem ir vai nu uzkrāti līdzekļi zemes iegādei, vai arī klienti, kuri līdz šim dzīvojuši dzīvoklī (gan jaunajos projektos, gan vecajos) un nu ir nolēmuši, ka vēlas lielāku dzīvesvietas platību. Pēdējā laikā pakāpeniski pieaug interese par koka karkasa/moduļu mājām, ko var skaidrot ar fiksētām izmaksām un to, ka, pirms līguma noslēgšanas ar būvnieku, klients var dabā redzēt, kā izskatīsies gala produkts. Populārākās platības ir 100, 120 un 150 kvadrātmetri. Tomēr ir arī jauna tendence – arvien biežāk redzam mājas līdz 60 kvadrātmetriem, jo to dokumentācijas process būvvaldē ir vienkāršots,” dalās Māris Opincāns.
Tāpat Māris Opincāns norāda, ka, meklējot vietu privātmājas uzbūvei, iedzīvotāji pastiprinātu uzmanību pievērš inženiertehnisko komunikāciju esamībai un infrastruktūrai (piebraukšanas iespējas u.tml.), tāpēc nereti izvēlas zemes gabalus ciematos, kas ir jau attīstīti vai tas plānots tuvākajā laikā. Kā populārākās zemju iegādes un potenciālās būvniecības vietas var minēt Ādažus, Mārupi, Ķekavu, Baldoni, Carnikavu, Tīnūžus.
Vēl par tēmu:
Stiprinās Latvijas iedzīvotāju noturību pret finanšu krāpšanu
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Banku, liecina, ka finanšu krāpšanas mēģinājumi Latvijā kļuvuši par ikdienas parādību....
Lasīt tālāk100 eiro algai vai pensijai? Aptauja atklāj Latvijas iedzīvotāju izvēli
Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs jeb 50 % dotu priekšroku lielākai algai šodien, nevis papildu uzkrājumam pensijai, liecina bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Atklātā pensiju fonda aptauja....
Lasīt tālākMājoklis Rīgā – pirmā izvēle; lauku reģioni populārāki nekā pilsētas
Vairāk nekā ceturtā daļa jeb 28 % Latvijas iedzīvotāju vislabprātāk mājokli iegādātos galvaspilsētā Rīgā, noskaidrots Luminor bankas aptaujā. Savukārt par otru iecienītāko vietu mājokļa...
Lasīt tālākDabasgāzes cenas Eiropā sarukušas par 20 %, taču ziemā saglabājas jauna cenu kāpuma risks
Eiropas dabasgāzes cenas nedaudz vairāk nekā nedēļas laikā samazinājušās par vairāk nekā 20 %, tomēr jauna cenu kāpuma risks joprojām ir augsts. Eiropas dabasgāzes krātuves ir piepildītas...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākFM iesniegusi valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem
Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem....
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav pārliecināts par spēju segt negaidītus tēriņus
Pieaugot dzīves dārdzībai, samazinās Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība par spēju segt neparedzētus izdevumus. Latvijā un Igaunijā neparedzētiem tēriņiem nav gatava gandrīz puse sabiedrības...
Lasīt tālākASV vēlēšanas mazina riskus Baltijai, taču tuvākie mēneši var būt svārstīgi
Demokrātu uzvara ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās varētu mazināt ilgtermiņa ekonomiskos un drošības riskus Eiropā un Baltijas valstīs, taču būtiskas izmaiņas ASV tirdzniecības politikā...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākEURIBOR teju 3 %: ar ko jārēķinās kredītņēmējiem?
Sešu mēnešu EURIBOR likme ir sasniegusi 3 %, salīdzinot ar aptuveni 2 % gada sākumā. Tas nozīmē, ka Baltijas valstu kredītņēmējiem, plānojot savas finanses, jāņem vērā pašreizējo procentu...
Lasīt tālāk