Aptauja: vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju sagaida apkures izmaksu pieaugumu

Sākoties apkures sezonai, vairāk nekā puse Baltijas valstu iedzīvotāju prognozē, ka siltumenerģijas rēķini kļūs dārgāki. Igaunijā apkures izmaksu pieaugumu prognozē 71 % aptaujāto iedzīvotāju, tikmēr Latvijā – nedaudz vairāk kā puse jeb 56 %, liecina bankas Citadele veiktā aptauja.
Lielākā daļa aptaujas dalībnieku prognozē, ka apkures rēķini pieaugs par vairāk nekā 10 % – tā norādījusi teju ceturtā daļa Latvijā un Lietuvā, attiecīgi 22 % un 23 % un trešā daļa (33 %) Igaunijā. Biežāk šādu viedokli pauduši iedzīvotāji vecumā pēc 40 gadiem un tie, kuri dzīvo kādā no Baltijas valstu galvaspilsētām.
Savukārt siltumenerģijas izmaksu sadārdzināšanos 5 līdz 10 % robežās prognozē 22 % Latvijā, 24 % Lietuvā un 27 % Igaunijā. Tikmēr rēķinu palielināšanos līdz 5 % sagaida aptuveni desmitā daļa Baltijas iedzīvotāju.
Kopumā apkures izmaksu pieaugumu prognozē 71 % Igaunijā, 59 % Lietuvā un 56 % Latvijā.
“Latvijā centralizētajā siltumapgādē galvenokārt izmanto dabasgāzi vai biomasu, un kurināmā izmaksas veido lielāko daļu tarifa. Dabasgāzes cena ietekmē 60-80 % no kopējā tarifa, bet biomasa – 40-50 % no kopējā tarifa. Pēdējā gada laikā abu kurināmo resursu cenas ir samazinājušās. Tāpat pēdējos mēnešos vērojama vidējās elektrības cenas samazināšanās,” aptaujas datus komentē Kārlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists. “Nākotnes apkures izmaksas lielā mērā būs atkarīgas no kurināmā cenu izmaiņām, ko ietekmē globālā ekonomika un ģeopolitiskie notikumi. Tuvo Austrumu konflikta eskalācija varētu paaugstināt naftas cenu, ko spilgti redzam arī pēdējās dienās. Rezultātā pieaugs arī dabasgāzes, kā alternatīvā energoresursa, cena. Līdz ar to iedzīvotāju bažas par apkures izmaksu pieaugumu varētu uzskatīt par pamatotām. No otras puses, šobrīd Eiropas gāzes krātuvju aizpildīšana tuvojas noslēgumam, un gāzes patēriņš saglabājas stabils, vidēji par 15-20 % zemāks nekā pirms kara sākuma, līdz ar to straujam apkures izmaksu pieaugumam šosezon tomēr nav pamata.”
Aptaujas dati liecina, ka Latvijā ir lielākais respondentu skaits, kas prognozē apkures cenu samazinājumu šosezon – tā uzskata desmitā daļa respondentu, attiecīgi 7 % Lietuvā un vien 2 % Igaunijā. Turpretim 17 % Latvijā, 15 % Lietuvā un 14 % Igaunijā uzskata, ka apkures cenas nemainīsies. Savukārt par apkures sezonu vēl nedomā 17 % Latvijā, 13 % Igaunijā un 20 % Lietuvā.
Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par gaidāmās apkures sezonas izmaksām banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica šī gada oktobrī, tiešsaistē aptaujājot 3000 Baltijas valstu respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Vēl par tēmu:
Ar vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākBaltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālāk