Aptauja: vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju sagaida apkures izmaksu pieaugumu

Sākoties apkures sezonai, vairāk nekā puse Baltijas valstu iedzīvotāju prognozē, ka siltumenerģijas rēķini kļūs dārgāki. Igaunijā apkures izmaksu pieaugumu prognozē 71 % aptaujāto iedzīvotāju, tikmēr Latvijā – nedaudz vairāk kā puse jeb 56 %, liecina bankas Citadele veiktā aptauja.
Lielākā daļa aptaujas dalībnieku prognozē, ka apkures rēķini pieaugs par vairāk nekā 10 % – tā norādījusi teju ceturtā daļa Latvijā un Lietuvā, attiecīgi 22 % un 23 % un trešā daļa (33 %) Igaunijā. Biežāk šādu viedokli pauduši iedzīvotāji vecumā pēc 40 gadiem un tie, kuri dzīvo kādā no Baltijas valstu galvaspilsētām.
Savukārt siltumenerģijas izmaksu sadārdzināšanos 5 līdz 10 % robežās prognozē 22 % Latvijā, 24 % Lietuvā un 27 % Igaunijā. Tikmēr rēķinu palielināšanos līdz 5 % sagaida aptuveni desmitā daļa Baltijas iedzīvotāju.
Kopumā apkures izmaksu pieaugumu prognozē 71 % Igaunijā, 59 % Lietuvā un 56 % Latvijā.
“Latvijā centralizētajā siltumapgādē galvenokārt izmanto dabasgāzi vai biomasu, un kurināmā izmaksas veido lielāko daļu tarifa. Dabasgāzes cena ietekmē 60-80 % no kopējā tarifa, bet biomasa – 40-50 % no kopējā tarifa. Pēdējā gada laikā abu kurināmo resursu cenas ir samazinājušās. Tāpat pēdējos mēnešos vērojama vidējās elektrības cenas samazināšanās,” aptaujas datus komentē Kārlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists. “Nākotnes apkures izmaksas lielā mērā būs atkarīgas no kurināmā cenu izmaiņām, ko ietekmē globālā ekonomika un ģeopolitiskie notikumi. Tuvo Austrumu konflikta eskalācija varētu paaugstināt naftas cenu, ko spilgti redzam arī pēdējās dienās. Rezultātā pieaugs arī dabasgāzes, kā alternatīvā energoresursa, cena. Līdz ar to iedzīvotāju bažas par apkures izmaksu pieaugumu varētu uzskatīt par pamatotām. No otras puses, šobrīd Eiropas gāzes krātuvju aizpildīšana tuvojas noslēgumam, un gāzes patēriņš saglabājas stabils, vidēji par 15-20 % zemāks nekā pirms kara sākuma, līdz ar to straujam apkures izmaksu pieaugumam šosezon tomēr nav pamata.”
Aptaujas dati liecina, ka Latvijā ir lielākais respondentu skaits, kas prognozē apkures cenu samazinājumu šosezon – tā uzskata desmitā daļa respondentu, attiecīgi 7 % Lietuvā un vien 2 % Igaunijā. Turpretim 17 % Latvijā, 15 % Lietuvā un 14 % Igaunijā uzskata, ka apkures cenas nemainīsies. Savukārt par apkures sezonu vēl nedomā 17 % Latvijā, 13 % Igaunijā un 20 % Lietuvā.
Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par gaidāmās apkures sezonas izmaksām banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica šī gada oktobrī, tiešsaistē aptaujājot 3000 Baltijas valstu respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Vēl par tēmu:
2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālākDzīvoklis par šauru – katrs desmitais iedzīvotājs plāno būvēt savu māju
Sākoties pavasara sezonai, kad tradicionāli aktivizējas būvniecības un dārza darbi, iedzīvotāju vidū pieaug interese par zemes iegādi. Kā liecina jaunākie Luminor bankas aptaujas dati,...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālāk