Aptauja: Latvijas iedzīvotāji visbiežāk izvēlētos investēt nekustamajā īpašumā

Ja būtu pieejami brīvie līdzekļi, visbiežāk Latvijas iedzīvotāji izvēlētos tos ieguldīt nekustamajā īpašumā, iegādājoties mājokli, zemi vai meža īpašumu, liecina bankas Citadele veiktā aptauja.
Izvēloties no vairākām ieguldīšanas iespējām, investēt nekustamajā īpašumā izvēlētos 63 % iedzīvotāju Latvijā, 78 % Igaunijā un 74 % Lietuvā, turklāt visās Baltijas valstīs šis ieguldījumu veids bija pārliecinoši populārākais.
Uzņēmumu akcijās un obligācijās brīvos līdzekļus labprāt ieguldītu 28 % iedzīvotāju Latvijā, 32 % Igaunijā un 26 % Lietuvā. Latvijā šo investīciju veidu vīrieši izvēlētos biežāk nekā sievietes – 33 % pret 24 %. Zeltā un dārgmetālos ieguldīt izvēlētos 28 % Latvijā, 36 % Igaunijā un 15 % Lietuvā. Arī šis investīciju veids Latvijā simpātiskāks šķiet vīriešiem (34 % pret 23 %).
“Ieguldījumi nekustamajā īpašumā ir pārliecinoši populārākā izvēle Baltijas iedzīvotāju vidū. Vienlaikus gan jāapzinās, ka lielākoties ieguldījumi mājokļa vai zemes iegādē ir viena no ietilpīgākajām investīcijām gan finansiālo, gan laika resursu ziņā. Tikmēr salīdzinoši nelieli ieguldījumi citos finanšu aktīvos pie labiem tirgus apstākļiem var ļaut nopelnīt līdzekļus, ko vēlāk izmantot, piemēram, daļējai vai pilnīgai nekustamā īpašuma darījuma finansēšanai,” aptaujas datus komentē Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitasuzņēmuma “CBL Asset Management” valdes priekšsēdētājs.
27 % Latvijā brīvos līdzekļus izvēlētos ieguldīt uzkrājumu veikšanai pensiju 3. līmenī. Līdzīgās domās ir 23 % respondentu Igaunijā, bet tikai 7 % Lietuvā. Visaktīvāk par investīcijām pensiju 3. līmenī domā iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadu vecumam, kā arī pēc 50 gadu vecuma, liecina aptaujas dati.
Tikmēr uzkrājošā dzīvības apdrošināšana kā ieguldījumu veids krietni biežāk pieminēts Latvijā (21 %), nevis Igaunijā (7 %) vai Lietuvā (12 %). Šo investīciju veidu biežāk izvēlētos sievietes, kā arī iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem.
Investēt brīvos līdzekļus dažādos ieguldījumu fondos vēlētos 16 % Latvijā, 22 % Igaunijā un 23 % Lietuvā. Kriptovalūtas kā ieguldījumu veids ir pievilcīgs 11 % respondentu Latvijā, turklāt jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem šo ieguldījumu veidu izvēlētos vidēji 2,5 – 3 reizes biežāk nekā pārējās vecuma grupās. Igaunijā kriptovalūtās ieguldītu 10 %, savukārt Lietuvā – 8 % aptaujāto.
Investēt mākslas darbos un gleznās izvēlētos 7 % Latvijā, 13 % Igaunijā un 8 % Lietuvā. Šāda veida ieguldījumi biežāk simpātiski šķiet iedzīvotājiem 50 līdz 59 gadu vecumā. Savukārt dažādās vērtslietās, piemēram, pulksteņos vai rotaslietās ieguldītu 6 % Latvijā, 7 % Igaunijā un 8 % Lietuvā.
Reprezentatīvu aptauju par iedzīvotāju naudas ieguldīšanas paradumiem banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2024. gada aprīlī, tiešsaistē aptaujājot vairāk kā 3000 Baltijas valstu iedzīvotājus vecumā no 18 – 74 gadiem.
Vēl par tēmu:
Sargājam savu pasi, bet ne digitālos datus: kāpēc?
Ikviens no mums zina, cik svarīgi ir sargāt savu pasi – mēs to glabājam drošā vietā un rūpīgi uzmanām, dodoties ceļojumos. Tomēr, kad runa ir par mūsu digitālajiem datiem un “pēdu”,...
Lasīt tālākArvien vairāk tirgotāju Latvijā ievieš maksājumu termināļus; pieaugums 10 %
Latvijā iedzīvotāji ikdienā arvien biežāk izvēlas norēķināties bezskaidrā naudā, un šī tendence turpina veicināt arī pieprasījumu pēc karšu pieņemšanas risinājumiem tirgotāju...
Lasīt tālākFiskālās disciplīnas padome: bez izmaiņām iespējama budžeta situācijas pasliktināšanās
Kaut gan šobrīd fiskālā situācija ir stabila, bez politikas izmaiņām Latvijai tuvākajos gados draud būtiska fiskālās situācijas pasliktināšanās. Tāpēc valdībai jau šobrīd jāīsteno...
Lasīt tālākKāpēc lielie pārtikas tēriņi liecina par problēmām Latvijas ekonomikā?
Latvijā mājsaimniecību budžeta sadalījums būtiski atšķiras no Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem – iedzīvotāji krietni lielāku daļu ienākumu novirza pirmās nepieciešamības...
Lasīt tālākTrīsistabu dzīvoklis 602. sērijā – biežākā pircēju izvēle Latvijā
Latvijā pērn mājokļu kredītņēmēju vidū populārākā izvēle bija kompakts trīsistabu dzīvoklis 602. sērijas projektā, liecina Luminor bankas dati. Vienlaikus saglabājās augsta interese...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālāk