Aptauja: Latvijas iedzīvotāji visbiežāk izvēlētos investēt nekustamajā īpašumā

Ja būtu pieejami brīvie līdzekļi, visbiežāk Latvijas iedzīvotāji izvēlētos tos ieguldīt nekustamajā īpašumā, iegādājoties mājokli, zemi vai meža īpašumu, liecina bankas Citadele veiktā aptauja.
Izvēloties no vairākām ieguldīšanas iespējām, investēt nekustamajā īpašumā izvēlētos 63 % iedzīvotāju Latvijā, 78 % Igaunijā un 74 % Lietuvā, turklāt visās Baltijas valstīs šis ieguldījumu veids bija pārliecinoši populārākais.
Uzņēmumu akcijās un obligācijās brīvos līdzekļus labprāt ieguldītu 28 % iedzīvotāju Latvijā, 32 % Igaunijā un 26 % Lietuvā. Latvijā šo investīciju veidu vīrieši izvēlētos biežāk nekā sievietes – 33 % pret 24 %. Zeltā un dārgmetālos ieguldīt izvēlētos 28 % Latvijā, 36 % Igaunijā un 15 % Lietuvā. Arī šis investīciju veids Latvijā simpātiskāks šķiet vīriešiem (34 % pret 23 %).
“Ieguldījumi nekustamajā īpašumā ir pārliecinoši populārākā izvēle Baltijas iedzīvotāju vidū. Vienlaikus gan jāapzinās, ka lielākoties ieguldījumi mājokļa vai zemes iegādē ir viena no ietilpīgākajām investīcijām gan finansiālo, gan laika resursu ziņā. Tikmēr salīdzinoši nelieli ieguldījumi citos finanšu aktīvos pie labiem tirgus apstākļiem var ļaut nopelnīt līdzekļus, ko vēlāk izmantot, piemēram, daļējai vai pilnīgai nekustamā īpašuma darījuma finansēšanai,” aptaujas datus komentē Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitasuzņēmuma “CBL Asset Management” valdes priekšsēdētājs.
27 % Latvijā brīvos līdzekļus izvēlētos ieguldīt uzkrājumu veikšanai pensiju 3. līmenī. Līdzīgās domās ir 23 % respondentu Igaunijā, bet tikai 7 % Lietuvā. Visaktīvāk par investīcijām pensiju 3. līmenī domā iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadu vecumam, kā arī pēc 50 gadu vecuma, liecina aptaujas dati.
Tikmēr uzkrājošā dzīvības apdrošināšana kā ieguldījumu veids krietni biežāk pieminēts Latvijā (21 %), nevis Igaunijā (7 %) vai Lietuvā (12 %). Šo investīciju veidu biežāk izvēlētos sievietes, kā arī iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem.
Investēt brīvos līdzekļus dažādos ieguldījumu fondos vēlētos 16 % Latvijā, 22 % Igaunijā un 23 % Lietuvā. Kriptovalūtas kā ieguldījumu veids ir pievilcīgs 11 % respondentu Latvijā, turklāt jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem šo ieguldījumu veidu izvēlētos vidēji 2,5 – 3 reizes biežāk nekā pārējās vecuma grupās. Igaunijā kriptovalūtās ieguldītu 10 %, savukārt Lietuvā – 8 % aptaujāto.
Investēt mākslas darbos un gleznās izvēlētos 7 % Latvijā, 13 % Igaunijā un 8 % Lietuvā. Šāda veida ieguldījumi biežāk simpātiski šķiet iedzīvotājiem 50 līdz 59 gadu vecumā. Savukārt dažādās vērtslietās, piemēram, pulksteņos vai rotaslietās ieguldītu 6 % Latvijā, 7 % Igaunijā un 8 % Lietuvā.
Reprezentatīvu aptauju par iedzīvotāju naudas ieguldīšanas paradumiem banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2024. gada aprīlī, tiešsaistē aptaujājot vairāk kā 3000 Baltijas valstu iedzīvotājus vecumā no 18 – 74 gadiem.
Vēl par tēmu:
Ar vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākBaltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālāk