Aptauja: Latvijas iedzīvotāji visbiežāk izvēlētos investēt nekustamajā īpašumā

Ja būtu pieejami brīvie līdzekļi, visbiežāk Latvijas iedzīvotāji izvēlētos tos ieguldīt nekustamajā īpašumā, iegādājoties mājokli, zemi vai meža īpašumu, liecina bankas Citadele veiktā aptauja.
Izvēloties no vairākām ieguldīšanas iespējām, investēt nekustamajā īpašumā izvēlētos 63 % iedzīvotāju Latvijā, 78 % Igaunijā un 74 % Lietuvā, turklāt visās Baltijas valstīs šis ieguldījumu veids bija pārliecinoši populārākais.
Uzņēmumu akcijās un obligācijās brīvos līdzekļus labprāt ieguldītu 28 % iedzīvotāju Latvijā, 32 % Igaunijā un 26 % Lietuvā. Latvijā šo investīciju veidu vīrieši izvēlētos biežāk nekā sievietes – 33 % pret 24 %. Zeltā un dārgmetālos ieguldīt izvēlētos 28 % Latvijā, 36 % Igaunijā un 15 % Lietuvā. Arī šis investīciju veids Latvijā simpātiskāks šķiet vīriešiem (34 % pret 23 %).
“Ieguldījumi nekustamajā īpašumā ir pārliecinoši populārākā izvēle Baltijas iedzīvotāju vidū. Vienlaikus gan jāapzinās, ka lielākoties ieguldījumi mājokļa vai zemes iegādē ir viena no ietilpīgākajām investīcijām gan finansiālo, gan laika resursu ziņā. Tikmēr salīdzinoši nelieli ieguldījumi citos finanšu aktīvos pie labiem tirgus apstākļiem var ļaut nopelnīt līdzekļus, ko vēlāk izmantot, piemēram, daļējai vai pilnīgai nekustamā īpašuma darījuma finansēšanai,” aptaujas datus komentē Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitasuzņēmuma “CBL Asset Management” valdes priekšsēdētājs.
27 % Latvijā brīvos līdzekļus izvēlētos ieguldīt uzkrājumu veikšanai pensiju 3. līmenī. Līdzīgās domās ir 23 % respondentu Igaunijā, bet tikai 7 % Lietuvā. Visaktīvāk par investīcijām pensiju 3. līmenī domā iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadu vecumam, kā arī pēc 50 gadu vecuma, liecina aptaujas dati.
Tikmēr uzkrājošā dzīvības apdrošināšana kā ieguldījumu veids krietni biežāk pieminēts Latvijā (21 %), nevis Igaunijā (7 %) vai Lietuvā (12 %). Šo investīciju veidu biežāk izvēlētos sievietes, kā arī iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem.
Investēt brīvos līdzekļus dažādos ieguldījumu fondos vēlētos 16 % Latvijā, 22 % Igaunijā un 23 % Lietuvā. Kriptovalūtas kā ieguldījumu veids ir pievilcīgs 11 % respondentu Latvijā, turklāt jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem šo ieguldījumu veidu izvēlētos vidēji 2,5 – 3 reizes biežāk nekā pārējās vecuma grupās. Igaunijā kriptovalūtās ieguldītu 10 %, savukārt Lietuvā – 8 % aptaujāto.
Investēt mākslas darbos un gleznās izvēlētos 7 % Latvijā, 13 % Igaunijā un 8 % Lietuvā. Šāda veida ieguldījumi biežāk simpātiski šķiet iedzīvotājiem 50 līdz 59 gadu vecumā. Savukārt dažādās vērtslietās, piemēram, pulksteņos vai rotaslietās ieguldītu 6 % Latvijā, 7 % Igaunijā un 8 % Lietuvā.
Reprezentatīvu aptauju par iedzīvotāju naudas ieguldīšanas paradumiem banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2024. gada aprīlī, tiešsaistē aptaujājot vairāk kā 3000 Baltijas valstu iedzīvotājus vecumā no 18 – 74 gadiem.
Vēl par tēmu:
2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālākDzīvoklis par šauru – katrs desmitais iedzīvotājs plāno būvēt savu māju
Sākoties pavasara sezonai, kad tradicionāli aktivizējas būvniecības un dārza darbi, iedzīvotāju vidū pieaug interese par zemes iegādi. Kā liecina jaunākie Luminor bankas aptaujas dati,...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālāk