Latvijas Banka laiž klajā Latvijas atzīšanas de iure 100. gadadienai veltītu 2 eiro piemiņas monētu

Šodien, 20. janvārī, Latvijas Banka laidusi klajā 2 eiro piemiņas monētu, kas veltīta Latvijas Republikas atzīšanas de iure 100. gadadienai.
Iegāde būs iespējama tikai interneta vietnē e-monetas.lv no 20. janvāra plkst. 12.00. Iegādei jaunās piemiņas monētas būs pieejamas tikai suvenīriesaiņojumā un apgrozības monētu komplektos.
Covid-19 pandēmijas dēļ jaunie numismātikas produkti nebūs pieejami Latvijas Bankas kasēs. Interneta vietnē e-monetas.lv veikto pirkumu saņemšana pagaidām būs iespējama tikai pa pastu.
Jaunās 2 eiro piemiņas monētas, kas ir arī apgrozības monētas, pagaidām nebūs pieejamas (t.sk. monētas tīstokļos). Kopumā 400 000 monētu plānots laist apgrozībā pēc situācijas normalizēšanās, par to laikus informējot sabiedrību.
Pirmais pasaules karš būtiski mainīja Eiropas politisko karti. Izveidojās vairākas jaunas valstis, t.sk. Latvijas Republika, kas tika proklamēta Rīgā 1918. gada 18. novembrī. Latviešu tautas vēsturiskajā apziņā tā ir valsts dzimšanas diena. Tomēr Latvijā joprojām turpinājās karadarbība – Neatkarības karš. 1920. gadā Latvijas valdība ieguva kontroli pār visu valsts teritoriju un sākās aktīvs diplomātiskais darbs, lai panāktu Latvijas starptautisko atzīšanu de iure.
Sabiedroto valstu Augstākā padome 1921. gada 26. janvārī plkst. 17.00 Latvijas delegācijai paziņoja, ka Latvijas Republika atzīta de iure. Tādējādi Latvija kļuva par starptautisko tiesību subjektu un pavērās ceļš tās uzņemšanai Tautu Savienībā. Latvijas iedzīvotājus vienmēr vienojusi valstiskuma apziņa, tēvzemes mīlestība un valsts himna “Dievs, svētī Latviju!”, bet valsts tiesisko nepārtrauktību padomju un nacistu okupācijas gados sargāja Latvijas diplomāti Rietumvalstīs. Latvijas neatkarības atgūšana un tālāka valsts stiprināšana ir veikums, kas apstiprina Latvijas atzīšanas de iure neatsaucamību.
Jaunās piemiņas monētas nacionālās puses grafiskā dizaina autore ir māksliniece Zane Ernštreite. Monētas kopīgās puses autors ir mākslinieks Luks Luikss (Luc Luycx), un monētas materiāls un izmērs neatšķiras no citām 2 eiro apgrozības monētām.
2 eiro monētas Brilliant Uncirculated kvalitātē cena suvenīriesaiņojumā ir 7.90 eiro un iegādes limits vienai personai – 5 eksemplāri (kopējā tirāža – 5000 eksemplāru), savukārt apgrozības monētu komplekta cena ir 25.00 eiro un iegādes limits vienai personai – 5 eksemplāri (kopējā tirāža – 7000 eksemplāru).
Piemiņas monētas nacionālajā pusē ir iekalts uzraksts “100 LATVIJA DE IURE”, kā arī izlaišanas gads – 2021. Vienlaikus vārds “Latvija” norāda arī izdevējvalsti. Monētas jostu tāpat kā visām citām Latvijas Republikas 2 eiro apgrozības monētām rotā uzraksts “DIEVS * SVĒTĪ * LATVIJU *”. Jaunā 2 eiro monēta kalta Staatliche Münzen Baden-Württemberg (Vācija).
Apgrozības monētu komplektā “Latvija de iure 100” iekļautas 2021. gada eiro apgrozības monētas ar nominālvērtību no 1 centa līdz 2 eiro un papildus tām arī jaunā 2 eiro piemiņas monēta.
“Latvija de iure 100” šajā gadā būs vienīgā Latvijas Bankas izlaistā 2 eiro piemiņas monēta. Ikvienai eiro zonas valstij ir tiesības katru gadu emitēt līdz divām īpaša dizaina 2 eiro piemiņas monētām, kā arī vēl vienu piemiņas monētu kalt vairāku eiro zonas valstu kopīgas programmas ietvaros, ja tāda tiek organizēta.
Latvijas Banka turpina īpaša dizaina apgrozības monētu kalšanas tradīciju Latvijā. Eiro piemiņas monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eiro zonas valstīs.
Vēl par tēmu:
Fiskālās disciplīnas padome: bez izmaiņām iespējama budžeta situācijas pasliktināšanās
Kaut gan šobrīd fiskālā situācija ir stabila, bez politikas izmaiņām Latvijai tuvākajos gados draud būtiska fiskālās situācijas pasliktināšanās. Tāpēc valdībai jau šobrīd jāīsteno...
Lasīt tālākKāpēc lielie pārtikas tēriņi liecina par problēmām Latvijas ekonomikā?
Latvijā mājsaimniecību budžeta sadalījums būtiski atšķiras no Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem – iedzīvotāji krietni lielāku daļu ienākumu novirza pirmās nepieciešamības...
Lasīt tālākTrīsistabu dzīvoklis 602. sērijā – biežākā pircēju izvēle Latvijā
Latvijā pērn mājokļu kredītņēmēju vidū populārākā izvēle bija kompakts trīsistabu dzīvoklis 602. sērijas projektā, liecina Luminor bankas dati. Vienlaikus saglabājās augsta interese...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālākZeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālāk