Latvijas Banka laiž klajā Latvijas atzīšanas de iure 100. gadadienai veltītu 2 eiro piemiņas monētu
Šodien, 20. janvārī, Latvijas Banka laidusi klajā 2 eiro piemiņas monētu, kas veltīta Latvijas Republikas atzīšanas de iure 100. gadadienai.
Iegāde būs iespējama tikai interneta vietnē e-monetas.lv no 20. janvāra plkst. 12.00. Iegādei jaunās piemiņas monētas būs pieejamas tikai suvenīriesaiņojumā un apgrozības monētu komplektos.
Covid-19 pandēmijas dēļ jaunie numismātikas produkti nebūs pieejami Latvijas Bankas kasēs. Interneta vietnē e-monetas.lv veikto pirkumu saņemšana pagaidām būs iespējama tikai pa pastu.
Jaunās 2 eiro piemiņas monētas, kas ir arī apgrozības monētas, pagaidām nebūs pieejamas (t.sk. monētas tīstokļos). Kopumā 400 000 monētu plānots laist apgrozībā pēc situācijas normalizēšanās, par to laikus informējot sabiedrību.
Pirmais pasaules karš būtiski mainīja Eiropas politisko karti. Izveidojās vairākas jaunas valstis, t.sk. Latvijas Republika, kas tika proklamēta Rīgā 1918. gada 18. novembrī. Latviešu tautas vēsturiskajā apziņā tā ir valsts dzimšanas diena. Tomēr Latvijā joprojām turpinājās karadarbība – Neatkarības karš. 1920. gadā Latvijas valdība ieguva kontroli pār visu valsts teritoriju un sākās aktīvs diplomātiskais darbs, lai panāktu Latvijas starptautisko atzīšanu de iure.
Sabiedroto valstu Augstākā padome 1921. gada 26. janvārī plkst. 17.00 Latvijas delegācijai paziņoja, ka Latvijas Republika atzīta de iure. Tādējādi Latvija kļuva par starptautisko tiesību subjektu un pavērās ceļš tās uzņemšanai Tautu Savienībā. Latvijas iedzīvotājus vienmēr vienojusi valstiskuma apziņa, tēvzemes mīlestība un valsts himna “Dievs, svētī Latviju!”, bet valsts tiesisko nepārtrauktību padomju un nacistu okupācijas gados sargāja Latvijas diplomāti Rietumvalstīs. Latvijas neatkarības atgūšana un tālāka valsts stiprināšana ir veikums, kas apstiprina Latvijas atzīšanas de iure neatsaucamību.
Jaunās piemiņas monētas nacionālās puses grafiskā dizaina autore ir māksliniece Zane Ernštreite. Monētas kopīgās puses autors ir mākslinieks Luks Luikss (Luc Luycx), un monētas materiāls un izmērs neatšķiras no citām 2 eiro apgrozības monētām.
2 eiro monētas Brilliant Uncirculated kvalitātē cena suvenīriesaiņojumā ir 7.90 eiro un iegādes limits vienai personai – 5 eksemplāri (kopējā tirāža – 5000 eksemplāru), savukārt apgrozības monētu komplekta cena ir 25.00 eiro un iegādes limits vienai personai – 5 eksemplāri (kopējā tirāža – 7000 eksemplāru).
Piemiņas monētas nacionālajā pusē ir iekalts uzraksts “100 LATVIJA DE IURE”, kā arī izlaišanas gads – 2021. Vienlaikus vārds “Latvija” norāda arī izdevējvalsti. Monētas jostu tāpat kā visām citām Latvijas Republikas 2 eiro apgrozības monētām rotā uzraksts “DIEVS * SVĒTĪ * LATVIJU *”. Jaunā 2 eiro monēta kalta Staatliche Münzen Baden-Württemberg (Vācija).
Apgrozības monētu komplektā “Latvija de iure 100” iekļautas 2021. gada eiro apgrozības monētas ar nominālvērtību no 1 centa līdz 2 eiro un papildus tām arī jaunā 2 eiro piemiņas monēta.
“Latvija de iure 100” šajā gadā būs vienīgā Latvijas Bankas izlaistā 2 eiro piemiņas monēta. Ikvienai eiro zonas valstij ir tiesības katru gadu emitēt līdz divām īpaša dizaina 2 eiro piemiņas monētām, kā arī vēl vienu piemiņas monētu kalt vairāku eiro zonas valstu kopīgas programmas ietvaros, ja tāda tiek organizēta.
Latvijas Banka turpina īpaša dizaina apgrozības monētu kalšanas tradīciju Latvijā. Eiro piemiņas monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eiro zonas valstīs.
Vēl par tēmu:
Uzņēmumu noskaņojums uzlabojas – pirmajā ceturksnī pieaudzis izsniegtā finansējuma apmērs
Šī gada pirmajā ceturksnī Luminor banka Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstībai ir izsniegusi finansējumu 33,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 25% vairāk nekā attiecīgajā...
Lasīt tālākPieprasījums aug, cenas kāpj – vai šis ir īstais brīdis iegādāties mājokli?
Laikā no 2015. līdz 2024. gadam mājokļu cenas Eiropas Savienībā pieaugušas vidēji par 53 %, liecina Eurostat dati1. Arī Latvijā mājokļu cenas turpina kāpt: saskaņā ar Centrālās statistikas...
Lasīt tālākAiz sapņu mājokļa durvīm paveras skaudra aina: kļūdas mājokļa un zemes iegādē
Atrodot šķietami ideālu īpašumu, bieži vien cilvēki skatās uz to ar “rozā brillēm”, nepievēršot uzmanību detaļām, kas pēcāk var izvērsties par būtiskām un dārgām problēmām....
Lasīt tālākCeļojumu apdrošināšana – drošības spilvens, kas var izglābt gan atvaļinājumu, gan budžetu
Šogad atvaļinājumu sezona līdz ar dažādiem svētkiem sākusies jau martā, un, tuvojoties vasarai, tas nozīmē arī arvien aktīvākus ceļojumus ārpus valsts vai arī tepat uz vietas Latvijā....
Lasīt tālākKIB: nebanku sektorā biežāk aizņemas iedzīvotāji ar sliktāku kredītreitingu
Salīdzinot datus par iedzīvotāju kredītreitingu brīdī, kad tiek noslēgts aizdevuma līgums, banku un nebanku sektorā redzams ievērojams kontrasts. Lielākajai daļai – 60 % – banku klientu...
Lasīt tālākFM: Digitālā eiro plaša ieviešana stiprinās Eiropas suverenitāti
Pirmdien, 12. maijā, Briselē notiekošajā Eirogrupas sanāksmē Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Baiba Bāne un ministrijas pārstāvji piedalās diskusijās par jautājumiem, kas skar...
Lasīt tālākNekrāt var atļauties tikai turīgi cilvēki – kāpēc tā?
Laikā, kad vērtspapīru tirgus piedzīvo vētrai raksturīgu viļņošanos, pieaug iedzīvotāju bažas par savu uzkrājumu drošību un ieguldītās naudas nākotni. Ne velti savu augstāko līmeni...
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Baltijas iedzīvotājs uzskata, ka elektroauto ir pārāk dārgi
Lai arī elektroauto kļūst arvien populārāki, augstā cena joprojām ir galvenais šķērslis, kas attur no to iegādes, liecina Citadele Leasing veiktā Baltijas iedzīvotāju aptauja. Salīdzinājumā...
Lasīt tālākLatvijā otrs augstākais strādājošo pensionāru īpatsvars Eiropas Savienībā
Lai gan lielākā daļa eiropiešu, sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu, dodas pelnītā atpūtā, Latvijā 44,2% iedzīvotāju, kas saņem pensiju vecumā līdz 74 gadiem, turpina savas darba...
Lasīt tālākPieaug interese par jaunu un energoefektīvu mājokļu iegādi
Šī gada pirmajā ceturksnī vērojama pieaugoša interese par jaunu un energoefektīvu mājokļu iegādi – piektdaļu (26 %) no kopējā izsniegtā hipotekāro kredītu apjoma veido Zaļais hipotekārais...
Lasīt tālāk