Reira padomnieks ēnu ekonomikas ierobežošanā būs bijušais VID ierēdnis Čerņeckis

Finanšu ministra Jāņa Reira (JV) štata padomnieks nodokļu, muitas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos no pirmdienas, 1.aprīļa, būs bijušais augsta ranga Valsts ieņēmuma dienesta (VID) ierēdnis Kaspars Čerņeckis. Viņš amata pienākumus veiks kā štata darbinieks un darbu sāks 1. aprīlī.
Finanšu ministrija informē, ka padomnieka pienākumos ietilps atbalstīt un novērtēt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darba pilnveidošanu, sadarbībā ar ministriju un nozaru ekspertiem izstrādāt priekšlikumus ēnu ekonomikas ierobežošanai, kā arī sniegt konkrētas idejas mūsdienīgu risinājumu un analītikas ieviešanai nodokļu administrēšanā. Tāpat viņa pienākums būs izvērtēt vidēja termiņa VID darbības stratēģiju, kā arī tās atbilstību starptautiskai labajai praksei.
“Nodokļu administrēšanai ir jābūt efektīvai, taisnīgai un saprotamai. Vienkāršai un ērtai attiecībā uz godīgiem nodokļu maksātājiem, bargai attiecībā uz krāpniekiem. Manā komandā ir vajadzīgs pieredzējis un kompetents kolēģis, kurš šos mērķus palīdzēs sasniegt. Uzskatu, ka Kaspara Čerņecka profesionālā pieredze sniegs atbalstu nozares attīstībā,” tā finanšu ministrs Jānis Reirs.
Kaspars Čerņeckis kopš 1999. gada ir ieņēmis dažādus vadošus amatus VID. No 2009. gada līdz 2013. gadam ir pildījis VID dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora amata pienākumus. No 2013. gada līdz 2016. gadam ir bijis VID ģenerāldirektora vietnieks noziedzības apkarošanas jomā. Savukārt 2016. gadā kļuvis par VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktoru.
Par darbu ir saņēmis vairākus profesionālos apbalvojumus. 2013. gadā Kaspars Čerņeckis ir apbalvots ar VID otrās pakāpes Goda zīmi par ilggadēju un pašaizliedzīgu darbu, teicamu darba kvalitāti un nozīmīgu ieguldījumu VID attīstībā. Savukārt 2012. gadā ar Ministru kabineta rīkojumu viņam piešķirta finanšu policijas ģenerāļa dienesta pakāpe.
Kasparam Čerņeckim ir Tiesību zinātnes maģistra grāds kriminālistikas un operatīvās darbības teorijas apakšnozarē.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju Jaunajā gadā plāno uzlabot savu mājokli
Mājokļa uzlabošanas plānus Jaunajā gadā ir gatavi īstenot puse jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir būtiski mazāk nekā pērn, kad šāda iecere bija 85 % iedzīvotāju, liecina Luminor...
Lasīt tālākIedzīvotāji šogad apņemas vairāk pelnīt un iekrāt
Jauns gads daudziem asociējas ar jaunu sākumu, kas mudina pievērsties saviem finanšu paradumiem un domāt par nākotnes mērķiem. Jaunākie Luminor bankas aptaujas dati* liecina, ka teju trešdaļa...
Lasīt tālākKāda ir pensiju plaisa starp algotiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem?
Latvijā pašnodarbināto personu teorētiskā nākotnes pensija, ņemot vērā atšķirīgās sociālo iemaksu likmes, ir aptuveni 60 % apmērā no tā, ko līdzvērtīgos apstākļos saņemtu algots...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem
Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem, priekšroku dodot uzkrājumu veidošanai un finanšu drošībai, liecina bankas Citadele veiktā aptauja par iedzīvotāju finanšu...
Lasīt tālākAptauja: iedzīvotāji kopumā tiek galā ar rēķiniem, bet ziemā daļai grūtības pieaug
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā grūtības, liecina Luminor bankas aptauja. Ekonomiskā situācija kopumā stabilizējas, lai gan atsevišķās patēriņa...
Lasīt tālākNo 2026. gada 1. janvāra palielināts minimālo ienākumu apmērs
Līdz ar Jaunā gada iestāšanos palielināts atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, sociālās...
Lasīt tālākGada nogalē pieaug interese par pensiju 3. līmeni – iemaksas palielinās par 40 %
Tuvojoties gada noslēgumam, iedzīvotāji arvien aktīvāk pārskata savus finanšu paradumus un domā par ilgtermiņa drošību. Viens no populārākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā rūpēties...
Lasīt tālākIenākumi šogad aug, īpaši gados jaunajiem un Vidzemē
Divreiz vairāk ir to iedzīvotāju, kuru ienākumi gada laikā auguši, nevis samazinājušies, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. 41 % Latvijas iedzīvotāju apstiprina, ka viņu ienākumi šogad...
Lasīt tālākBaltijas perspektīva 2026. gadā: no noturības uz mērķtiecīgu izaugsmi, ko virza inovācijas
Baltijas valstu ekonomikas turpina apliecināt noturību makroekonomiskās nenoteiktības un tarifu izraisītas tirgus svārstības apstākļos, uzrādot pakāpeniskas atveseļošanās pazīmes, lai...
Lasīt tālākŠogad finanšu situācija uzlabojusies 25% iedzīvotāju, un kopējais noskaņojums sasniedzis sešu gadu augstāko līmeni
Iedzīvotājiem, vērtējot savu finanšu situāciju aizejošajā 2025. gadā, atgriezusies pirmspandēmijas pārliecība, un kopējais sentiments sasniedzis augstāko līmeni pēdējo sešu gadu laikā....
Lasīt tālāk