Rīgas budžeta ieņēmumi plānoti 972,6 miljonu eiro apmērā

Rīgas pašvaldības šī gada budžeta prioritātes būs sociālā drošība un izglītības nozare, liecina šodien Rīgas domes Budžeta komisijā izskatītais projekts. Rīgas pilsētas 2019. gada budžeta ieņēmumi šogad sasniegs 972,6 miljonus eiro, bet izdevumi – 1,083 miljardu apmērā, tādējādi veidojot 110 miljonus eiro lielu deficītu.
Pašvaldības budžetā paredzēts palielinājums privāto pirmsskolas izglītības iestāžu līdzfinansējumam, kas sasniegs jau 19,9 miljonus eiro. Tas ļaus vairāk nekā 6000 bērniem nodrošināt līdzfinansējumu līdz 246 eiro mēnesī. Budžeta projektā arī paredzēts finansējums pirmsskolu izglītības iestāžu audzēkņu ēdināšanai no šī gada 1. septembra. Budžetā paredzēts papildus finansējums sociālai nozarei, lai nodrošinātu sociālo pakalpojumu pieejamību rīdziniekiem.
Investīciju programmā ir iekļauti jau 2018. gadā uzsāktie projekti par kopējo summu 35,6 miljoni eiro, tostarp paredzot finansējumu Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijai un sociālās dzīvojamās mājas ar veselības centru būvniecībai Mežrozīšu ielā. Jauniem investīciju projektiem izglītības un veselības nozarē plānots novirzīt 16 miljonus eiro. Savukārt satiksmes nozarē plānots realizēt Krasta ielas rekonstrukciju un Brasas tilta atjaunošanas darbus 13,7 miljonu eiro apjomā.
Ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu plānots realizēt tādus investīciju projektus kā Salu tilta 2. kārtas atjaunošana, Austrumu maģistrāles pieslēguma ostai izveide, pārvada pār dzelzceļa līniju Rīga-Skulte ar pievadceļiem izbūves uzsākšana, Austrumu maģistrāles izbūve posmā Ieriķu – Vietalvas iela izbūves uzsākšana, Jāņa Čakstes gatves (Zemgales virziena maģistrālā) transporta mezgla izveides I kārtas uzsākšana, Rīgas Angļu un Rīgas Zolitūdes ģimnāziju renovācijas uzsākšana.
Ar 2019. gada 1. septembri plānots atalgojuma palielinājums pašvaldības darbiniekiem un šim mērķim paredzēti 3,6 miljoni eiro, kas ietekmēs arī 2020. gada budžeta bāzes izdevumus 9,6 miljonu apmērā. Finanšu departaments veica pašvaldības budžeta un darba samaksas palielinājuma novērtējumu, tajā skaitā novērtēja amatus, kuriem ir plānots straujāks algu pieaugums kā vidēji pašvaldībā. Piemēram, Rīgas bāriņtiesas darbinieki saņems algas palielinājumu no 100 līdz 220 eiro apjomā.
Algu palielinājumu 50 līdz 70 eiro apjomā saņems arī izglītības iestādēs strādājošie skolotāja palīgi (auklītes), pirmsskolu, sporta skolu ārsti, medmāsas u.c. Savukārt līdz 10% apmērā no amatalgas darba samaksas pieaugumu sagaidīs pašvaldības sociālie darbinieki un aprūpētāji.
Šī gada pilsētas ieņēmumi plānoti 972,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 48,9 miljoniem vairāk nekā pērn, bet izdevumi – 1,083 miljardu eiro apmērā. Budžeta deficīts plānots ap 110 miljoniem eiro, kas ir aptuveni 11% no budžeta.
Budžetu plānots apstiprināt Rīgas domes sēdē 27. martā.
Vēl par tēmu:
Latvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālākZeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālākPensijā pavadīsim līdz 20 gadiem: kā tam sagatavoties finansiāli
Latvijas iedzīvotāji pensijā pavadīs ievērojamu dzīves daļu, tāpēc stabils uzkrājums vecumdienām kļūst kritiski svarīgs. Pensijas vecums Latvijā ir 65 gadi, un mūža ilgums turpina...
Lasīt tālākPlāno atvieglot iedzīvotājiem piekļuvi informācijai par savām kredītsaistībām
Lai iedzīvotājiem būtu vienkāršāk iegūt pilnīgu informāciju par savām finanšu saistībām un kredītspēju, Saeima ceturtdien, 5.martā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā...
Lasīt tālākKrāpnieki sasnieguši gandrīz ikvienu – 86 % iedzīvotāju saskārušies ar krāpšanas mēģinājumiem
Krāpšanas mēģinājumi Latvijā ir kļuvuši par daļu no sabiedrības ikdienas – ar tiem pēdējā gada laikā saskārušies 86 % iedzīvotāju, liecina bankas Citadele aptauja. Turklāt 28 %...
Lasīt tālāk