Nākamgad apgrozībā nonāks jaunās 100 un 200 eiro banknotes

Jaunās 100 un 200 eiro banknotes nonāks apgrozībā 2019. gada 28. maijā, liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) paziņojums. Banknotēs būs izmantoti jauni un inovatīvi pretviltošanas elementi – pavadoņhologramma un uzlabots smaragdzaļš skaitlis.
Eiropas Centrālā banka publiskojusi jaunās 100 un 200 eiro banknotes, kas nonāks apgrozībā 2019. gada 28. maijā. Jau ir izlaistas 5, 10, 20 un 50 eiro banknotes, un 100 un 200 eiro banknotes ir pēdējās divas Eiropas sērijas banknotes. Tas nozīmē, ka šī sērija ir pabeigta.
Jaunajās 100 un 200 eiro banknotēs izmantoti jauni un inovatīvi pretviltošanas elementi. Tāpat kā pārējo nominālvērtību banknotes, arī jaunās banknotes viegli pārbaudīt, tās aptaustot, apskatot un pagrozot.
Pavadoņhologrammā sudrabotās joslas augšmalā redzami mazi eiro simboli €, kas riņķo apkārt nominālvērtības skaitlim un kļūst skaidrāk saskatāmi tiešā gaismā. Sudrabotajā joslā redzams arī Eiropas portrets, arhitektūras elementu attēlojums un liels eiro simbols €. Uz jaunajām 100 un 200 eiro banknotēm redzams arī uzlabots smaragdzaļš skaitlis. Lai gan smaragdzaļais skaitlis izmantots arī uz visām parējām Eiropas sērijas banknotēm, tā uzlabotajā versijā eiro simboli € redzami arī uz skaitļa.
Jauno 100 un 200 eiro banknošu izmēri atšķiras no veco 100 un 200 eiro banknošu izmēriem. Tagad abu nominālvērtību banknošu platums ir tāds pats kā 50 eiro banknotei. Taču banknošu garums saglabājies nemainīgs – jo garāka banknote, jo lielāka tās nominālvērtība. Pielīdzinot jauno 100 un 200 eiro banknošu platumu 50 eiro banknotei, tās tagad var vieglāk šķirot un apstrādāt banknošu apstrādes iekārtās. Cilvēkiem šīs banknotes arī būs ērtāk turēt makā, un tās varēs izmantot ilgāk, jo tās mazāk nodils.
Papildus pretviltošanas elementiem, kas saskatāmi ar neapbruņotu aci, eiro banknotēs izmantoti arī mašīnlasāmi pretviltošanas elementi. Jaunajām 100 un 200 eiro banknotēm tie ir uzlaboti, kā arī papildināti ar jauniem elementiem, lai banknotes būtu iespējams ātri apstrādāt un autentificēt. Valdes loceklis Īvs Meršs (Yves Mersch) savā runā banknošu atklāšanas pasākumā uzsvēra, ka pēc jauno 100 un 200 eiro banknošu laišanas apgrozībā visu nominālvērtību eiro banknotes turpinās nodrošināt labu aizsardzību pret viltošanu. Tādējādi eiro banknotes kļūs vēl drošākas, bet tās arī būs vienkāršāk apstrādāt un šķirot.
Eurosistēma, t.i., ECB un 19 eiro zonas valstu centrālās bankas, sniedz atbalstu banknošu šķirošanas iekārtu un banknošu autentiskuma noteikšanas iekārtu ražotājiem, lai sagatavotos jaunajām banknotēm. Tiek sniegts atbalsts iekārtu pārbaužu veikšanā un publicēts saraksts ar banknošu apstrādes iekārtām, kuras sekmīgi izturējušas pārbaudi un spēj apstrādāt jaunās Eiropas sērijas eiro banknotes.
Foto: Scanpix
Vēl par tēmu:
Fiskālās disciplīnas padome: bez izmaiņām iespējama budžeta situācijas pasliktināšanās
Kaut gan šobrīd fiskālā situācija ir stabila, bez politikas izmaiņām Latvijai tuvākajos gados draud būtiska fiskālās situācijas pasliktināšanās. Tāpēc valdībai jau šobrīd jāīsteno...
Lasīt tālākKāpēc lielie pārtikas tēriņi liecina par problēmām Latvijas ekonomikā?
Latvijā mājsaimniecību budžeta sadalījums būtiski atšķiras no Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem – iedzīvotāji krietni lielāku daļu ienākumu novirza pirmās nepieciešamības...
Lasīt tālākTrīsistabu dzīvoklis 602. sērijā – biežākā pircēju izvēle Latvijā
Latvijā pērn mājokļu kredītņēmēju vidū populārākā izvēle bija kompakts trīsistabu dzīvoklis 602. sērijas projektā, liecina Luminor bankas dati. Vienlaikus saglabājās augsta interese...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālākZeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālāk