FKTK: Banku sektors attīrījās un sašaurinājās, saglabājot augstus stabilitātes rādītājus

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) publicējusi 2017. gada un darba pārskatu, kurā ir apkopota būtiskā informācija par FKTK darbu un tās uzraugāmo finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbības rezultātiem 2017. gadā.
Saskaņā ar FKTK datiem Latvijas finanšu un kapitālā tirgū pēc aktīvu apjoma joprojām lielākais segments ir komercbankas – ar 84% sektora aktīvu. Raksturojot pērno gadu, FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš gada pārskata ievadvārdos uzsver: “Īstenojot jauno kārtību atbilstības jomā, Latvijas banku sektors 2017. gadā sašaurinājās, un tas ietekmēja tā peļņas rādītājus, tomēr mūsu bankas saglabāja augstu kapitalizācijas un likviditātes līmeni. Tādējādi FKTK savulaik prasītie paaugstinātie banku stabilitātes rādītāji t.s. ārvalstu segmenta bankām, ir pierādījuši sevi darbībā kā labs instruments šajā pārmaiņu vadības periodā, kad radikāli jāmaina klientu bāze daļā banku sektora.”
Pārmaiņu rezultātā kopumā 2016. un 2017. gadā ārvalstu klientu noguldījumu kritums Latvijas bankās ir bijis 30% apmērā, t.i., no Latvijas finanšu sektora ir aizgājis ap 4 mljrd. eiro pārāk riskantas ārvalstu klientu naudas, kas šeit vairs nav bijusi vēlama. 2017. gada beigās Latvijas bankās pārliecinoši dominēja iekšzemes noguldījumi, ārvalstu klientu segmentam noguldījumu ziņā samazinoties līdz 39%. Pārskata gadā turpināja uzlaboties banku kredītportfeļu kvalitāte un redzami auga iekšzemes noguldījumi, kompensējot to samazinājumu ārvalstu segmentā.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš: “Noteikti nav daudz valstu, kurās bankas spētu tik mierīgā un kontrolētā veidā nodrošināt, ka ierobežotā laika posmā Latvijas finanšu sektoru pamet miljardiem eiro. Latvijā 2017. gadā bija sasniegts teju 20 gados zemākais punkts ārvalstu noguldījumu ziņā, atbrīvojot valsti un bankas no lieka reputācijas riska. Mainoties ģeopolitiskajiem un drošības akcentiem pasaulē, pārbaudes siets, kuram tagad ir un būs jāiet cauri Latvijas bankām, ir vēl smalkāks, nekā mums šķitis iepriekš, un pagātnes kļūdām šogad ir bijusi tāla atbalss. Tāpēc zināmu klientu kategoriju iziešana no banku klientu bāzes būs aktuāls uzdevums arī nākamgad. Pēc šīs transformācijas saplūdīs līdzšinējās divas Latvijas banku grupas, un nebūs vairs tādu specifisku ārvalstu klientu banku Latvijā.”
2017. gads bija zīmīgs arī ar to, ka FKTK sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju piecās Latvijas t.s. ārvalstu klientu bankās konstatēja trūkumus normatīvo prasību izpildē, kas bija ļāvuši iepriekšējos gados līdztekus vairākām citu valstu bankām izmantot pret Ziemeļkoreju noteiktā sankciju režīma apiešanai arī šīs Latvijas bankas. Pārkāpumi bija netieši, visas iesaistītās bankas tos atzina un sadarbojās ar izmeklētājiem, tomēr šīm bankām tika piemērots arī naudas sods – kopā 3.5 milj. eiro apmērā.
FKTK 2017. gada un darba pārskatā ietverta nozīmīgākā informācija par FKTK darbu finanšu sektora uzraudzības, licencēšanas un regulējošo prasību jomā. Pārskats sniedz ieskatu finanšu stabilitātes sistēmā, ko Latvijā veido Noguldījumu garantiju fonds, Apdrošināto aizsardzības fonds, Finanšu instrumentu tirgus klientu aizsardzības sistēma un Finanšu stabilitātes nodeva. Tāpat gada pārskatā var iepazīties ar FKTK īstenoto sadarbību starptautiskā līmenī, kā arī ar paveikto sabiedrības informēšanā un finanšu pratības pilnveidē. Pārskatā tiek aplūkota arī FKTK pārvaldība un organizācija, tai skaitā personāla politika, iestādes struktūra un darbības finansiālais nodrošinājums.
Vēl par tēmu:
Plānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākBaltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālākDzīvoklis par šauru – katrs desmitais iedzīvotājs plāno būvēt savu māju
Sākoties pavasara sezonai, kad tradicionāli aktivizējas būvniecības un dārza darbi, iedzīvotāju vidū pieaug interese par zemes iegādi. Kā liecina jaunākie Luminor bankas aptaujas dati,...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālāk