• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
15/01/2018, Kategorija: Finanses, bankas

Finanšu tirgū drīzumā tiks piedāvāti jauni maksājumu pakalpojumu veidi – maksājuma ierosināšanas pakalpojums un konta informācijas pakalpojums.

2018. gada 13. janvārī stājas spēkā Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2), kura ieviesīs būtiskas izmaiņas elektronisko maksājumu jomas regulējumā. PSD2 prasības ietekmēs ne tikai visus maksājumu pakalpojumu sniedzējus – kredītiestādes, maksājumu iestādes, elektroniskās naudas iestādes un krājaizdevu sabiedrības, bet arī to klientus, kuriem turpmāk būs pieejami jauni maksājumu pakalpojumu veidi – maksājuma ierosināšanas pakalpojums un konta informācijas pakalpojums. Tā kā šāda veida maksājumu pakalpojumi Latvijā līdz šim nav bijuši izplatīti, tie pieskaitāmi pie inovatīviem pakalpojumiem elektronisko maksājumu jomā.

Jaunā regulējuma galvenie mērķi ir nodrošināt drošākus maksājumus, uzlabot patērētāju aizsardzību, kā arī veicināt inovāciju attīstību un konkurenci starp tradicionālajiem maksājumu jomas spēlētājiem un inovatīvajiem pakalpojumu sniedzējiem.

Pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlēsies Latvijā sniegt kādu no jaunajiem minētajiem maksājumu pakalpojumiem, būs jāsaņem FKTK licence. Šī licence dos tiesības pakalpojuma sniedzējam strādāt visā Eiropas Savienībā. Savukārt licences, kuras izsniegs uzraudzības iestādes citās ES dalībvalstīs, dos tiesības to dalībvalstu inovatīvajiem pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt savus pakalpojumus arī Latvijā. Inovatīvos pakalpojumus varēs piedāvāt arī bankas un citi jau esošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji pēc saskaņojuma ar FKTK.

Jāatzīmē, ka inovatīvie regulētie pakalpojumi klientam būs pieejami vienīgi tad, ja klients būs devis skaidru atļauju piekļūt saviem datiem bankā. Licencētajiem inovatīvajiem pakalpojumu sniedzējiem būs jāievēro stingras klientu datu un IT sistēmas drošības prasības. PSD2 bankām savukārt paredz pienākumu nodrošināt šādu datu pieejamību licencētajiem inovatīvajiem pakalpojumu sniedzējiem, izveidojot šim nolūkam jaunu, drošu saziņas kanālu (piemēram, lietojumprogrammas saskarni – API). Tomēr līdz brīdim, kad šādi droši saziņas kanāli būs izveidoti (līdz 2019. gada rudenim), inovatīvajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs tiesības izmantot citas klientu datu iegūšanas metodes, ja šādām darbībām būs saņemta nepārprotama klienta piekrišanu.

Maksājuma ierosināšanas pakalpojums

Maksājuma ierosināšanas pakalpojuma sniedzējs nodrošinās pircējam iespēju interneta veikalā norēķināties par preci vai pakalpojumu, ierosinot pārskaitījumu no sava bankas konta, neizmantojot maksājumu karti. Maksājums notiks līdzīgi kā šobrīd veicot internetbankas maksājumu, taču klients netiks pāradresēts uz savas internetbankas mājas lapu, lai tai pieslēgtos.

Šāds maksājumu ierosināšanas pakalpojums būs ērts interneta tirgotājiem, kuri šobrīd, vēloties piedāvāt pēc iespējas plašākas norēķinu metodes, cenšas nodrošināt klientiem iespēju maksāt gan ar maksājumu kartēm, gan dažādu internetbanku saslēgumus, gan vēl citas metodes. Turpmāk, izmantojot maksājumu ierosināšanas pakalpojumu, tirgotājam nebūs jāslēdz sadarbības līgumi ar katru no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, jo tiešus maksājumus tirgotājam no jebkuras pircēja bankas visā Eiropas Savienībā varēs piedāvāt maksājuma ierosināšanas pakalpojumu sniedzējs. No otras puses, maksājuma ierosināšanas pakalpojums piedāvās priekšrocības arī interneta veikalu pircējiem, jo interneta veikalos piedāvātās norēķinu iespējas būs plašākas. Tomēr, klienti, kuri nevēlēsies dot atļauju inovatīvā pakalpojuma sniedzējam veikt maksājumus viņa vārdā, varēs turpināt norēķināties sev ierastajā veidā.

Konta informācijas pakalpojums

Konta informācijas pakalpojums dos iespēju klientiem redzēt apkopotu informāciju par viņu maksājumu kontu saturu, kas atrodas dažādās bankās un maksājumu pakalpojumu sniedzējos. Šāda informācija klientiem varētu palīdzēt, piemēram, plānojot savus ieņēmumus un tēriņus. Konta informācijas pakalpojums varētu tikt izmantots arī kā dažādu biznesa modeļu papildelements ātrākai informācijas apmaiņai. Tomēr, neatkarīgi no šī pakalpojuma izpausmes veida, FKTK atgādina, ka arī konta informācijas pakalpojuma sniedzējam vienmēr būs jāsaņem nepārprotama klienta piekrišana datu iegūšanai no klienta norādītajiem maksājumu kontiem citos maksājumu pakalpojumu sniedzējos.

Stingrā autentifikācija maksājumiem internetā

Lai nodrošinātu drošākus elektroniskos maksājumus, PSD2 nosaka, ka visām elektroniskajām transakcijām jānodrošina klientu stingrā autentifikācija. Stingrā autentifikācija palīdzēs samazināt elektronisko maksājumu krāpniecības riskus un uzlabot patērētāju datu aizsardzību. Lielākā daļa drošības prasību norēķiniem internetā ir spēkā jau no 2017. gada 1. aprīļa.

Papildu prasības

PSD2 nosaka laika ierobežojumu pakalpojuma sniedzējam naudas atmaksāšanai klientam neautorizēta vai kļūdaina maksājuma gadījumā. Regulējums nosaka, ka naudas atmaksa šādos gadījumos, jāveic nekavējoties, ne vēlāk kā līdz nākamās darba dienas beigām. Izņēmums noteikts vienīgi gadījumiem, ja pakalpojuma snidzējam ir pamatotas aizdomas, ka klients rīkojies prettiesiski

Jaunās direktīvas prasības paredz arī samazināt klientu pašriska apmēru no 150 uz 50 EUR neautorizētu maksājumu gadījumā. Tā kā Latvija ir izvēlējusies pēc iespējas aizsargāt patērētājus, Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums jau šobrīd nosaka, ka patērētājiem nav piemērojams pašrisks par neautorizētiem maksājumiem maksājumu kartes nolaupīšanas vai citādas prettiesiskas piesavināšanās dēļ. Tomēr ziņa par klientu pašriska apmēra samazināšanu noteikti ir pozitīvs jauninājums juridiskām personām.

Foto: Pixabay

1,004 skatījumi




Video

Pensiju plaisa Latvijā: reģionu atšķirības un uzkrājumu nozīme vecumdienās

22/01/2026

Latvijas pensionāru ikdiena arvien biežāk atklāj reģionālo nevienlīdzību un finansiālās drošības izaicinājumus. Pērn gada izskaņā vidējā vecuma pensija, ko saņēma 438 060 Latvijas...

Lasīt tālāk
Video

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju Jaunajā gadā plāno uzlabot savu mājokli

19/01/2026

Mājokļa uzlabošanas plānus Jaunajā gadā ir gatavi īstenot puse jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir būtiski mazāk nekā pērn, kad šāda iecere bija 85 % iedzīvotāju, liecina Luminor...

Lasīt tālāk
Video

Iedzīvotāji šogad apņemas vairāk pelnīt un iekrāt

12/01/2026

Jauns gads daudziem asociējas ar jaunu sākumu, kas mudina pievērsties saviem finanšu paradumiem un domāt par nākotnes mērķiem. Jaunākie Luminor bankas aptaujas dati* liecina, ka teju trešdaļa...

Lasīt tālāk
Video

Kāda ir pensiju plaisa starp algotiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem?

08/01/2026

Latvijā pašnodarbināto personu teorētiskā nākotnes pensija, ņemot vērā atšķirīgās sociālo iemaksu likmes, ir aptuveni 60 % apmērā no tā, ko līdzvērtīgos apstākļos saņemtu algots...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem

06/01/2026

Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem, priekšroku dodot uzkrājumu veidošanai un finanšu drošībai, liecina bankas Citadele veiktā aptauja par iedzīvotāju finanšu...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: iedzīvotāji kopumā tiek galā ar rēķiniem, bet ziemā daļai grūtības pieaug

05/01/2026

Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā grūtības, liecina Luminor bankas aptauja. Ekonomiskā situācija kopumā stabilizējas, lai gan atsevišķās patēriņa...

Lasīt tālāk
Video

No 2026. gada 1. janvāra palielināts minimālo ienākumu apmērs

05/01/2026

Līdz ar Jaunā gada iestāšanos palielināts atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, sociālās...

Lasīt tālāk
Video

Gada nogalē pieaug interese par pensiju 3. līmeni – iemaksas palielinās par 40 %

30/12/2025

Tuvojoties gada noslēgumam, iedzīvotāji arvien aktīvāk pārskata savus finanšu paradumus un domā par ilgtermiņa drošību. Viens no populārākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā rūpēties...

Lasīt tālāk
Video

Ienākumi šogad aug, īpaši gados jaunajiem un Vidzemē

29/12/2025

Divreiz vairāk ir to iedzīvotāju, kuru ienākumi gada laikā auguši, nevis samazinājušies, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. 41 % Latvijas iedzīvotāju apstiprina, ka viņu ienākumi šogad...

Lasīt tālāk
Video

Baltijas perspektīva 2026. gadā: no noturības uz mērķtiecīgu izaugsmi, ko virza inovācijas

29/12/2025

Baltijas valstu ekonomikas turpina apliecināt noturību makroekonomiskās nenoteiktības un tarifu izraisītas tirgus svārstības apstākļos, uzrādot pakāpeniskas atveseļošanās pazīmes, lai...

Lasīt tālāk