Mājokļu cenas Rīgā zemākas nekā Tallinā un Viļņā, atšķirība ir pat divkārša

Rīgā ir zemākās mājokļu cenas Baltijas galvaspilsētu vidū, taču tās turpina pieaugt un tirgus aktivitāte saglabājas. Pērn galvaspilsētā mājokļu tirgus piedzīvoja augstāko aktivitāti pēdējo desmit gadu laikā – būtiski pieauga gan darījumu skaits, gan mājokļu kreditēšanas apjoms, apliecinot noturīgu pieprasījumu. Kādas ir faktiskās Baltijas galvaspilsētu mājokļu cenas jaunajiem projektiem un otrreizējā tirgū, un kas tās ietekmē, skaidro Kaspars Sausais, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Baltijā.
Jauno projektu cenas kāpj: Rīga joprojām lētākā Baltijā
Vidējā dzīvokļa cena jaunajos projektos Rīgā aizvadītajā gada pēdējā ceturksnī bija aptuveni 2500 eiro par kvadrātmetru jaunajos projektos (pirmreizējā īpašuma iegāde), savukārt otrreizējā tirgū vidējā cena bija ap – 1300 eiro. Jāņem vērā, ka jauno projektu cenas reģistrētajos darījumos ierasti tiek atspoguļotas ar laika nobīdi, ņemot vērā, ka liela daļa pirkumu notiek vel pirms mājokļa nodošanas ekspluatācijā un darījuma reģistrācijas zemesgrāmatā. Līdz ar to faktiskās cenas par kurām pašlaik notiek darījumi ir aptuveni 5-8 % lielākas. Vienlaikus Latvija joprojām saglabā zemāko mājokļu cenu līmeni Baltijā.
Piemēram, Viļņā 2025. gadā pēdējā ceturksnī jauno projektu vidējā cena bija ap 3700 eiro par kvadrātmetru, savukārt Tallinā ap 4600 eiro. Otrreizējā tirgus segmentā Viļņā un Tallinā cenu līmenis ir līdzvērtīgs – ap 3000 eiro par kvadrātmetru.
Ja cenu līmeni otrreizējā tirgū lielākoties nosaka tirgus aktivitāte, proti, jo lielāks pieprasījums, jo pārdevējiem ir iespēja noteikt augstāku cenu par savu īpašumu, tad jaunajos projektos cenu līmeni būtiski ietekmē arī būvniecības izmaksas, kuras turpinās palielināties.
Atšķirīgi attīstības faktori Lietuvā un Latvijā
Viļņas mājokļu cenu kāpums lielā mērā saistāms ar iedzīvotāju skaita pieaugumu, kas pēdējā desmitgadē sasniedzis pat 13 %. Tas kopā ar investīcijām un dinamisku darba tirgu būtiski ietekmē mājokļu tirgus attīstību. Plašais pakalpojumu klāsts un karjeras iespējas veicina gan jaunu ģimeņu un speciālistu, gan uzņēmēju interesi par nekustamo īpašumu, kā rezultātā mājokļu cenas Viļņā aug straujāk nekā citos Baltijas reģionos.
Savukārt, mājokļu tirgus aktivitāti Rīgā galvenokārt veicinājis algu pieaugums, plašais jaunuzbūvēto mājokļu piedāvājums un Euribor likmju samazināšanās, kas veicināja arī kreditēšanu. Tajā pašā laikā, neraugoties uz iedzīvotāju skaita samazināšanos, Latvijā turpina uzlaboties ekonomiskie rādītāji – 2025. gada otrajā pusē sāka atgūties privātais patēriņš, un sagaidāms, ka mājsaimniecību tēriņi arī 2026. gadā būs viens no galvenajiem ekonomikas balstiem. To varētu noteikt turpmāks pirktspējas kāpums, kā arī noturīgs darba tirgus un bezdarba samazināšanās.
Luminor bankas dati liecina, ka pērn Latvijā palielinājās gan izsniegto kredītu apjoms, gan vidējā aizdevuma summa. Turklāt 54 % no visiem mājokļu kredītiem Latvijā tika izsniegti Rīgā, bet gandrīz katrs ceturtais – Pierīgā un reģionos. Latvijā kopumā iedzīvotāji ar bankas atbalstu biežāk iegādājas īpašumus otrreizējā tirgū, un popularitāti saglabā dzīvokļi sērijveida ēkās. To, visticamāk, ietekmējis vispārējais dzīves dārdzības pieaugums, kas mudina pircējus izvēlēties finansiāli pieejamākus risinājumus, kā arī plašā dzīvokļu pieejamība padomju laikos celtajās ēkās, kas ir izplatīti Rīgas mikrorajonos. Vienlaikus pēdējos gados pieprasījums pēc dzīvokļiem sērijveida ēkās un jaunajos projektos izlīdzinās, jo, neraugoties uz augstāku sākotnējo cenu, jaunie mājokļi ir energoefektīvāki un to uzturēšana izdevīgāka.
Cenu kritums nav gaidāms
Ja salīdzinām nekustamo īpašumu cenas Baltijā – Latvijā iegādāties nekustamo īpašumu joprojām ir ievērojami izdevīgāk. Tajā pašā laikā, šobrīd nekas neliecina, ka nekustamo īpašumu cenas varētu kristies. Arī šogad mājokļu cenas varētu augt 5-10 % robežās. Cenu prognozes ilgākam periodam ietekmē dažādi faktori, piemēram, ekonomiskie rādītāji – inflācijas rādītāji, algu līmenis, iekšzemes kopprodukts, Eiropas Centrālās bankas lēmumi, kā arī energoresursu cenas kopumā.
Vēl par tēmu:
Latvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālākZeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālākPensijā pavadīsim līdz 20 gadiem: kā tam sagatavoties finansiāli
Latvijas iedzīvotāji pensijā pavadīs ievērojamu dzīves daļu, tāpēc stabils uzkrājums vecumdienām kļūst kritiski svarīgs. Pensijas vecums Latvijā ir 65 gadi, un mūža ilgums turpina...
Lasīt tālākPlāno atvieglot iedzīvotājiem piekļuvi informācijai par savām kredītsaistībām
Lai iedzīvotājiem būtu vienkāršāk iegūt pilnīgu informāciju par savām finanšu saistībām un kredītspēju, Saeima ceturtdien, 5.martā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā...
Lasīt tālākKrāpnieki sasnieguši gandrīz ikvienu – 86 % iedzīvotāju saskārušies ar krāpšanas mēģinājumiem
Krāpšanas mēģinājumi Latvijā ir kļuvuši par daļu no sabiedrības ikdienas – ar tiem pēdējā gada laikā saskārušies 86 % iedzīvotāju, liecina bankas Citadele aptauja. Turklāt 28 %...
Lasīt tālāk