Apmēram 20% dzīvokli jaunajā projektā pērk saviem bērniem vai tuviniekiem, 12% – kā investīciju; ko vēl atklāj pētījums par dzīvokļu pirkumu paradumiem Latvijā?

Pēdējo piecu gadu laikā 7% Rīgas un Rīgas reģiona iedzīvotāju ir iegādājušies dzīvokli jaunajā projektā, un lielākā daļa jeb 63% no viņiem to pirkuši ģimenes vajadzībām. Vairums nekustamo īpašumu pircēju šajos projektos ir cilvēki vecumā no 25 līdz 34 gadiem. Interesanti, ka aptuveni piektā daļa nekustamo īpašumu iegādājas saviem bērniem vai tuviniekiem, bet vēl 12% kā investīciju. Vērtējot jauno dzīvokļu māju attīstītājus, pircējiem vissvarīgākie aspekti ir pieņemama cena un tai atbilstoša dzīvokļa kvalitāte. Vienlaikus iedzīvotāju vidū turpina pieaugt bažas par nekustamā īpašuma cenu sadārdzināšanos nākotnē, liecina pētījuma rezultāti, kurus pēc nekustamā īpašuma attīstītāja Kaamos pasūtījuma veikusi pētījumu kompānija Kantar.
Lielākā daļa jeb 68% respondentu dzīvokli jaunajā projektā, kas būvēts pēc 2009. gada, iegādājušies Rīgā. Populārākā izvēle jaunajai mājvietai bijusi Latgales priekšpilsēta, Purvciems un Pļavnieki, kā arī Āgenskalns, Centrs un Teika.
Salīdzinot ar 2024. gadu, būtiski pieaugusi Jūrmalas pilsētas pievilcība – pērn mājokli jaunā dzīvokļu ēkā tur iegādājušies jau 12% aptaujāto. Ārpus Rīgas iecienīta izvēle bijusi arī Ropažu un Mārupes novadi, kuros dzīvokli jaunajā projektā savā īpašumā ieguvusi piektā daļa aptaujas dalībnieku.
Kopumā laba cenas un kvalitātes attiecība, pieņemama cena un sakārtota vide ap māju respondentu ieskatā ir vissvarīgākie aspekti, domājot par jaunu dzīvokļu māju attīstītājiem un to piedāvātajiem nekustamajiem īpašumiem. Kā nozīmīgus faktorus aptaujātie minējuši arī mājokļu plānojumu un risinājumu praktiskumu, energoefektivitāti. Desmit svarīgāko aspektu vidū ir arī attīstītāja reputācija, labs garantijas atbalsts, augsta dzīvokļa kvalitāte un skaidra, atklāta attīstītāja komunikācija.
„Izvēloties mājokli jaunā daudzdzīvokļu ēkā, līdztekus kvalitātei un energoefektivitātei pircējiem arvien svarīgāka kļūst arī zaļa un sakārtota apkārtējā vide, kas ir būtisks priekšnoteikums augstai dzīves kvalitātei pilsētā. Neapšaubāmi, ka tas būtiski nosaka arī dzīvokļa īpašuma vērtību ilgtermiņā,” norāda Kaamos Real Estate valdes priekšsēdētājs Guntars Cauna.
Pēdējo piecu gadu laikā dzīvokli jaunajā projektā iegādājušies galvenokārt jauni cilvēki vecumā no 25 līdz 34 gadiem, kuri ieņem vadošu amatu vai ir augstākā līmeņa speciālisti. Viņu personīgie ienākumi pārsniedz 1500 eiro, un gandrīz piektajai daļai šo respondentu ir bērns vecumā līdz vienam gadam.
Kreditēšanas tendences liecina, ka A energoefektivitātes klases dzīvokļu segments saglabā stabilu pieprasījumu. Saskaņā ar “Swedbank” datiem, tipiskākais A klases dzīvokļa pircējs ir vīrietis – 65% gadījumu kredīta ņēmējs ir vīrietis, savukārt klientu vidējais vecums ir 37 gadi. 44% gadījumu mājsaimniecībā ir bērni, bet vidējie mājsaimniecības ienākumi svārstās no 2501 līdz 3000 eiro mēnesī. “Swedbank” vidējā aizdevuma summa A energoefektivitātes klases dzīvokļa iegādei sasniedz 126 399 eiro, un tikai aptuveni piektdaļa aizdevumu tiek ņemti kopā ar līdzaizņēmēju.
Kā atklāj Kantar pētījuma dati, lielākā daļa jeb 63% aptaujāto dzīvokli jaunajā projektā iegādājušies ģimenes vajadzībām, savukārt aptuveni piektā daļa to pirkuši saviem bērniem vai tuviniekiem, liecinot par pieaugušu tendenci salīdzinājumā ar 2024. gadu. Kā investīciju mājokli jaunā ēkā iegādājušies 12% respondentu.
Attiecībā uz jauno dzīvokli, kas iegādāts pēdējo piecu gadu laikā, iedzīvotāji visvairāk novērtē zaļo un sakārtoto vidi ap mājokli, ērtu atrašanās vietu, kā arī terasi vai balkonu. Savukārt vislielākā neapmierinātība izteikta par velosipēdu novietnēm, būvniecības kvalitāti un dzīvokļa trokšņu un skaņas izolāciju. Aspekti, kas jaunajā mājvietā iedzīvotājiem visvairāk pietrūkst, ir lielāka dzīvojamā platība vai papildu istabas, balkons vai terase, kā arī labāka skaņas izolācija.
Vēl par tēmu:
Zeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālākPensijā pavadīsim līdz 20 gadiem: kā tam sagatavoties finansiāli
Latvijas iedzīvotāji pensijā pavadīs ievērojamu dzīves daļu, tāpēc stabils uzkrājums vecumdienām kļūst kritiski svarīgs. Pensijas vecums Latvijā ir 65 gadi, un mūža ilgums turpina...
Lasīt tālākPlāno atvieglot iedzīvotājiem piekļuvi informācijai par savām kredītsaistībām
Lai iedzīvotājiem būtu vienkāršāk iegūt pilnīgu informāciju par savām finanšu saistībām un kredītspēju, Saeima ceturtdien, 5.martā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā...
Lasīt tālākKrāpnieki sasnieguši gandrīz ikvienu – 86 % iedzīvotāju saskārušies ar krāpšanas mēģinājumiem
Krāpšanas mēģinājumi Latvijā ir kļuvuši par daļu no sabiedrības ikdienas – ar tiem pēdējā gada laikā saskārušies 86 % iedzīvotāju, liecina bankas Citadele aptauja. Turklāt 28 %...
Lasīt tālākKāda ir Latvijas pensiju sistēma, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm?
Ikgadējais Mercer globālais pensiju indeksa pētījums rāda, ka pensiju sistēmu kvalitāte pasaulē pakāpeniski uzlabojas. Lai gan Latvija šajā indeksā netiek tieši apskatīta, ekspertu vērtējumā2...
Lasīt tālākEirozonas inflācija un EURIBOR: ko gaidīt tuvākajā laikā?
Pieņemot lēmumus par bāzes procentu likmēm eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) īpašu uzmanību pievērš inflācijas rādītājiem – gan to attīstībai, gan īstermiņa prognozēm, kas...
Lasīt tālākIedzīvotāju ienākuma nodoklis no pensijas līdz 1000 eiro vairs netiek ieturēts
Tuvojoties jaunam gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas periodam, Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka nodokļa atmaksa iespējama tikai tad, ja iedzīvotāju ienākuma nodoklis...
Lasīt tālākEM: nebanku patērētāju kreditēšanas reforma apdraud patērētāju tiesību aizsardzību
Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais informatīvais ziņojums “Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu” nav datos balstīts un pamatots,...
Lasīt tālākMājokļu cenas Rīgā zemākas nekā Tallinā un Viļņā, atšķirība ir pat divkārša
Rīgā ir zemākās mājokļu cenas Baltijas galvaspilsētu vidū, taču tās turpina pieaugt un tirgus aktivitāte saglabājas. Pērn galvaspilsētā mājokļu tirgus piedzīvoja augstāko aktivitāti...
Lasīt tālākKāzas augustā: cik jāatliek, lai pietiktu?
Bildinājums Valentīndienā ir tikpat iederīgs kā kāzas vasarā. Un tas nav tikai romantisks pieņēmums – kā liecina Valsts statistikas pārvaldes dati, jau vairākus gadus populārākais kāzu...
Lasīt tālāk