Apmēram 20% dzīvokli jaunajā projektā pērk saviem bērniem vai tuviniekiem, 12% – kā investīciju; ko vēl atklāj pētījums par dzīvokļu pirkumu paradumiem Latvijā?

Pēdējo piecu gadu laikā 7% Rīgas un Rīgas reģiona iedzīvotāju ir iegādājušies dzīvokli jaunajā projektā, un lielākā daļa jeb 63% no viņiem to pirkuši ģimenes vajadzībām. Vairums nekustamo īpašumu pircēju šajos projektos ir cilvēki vecumā no 25 līdz 34 gadiem. Interesanti, ka aptuveni piektā daļa nekustamo īpašumu iegādājas saviem bērniem vai tuviniekiem, bet vēl 12% kā investīciju. Vērtējot jauno dzīvokļu māju attīstītājus, pircējiem vissvarīgākie aspekti ir pieņemama cena un tai atbilstoša dzīvokļa kvalitāte. Vienlaikus iedzīvotāju vidū turpina pieaugt bažas par nekustamā īpašuma cenu sadārdzināšanos nākotnē, liecina pētījuma rezultāti, kurus pēc nekustamā īpašuma attīstītāja Kaamos pasūtījuma veikusi pētījumu kompānija Kantar.
Lielākā daļa jeb 68% respondentu dzīvokli jaunajā projektā, kas būvēts pēc 2009. gada, iegādājušies Rīgā. Populārākā izvēle jaunajai mājvietai bijusi Latgales priekšpilsēta, Purvciems un Pļavnieki, kā arī Āgenskalns, Centrs un Teika.
Salīdzinot ar 2024. gadu, būtiski pieaugusi Jūrmalas pilsētas pievilcība – pērn mājokli jaunā dzīvokļu ēkā tur iegādājušies jau 12% aptaujāto. Ārpus Rīgas iecienīta izvēle bijusi arī Ropažu un Mārupes novadi, kuros dzīvokli jaunajā projektā savā īpašumā ieguvusi piektā daļa aptaujas dalībnieku.
Kopumā laba cenas un kvalitātes attiecība, pieņemama cena un sakārtota vide ap māju respondentu ieskatā ir vissvarīgākie aspekti, domājot par jaunu dzīvokļu māju attīstītājiem un to piedāvātajiem nekustamajiem īpašumiem. Kā nozīmīgus faktorus aptaujātie minējuši arī mājokļu plānojumu un risinājumu praktiskumu, energoefektivitāti. Desmit svarīgāko aspektu vidū ir arī attīstītāja reputācija, labs garantijas atbalsts, augsta dzīvokļa kvalitāte un skaidra, atklāta attīstītāja komunikācija.
„Izvēloties mājokli jaunā daudzdzīvokļu ēkā, līdztekus kvalitātei un energoefektivitātei pircējiem arvien svarīgāka kļūst arī zaļa un sakārtota apkārtējā vide, kas ir būtisks priekšnoteikums augstai dzīves kvalitātei pilsētā. Neapšaubāmi, ka tas būtiski nosaka arī dzīvokļa īpašuma vērtību ilgtermiņā,” norāda Kaamos Real Estate valdes priekšsēdētājs Guntars Cauna.
Pēdējo piecu gadu laikā dzīvokli jaunajā projektā iegādājušies galvenokārt jauni cilvēki vecumā no 25 līdz 34 gadiem, kuri ieņem vadošu amatu vai ir augstākā līmeņa speciālisti. Viņu personīgie ienākumi pārsniedz 1500 eiro, un gandrīz piektajai daļai šo respondentu ir bērns vecumā līdz vienam gadam.
Kreditēšanas tendences liecina, ka A energoefektivitātes klases dzīvokļu segments saglabā stabilu pieprasījumu. Saskaņā ar “Swedbank” datiem, tipiskākais A klases dzīvokļa pircējs ir vīrietis – 65% gadījumu kredīta ņēmējs ir vīrietis, savukārt klientu vidējais vecums ir 37 gadi. 44% gadījumu mājsaimniecībā ir bērni, bet vidējie mājsaimniecības ienākumi svārstās no 2501 līdz 3000 eiro mēnesī. “Swedbank” vidējā aizdevuma summa A energoefektivitātes klases dzīvokļa iegādei sasniedz 126 399 eiro, un tikai aptuveni piektdaļa aizdevumu tiek ņemti kopā ar līdzaizņēmēju.
Kā atklāj Kantar pētījuma dati, lielākā daļa jeb 63% aptaujāto dzīvokli jaunajā projektā iegādājušies ģimenes vajadzībām, savukārt aptuveni piektā daļa to pirkuši saviem bērniem vai tuviniekiem, liecinot par pieaugušu tendenci salīdzinājumā ar 2024. gadu. Kā investīciju mājokli jaunā ēkā iegādājušies 12% respondentu.
Attiecībā uz jauno dzīvokli, kas iegādāts pēdējo piecu gadu laikā, iedzīvotāji visvairāk novērtē zaļo un sakārtoto vidi ap mājokli, ērtu atrašanās vietu, kā arī terasi vai balkonu. Savukārt vislielākā neapmierinātība izteikta par velosipēdu novietnēm, būvniecības kvalitāti un dzīvokļa trokšņu un skaņas izolāciju. Aspekti, kas jaunajā mājvietā iedzīvotājiem visvairāk pietrūkst, ir lielāka dzīvojamā platība vai papildu istabas, balkons vai terase, kā arī labāka skaņas izolācija.
Vēl par tēmu:
Brīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...
Lasīt tālākAptauja: 92% iedzīvotāju izjūt finanšu stresu, trešdaļai tas ietekmē darba sniegumu
Finanšu stress Latvijā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, bet arī darba produktivitāti. Jaunākā Swedbank Finanšu institūta veiktā...
Lasīt tālākAr vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākBaltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālāk