Pieaug jauniešu interese par pensiju 3. līmeni
Latvijas iedzīvotāju interese par savu nākotnes finansiālo labklājību pieaug – aizvien vairāk cilvēku izvēlas veidot uzkrājumus pensiju 3. līmenī. Jauniešu skaits pērn pieaudzis teju uz pusi, liecina CBL Atklātā pensiju fonda dati. Tas norāda, ka sabiedrībā pamazām veidojas ieradums domāt ilgtermiņā un krāt nākotnei.
CBL Atklātā pensiju fonda dati atklāj, ka 18–24 gadu vecuma kategorijā klientu skaits pērn palielinājies par 47 %, kas ir par četriem procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tajā pašā laikā lielākā daļa fonda dalībnieku joprojām ir vecumā no 45 līdz 55 gadiem – šīs grupas apjoms pieaudzis par 32 %. Līdz ar pensijas vecuma tuvošanos un apzināšanos par finansiālajām vajadzībām nākotnē, šajā vecuma grupā vērojama lielāka motivācija aktīvi iesaistīties uzkrāšanas procesos.
“Pieaug gan kopējais uzkrājumu apjoms, gan iedzīvotāju iesaiste. Līdz šim bija novērots, ka par pensijas uzkrājumu veidošanu cilvēki sāk domāt ap 30 gadu vecumu, bet reāli sākt krāt – vien 40–50 gadu vecumā. Dati liecina, ka arvien jaunāki cilvēki sāk domāt par savu nākotnes pensiju, un tas norāda uz sabiedrībā pieaugošu izpratni par nepieciešamību pašiem uzņemties atbildību par savu labklājību vecumdienās. Tāpat 2024. gadā vidējā iemaksa pensiju 3. līmenī sasniedza 57 eiro mēnesī, kas ir par 11 % vairāk nekā 2023. gadā,” norāda Agnese Zvaigznīte, CBL Atklātais pensiju fonds un CBL Life valdes priekšsēdētāja.
Privāto pensiju uzkrājumu tirgū vērojama stabila izaugsme – pieaug gan dalībnieku skaits, gan iemaksas un uzkrātā kapitāla apjoms. Arvien aktīvāki kļūst arī darba devēji, veicot iemaksas savu darbinieku labā. Latvijas Bankas dati liecina – privāto pensiju fondu neto aktīvi pērn sasniedza 0,98 miljardus eiro, pieaugot par 21 %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Arī CBL pārvaldītie pensiju plāni uzrāda ievērojamu pieaugumu – dalībnieku skaits audzis par 21 %, bet iemaksas – par 25 %.
Demogrāfiskie izaicinājumi un dzīves dārdzības pieaugums liek sabiedrībai aizvien aktīvāk domāt par uzkrājumiem. Pensiju 3. līmenis piedāvā elastīgu pieeju – ikviens var sākt uzkrāt pat ar nelielām summām, pielāgojot tās saviem ienākumiem.
CBL Atklātais pensiju fonds dati liecina, ka 2024. gadā kolektīvo līgumu ietvaros darba devēju veiktās iemaksas pieauga par 20 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Arī vidējā iemaksa uz vienu darbinieku pieaugusi no 55 eiro 2023. gadā līdz 65 eiro 2024. gadā.
Uzkrājumu iespējams saņemt dažādos veidos – kā vienreizēju izmaksu, ikmēneša maksājumus vai arī turpināt veikt iemaksas. CBL dati rāda, ka vairāk nekā 40 % dalībnieku turpina krāt arī pēc 55 gadu vecuma, bet uzkrātos līdzekļus cilvēki izmanto dažādi – mājokļa uzlabošanai, veselības aprūpei, ģimenes atbalstam vai lielākiem pirkumiem.
Tomēr galvenais šī uzkrājuma mērķis – nodrošināt stabilu finansiālo pamatu pensijas vecumā. Pensiju 3. līmenis ir pilnībā mantojams un izmantojams no 55 gadu vecuma, turklāt ļauj atgūt līdz 10 % no gada bruto algas kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu.
Vēl par tēmu:
Gandrīz puse Baltijas iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots laiks mājokļa iegādei
Luminor bankas jaunākā aptauja liecina, ka aptuveni puse Baltijas valstu iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots brīdis iegādāties mājokli. Sabiedrības skatījums uz mājokļa iegādi...
Lasīt tālākGandrīz puse iedzīvotāju neveido uzkrājumus; drošības spilvens ir tikai piektdaļai
Teju puse – 46 % – iedzīvotāju nav nedz paraduma regulāri uzkrāt, nedz ir atlikta kāda naudas summa neparedzētiem gadījumiem, liecina Swedbank apkopotie dati par krāšanas paradumiem Latvijā....
Lasīt tālākKrāpšana ar viltotiem QR kodiem: jauns drauds maksājumiem ikdienā
QR kodi jeb kvadrātkodi mūsdienās ir bieži sastopami – tie atrodami uz afišām, reklāmām, informatīvajiem stendiem, vizītkartēm, reizēm tos izmanto, lai varētu apskatīt kafejnīcas ēdienkarti...
Lasīt tālākKā mainījušies hipotekāro kredītu ikmēneša maksājumi Baltijas valstīs?
Citadeles dati liecina, ka Latvijā vidējā aizdevuma summa 2025. gada laikā bijusi par 25–35 % zemāka nekā Igaunijā un Lietuvā, kas galvenokārt skaidrojams ar zemāku mājokļu cenu līmeni....
Lasīt tālākTeju puse patēriņa kredītu ņēmēju aizņemas neplānotiem vai sezonāliem izdevumiem
Latvijā patēriņa kredīti visbiežāk kalpo kā atbalsts ikdienas izdevumu segšanai - šādam mērķim to izmanto teju puse šī kredīta aizņēmēju, un tas ir augstākais rādītājs starp Baltijas...
Lasīt tālākVērojams straujš hipotekāro kredītu pieaugums Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, reģioni tuvojas Rīgas tempam
Latvijas nekustamo īpašumu tirgū šī gada pirmajā pusgadā novērots būtisks aktivitātes kāpums. Swedbank apkopotie dati liecina, ka noslēgto hipotekāro kredītu skaits palielinājies par...
Lasīt tālākLatvijā aug mājokļu īres maksa, taču lēnāk nekā Igaunijā un Lietuvā
Īres maksas pieaugums Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas savienībā (ES), tomēr salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums...
Lasīt tālākPirmā maksājumu karte bērnam: 5 kļūdas, no kurām vecākiem izvairīties
Arvien biežāk vecāki piešķir saviem bērniem pirmo maksājumu karti salīdzinoši agrā vecumā – vidēji 10 līdz 11 gados, liecina Luminor bankas dati. Lai gan tas ir lielisks veids, kā veicināt...
Lasīt tālākFM: nepieciešams stiprināt iestāžu iekšējo kontroli un risku vadību
Otrdien, 9. septembrī, valdības darba kārtībā ir iekļauts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par iekšējā audita darbību ministrijās un iestādēs 2024. gadā....
Lasīt tālākCenas turpina augt: lielākais slogs – pārtika un mājoklis
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie patēriņa cenu dati rāda, ka augustā, salīdzinot ar jūliju, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas ir samazinājušās par 0,3 %. Taču...
Lasīt tālāk