Parāds seko dzīvoklim – kam pievērst uzmanību iegādājoties mājokli?
Lai gan arvien populārāka kļūst mājokļu iegāde jaunuzbūvētos projektos, Luminor dati liecina, ka dzīvokļi sērijveida ēkās vēl aizvien ieņem nozīmīgu vietu nekustamo īpašumu tirgū. Cenas ziņā tie ir daudz pieejamāki, taču līdz ar jūnijā Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā, un principa “parāds seko dzīvoklim” ieviešanu, var atklāties “zemūdens akmeņi”, kas būtu jāizvērtē pirms jaunā mājokļa iegādes. Kam jāpievērš uzmanība, lai iegādātais dzīvoklis sērijveida mājā nekļūtu par apgrūtinājumu, stāsta Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.
Mājokļa iegāde ir svarīgs un atbildīgs solis, kam ir jāpieiet īpaši uzmanīgi. Līdz ar pakāpenisko Euribor likmes kritumu augusi iedzīvotāju interese par sava mājokļa iegādi. Izvēloties jaunu dzīvokli, iespējams, bieži vien pievēršam uzmanību veiktajam remontam, cenai un vizuālajam izskatam, aizmirstot par svarīgām detaļām, kas var būtiski ietekmēt uzburtos sapņus par jauno mājvietu.
Parādi un saistības
Par dzīvokļa parādiem līdz ar nākamā gada janvāri atbildīgs būs jaunais īpašnieks. Likuma grozījumus, kas ievieš principu “parāds seko dzīvoklim,” Saeima pieņēma galīgajā lasījumā šī gada jūnijā. Tie paredz, ka jaunais dzīvokļa īpašnieks būs atbildīgs par iepriekšējā īpašnieka dzīvokļa parādiem, bet ne vairāk kā par trīs iepriekšējiem gadiem pirms dzīvokļa iegādes. Iedzīvotājiem tas nozīmēs vēl rūpīgāku dzīvokļa jautājuma izpēti pirms tā iegādes. Parādi, kas saistīti ar mājas pārvaldīšanas izdevumiem un iemaksām uzkrājumu fondā, komunālajiem pakalpojumiem, kā arī zemes likumiskās lietošanas tiesībām, būs saistoši jaunajam īpašniekam. Turpretim, tāpat kā iepriekš, telekomunikācija, internets un personīgā elektrība paliek iepriekšējā īpašnieka pārziņā. Par vecākiem parādiem turpinās būt atbildīgs tas dzīvokļa īpašnieks, kurš attiecīgos maksājumus neveica.
Lai nenonāktu situācijā, kad pēc mājokļa iegādes atklājas, ka tas ir apgrūtināts ar parādiem un saistības ir lielākas kā gaidīts, ieteicams laikus noskaidrot apstākļus. To var uzzināt, prasot pārdevējam vai apsaimniekotājam un pētot rēķinus, kur būs redzama ailīte – parāds un tā apmērs. Jāpiebilst, ka iegādājoties dzīvokli ar hipotekārā kredīta palīdzību, bankai vai kreditoram var rasties papildu jautājumi par esošajiem dzīvokļa parādiem.
Luminor klientu pieredze rāda, ka pirkuma līgumi ir ļoti dažādi – sākot no vienas lapas, kur aprakstīta tikai galvenā informācija, un beidzot ar desmit lapām, kur paredzētas visas nianses, piemēram, iekļaujot punktus, kur atrunāts, cik ilgā laikā pēc īpašumtiesību reģistrācijas jaunais īpašnieks var ievākties un kurš maksā komunālos maksājumus par šo starplaiku. Rekomendējam rūpīgi sekot līdzi pirkuma līguma punktiem, paredzot pārdevēja apliecinājumu, ka uz pārdošanas brīdi īpašumam parādu nav. Svarīgi pievērst uzmanību arī citiem būtiskiem jautājumiem, lai pārliecinātos par ēkas kopējo stāvokli.
Stāvvadu un jumta stāvoklis
Bieži vien izplatītākās problēmas sērijveida ēkās ir stāvvadi un jumts. Ja stāvvadiem nav bijusi nomaiņa un veikta regulāra apkope, pastāv risks pastāvīgai ūdens noplūdei vai stāvvadu aizsērēšanai. Nereti, veicot remontdarbus, tiek aizmirsts par piekļuves lūkas izveidošanu stāvvadiem, kas var radīt grūtības nākotnē un papildu izmaksas avārijas vai stāvvadu nomaiņas gadījumos.
Ja izvēlētais dzīvoklis atrodas ēkas pēdējā stāvā, ir būtiski izvērtēt mājas jumta tehnisko stāvokli. Ja jumtam radīsies bojājumi, pastāv augsts risks, ka dzīvokļa griesti applūdīs, un mitrums pa sienu nokļūs arī mājokļos, kas atrodas zemākos stāvos, rezultējot papildu remonta izmaksās.
Ūdens un apkures sistēmas
Vecākās ēkās, kurās nav atjaunota ūdens apgādes sistēma, ir bieži sastopama ūdens spiediena problēma. Visbiežāk problēmas ar spiedienu rodas laikā, kad vienas mājas iemītnieki vienlaicīgi izmanto dušu vai vannu, vai, piemēram, veļas vai trauku mašīnu. Par ūdens spiedienu viegli var pārliecināties vannas istabā, labierīcībās un virtuvē vienlaicīgi aktivizējot ūdens padevi. Tai pat laikā var novērtēt laiku, kādā ūdens uzsilst, un pārbaudīt tā kvalitāti – smaržu, krāsu un tīrību.
Neskatoties uz dzīvokļa apkures veidu, tā tehniskajam stāvoklim ir jāpievērš īpaša uzmanība. Ir vērts noskaidrot, cik bieži tiek veikti apkopes darbi, cik drīz būs jāveic nākamie uzturēšanas darbi, kā arī kāds ir apkures sistēmas vecums. Tas, ka dzīvoklī ir instalēti radiatori un apkures sistēma, vēl nenozīmē, ka ir pieslēgta centrālā apkure. Tāpēc pirms pirkuma ir būtiski noskaidrot, kāda veida apkure ir pieejama un vai tā darbojas, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem pēc iegādes. Ja mājoklī ir centrālā apkure, ziemas laikā siltuma padevi var pārbaudīt, pieskaroties radiatoriem un novērtējot siltumu telpā. Pievērsiet arī uzmanību, vai ziemas mēnešos dzīvokļa telpās ir izvietots elektriskais sildītājs – tas var norādīt uz nepietiekamu siltuma padevi dzīvoklī. Vasaras periodā aktuāla ir dzīvokļa pārkaršana, tāpēc ieteikums ir arī pārliecināties, uz kurām debespusēm atrodas logi.
Būtiski jautājumi
Pirms dzīvokļa iegādes daudzdzīvokļu mājā, rūpīgi izpēti īpašuma juridisko statusu – pārliecinies, vai īpašums ir bez apgrūtinājumiem un parādsaistībām. Iegūsti informāciju par mājas uzturēšanu: kādi remontdarbi veikti pēdējos gados, kādi plānoti nākotnē, un vai tiek veidots uzkrājums regulāriem remontdarbiem. Sazinies ar apsaimniekotāju, lai novērtētu tā atsaucību un pieejamību problēmu risināšanā. Ja māja nav renovēta, tai, visticamāk, ir zema energoefektivitāte, tāpēc noskaidro, vai iedzīvotāji ir apsprieduši uzlabošanas pasākumus. Šī informācija palīdzēs izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem un neparedzētiem izdevumiem nākotnē.
Vēl par tēmu:
Vai tavs piepilsētas īpašums būs vērtīgs arī nākotnē? Skaidro eksperts
Tradicionāli par vērtīgāko nekustamo īpašumu tiek uzskatīti dzīvokļi pilsētu centros, kur ir intensīva cilvēku plūsma, attīstīta infrastruktūra un liels pieprasījums. Pērn gandrīz...
Lasīt tālākVasarā īpašuma uzlabošanā iegulda teju katrs Latvijas iedzīvotājs; visvairāk – vīrieši
Vasara nav tikai atpūtas un ceļojumu sezona – tā ir arī aktīvākais īpašumu labiekārtošanas laiks. Bankas Citadele veiktajā aptaujā noskaidrots, ka Latvijā 70 % aptaujāto vasarā veic...
Lasīt tālākLatvijas Banka izlaidīs māksliniecei Džemmai Skulmei veltītu kolekcijas monētu
Ceturtdien, 21. augustā, Latvijas Banka izlaidīs sudraba kolekcijas monētu “Džemma”, veltītu izcilajai māksliniecei Džemmai Skulmei – vienai no spilgtākajām personībām Latvijas mākslā...
Lasīt tālākPlāno mājokļa iegādi? Kā sagatavoties sarunai ar banku
Jauna mājokļa iegāde ir viens no lielākajiem un svarīgākajiem finanšu lēmumiem dzīvē. Plānojot jauna mājokļa iegādi, pirmais būtiskais solis ir saprast pieejamās finanses, lai zinātu,...
Lasīt tālākPieaug iedzīvotāju tēriņi – vasarā būtisks kāpums patēriņa un izklaides izdevumos
Vasaras mēneši Latvijā tradicionāli raksturojas ar augstāku patērētāju aktivitāti, ko veicina gan sezonalitāte, gan lielāka iedzīvotāju mobilitāte un brīvā laika pavadīšanas iespējas....
Lasīt tālākPieaug jauniešu interese par pensiju 3. līmeni
Latvijas iedzīvotāju interese par savu nākotnes finansiālo labklājību pieaug – aizvien vairāk cilvēku izvēlas veidot uzkrājumus pensiju 3. līmenī. Jauniešu skaits pērn pieaudzis teju...
Lasīt tālākEksperts: Kā pārliecināties, ka tavs sapņu mājoklis tiešām ir cenas vērts?
Plānojot nekustamā īpašuma iegādi, viens no būtiskiem faktoriem mājokļa izvēlē ir tā cena, taču kā pārliecināties, vai tā ir atbilstoša īpašuma vērtībai? Lai nepārmaksātu par...
Lasīt tālākAptauja: piektdaļa Baltijas iedzīvotāju atvaļinājumam plāno tērēt vismaz 1000 eiro
Atvaļinājuma laikā daļa Baltijas iedzīvotāju biežāk atļaujas tērēt vairāk nekā ikdienā, taču cik tieši? Bankas Citadele veiktā aptauja atklāj, ka aptuveni katrs trešais atvaļinājumā...
Lasīt tālākTiks stiprināts valsts valodas lietojums banku nozarē
Atbilstoši izmaiņām Kredītiestāžu likumā par valsts valodas lietojumu finanšu pakalpojumu sniegšanā Latvijā Finanšu nozares asociācija (turpmāk – FNA) sadarbībā ar Valsts valodas...
Lasīt tālākKur dzīvos mūsu vecāki? Senioru mājokļu krīze un iespējamie risinājumi
Latvijā jau katrs piektais iedzīvotājs ir vecāks par 64 gadiem, un šī sabiedrības daļa ik gadu turpina pieaugt, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.1 Tomēr jautājums, kur un kā...
Lasīt tālāk