Latvieši vecumdienām krāj nedaudz apzinīgāk nekā Baltijas kaimiņi; 10% nekrāj neko

Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nākotnei krāj, turklāt galvenokārt ar pensiju 2. un 3. līmeņa palīdzību, 10% iedzīvotāju atzīst, ka neveido nekādus uzkrājumus savām vecumdienām, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. Tomēr kaimiņos šādu cilvēku ir vairāk – Lietuvā 16%, bet Igaunijā 22%. Kā norāda Luminor aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš, Latvijas iedzīvotāji pensiju jautājumos pamazām kļūst apzinātāki. Taču vienlaikus tiek izgaismota arī būtiska problēma – nereti cilvēki joprojām atliek pensijas uzkrājuma veidošanu uz vēlāku.
Īstais laiks krāt nākotnei ir tagad
Jebkura vilcināšanās uzkrājumu veidošanas jautājumā ilgtermiņā var radīt finansiāli smagas sekas. Šī gada rezultāti liecina, ka situācija nedaudz uzlabojas, jo pērn 12% Latvijas iedzīvotāju norādīja, ka nekrāj vecumdienām vispār.
Balstoties uz šā gada aptaujas datiem, 33% no tiem iedzīvotājiem, kuri nekrāj pensijai, norāda, ka iemesls uzkrājumu neveidošanai ir neaizdomāšanās par pensiju. Īpaši izteikti tas novērojams jauniešu vidū – vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem vairāk nekā puse aptaujāto, kuri nekrāj pensijai, atzīst, ka vienkārši vēl nav sākuši par to domāt.
“Jo agrāk cilvēks sāk krāt savām vecumdienām, jo mazāki ikmēneša ieguldījumi būs nepieciešami, lai sasniegtu līdzvērtīgu rezultātu vēlāk. Tādēļ neaizdomāšanās par pensiju laikus kļūst par vienu no lielākajiem šķēršļiem ceļā uz finansiālu drošību nākotnē. Tas ir signāls, ka sabiedrībā joprojām pietrūkst izpratnes par nepieciešamību laikus plānot nākotni. Jaunieši bieži vien uzskata, ka pensija ir pārāk tālu, taču tieši viņiem ir visvairāk laika, lai ar salīdzinoši nelieliem līdzekļiem panāktu būtisku rezultātu savai nākotnei. Vecumdienu labklājība neveidojas automātiski – tā ir apzināta izvēle, kas jāizdara laicīgi. Pat ja sākumā ieguldījums šķiet mazs, tieši regularitāte un laiks ir galvenie sabiedrotie, kas var nodrošināt stabilu un cienīgu pensiju,” uzsver Atis Krūmiņš.
Neuzticība sistēmai, inflācija vai darbs līdz mūža galam?
Savukārt 20% no tiem, kuri neveido uzkrājumus, to pamato ar neuzticēšanos pensiju sistēmai – šo iemeslu Latvijā norāda katrs piektais, un tas ir tikai nedaudz zemāks rādītājs nekā Lietuvā (21%) un Igaunijā (24%). Latvijā šī skepse visbiežāk izskan no iedzīvotājiem vecumā no 30 līdz 39 gadiem.
Tāpat 19% aptaujāto pauduši pārliecību, ka uzkrāt nav jēgas, jo uzskata, ka nauda zaudēs vērtību līdz brīdim, kad iestāsies pensijas vecums. Šo pieņēmumu visbiežāk pauž cilvēki vecumā no 40 līdz 49 gadiem (35%), kas var būt saistīts gan ar pieredzi inflācijas apstākļos, gan ar bažām par finanšu tirgu ilgtermiņa stabilitāti. Taču ilgtermiņa investīcijās svārstības ir neatņemama sastāvdaļa, un tieši laicīga, pakāpeniska uzkrājumu veidošana palīdz izlīdzināt riskus.
Interesanti, ka 8% aptaujāto vispār neplāno doties pensijā. Šī attieksme ir būtiski izplatītāka tieši vīriešu vidū, kur šādu atbildi norādījuši 15%, kamēr sieviešu vidū tikai 2% aptaujāto. Tas var liecināt gan par atšķirīgu pieeju dzīves plānošanai, gan par dažādiem darba un karjeras modeļiem. Reģionālās atšķirības arī ir manāmas, piemēram, visbiežākā neuzticība pensiju sistēmai ir Zemgalē (36%), bet Vidzemē lielākā daļa nav par to domājuši (41%).
Tomēr kopumā šie dati rāda pozitīvu virzību, un Latvijā cilvēki kļūst aizvien apzinīgāki attiecībā uz savas finansiālās nākotnes plānošanu. Tāpēc būtiski ir turpināt informēt un izglītot sabiedrību par uzkrājumu nozīmi, jo katrs savlaicīgi spertais solis var kļūt par izšķirošu ieguldījumu. Jo īpaši tas attiecas uz jauniešiem, kuriem šobrīd ir lielākais potenciāls ar nelieliem ieguldījumiem panākt ievērojamu rezultātu nākotnē. Kapitāls nerodas vienā dienā – tas ir ilgstošs un pakāpenisks process, ko vērts sākt jau šodien.
Vēl par tēmu:
Pensiju plaisa Latvijā: reģionu atšķirības un uzkrājumu nozīme vecumdienās
Latvijas pensionāru ikdiena arvien biežāk atklāj reģionālo nevienlīdzību un finansiālās drošības izaicinājumus. Pērn gada izskaņā vidējā vecuma pensija, ko saņēma 438 060 Latvijas...
Lasīt tālākVairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju Jaunajā gadā plāno uzlabot savu mājokli
Mājokļa uzlabošanas plānus Jaunajā gadā ir gatavi īstenot puse jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir būtiski mazāk nekā pērn, kad šāda iecere bija 85 % iedzīvotāju, liecina Luminor...
Lasīt tālākIedzīvotāji šogad apņemas vairāk pelnīt un iekrāt
Jauns gads daudziem asociējas ar jaunu sākumu, kas mudina pievērsties saviem finanšu paradumiem un domāt par nākotnes mērķiem. Jaunākie Luminor bankas aptaujas dati* liecina, ka teju trešdaļa...
Lasīt tālākKāda ir pensiju plaisa starp algotiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem?
Latvijā pašnodarbināto personu teorētiskā nākotnes pensija, ņemot vērā atšķirīgās sociālo iemaksu likmes, ir aptuveni 60 % apmērā no tā, ko līdzvērtīgos apstākļos saņemtu algots...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem
Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem, priekšroku dodot uzkrājumu veidošanai un finanšu drošībai, liecina bankas Citadele veiktā aptauja par iedzīvotāju finanšu...
Lasīt tālākAptauja: iedzīvotāji kopumā tiek galā ar rēķiniem, bet ziemā daļai grūtības pieaug
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā grūtības, liecina Luminor bankas aptauja. Ekonomiskā situācija kopumā stabilizējas, lai gan atsevišķās patēriņa...
Lasīt tālākNo 2026. gada 1. janvāra palielināts minimālo ienākumu apmērs
Līdz ar Jaunā gada iestāšanos palielināts atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, sociālās...
Lasīt tālākGada nogalē pieaug interese par pensiju 3. līmeni – iemaksas palielinās par 40 %
Tuvojoties gada noslēgumam, iedzīvotāji arvien aktīvāk pārskata savus finanšu paradumus un domā par ilgtermiņa drošību. Viens no populārākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā rūpēties...
Lasīt tālākIenākumi šogad aug, īpaši gados jaunajiem un Vidzemē
Divreiz vairāk ir to iedzīvotāju, kuru ienākumi gada laikā auguši, nevis samazinājušies, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. 41 % Latvijas iedzīvotāju apstiprina, ka viņu ienākumi šogad...
Lasīt tālākBaltijas perspektīva 2026. gadā: no noturības uz mērķtiecīgu izaugsmi, ko virza inovācijas
Baltijas valstu ekonomikas turpina apliecināt noturību makroekonomiskās nenoteiktības un tarifu izraisītas tirgus svārstības apstākļos, uzrādot pakāpeniskas atveseļošanās pazīmes, lai...
Lasīt tālāk