Latvieši vecumdienām krāj nedaudz apzinīgāk nekā Baltijas kaimiņi; 10% nekrāj neko

Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nākotnei krāj, turklāt galvenokārt ar pensiju 2. un 3. līmeņa palīdzību, 10% iedzīvotāju atzīst, ka neveido nekādus uzkrājumus savām vecumdienām, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. Tomēr kaimiņos šādu cilvēku ir vairāk – Lietuvā 16%, bet Igaunijā 22%. Kā norāda Luminor aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš, Latvijas iedzīvotāji pensiju jautājumos pamazām kļūst apzinātāki. Taču vienlaikus tiek izgaismota arī būtiska problēma – nereti cilvēki joprojām atliek pensijas uzkrājuma veidošanu uz vēlāku.
Īstais laiks krāt nākotnei ir tagad
Jebkura vilcināšanās uzkrājumu veidošanas jautājumā ilgtermiņā var radīt finansiāli smagas sekas. Šī gada rezultāti liecina, ka situācija nedaudz uzlabojas, jo pērn 12% Latvijas iedzīvotāju norādīja, ka nekrāj vecumdienām vispār.
Balstoties uz šā gada aptaujas datiem, 33% no tiem iedzīvotājiem, kuri nekrāj pensijai, norāda, ka iemesls uzkrājumu neveidošanai ir neaizdomāšanās par pensiju. Īpaši izteikti tas novērojams jauniešu vidū – vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem vairāk nekā puse aptaujāto, kuri nekrāj pensijai, atzīst, ka vienkārši vēl nav sākuši par to domāt.
“Jo agrāk cilvēks sāk krāt savām vecumdienām, jo mazāki ikmēneša ieguldījumi būs nepieciešami, lai sasniegtu līdzvērtīgu rezultātu vēlāk. Tādēļ neaizdomāšanās par pensiju laikus kļūst par vienu no lielākajiem šķēršļiem ceļā uz finansiālu drošību nākotnē. Tas ir signāls, ka sabiedrībā joprojām pietrūkst izpratnes par nepieciešamību laikus plānot nākotni. Jaunieši bieži vien uzskata, ka pensija ir pārāk tālu, taču tieši viņiem ir visvairāk laika, lai ar salīdzinoši nelieliem līdzekļiem panāktu būtisku rezultātu savai nākotnei. Vecumdienu labklājība neveidojas automātiski – tā ir apzināta izvēle, kas jāizdara laicīgi. Pat ja sākumā ieguldījums šķiet mazs, tieši regularitāte un laiks ir galvenie sabiedrotie, kas var nodrošināt stabilu un cienīgu pensiju,” uzsver Atis Krūmiņš.
Neuzticība sistēmai, inflācija vai darbs līdz mūža galam?
Savukārt 20% no tiem, kuri neveido uzkrājumus, to pamato ar neuzticēšanos pensiju sistēmai – šo iemeslu Latvijā norāda katrs piektais, un tas ir tikai nedaudz zemāks rādītājs nekā Lietuvā (21%) un Igaunijā (24%). Latvijā šī skepse visbiežāk izskan no iedzīvotājiem vecumā no 30 līdz 39 gadiem.
Tāpat 19% aptaujāto pauduši pārliecību, ka uzkrāt nav jēgas, jo uzskata, ka nauda zaudēs vērtību līdz brīdim, kad iestāsies pensijas vecums. Šo pieņēmumu visbiežāk pauž cilvēki vecumā no 40 līdz 49 gadiem (35%), kas var būt saistīts gan ar pieredzi inflācijas apstākļos, gan ar bažām par finanšu tirgu ilgtermiņa stabilitāti. Taču ilgtermiņa investīcijās svārstības ir neatņemama sastāvdaļa, un tieši laicīga, pakāpeniska uzkrājumu veidošana palīdz izlīdzināt riskus.
Interesanti, ka 8% aptaujāto vispār neplāno doties pensijā. Šī attieksme ir būtiski izplatītāka tieši vīriešu vidū, kur šādu atbildi norādījuši 15%, kamēr sieviešu vidū tikai 2% aptaujāto. Tas var liecināt gan par atšķirīgu pieeju dzīves plānošanai, gan par dažādiem darba un karjeras modeļiem. Reģionālās atšķirības arī ir manāmas, piemēram, visbiežākā neuzticība pensiju sistēmai ir Zemgalē (36%), bet Vidzemē lielākā daļa nav par to domājuši (41%).
Tomēr kopumā šie dati rāda pozitīvu virzību, un Latvijā cilvēki kļūst aizvien apzinīgāki attiecībā uz savas finansiālās nākotnes plānošanu. Tāpēc būtiski ir turpināt informēt un izglītot sabiedrību par uzkrājumu nozīmi, jo katrs savlaicīgi spertais solis var kļūt par izšķirošu ieguldījumu. Jo īpaši tas attiecas uz jauniešiem, kuriem šobrīd ir lielākais potenciāls ar nelieliem ieguldījumiem panākt ievērojamu rezultātu nākotnē. Kapitāls nerodas vienā dienā – tas ir ilgstošs un pakāpenisks process, ko vērts sākt jau šodien.
Vēl par tēmu:
Aptauja: vairākums Latvijas uzņēmumu sadarbību ar komercbankām vērtē kā labu
Pēdējo divu gadu laikā ir uzlabojusies uzņēmumu un komercbanku sadarbība finanšu pakalpojumu pieejamības jomā. Pēc Latvijas Bankas pasūtījuma SIA “RAIT Custom Research Baltic” veiktā...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļa iedzīvotāju jūtas finansiāli labi, bet daudziem trūkst iespēju veidot uzkrājumus
Latvijā jau vairāku gadu garumā pieaug algas, un arī Luminor bankas aptauja liecina, ka katrs trešais Latvijas iedzīvotājs savu finanšu situāciju šogad vērtē kā labu. Tajā pašā laikā...
Lasīt tālākVairāk nekā puse rīdzinieku apsvērtu iespēju pārcelties uz laukiem vai mazpilsētu
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo pilsētā, bet jaunākā Luminor bankas aptauja liecina, ka vairāk kā puse Rīgas (55 %) un citu lielo pilsētu (50 %) iedzīvotāju apsver vai vismaz...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs tuvāko piecu gadu laikā plāno iegādāties mājokli
Neskatoties uz to, ka mājokļu cenas turpina augt un to kritums tuvākajā laikā netiek prognozēts, iedzīvotāji kļūst optimistiskāki un ir novērojama lielāka pārliecība par spēju tuvākajā...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji pārskata tēriņus – priekšroka pamatvajadzībām, taupa uz ārējo izskatu un izklaidi
Augsto dzīves izmaksu dēļ Latvijas iedzīvotāji aizvien biežāk pārskata savus ikdienas tēriņus un pieņem pārdomātākus finanšu lēmumus. Savukārt jaunieši veido jaunu patēriņa kultūru...
Lasīt tālākMājokļa iegāde: pirkt mazāku vai krāt ilgāk pirmajai iemaksai
Mājokļa iegāde ir viens no nozīmīgākajiem finanšu lēmumiem dzīvē, un veidi tā sasniegšanai var būt dažādi. Luminor bankas aptauja* rāda, ka vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju (36%)...
Lasīt tālākProcentu likmju stabilitāte – ilūzija vai realitāte?
Šonedēļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome sanāk uz monetārās politikas sēdi, kuras laikā tiks lemts par bāzes procentu likmju jautājumu. Tirgus dalībnieki tālāku likmju samazinājumu...
Lasīt tālākLM rosina mazināt VSAOI samaksas termiņu pagarinājumu negatīvo ietekmi uz vecuma pensijas apmēru
Šā brīža normatīvajā regulējumā darba devēji nepieciešamības gadījumā var pieteikties valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) samaksas termiņa pagarinājumam, taču...
Lasīt tālākBūtiskākais pasaules ekonomikā: Eirozonas ekonomikas noskaņojums sasniedz pēdējo gadu rekordu
Oktobrī eirozonas uzņēmējdarbības noskaņojums piedzīvoja būtisku uzlabojumu – kopējais PMI indekss pieauga līdz 52,2 punktiem, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2022. gada sākuma. Uzlabojumu...
Lasīt tālākAptauja: Vairums Latvijas iedzīvotāji stabili justos ar ienākumiem virs 2000 eiro pēc nodokļu nomaksas
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju finansiālu drošību izjūt, ja ikmēneša ienākumi pēc nodokļu nomaksas sasniedz vismaz 2000 eiro. To atklāj jaunākie bankas Citadeles aptaujas dati, kas...
Lasīt tālāk