Latvieši vecumdienām krāj nedaudz apzinīgāk nekā Baltijas kaimiņi; 10% nekrāj neko

Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nākotnei krāj, turklāt galvenokārt ar pensiju 2. un 3. līmeņa palīdzību, 10% iedzīvotāju atzīst, ka neveido nekādus uzkrājumus savām vecumdienām, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. Tomēr kaimiņos šādu cilvēku ir vairāk – Lietuvā 16%, bet Igaunijā 22%. Kā norāda Luminor aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš, Latvijas iedzīvotāji pensiju jautājumos pamazām kļūst apzinātāki. Taču vienlaikus tiek izgaismota arī būtiska problēma – nereti cilvēki joprojām atliek pensijas uzkrājuma veidošanu uz vēlāku.
Īstais laiks krāt nākotnei ir tagad
Jebkura vilcināšanās uzkrājumu veidošanas jautājumā ilgtermiņā var radīt finansiāli smagas sekas. Šī gada rezultāti liecina, ka situācija nedaudz uzlabojas, jo pērn 12% Latvijas iedzīvotāju norādīja, ka nekrāj vecumdienām vispār.
Balstoties uz šā gada aptaujas datiem, 33% no tiem iedzīvotājiem, kuri nekrāj pensijai, norāda, ka iemesls uzkrājumu neveidošanai ir neaizdomāšanās par pensiju. Īpaši izteikti tas novērojams jauniešu vidū – vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem vairāk nekā puse aptaujāto, kuri nekrāj pensijai, atzīst, ka vienkārši vēl nav sākuši par to domāt.
“Jo agrāk cilvēks sāk krāt savām vecumdienām, jo mazāki ikmēneša ieguldījumi būs nepieciešami, lai sasniegtu līdzvērtīgu rezultātu vēlāk. Tādēļ neaizdomāšanās par pensiju laikus kļūst par vienu no lielākajiem šķēršļiem ceļā uz finansiālu drošību nākotnē. Tas ir signāls, ka sabiedrībā joprojām pietrūkst izpratnes par nepieciešamību laikus plānot nākotni. Jaunieši bieži vien uzskata, ka pensija ir pārāk tālu, taču tieši viņiem ir visvairāk laika, lai ar salīdzinoši nelieliem līdzekļiem panāktu būtisku rezultātu savai nākotnei. Vecumdienu labklājība neveidojas automātiski – tā ir apzināta izvēle, kas jāizdara laicīgi. Pat ja sākumā ieguldījums šķiet mazs, tieši regularitāte un laiks ir galvenie sabiedrotie, kas var nodrošināt stabilu un cienīgu pensiju,” uzsver Atis Krūmiņš.
Neuzticība sistēmai, inflācija vai darbs līdz mūža galam?
Savukārt 20% no tiem, kuri neveido uzkrājumus, to pamato ar neuzticēšanos pensiju sistēmai – šo iemeslu Latvijā norāda katrs piektais, un tas ir tikai nedaudz zemāks rādītājs nekā Lietuvā (21%) un Igaunijā (24%). Latvijā šī skepse visbiežāk izskan no iedzīvotājiem vecumā no 30 līdz 39 gadiem.
Tāpat 19% aptaujāto pauduši pārliecību, ka uzkrāt nav jēgas, jo uzskata, ka nauda zaudēs vērtību līdz brīdim, kad iestāsies pensijas vecums. Šo pieņēmumu visbiežāk pauž cilvēki vecumā no 40 līdz 49 gadiem (35%), kas var būt saistīts gan ar pieredzi inflācijas apstākļos, gan ar bažām par finanšu tirgu ilgtermiņa stabilitāti. Taču ilgtermiņa investīcijās svārstības ir neatņemama sastāvdaļa, un tieši laicīga, pakāpeniska uzkrājumu veidošana palīdz izlīdzināt riskus.
Interesanti, ka 8% aptaujāto vispār neplāno doties pensijā. Šī attieksme ir būtiski izplatītāka tieši vīriešu vidū, kur šādu atbildi norādījuši 15%, kamēr sieviešu vidū tikai 2% aptaujāto. Tas var liecināt gan par atšķirīgu pieeju dzīves plānošanai, gan par dažādiem darba un karjeras modeļiem. Reģionālās atšķirības arī ir manāmas, piemēram, visbiežākā neuzticība pensiju sistēmai ir Zemgalē (36%), bet Vidzemē lielākā daļa nav par to domājuši (41%).
Tomēr kopumā šie dati rāda pozitīvu virzību, un Latvijā cilvēki kļūst aizvien apzinīgāki attiecībā uz savas finansiālās nākotnes plānošanu. Tāpēc būtiski ir turpināt informēt un izglītot sabiedrību par uzkrājumu nozīmi, jo katrs savlaicīgi spertais solis var kļūt par izšķirošu ieguldījumu. Jo īpaši tas attiecas uz jauniešiem, kuriem šobrīd ir lielākais potenciāls ar nelieliem ieguldījumiem panākt ievērojamu rezultātu nākotnē. Kapitāls nerodas vienā dienā – tas ir ilgstošs un pakāpenisks process, ko vērts sākt jau šodien.
Vēl par tēmu:
Fiskālās disciplīnas padome: bez izmaiņām iespējama budžeta situācijas pasliktināšanās
Kaut gan šobrīd fiskālā situācija ir stabila, bez politikas izmaiņām Latvijai tuvākajos gados draud būtiska fiskālās situācijas pasliktināšanās. Tāpēc valdībai jau šobrīd jāīsteno...
Lasīt tālākKāpēc lielie pārtikas tēriņi liecina par problēmām Latvijas ekonomikā?
Latvijā mājsaimniecību budžeta sadalījums būtiski atšķiras no Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem – iedzīvotāji krietni lielāku daļu ienākumu novirza pirmās nepieciešamības...
Lasīt tālākTrīsistabu dzīvoklis 602. sērijā – biežākā pircēju izvēle Latvijā
Latvijā pērn mājokļu kredītņēmēju vidū populārākā izvēle bija kompakts trīsistabu dzīvoklis 602. sērijas projektā, liecina Luminor bankas dati. Vienlaikus saglabājās augsta interese...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālākZeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālāk