Ar 1. janvāri FKTK būs integrēta Latvijas Bankā
Ar 2023. gada 1. janvāri Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) būs integrēta Latvijas Bankā. Atbilstoši Latvijas Republikas Saeimas 2021. gada 23. septembra lēmumam Latvijas Banka pārņem visas finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības un attīstības veicināšanas, kā arī noregulējuma iestādes funkcijas.
“Vēlos pateikt paldies gan kolēģiem FKTK un Latvijas Bankā, gan mūsu partneriem Saeimā, Finanšu ministrijā un Eiropas Centrālajā bankā, gan arī finanšu tirgus dalībniekiem par aktīvu iesaisti un līdzdarbību Latvijas Bankas un FKTK integrācijas procesā. Vairāk nekā gadu esam ražīgi strādājuši un veikuši nepieciešamos priekšdarbus, lai stiprinātu nu jau kopējo Latvijas Bankas un FKTK komandu, noteiktu jaunus mērķus un uzdevumus, kā arī transformētu institūciju. Pie sasniegtā neapstāsimies un ik dienu turpināsim padarīt Latvijas Banku labāku – ar katru mūsu lēmumu,” uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
FKTK priekšsēdētāja, pēc 1. janvāra – Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile: “Kopīgi ar Latvijas Banku un sadarbības institūcijām esam paveikuši apjomīgu darbu, lai īstenotu Saeimas lēmumu apvienot abas institūcijas. Latvijas finanšu sektora uzraudzībā 2023. gada 1. janvārī sāksies jauns posms, jo integrācija sniegs iespējas finanšu sektora uzraudzību un attīstību nodrošināt, apvienojot zināšanas un kompetences, infrastruktūras iespējas un kapacitāti, kā arī kopīgi nosakot un īstenojot Latvijas Bankas stratēģiskās prioritātes. Turpināsim būt uzraugs, kurš atvērtā dialogā ar finanšu nozari spēj rast jaunus risinājumus sektora pilnveidei un turpmākai attīstībai.”
Kopš Saeimas lēmuma pieņemšanas veikti nozīmīgi priekšdarbi, lai izveidotu jaudīgu, profesionālu un mūsdienīgu institūciju, koncentrējot resursus finanšu sektora stabilitātes un attīstības koordinēšanai un veicināšanai un vienlaikus raugoties, lai šis process būtiski neietekmētu finanšu tirgus dalībniekus un tiktu panākts iespējami liels resursu ietaupījums.
Integrācija vienā institūcijā nozīmēs arī Latvijas Bankas un FKTK darbinieku un zināšanu saplūšanu vienā komandā un dos virkni ieguvumu, piemēram, labāku iespēju veicināt finanšu stabilitāti, mazināt sistēmiskos riskus un nodrošināt koordinētāku finanšu sektora attīstību. Efektīvāka rīcība vienas institūcijas ietvaros gaidāma arī satricinājumu un krīzes situācijās.
EFEKTĪVĀKA RESURSU PĀRVALDĪBA
Abu institūciju integrācijas rezultātā iespējams efektīvāk izmantot gan darbaspēka, gan citus resursus (piemēram, IT, telpas u. c.).
2023. gada 1. janvārī Latvijas Bankā pēc FKTK integrācijas strādās 539 darbinieki – par trešdaļu mazāk nekā pirmajā gadā pēc FKTK nodalīšanas no Latvijas Bankas (2001. gada beigās Latvijas Bankā strādāja 732 darbinieki, bet FKTK – 95). Lielākā daļa FKTK darbinieku turpinās darbu Latvijas Bankā un nodrošinās līdz šim veikto funkciju turpmāko izpildi. Jau pirms FKTK integrācijas un tās laikā abās institūcijās īstenoti pasākumi, lai vēl efektīvāk izmantotu darbinieku resursus, t. sk. samazināts vadības komandas cilvēku skaits. Vienlaikus mazāks darbinieku skaits nav pašmērķis – mērķis ir jaudīga un efektīva institūcija, kas spēj kvalitatīvi pildīt visus tai uzticētos uzdevumus.
Latvijas Bankas padomes sastāvs no 2023. gada 1. janvāra būs par diviem padomes locekļiem mazāks nekā Latvijas Bankas un FKTK padomes locekļu kopskaits līdz integrācijai. Mainīta arī Latvijas Bankas organizatoriskā struktūra: līdz šim FKTK pildītās funkcijas veiks deviņas Latvijas Bankas pārvaldes (sk. jauno struktūru).
Paredzēts, ka vidējā termiņā arī kopējie vienotās institūcijas darbības izdevumi būs mazāki nekā divu atsevišķu iestāžu izdevumi kopā.
Abas institūcijas strādās trijās ēkās četru iepriekš izmantoto vietā (energokrīzes laikā īslaicīgi – divās ēkās). FKTK klientu un sadarbības partneru vērībai! FKTK darbinieki jau tagad klātienē strādā ēkā Rīgā, K. Valdemāra ielā 2A (iepriekš – Rīgā, Kungu ielā 1), un arī turpmāk strādās esošajās Latvijas Bankas ēkās.
JAUNAIS LATVIJAS BANKAS LIKUMS
2023. gada 1. janvārī stāsies spēkā jaunais Latvijas Bankas likums, bet spēku zaudēs likums “Par Latvijas Banku” un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likums. Arī pēc 2023. gada 1. janvāra FKTK noteikumi, t. sk. tie, kuri ietekmē finanšu tirgus dalībniekus, paliek spēkā.
Jaunajā Latvijas Bankas likumā noteikts funkciju nošķirtības princips, piemēram, atsevišķa komiteja uzraudzības lēmumiem, atsevišķa – noregulējumam; paredzētas dažādas informācijas plūsmas, kā arī pienācīga iekšējās kontroles sistēma. Ir izveidota divpakāpju lēmumu pieņemšanas kārtība uzraudzības jautājumos. Uzraudzības komiteja būs primārā lēmumu pieņēmēja finanšu tirgus uzraudzības jomā. Latvijas Bankas padome uzraudzības jomā darbosies kā institūcija, kurā var apstrīdēt uzraudzības lēmumus, raugoties vispusīgi, arī no citu Latvijas Bankas atbildības jomu viedokļa. Tiks stingri ievērots princips par monetārās politikas un finanšu tirgus uzraudzības funkciju nošķiršanu.
Integrācija neietekmē uzraudzības ietvaru un uzraudzības finansēšanas noteikumus.
Vēl par tēmu:
Gandrīz puse vecāku atzīst – bērniem grūtības sagādā naudas vērtības izpratne
Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja atklāj, ka daudziem bērniem grūtības sagādā pamatprasmes, kas saistītas ar naudu. Gandrīz puse vecāku (43%) norāda, ka viņu bērniem vislielākās...
Lasīt tālākAiz viltotas mājaslapas, “uzmācīgiem” zvaniem un ātrās peļņas solījumiem var slēpties krāpniecības shēma
Aiz pēkšņi saņemtas e-pasta vēstules vai nepazīstama zvana nereti slēpjas kāda populāra vai jauna krāpniecības shēma, kas var būt mērķēta uz ikvienu – gan privātpersonām, gan uzņēmumiem....
Lasīt tālākValdība sper soli taisnīgākas un ilgtspējīgākas izdienas pensiju sistēmas virzienā
Pirmdien, 13. oktobrī, Ministru kabinets ārkārtas sēdē izskatīja un atbalstīja nozaru atbildīgo iestāžu sagatavotos likumprojektus, kas īsteno Valsts kancelejas izstrādāto izdienas pensiju...
Lasīt tālākJauna drošības funkcija: veicot bankas pārskaitījumu tiks pārbaudīti saņēmēja dati
No rītdienas, 9. oktobra, stājas spēkā jauni maksājumu noteikumi, kas izstrādāti saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) Zibmaksājumu regulas prasībām. Veicot pārskaitījumus, banka turpmāk...
Lasīt tālākKo zināt par bērna pirmo maksājumu karti un kabatas naudu?
Visbiežāk bērnu finanšu pratība sākas ģimenē, un vecāki ar savu piemēru un skaidrojumiem palīdz veidot bērnu attieksmi pret naudu un tās izmantošanu. Veiksmīga finanšu prasmju attīstīšana...
Lasīt tālākGandrīz puse Baltijas iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots laiks mājokļa iegādei
Luminor bankas jaunākā aptauja liecina, ka aptuveni puse Baltijas valstu iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots brīdis iegādāties mājokli. Sabiedrības skatījums uz mājokļa iegādi...
Lasīt tālākGandrīz puse iedzīvotāju neveido uzkrājumus; drošības spilvens ir tikai piektdaļai
Teju puse – 46 % – iedzīvotāju nav nedz paraduma regulāri uzkrāt, nedz ir atlikta kāda naudas summa neparedzētiem gadījumiem, liecina Swedbank apkopotie dati par krāšanas paradumiem Latvijā....
Lasīt tālākKrāpšana ar viltotiem QR kodiem: jauns drauds maksājumiem ikdienā
QR kodi jeb kvadrātkodi mūsdienās ir bieži sastopami – tie atrodami uz afišām, reklāmām, informatīvajiem stendiem, vizītkartēm, reizēm tos izmanto, lai varētu apskatīt kafejnīcas ēdienkarti...
Lasīt tālākKā mainījušies hipotekāro kredītu ikmēneša maksājumi Baltijas valstīs?
Citadeles dati liecina, ka Latvijā vidējā aizdevuma summa 2025. gada laikā bijusi par 25–35 % zemāka nekā Igaunijā un Lietuvā, kas galvenokārt skaidrojams ar zemāku mājokļu cenu līmeni....
Lasīt tālākTeju puse patēriņa kredītu ņēmēju aizņemas neplānotiem vai sezonāliem izdevumiem
Latvijā patēriņa kredīti visbiežāk kalpo kā atbalsts ikdienas izdevumu segšanai - šādam mērķim to izmanto teju puse šī kredīta aizņēmēju, un tas ir augstākais rādītājs starp Baltijas...
Lasīt tālāk