Ar 1. janvāri FKTK būs integrēta Latvijas Bankā

Ar 2023. gada 1. janvāri Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) būs integrēta Latvijas Bankā. Atbilstoši Latvijas Republikas Saeimas 2021. gada 23. septembra lēmumam Latvijas Banka pārņem visas finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības un attīstības veicināšanas, kā arī noregulējuma iestādes funkcijas.
“Vēlos pateikt paldies gan kolēģiem FKTK un Latvijas Bankā, gan mūsu partneriem Saeimā, Finanšu ministrijā un Eiropas Centrālajā bankā, gan arī finanšu tirgus dalībniekiem par aktīvu iesaisti un līdzdarbību Latvijas Bankas un FKTK integrācijas procesā. Vairāk nekā gadu esam ražīgi strādājuši un veikuši nepieciešamos priekšdarbus, lai stiprinātu nu jau kopējo Latvijas Bankas un FKTK komandu, noteiktu jaunus mērķus un uzdevumus, kā arī transformētu institūciju. Pie sasniegtā neapstāsimies un ik dienu turpināsim padarīt Latvijas Banku labāku – ar katru mūsu lēmumu,” uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
FKTK priekšsēdētāja, pēc 1. janvāra – Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile: “Kopīgi ar Latvijas Banku un sadarbības institūcijām esam paveikuši apjomīgu darbu, lai īstenotu Saeimas lēmumu apvienot abas institūcijas. Latvijas finanšu sektora uzraudzībā 2023. gada 1. janvārī sāksies jauns posms, jo integrācija sniegs iespējas finanšu sektora uzraudzību un attīstību nodrošināt, apvienojot zināšanas un kompetences, infrastruktūras iespējas un kapacitāti, kā arī kopīgi nosakot un īstenojot Latvijas Bankas stratēģiskās prioritātes. Turpināsim būt uzraugs, kurš atvērtā dialogā ar finanšu nozari spēj rast jaunus risinājumus sektora pilnveidei un turpmākai attīstībai.”
Kopš Saeimas lēmuma pieņemšanas veikti nozīmīgi priekšdarbi, lai izveidotu jaudīgu, profesionālu un mūsdienīgu institūciju, koncentrējot resursus finanšu sektora stabilitātes un attīstības koordinēšanai un veicināšanai un vienlaikus raugoties, lai šis process būtiski neietekmētu finanšu tirgus dalībniekus un tiktu panākts iespējami liels resursu ietaupījums.
Integrācija vienā institūcijā nozīmēs arī Latvijas Bankas un FKTK darbinieku un zināšanu saplūšanu vienā komandā un dos virkni ieguvumu, piemēram, labāku iespēju veicināt finanšu stabilitāti, mazināt sistēmiskos riskus un nodrošināt koordinētāku finanšu sektora attīstību. Efektīvāka rīcība vienas institūcijas ietvaros gaidāma arī satricinājumu un krīzes situācijās.
EFEKTĪVĀKA RESURSU PĀRVALDĪBA
Abu institūciju integrācijas rezultātā iespējams efektīvāk izmantot gan darbaspēka, gan citus resursus (piemēram, IT, telpas u. c.).
2023. gada 1. janvārī Latvijas Bankā pēc FKTK integrācijas strādās 539 darbinieki – par trešdaļu mazāk nekā pirmajā gadā pēc FKTK nodalīšanas no Latvijas Bankas (2001. gada beigās Latvijas Bankā strādāja 732 darbinieki, bet FKTK – 95). Lielākā daļa FKTK darbinieku turpinās darbu Latvijas Bankā un nodrošinās līdz šim veikto funkciju turpmāko izpildi. Jau pirms FKTK integrācijas un tās laikā abās institūcijās īstenoti pasākumi, lai vēl efektīvāk izmantotu darbinieku resursus, t. sk. samazināts vadības komandas cilvēku skaits. Vienlaikus mazāks darbinieku skaits nav pašmērķis – mērķis ir jaudīga un efektīva institūcija, kas spēj kvalitatīvi pildīt visus tai uzticētos uzdevumus.
Latvijas Bankas padomes sastāvs no 2023. gada 1. janvāra būs par diviem padomes locekļiem mazāks nekā Latvijas Bankas un FKTK padomes locekļu kopskaits līdz integrācijai. Mainīta arī Latvijas Bankas organizatoriskā struktūra: līdz šim FKTK pildītās funkcijas veiks deviņas Latvijas Bankas pārvaldes (sk. jauno struktūru).
Paredzēts, ka vidējā termiņā arī kopējie vienotās institūcijas darbības izdevumi būs mazāki nekā divu atsevišķu iestāžu izdevumi kopā.
Abas institūcijas strādās trijās ēkās četru iepriekš izmantoto vietā (energokrīzes laikā īslaicīgi – divās ēkās). FKTK klientu un sadarbības partneru vērībai! FKTK darbinieki jau tagad klātienē strādā ēkā Rīgā, K. Valdemāra ielā 2A (iepriekš – Rīgā, Kungu ielā 1), un arī turpmāk strādās esošajās Latvijas Bankas ēkās.
JAUNAIS LATVIJAS BANKAS LIKUMS
2023. gada 1. janvārī stāsies spēkā jaunais Latvijas Bankas likums, bet spēku zaudēs likums “Par Latvijas Banku” un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likums. Arī pēc 2023. gada 1. janvāra FKTK noteikumi, t. sk. tie, kuri ietekmē finanšu tirgus dalībniekus, paliek spēkā.
Jaunajā Latvijas Bankas likumā noteikts funkciju nošķirtības princips, piemēram, atsevišķa komiteja uzraudzības lēmumiem, atsevišķa – noregulējumam; paredzētas dažādas informācijas plūsmas, kā arī pienācīga iekšējās kontroles sistēma. Ir izveidota divpakāpju lēmumu pieņemšanas kārtība uzraudzības jautājumos. Uzraudzības komiteja būs primārā lēmumu pieņēmēja finanšu tirgus uzraudzības jomā. Latvijas Bankas padome uzraudzības jomā darbosies kā institūcija, kurā var apstrīdēt uzraudzības lēmumus, raugoties vispusīgi, arī no citu Latvijas Bankas atbildības jomu viedokļa. Tiks stingri ievērots princips par monetārās politikas un finanšu tirgus uzraudzības funkciju nošķiršanu.
Integrācija neietekmē uzraudzības ietvaru un uzraudzības finansēšanas noteikumus.
Vēl par tēmu:
Cik liela alga nepieciešama jaunietim, lai saņemtu mājokļa kredītu?
Nereti valda priekšstats, ka mājokļa kredīts ir pieejams tikai cilvēkiem ar ļoti augstiem ienākumiem. Tomēr Citadele bankas dati rāda, ka visbiežāk mājokli iegādājas jaunieši, kuru mājsaimniecības...
Lasīt tālākTrīs, sešu vai 12 mēnešu Euribor likme mājokļa kredītam – ko labāk izvēlēties?
Augot inflācijai Eiropā, Eiropas Centrālā banka maina likmes, lai stabilizētu ekonomiku, līdz ar to mājokļa kredītņēmēji rūpīgāk izvērtē aizdevuma nosacījumus. Viens no biežākajiem...
Lasīt tālākKrāpšana nenotiek tikai vienreiz: kas jāzina par atkārtotiem riskiem
Finanšu krāpšana visbiežāk nemaz nebeidzas ar vienu gadījumu – pēc naudas zaudēšanas cilvēks krāpnieku mērķī var nonākt atkārtoti. Lai turpinātu shēmu, krāpnieki var uzdoties par juristiem...
Lasīt tālākTrīs mazi tirgi vai viens spēcīgs reģions? Baltijai jāapvieno spēki kapitāla piesaistē
Baltijas valstu kapitāla tirgus pēdējos gados ir panācis redzamu progresu. Obligāciju emisiju apjoms sasniedzis rekordaugstu līmeni. Pieaug privāto investoru aktivitāte, un Baltijas valstu vērtspapīri...
Lasīt tālākMantot var ne tikai mājokli, bet arī kredītu: kas jāzina mantiniekiem?
Tuvinieka zaudējums nereti nozīmē ne tikai emocionālu slodzi, bet arī praktiskus un juridiskus pienākumus. Lai gan mantojumu visbiežāk saista ar nekustamo īpašumu, automašīnu, naudas uzkrājumiem...
Lasīt tālākCeļojumu sezonā trīskāršojas naktsmītņu rezervāciju krāpšanas gadījumi
Aktīvā ceļojumu sezona kļuvusi par labvēlīgu laiku arī krāpniekiem. Banka Citadele novērojusi, ka arvien biežāk iedzīvotāji saņem viltus ziņojumus par naktsmītņu rezervācijām, kurās...
Lasīt tālākMājokļu kredītu skaits Latvijas novados trīs gados pieaudzis trīs reizes
Pēdējo trīs gadu laikā Latvijas novados Luminor izsniegto mājokļu kredītu apmērs ir trīskāršojies, liecina bankas dati. Lai gan mājokļu kreditēšana joprojām koncentrējas Rīgā un Pierīgā,...
Lasīt tālākFinanšu ministrija aktualizē vidēja termiņa makroekonomiskās un fiskālās prognozes
Finanšu ministrija ir aktualizējusi indikatīvās vidēja termiņa makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozes, ņemot vērā jaunākās ekonomikas attīstības tendences un ģeopolitisko situāciju....
Lasīt tālākSvinības, kāzas un ceļojumi bez lieka finanšu sloga: ko izvērtēt pirms lieliem tēriņiem
Kāzas, medusmēnesis vai ilgi lolots sapņu ceļojums daudziem ir vieni no nozīmīgākajiem dzīves notikumiem, kuru īstenošanai nereti nepieciešama rūpīga plānošana un salīdzinoši lieli izdevumi....
Lasīt tālākLatvijas Banka izlaiž zelta monētu komplektu “Zelta sēkliņas”
Ceturtdien, 2. jūlijā, Latvijas Banka izlaidīs unikālu zelta kolekcijas monētu komplektu “Zelta sēkliņas”. Monētu komplekts sastāv no piecām vienādām sēkliņas formas zelta monētām,...
Lasīt tālāk