Ar 1. janvāri FKTK būs integrēta Latvijas Bankā

Ar 2023. gada 1. janvāri Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) būs integrēta Latvijas Bankā. Atbilstoši Latvijas Republikas Saeimas 2021. gada 23. septembra lēmumam Latvijas Banka pārņem visas finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības un attīstības veicināšanas, kā arī noregulējuma iestādes funkcijas.
“Vēlos pateikt paldies gan kolēģiem FKTK un Latvijas Bankā, gan mūsu partneriem Saeimā, Finanšu ministrijā un Eiropas Centrālajā bankā, gan arī finanšu tirgus dalībniekiem par aktīvu iesaisti un līdzdarbību Latvijas Bankas un FKTK integrācijas procesā. Vairāk nekā gadu esam ražīgi strādājuši un veikuši nepieciešamos priekšdarbus, lai stiprinātu nu jau kopējo Latvijas Bankas un FKTK komandu, noteiktu jaunus mērķus un uzdevumus, kā arī transformētu institūciju. Pie sasniegtā neapstāsimies un ik dienu turpināsim padarīt Latvijas Banku labāku – ar katru mūsu lēmumu,” uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
FKTK priekšsēdētāja, pēc 1. janvāra – Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile: “Kopīgi ar Latvijas Banku un sadarbības institūcijām esam paveikuši apjomīgu darbu, lai īstenotu Saeimas lēmumu apvienot abas institūcijas. Latvijas finanšu sektora uzraudzībā 2023. gada 1. janvārī sāksies jauns posms, jo integrācija sniegs iespējas finanšu sektora uzraudzību un attīstību nodrošināt, apvienojot zināšanas un kompetences, infrastruktūras iespējas un kapacitāti, kā arī kopīgi nosakot un īstenojot Latvijas Bankas stratēģiskās prioritātes. Turpināsim būt uzraugs, kurš atvērtā dialogā ar finanšu nozari spēj rast jaunus risinājumus sektora pilnveidei un turpmākai attīstībai.”
Kopš Saeimas lēmuma pieņemšanas veikti nozīmīgi priekšdarbi, lai izveidotu jaudīgu, profesionālu un mūsdienīgu institūciju, koncentrējot resursus finanšu sektora stabilitātes un attīstības koordinēšanai un veicināšanai un vienlaikus raugoties, lai šis process būtiski neietekmētu finanšu tirgus dalībniekus un tiktu panākts iespējami liels resursu ietaupījums.
Integrācija vienā institūcijā nozīmēs arī Latvijas Bankas un FKTK darbinieku un zināšanu saplūšanu vienā komandā un dos virkni ieguvumu, piemēram, labāku iespēju veicināt finanšu stabilitāti, mazināt sistēmiskos riskus un nodrošināt koordinētāku finanšu sektora attīstību. Efektīvāka rīcība vienas institūcijas ietvaros gaidāma arī satricinājumu un krīzes situācijās.
EFEKTĪVĀKA RESURSU PĀRVALDĪBA
Abu institūciju integrācijas rezultātā iespējams efektīvāk izmantot gan darbaspēka, gan citus resursus (piemēram, IT, telpas u. c.).
2023. gada 1. janvārī Latvijas Bankā pēc FKTK integrācijas strādās 539 darbinieki – par trešdaļu mazāk nekā pirmajā gadā pēc FKTK nodalīšanas no Latvijas Bankas (2001. gada beigās Latvijas Bankā strādāja 732 darbinieki, bet FKTK – 95). Lielākā daļa FKTK darbinieku turpinās darbu Latvijas Bankā un nodrošinās līdz šim veikto funkciju turpmāko izpildi. Jau pirms FKTK integrācijas un tās laikā abās institūcijās īstenoti pasākumi, lai vēl efektīvāk izmantotu darbinieku resursus, t. sk. samazināts vadības komandas cilvēku skaits. Vienlaikus mazāks darbinieku skaits nav pašmērķis – mērķis ir jaudīga un efektīva institūcija, kas spēj kvalitatīvi pildīt visus tai uzticētos uzdevumus.
Latvijas Bankas padomes sastāvs no 2023. gada 1. janvāra būs par diviem padomes locekļiem mazāks nekā Latvijas Bankas un FKTK padomes locekļu kopskaits līdz integrācijai. Mainīta arī Latvijas Bankas organizatoriskā struktūra: līdz šim FKTK pildītās funkcijas veiks deviņas Latvijas Bankas pārvaldes (sk. jauno struktūru).
Paredzēts, ka vidējā termiņā arī kopējie vienotās institūcijas darbības izdevumi būs mazāki nekā divu atsevišķu iestāžu izdevumi kopā.
Abas institūcijas strādās trijās ēkās četru iepriekš izmantoto vietā (energokrīzes laikā īslaicīgi – divās ēkās). FKTK klientu un sadarbības partneru vērībai! FKTK darbinieki jau tagad klātienē strādā ēkā Rīgā, K. Valdemāra ielā 2A (iepriekš – Rīgā, Kungu ielā 1), un arī turpmāk strādās esošajās Latvijas Bankas ēkās.
JAUNAIS LATVIJAS BANKAS LIKUMS
2023. gada 1. janvārī stāsies spēkā jaunais Latvijas Bankas likums, bet spēku zaudēs likums “Par Latvijas Banku” un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likums. Arī pēc 2023. gada 1. janvāra FKTK noteikumi, t. sk. tie, kuri ietekmē finanšu tirgus dalībniekus, paliek spēkā.
Jaunajā Latvijas Bankas likumā noteikts funkciju nošķirtības princips, piemēram, atsevišķa komiteja uzraudzības lēmumiem, atsevišķa – noregulējumam; paredzētas dažādas informācijas plūsmas, kā arī pienācīga iekšējās kontroles sistēma. Ir izveidota divpakāpju lēmumu pieņemšanas kārtība uzraudzības jautājumos. Uzraudzības komiteja būs primārā lēmumu pieņēmēja finanšu tirgus uzraudzības jomā. Latvijas Bankas padome uzraudzības jomā darbosies kā institūcija, kurā var apstrīdēt uzraudzības lēmumus, raugoties vispusīgi, arī no citu Latvijas Bankas atbildības jomu viedokļa. Tiks stingri ievērots princips par monetārās politikas un finanšu tirgus uzraudzības funkciju nošķiršanu.
Integrācija neietekmē uzraudzības ietvaru un uzraudzības finansēšanas noteikumus.
Vēl par tēmu:
Plāno atvieglot iedzīvotājiem piekļuvi informācijai par savām kredītsaistībām
Lai iedzīvotājiem būtu vienkāršāk iegūt pilnīgu informāciju par savām finanšu saistībām un kredītspēju, Saeima ceturtdien, 5.martā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā...
Lasīt tālākKrāpnieki sasnieguši gandrīz ikvienu – 86 % iedzīvotāju saskārušies ar krāpšanas mēģinājumiem
Krāpšanas mēģinājumi Latvijā ir kļuvuši par daļu no sabiedrības ikdienas – ar tiem pēdējā gada laikā saskārušies 86 % iedzīvotāju, liecina bankas Citadele aptauja. Turklāt 28 %...
Lasīt tālākKāda ir Latvijas pensiju sistēma, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm?
Ikgadējais Mercer globālais pensiju indeksa pētījums rāda, ka pensiju sistēmu kvalitāte pasaulē pakāpeniski uzlabojas. Lai gan Latvija šajā indeksā netiek tieši apskatīta, ekspertu vērtējumā2...
Lasīt tālākEirozonas inflācija un EURIBOR: ko gaidīt tuvākajā laikā?
Pieņemot lēmumus par bāzes procentu likmēm eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) īpašu uzmanību pievērš inflācijas rādītājiem – gan to attīstībai, gan īstermiņa prognozēm, kas...
Lasīt tālākIedzīvotāju ienākuma nodoklis no pensijas līdz 1000 eiro vairs netiek ieturēts
Tuvojoties jaunam gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas periodam, Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka nodokļa atmaksa iespējama tikai tad, ja iedzīvotāju ienākuma nodoklis...
Lasīt tālākEM: nebanku patērētāju kreditēšanas reforma apdraud patērētāju tiesību aizsardzību
Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais informatīvais ziņojums “Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu” nav datos balstīts un pamatots,...
Lasīt tālākMājokļu cenas Rīgā zemākas nekā Tallinā un Viļņā, atšķirība ir pat divkārša
Rīgā ir zemākās mājokļu cenas Baltijas galvaspilsētu vidū, taču tās turpina pieaugt un tirgus aktivitāte saglabājas. Pērn galvaspilsētā mājokļu tirgus piedzīvoja augstāko aktivitāti...
Lasīt tālākKāzas augustā: cik jāatliek, lai pietiktu?
Bildinājums Valentīndienā ir tikpat iederīgs kā kāzas vasarā. Un tas nav tikai romantisks pieņēmums – kā liecina Valsts statistikas pārvaldes dati, jau vairākus gadus populārākais kāzu...
Lasīt tālākKam jāmaksā par randiņu? Jaunieši lauž tradīcijas
Kamēr vairāk nekā puse jeb 56 % Latvijas iedzīvotāju joprojām uzskata, ka rēķins jāsedz vīrietim, jaunākā paaudze arvien biežāk izvēlas citu pieeju – vienošanos un vienlīdzību tradicionālā...
Lasīt tālākStrādājošie šogad necer uz būtisku algu pieaugumu
Latvijas darba tirgū šobrīd iezīmējas interesants kontrasts – kamēr statistika rāda stabilu algu kāpumu, paši strādājošie savās gaidās kļuvuši ievērojami piesardzīgāki. Gandrīz...
Lasīt tālāk