Izlaidīs “Erasmus” programmai veltītu 2 eiro piemiņas monētu

Piektdien, 1. jūlijā, eiro zonas valstu centrālās bankas, t.sk. Latvijas Banka, izlaidīs 2 eiro piemiņas monētu, kas veltīta Eiropas Komisijas (EK) izglītības un mācību apmaiņas programmas “Erasmus” dibināšanas 35 gadu jubilejai.
Monētas būs pieejamas suvenīriesaiņojumos un apgrozības monētu tīstokļos (vienā tīstoklī – 25 monētas) tikai internetā – tīmekļvietnē e-monetas.lv – no 1. jūlija plkst. 12.00. Pirkumu saņemšana būs iespējama ar pasta starpniecību (tikai Latvijas teritorijā) vai klātienē Latvijas Bankas kasēs Rīgā, K. Valdemāra ielā 1B.
Lai nodrošinātu vienmērīgu klientu plūsmu, pasūtījumu saņemšanai Latvijas Bankas kasēs tiks piemērots izlīdzinātais grafiks – pasūtījuma apstiprinājumā klients tiks informēts par datumu, sākot ar kuru varēs saņemt pasūtījumu kasēs. Pasūtījuma saņemšana būs iespējama 20 darbadienu laikā, sākot ar pasūtījuma apstiprinājumā norādīto datumu. Sākotnējā pasūtījuma izņemšanas datuma maiņa nebūs iespējama.
2022. gada 1. jūlijā aprit 35 gadi kopš EK programmas “Erasmus” dibināšanas. “Erasmus” ir viena no populārākajām starptautiskajām apmaiņas programmām izglītības un mācību jomā. Kopš tās dibināšanas 1987. gadā “Erasmus” programmu izmantojuši aptuveni 10 miljoni Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju.
Programma aptver plašu cilvēku grupu un sniedz dažādas izglītības iespējas – kopš 2014. gada programmas nosaukums ir “Erasmus+”, un tajā apvienotas iepriekš īstenotās programmas ne tikai augstākajā izglītībā, bet arī citos izglītības sektoros (piemēram, skolu, profesionālās izglītības, pieaugušo izglītības, jaunatnes, sporta jomā).
“Erasmus+” programmā uzsvars likts uz personu individuālo un grupu mācību mobilitāti, kā arī organizāciju sadarbību, kas sekmē iekļaušanu, izcilību, radošumu, inovācijas un ilgtspēju, īpašu uzmanību pievēršot sociālajai iekļaušanai un daudzveidībai, digitālajai pārejai, vides aizsardzības aspektiem un līdzdalībai demokrātiskajos procesos. Īpaša uzmanība tiek pievērsta arī augstākās izglītības starptautiskās dimensijas paplašinātajām iespējām.
ES izglītības programmas Latvijā sāka darboties pēc kļūšanas par ES kandidātvalsti 1998. gadā.
Saistībā ar “Erasmus” programmas 35 gadadienu EK rīkoja 2 eiro piemiņas monētas nacionālās puses dizaina konkursu, kurā publiskā balsojumā no kopumā saņemtajām aptuveni 70 tūkstošiem balsu 22 tūkstoši tika atdoti par franču mākslinieka Žoakina Žimenē (Joaquin Jimenez) darbu. Šis darbs rotās “Erasmus” 35 gadadienai veltītās 2 eiro piemiņas monētas nacionālo pusi.
Arī Latvijas Banka 2022. gada 1. jūlijā izlaidīs 2 eiro piemiņas monētu “ERASMUS 35”.
Monētas kopīgās puses autors ir mākslinieks Luks Luikss (Luc Luycx). Monētu materiāls un izmērs neatšķiras no citām 2 eiro apgrozības monētām. Monētā iekalts arī valsts nosaukums (LATVIJA) un izlaišanas gads (2022). Monēta kalta UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva).
Monētas “ERASMUS 35” tirāža apgrozības kvalitātē jeb tīstokļos – 300 000 eksemplāru, savukārt maksimālā tirāža Brilliant Uncirculated kvalitātē suvenīriesaiņojumā – 8000 eksemplāru. Cena monētai suvenīriesaiņojumā ir 8.80 eiro.
Lai monētas savā īpašumā varētu iegūt iespējami plašāks interesentu loks, noteikts iegādes limits vienai personai – 3 suvenīriesaiņojumi un 1 tīstoklis.
Ikvienai eiro zonas valstij ir tiesības katru gadu emitēt līdz divām īpaša dizaina 2 eiro piemiņas monētām, kā arī vēl vienu piemiņas monētu kalt vairāku eiro zonas valstu kopīgas programmas ietvaros, ja tāda tiek organizēta.
Latvijas Banka turpina īpaša dizaina apgrozības monētu kalšanas tradīciju Latvijā. Eiro piemiņas monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eiro zonas valstīs.
Vēl par tēmu:
Ar vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākBaltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālāk