Izlaidīs “Erasmus” programmai veltītu 2 eiro piemiņas monētu

Piektdien, 1. jūlijā, eiro zonas valstu centrālās bankas, t.sk. Latvijas Banka, izlaidīs 2 eiro piemiņas monētu, kas veltīta Eiropas Komisijas (EK) izglītības un mācību apmaiņas programmas “Erasmus” dibināšanas 35 gadu jubilejai.
Monētas būs pieejamas suvenīriesaiņojumos un apgrozības monētu tīstokļos (vienā tīstoklī – 25 monētas) tikai internetā – tīmekļvietnē e-monetas.lv – no 1. jūlija plkst. 12.00. Pirkumu saņemšana būs iespējama ar pasta starpniecību (tikai Latvijas teritorijā) vai klātienē Latvijas Bankas kasēs Rīgā, K. Valdemāra ielā 1B.
Lai nodrošinātu vienmērīgu klientu plūsmu, pasūtījumu saņemšanai Latvijas Bankas kasēs tiks piemērots izlīdzinātais grafiks – pasūtījuma apstiprinājumā klients tiks informēts par datumu, sākot ar kuru varēs saņemt pasūtījumu kasēs. Pasūtījuma saņemšana būs iespējama 20 darbadienu laikā, sākot ar pasūtījuma apstiprinājumā norādīto datumu. Sākotnējā pasūtījuma izņemšanas datuma maiņa nebūs iespējama.
2022. gada 1. jūlijā aprit 35 gadi kopš EK programmas “Erasmus” dibināšanas. “Erasmus” ir viena no populārākajām starptautiskajām apmaiņas programmām izglītības un mācību jomā. Kopš tās dibināšanas 1987. gadā “Erasmus” programmu izmantojuši aptuveni 10 miljoni Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju.
Programma aptver plašu cilvēku grupu un sniedz dažādas izglītības iespējas – kopš 2014. gada programmas nosaukums ir “Erasmus+”, un tajā apvienotas iepriekš īstenotās programmas ne tikai augstākajā izglītībā, bet arī citos izglītības sektoros (piemēram, skolu, profesionālās izglītības, pieaugušo izglītības, jaunatnes, sporta jomā).
“Erasmus+” programmā uzsvars likts uz personu individuālo un grupu mācību mobilitāti, kā arī organizāciju sadarbību, kas sekmē iekļaušanu, izcilību, radošumu, inovācijas un ilgtspēju, īpašu uzmanību pievēršot sociālajai iekļaušanai un daudzveidībai, digitālajai pārejai, vides aizsardzības aspektiem un līdzdalībai demokrātiskajos procesos. Īpaša uzmanība tiek pievērsta arī augstākās izglītības starptautiskās dimensijas paplašinātajām iespējām.
ES izglītības programmas Latvijā sāka darboties pēc kļūšanas par ES kandidātvalsti 1998. gadā.
Saistībā ar “Erasmus” programmas 35 gadadienu EK rīkoja 2 eiro piemiņas monētas nacionālās puses dizaina konkursu, kurā publiskā balsojumā no kopumā saņemtajām aptuveni 70 tūkstošiem balsu 22 tūkstoši tika atdoti par franču mākslinieka Žoakina Žimenē (Joaquin Jimenez) darbu. Šis darbs rotās “Erasmus” 35 gadadienai veltītās 2 eiro piemiņas monētas nacionālo pusi.
Arī Latvijas Banka 2022. gada 1. jūlijā izlaidīs 2 eiro piemiņas monētu “ERASMUS 35”.
Monētas kopīgās puses autors ir mākslinieks Luks Luikss (Luc Luycx). Monētu materiāls un izmērs neatšķiras no citām 2 eiro apgrozības monētām. Monētā iekalts arī valsts nosaukums (LATVIJA) un izlaišanas gads (2022). Monēta kalta UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva).
Monētas “ERASMUS 35” tirāža apgrozības kvalitātē jeb tīstokļos – 300 000 eksemplāru, savukārt maksimālā tirāža Brilliant Uncirculated kvalitātē suvenīriesaiņojumā – 8000 eksemplāru. Cena monētai suvenīriesaiņojumā ir 8.80 eiro.
Lai monētas savā īpašumā varētu iegūt iespējami plašāks interesentu loks, noteikts iegādes limits vienai personai – 3 suvenīriesaiņojumi un 1 tīstoklis.
Ikvienai eiro zonas valstij ir tiesības katru gadu emitēt līdz divām īpaša dizaina 2 eiro piemiņas monētām, kā arī vēl vienu piemiņas monētu kalt vairāku eiro zonas valstu kopīgas programmas ietvaros, ja tāda tiek organizēta.
Latvijas Banka turpina īpaša dizaina apgrozības monētu kalšanas tradīciju Latvijā. Eiro piemiņas monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eiro zonas valstīs.
Vēl par tēmu:
Gada nogalē pieaug interese par pensiju 3. līmeni – iemaksas palielinās par 40 %
Tuvojoties gada noslēgumam, iedzīvotāji arvien aktīvāk pārskata savus finanšu paradumus un domā par ilgtermiņa drošību. Viens no populārākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā rūpēties...
Lasīt tālākIenākumi šogad aug, īpaši gados jaunajiem un Vidzemē
Divreiz vairāk ir to iedzīvotāju, kuru ienākumi gada laikā auguši, nevis samazinājušies, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. 41 % Latvijas iedzīvotāju apstiprina, ka viņu ienākumi šogad...
Lasīt tālākBaltijas perspektīva 2026. gadā: no noturības uz mērķtiecīgu izaugsmi, ko virza inovācijas
Baltijas valstu ekonomikas turpina apliecināt noturību makroekonomiskās nenoteiktības un tarifu izraisītas tirgus svārstības apstākļos, uzrādot pakāpeniskas atveseļošanās pazīmes, lai...
Lasīt tālākŠogad finanšu situācija uzlabojusies 25% iedzīvotāju, un kopējais noskaņojums sasniedzis sešu gadu augstāko līmeni
Iedzīvotājiem, vērtējot savu finanšu situāciju aizejošajā 2025. gadā, atgriezusies pirmspandēmijas pārliecība, un kopējais sentiments sasniedzis augstāko līmeni pēdējo sešu gadu laikā....
Lasīt tālākLielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju svētkiem tērēs no algas, nevis uzkrājumiem
Tuvojoties svētkiem un apdāvināšanas laikam, Latvijas iedzīvotāju maciņos parasti iestājas lielāka rosība. Lielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju savus svētku tēriņus šogad plāno segt...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļa iedzīvotāju jūtas finansiāli labi, bet daudziem trūkst iespēju veidot uzkrājumus
Latvijā jau vairāku gadu garumā pieaug algas, un arī Luminor bankas aptauja liecina, ka katrs trešais Latvijas iedzīvotājs savu finanšu situāciju šogad vērtē kā labu. Tajā pašā laikā...
Lasīt tālākIedzīvotāji galvenokārt svētkiem paredzējuši tēriņus līdz 150 eiro
Šogad svētku tēriņi Latvijas iedzīvotāju vidū saglabājas mēreni, liecina Luminor bankas jaunākās aptaujas dati. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu palielinājies to iedzīvotāju skaits,...
Lasīt tālākAptauja: vairākums Latvijas uzņēmumu sadarbību ar komercbankām vērtē kā labu
Pēdējo divu gadu laikā ir uzlabojusies uzņēmumu un komercbanku sadarbība finanšu pakalpojumu pieejamības jomā. Pēc Latvijas Bankas pasūtījuma SIA “RAIT Custom Research Baltic” veiktā...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļa iedzīvotāju jūtas finansiāli labi, bet daudziem trūkst iespēju veidot uzkrājumus
Latvijā jau vairāku gadu garumā pieaug algas, un arī Luminor bankas aptauja liecina, ka katrs trešais Latvijas iedzīvotājs savu finanšu situāciju šogad vērtē kā labu. Tajā pašā laikā...
Lasīt tālākVairāk nekā puse rīdzinieku apsvērtu iespēju pārcelties uz laukiem vai mazpilsētu
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo pilsētā, bet jaunākā Luminor bankas aptauja liecina, ka vairāk kā puse Rīgas (55 %) un citu lielo pilsētu (50 %) iedzīvotāju apsver vai vismaz...
Lasīt tālāk