5 padomi, kas pozitīvi ietekmēs tavu labklājību pēc 20 gadiem
Teju ikviens sapņo par labklājību un lielāku finansiālo drošību pēc desmit, divdesmit gadiem vai vecumdienās. Tomēr, lai tas tā notiktu, ir jāievieš zināmi finanšu paradumi, jo diemžēl lielāki ienākumi ne vienmēr garantē lielāku finanšu stabilitāti. Luminor bankas finanšu eksperts Kaspars Šteinbergs dalās padomos, kādus paradumus ieviest šodien, lai bruģētu ceļu uz finansiāli stabilāku dzīvi nākotnē, pēc 20 gadiem.
“Taisi ragavas vasarā, bet ratus – ziemā, vēsta latviešu tautas ticējums. Tieši tāpat ir ar finansiālo labklājību, lai labi dzīvotu pēc 20 gadiem un vecumdienās, stabili pamati ir jāieliek jau šodien. Labklājība nerodas pati no sevis – tā ir apzināti jāveido un pie tās ikdienā ir jāpiestrādā. Arī lieli ienākumi negarantē finanšu stabilitāti, ja tērēsiet spontāni, neuzkrāsiet vai izturēsieties pavirši pret saviem ienākumiem. Savukārt ilgtermiņā veidoti paradumi, kas soli pa solim būvē finansiālo drošību, ir spēcīgs pamats katra finansiālajai brīvībai,” saka Kaspars Šteinbergs.
Esi sava budžeta pārvaldnieks
Pirmā lieta, ar ko katram vajadzētu sākt, ir sava budžeta pārvaldīšana, lai saprastu, kādi ir kopējie ikmēneša ienākumi un izdevumi. Iespējams, ienākumus veido ne tikai darba alga, bet arī pabalsti, ienākumi no dividendēm u.c. Savukārt izdevumu sadaļā jāiekļauj pilnīgi visi tēriņi par mājokli, uzturu, izklaidēm, transportu u.c. Budžetu var plānot pa dienām, nedēļām, mēnešiem, kā katram ērtāk. Šim nolūkam iespējams izmantot Excel tabulu vai dažādas mobilās lietotnes. Jau pēc dažiem mēnešiem radīsies lielāka skaidrība par saviem tēriņiem un pozīcijām, kurās iespējams ietaupīt. Analizējot savus ienākumus un atbilstoši mainot tērēšanas paradumus, ilgākā laika posmā var ietaupīt lielus finanšu līdzekļus un tos pielietot daudz jēgpilnāk.
Palielinoties ienākumiem, nepalielini izdevumus
Saņemot algas pielikumu, daudziem no mums rodas vēlēšanās uzreiz sevi atalgot ar, piemēram, lielāku pirkumu vai papildu izklaidēm. Pirms izdevumu palielināšanas vajadzētu rūpīgi padomāt, vai šie tēriņi patiešām ir nepieciešami, jo jauna kleita, ekskluzīvāks ceļojums, biežāki restorāna apmeklējumi un citi šķietami sīkumi ātri kļūst par ikdienu. Ļoti iespējams, ka bez jauna apģērba vai telefona varēja iztikt un esošie joprojām labi pilda savas funkcijas, tomēr, ja izdevumus tomēr nolemjat palielināt, to nevajadzētu darīt proporcionāli ienākumu pieaugumam, bet mazākā apjomā, pārējo naudu atliekot.
Veido finanšu “drošības spilvenu”
Dzīvē mēdz gadīties visādi – pēkšņi zaudēts darbs, salūzusi automašīna, citi neparedzēti izdevumi. Šie nepatīkamie pārsteigumi parasti nāk komplektā ar papildu finanšu izdevumiem. Lai situācija nepārsteigtu nesagatavotu, ieteicams kontā glabāt naudas summu, kas sasniedz 3-6 mēnešu ienākumus. Ja tomēr šādu summu nav iespējams atlikt un uzkrāt, tad ieteicams parūpēties par uzkrājumu 3-6 mēnešu regulārajiem izdevumiem. Tas būtiski samazinās raizes par finansēm un ļaus no nepatīkamās situācijas izkļūt ar “sausām kājām”, bez nepieciešamības papildus aizņemties.
Liec naudai pelnīt
Lai nodrošinātu finanšu stabilitāti ilgtermiņā, ir svarīgi veikt regulārus uzkrājumus un tos ieguldīt. ieteicams katru mēnesi atlikt 10 % no ikmēneša ienākumiem, tomēr, ja tas nav iespējams, sāciet kaut ar 10 eiro mēnesī. Pastāv plaša izvēles brīvība – uzkrājumus var glabāt krājkontā, noguldīt depozītā, ieguldīt 3. pensiju līmenī, iegādāties obligācijas vai vērtspapīrus. Svarīgākais ir iemaksas uzkrājumam veikt regulāri, ko var ērti darīt, uzstādot automātisko maksājumu, kā arī no krājkonta vai depozīta neizņemt peļņas procentus, jo tie palīdzēs pelnīt vairāk, veidojot tā sauktos “saliktos procentus”. Jo ātrāk sāksiet veikt uzkrājumus, jo mazākas iemaksas būs nepieciešamas, lai uzkrātu noteiktu summu. Piemēram, 25 gados, sākot veikt ikmēneša iemaksu 30 eiro apjomā 3. pensiju līmenī 100 % akciju plānā, būs nepieciešami 30 gadi, lai uzkrātu 32 tūkstošus eiro. Ja iemaksas sāksi veikt desmit gadus vēlāk, tad ikmēneša iemaksai jau vajadzēs būt 65 eiro, lai uzkrātu līdzvērtīgu summu.
Investē nekustamajā īpašumā
Kredīts nekustamā īpašuma iegādei ir nopietnas ilgtermiņa saistības, tāpēc vienmēr rūpīgi jāizsver iespēja tās atmaksāt. Tomēr, ja ir pamatota vajadzība un esat atradis savu sapņu mājokli, tā iegāde ilgtermiņā var izrādīties izdevīgāka nekā īre. Piemēram, ja sāk ar neliela vienistabas dzīvokļa iegādi, kam perspektīvā vērtība ar gadiem pieaugs, tad brīdī, kad būs nepieciešama plašāka dzīvesvieta, šis vienistabas dzīvoklis var kalpot kā starta kapitāls nākamā īpašuma iegādei. Pat ja dzīvokļa īres maksa ir mazāka nekā ikmēneša kredītmaksājums, šie līdzekļi nonāks pie dzīvokļa īpašnieka un neveidosies personīgais finanšu uzkrājums ilgtermiņā.
Vēl par tēmu:
Aptauja: katrs otrais Baltijas iedzīvotājs uzskata, ka elektroauto ir pārāk dārgi
Lai arī elektroauto kļūst arvien populārāki, augstā cena joprojām ir galvenais šķērslis, kas attur no to iegādes, liecina Citadele Leasing veiktā Baltijas iedzīvotāju aptauja. Salīdzinājumā...
Lasīt tālākLatvijā otrs augstākais strādājošo pensionāru īpatsvars Eiropas Savienībā
Lai gan lielākā daļa eiropiešu, sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu, dodas pelnītā atpūtā, Latvijā 44,2% iedzīvotāju, kas saņem pensiju vecumā līdz 74 gadiem, turpina savas darba...
Lasīt tālākPieaug interese par jaunu un energoefektīvu mājokļu iegādi
Šī gada pirmajā ceturksnī vērojama pieaugoša interese par jaunu un energoefektīvu mājokļu iegādi – piektdaļu (26 %) no kopējā izsniegtā hipotekāro kredītu apjoma veido Zaļais hipotekārais...
Lasīt tālākAptauja: teju piektdaļa iedzīvotāju pēc saskarsmes ar krāpniecību izjūt emocionālu stresu
Luminor bankas aptaujas dati liecina – lai gan 69% iedzīvotāju uzskata, ka krāpnieku mēģinājumi viņus tieši neietekmē, gandrīz piektdaļa jeb 17% norāda uz emocionālu stresu kā vienu...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs būtu gatavs mainīt mājokli finanšu apsvērumu dēļ
Katrs trešais (33%) Latvijas iedzīvotājs būtu gatavs mainīt dzīvesvietu, ja mainītos viņa finanšu situācija, savukārt katrs ceturtais (24%), lai mainītu vidi, piemēram, no pilsētas uz...
Lasīt tālākVai iespējams saņemt mājokļa kredītu ar procentu likmi zem 1%?
Banku piedāvātās pievienotās likmes mājokļa kredītiem šobrīd ir būtiski samazinājušās, salīdzinot ar pēdējiem pieciem gadiem, un lai arī Euribor likmes pakāpeniski samazinās, tām...
Lasīt tālākAšeradens: Pasaules Bankas lomai šobrīd ir īpaši būtiska nozīme
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar Pasaules Bankas Ziemeļvalstu un Baltijas valstu grupas izpilddirektori Sigrunu Ravetu (Sigrun Rawet), lai pārrunātu aktuālos izaicinājumus Pasaules...
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju brīvos līdzekļus ieguldītu nekustamajā īpašumā
Šobrīd vairāk nekā puse jeb 57 % Latvijas iedzīvotāju savus brīvos līdzekļus izvēlētos ieguldīt nekustamajā īpašumā, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Nekustamais īpašums...
Lasīt tālākMiljardi pensiju plānos: kā ietaupīt uz komisiju rēķina?
2024. gads finanšu tirgos aizvadīts stabili, bez būtiskiem satricinājumiem, un kopumā saglabājies augšupejošs. Tas veicinājis arī Latvijas pensiju plānu pozitīvu izaugsmi visa gada garumā....
Lasīt tālākPirkt vai īrēt – ko labāk izvēlēties? Skaidro eksperts
Mūžīgais jautājums, izvēloties dzīvesvietu, ir iegāde vai īre – kuru izvēlēties? Lai gan dažkārt dzirdami kādi apgalvojumi par labu vienam no variantiem, šajā jautājumā izvēle reti...
Lasīt tālāk