5 padomi, kas pozitīvi ietekmēs tavu labklājību pēc 20 gadiem

Teju ikviens sapņo par labklājību un lielāku finansiālo drošību pēc desmit, divdesmit gadiem vai vecumdienās. Tomēr, lai tas tā notiktu, ir jāievieš zināmi finanšu paradumi, jo diemžēl lielāki ienākumi ne vienmēr garantē lielāku finanšu stabilitāti. Luminor bankas finanšu eksperts Kaspars Šteinbergs dalās padomos, kādus paradumus ieviest šodien, lai bruģētu ceļu uz finansiāli stabilāku dzīvi nākotnē, pēc 20 gadiem.
“Taisi ragavas vasarā, bet ratus – ziemā, vēsta latviešu tautas ticējums. Tieši tāpat ir ar finansiālo labklājību, lai labi dzīvotu pēc 20 gadiem un vecumdienās, stabili pamati ir jāieliek jau šodien. Labklājība nerodas pati no sevis – tā ir apzināti jāveido un pie tās ikdienā ir jāpiestrādā. Arī lieli ienākumi negarantē finanšu stabilitāti, ja tērēsiet spontāni, neuzkrāsiet vai izturēsieties pavirši pret saviem ienākumiem. Savukārt ilgtermiņā veidoti paradumi, kas soli pa solim būvē finansiālo drošību, ir spēcīgs pamats katra finansiālajai brīvībai,” saka Kaspars Šteinbergs.
Esi sava budžeta pārvaldnieks
Pirmā lieta, ar ko katram vajadzētu sākt, ir sava budžeta pārvaldīšana, lai saprastu, kādi ir kopējie ikmēneša ienākumi un izdevumi. Iespējams, ienākumus veido ne tikai darba alga, bet arī pabalsti, ienākumi no dividendēm u.c. Savukārt izdevumu sadaļā jāiekļauj pilnīgi visi tēriņi par mājokli, uzturu, izklaidēm, transportu u.c. Budžetu var plānot pa dienām, nedēļām, mēnešiem, kā katram ērtāk. Šim nolūkam iespējams izmantot Excel tabulu vai dažādas mobilās lietotnes. Jau pēc dažiem mēnešiem radīsies lielāka skaidrība par saviem tēriņiem un pozīcijām, kurās iespējams ietaupīt. Analizējot savus ienākumus un atbilstoši mainot tērēšanas paradumus, ilgākā laika posmā var ietaupīt lielus finanšu līdzekļus un tos pielietot daudz jēgpilnāk.
Palielinoties ienākumiem, nepalielini izdevumus
Saņemot algas pielikumu, daudziem no mums rodas vēlēšanās uzreiz sevi atalgot ar, piemēram, lielāku pirkumu vai papildu izklaidēm. Pirms izdevumu palielināšanas vajadzētu rūpīgi padomāt, vai šie tēriņi patiešām ir nepieciešami, jo jauna kleita, ekskluzīvāks ceļojums, biežāki restorāna apmeklējumi un citi šķietami sīkumi ātri kļūst par ikdienu. Ļoti iespējams, ka bez jauna apģērba vai telefona varēja iztikt un esošie joprojām labi pilda savas funkcijas, tomēr, ja izdevumus tomēr nolemjat palielināt, to nevajadzētu darīt proporcionāli ienākumu pieaugumam, bet mazākā apjomā, pārējo naudu atliekot.
Veido finanšu “drošības spilvenu”
Dzīvē mēdz gadīties visādi – pēkšņi zaudēts darbs, salūzusi automašīna, citi neparedzēti izdevumi. Šie nepatīkamie pārsteigumi parasti nāk komplektā ar papildu finanšu izdevumiem. Lai situācija nepārsteigtu nesagatavotu, ieteicams kontā glabāt naudas summu, kas sasniedz 3-6 mēnešu ienākumus. Ja tomēr šādu summu nav iespējams atlikt un uzkrāt, tad ieteicams parūpēties par uzkrājumu 3-6 mēnešu regulārajiem izdevumiem. Tas būtiski samazinās raizes par finansēm un ļaus no nepatīkamās situācijas izkļūt ar “sausām kājām”, bez nepieciešamības papildus aizņemties.
Liec naudai pelnīt
Lai nodrošinātu finanšu stabilitāti ilgtermiņā, ir svarīgi veikt regulārus uzkrājumus un tos ieguldīt. ieteicams katru mēnesi atlikt 10 % no ikmēneša ienākumiem, tomēr, ja tas nav iespējams, sāciet kaut ar 10 eiro mēnesī. Pastāv plaša izvēles brīvība – uzkrājumus var glabāt krājkontā, noguldīt depozītā, ieguldīt 3. pensiju līmenī, iegādāties obligācijas vai vērtspapīrus. Svarīgākais ir iemaksas uzkrājumam veikt regulāri, ko var ērti darīt, uzstādot automātisko maksājumu, kā arī no krājkonta vai depozīta neizņemt peļņas procentus, jo tie palīdzēs pelnīt vairāk, veidojot tā sauktos “saliktos procentus”. Jo ātrāk sāksiet veikt uzkrājumus, jo mazākas iemaksas būs nepieciešamas, lai uzkrātu noteiktu summu. Piemēram, 25 gados, sākot veikt ikmēneša iemaksu 30 eiro apjomā 3. pensiju līmenī 100 % akciju plānā, būs nepieciešami 30 gadi, lai uzkrātu 32 tūkstošus eiro. Ja iemaksas sāksi veikt desmit gadus vēlāk, tad ikmēneša iemaksai jau vajadzēs būt 65 eiro, lai uzkrātu līdzvērtīgu summu.
Investē nekustamajā īpašumā
Kredīts nekustamā īpašuma iegādei ir nopietnas ilgtermiņa saistības, tāpēc vienmēr rūpīgi jāizsver iespēja tās atmaksāt. Tomēr, ja ir pamatota vajadzība un esat atradis savu sapņu mājokli, tā iegāde ilgtermiņā var izrādīties izdevīgāka nekā īre. Piemēram, ja sāk ar neliela vienistabas dzīvokļa iegādi, kam perspektīvā vērtība ar gadiem pieaugs, tad brīdī, kad būs nepieciešama plašāka dzīvesvieta, šis vienistabas dzīvoklis var kalpot kā starta kapitāls nākamā īpašuma iegādei. Pat ja dzīvokļa īres maksa ir mazāka nekā ikmēneša kredītmaksājums, šie līdzekļi nonāks pie dzīvokļa īpašnieka un neveidosies personīgais finanšu uzkrājums ilgtermiņā.
Vēl par tēmu:
Kāda ir Latvijas pensiju sistēma, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm?
Ikgadējais Mercer globālais pensiju indeksa pētījums rāda, ka pensiju sistēmu kvalitāte pasaulē pakāpeniski uzlabojas. Lai gan Latvija šajā indeksā netiek tieši apskatīta, ekspertu vērtējumā2...
Lasīt tālākEirozonas inflācija un EURIBOR: ko gaidīt tuvākajā laikā?
Pieņemot lēmumus par bāzes procentu likmēm eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) īpašu uzmanību pievērš inflācijas rādītājiem – gan to attīstībai, gan īstermiņa prognozēm, kas...
Lasīt tālākIedzīvotāju ienākuma nodoklis no pensijas līdz 1000 eiro vairs netiek ieturēts
Tuvojoties jaunam gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas periodam, Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka nodokļa atmaksa iespējama tikai tad, ja iedzīvotāju ienākuma nodoklis...
Lasīt tālākEM: nebanku patērētāju kreditēšanas reforma apdraud patērētāju tiesību aizsardzību
Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais informatīvais ziņojums “Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu” nav datos balstīts un pamatots,...
Lasīt tālākMājokļu cenas Rīgā zemākas nekā Tallinā un Viļņā, atšķirība ir pat divkārša
Rīgā ir zemākās mājokļu cenas Baltijas galvaspilsētu vidū, taču tās turpina pieaugt un tirgus aktivitāte saglabājas. Pērn galvaspilsētā mājokļu tirgus piedzīvoja augstāko aktivitāti...
Lasīt tālākKāzas augustā: cik jāatliek, lai pietiktu?
Bildinājums Valentīndienā ir tikpat iederīgs kā kāzas vasarā. Un tas nav tikai romantisks pieņēmums – kā liecina Valsts statistikas pārvaldes dati, jau vairākus gadus populārākais kāzu...
Lasīt tālākKam jāmaksā par randiņu? Jaunieši lauž tradīcijas
Kamēr vairāk nekā puse jeb 56 % Latvijas iedzīvotāju joprojām uzskata, ka rēķins jāsedz vīrietim, jaunākā paaudze arvien biežāk izvēlas citu pieeju – vienošanos un vienlīdzību tradicionālā...
Lasīt tālākStrādājošie šogad necer uz būtisku algu pieaugumu
Latvijas darba tirgū šobrīd iezīmējas interesants kontrasts – kamēr statistika rāda stabilu algu kāpumu, paši strādājošie savās gaidās kļuvuši ievērojami piesardzīgāki. Gandrīz...
Lasīt tālākLatvija TOP3 Eiropā pēc dzīvokļos dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvara
Latvija ir viena no TOP3 Eiropas Savienības valstīm ar augstāko dzīvokļos dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvaru. Jaunākie Eurostat dati liecina, ka 64 % Latvijas iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos,...
Lasīt tālākValentīndiena bez pārsteigumiem: ko vērts zināt par dāvanām un iepazīšanos tiešsaistē
Tuvojoties Valentīndienai, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus būt īpaši apdomīgiem – gan iegādājoties personalizētas dāvanas, gan iepazīstoties internetā....
Lasīt tālāk