5 padomi, kas pozitīvi ietekmēs tavu labklājību pēc 20 gadiem

Teju ikviens sapņo par labklājību un lielāku finansiālo drošību pēc desmit, divdesmit gadiem vai vecumdienās. Tomēr, lai tas tā notiktu, ir jāievieš zināmi finanšu paradumi, jo diemžēl lielāki ienākumi ne vienmēr garantē lielāku finanšu stabilitāti. Luminor bankas finanšu eksperts Kaspars Šteinbergs dalās padomos, kādus paradumus ieviest šodien, lai bruģētu ceļu uz finansiāli stabilāku dzīvi nākotnē, pēc 20 gadiem.
“Taisi ragavas vasarā, bet ratus – ziemā, vēsta latviešu tautas ticējums. Tieši tāpat ir ar finansiālo labklājību, lai labi dzīvotu pēc 20 gadiem un vecumdienās, stabili pamati ir jāieliek jau šodien. Labklājība nerodas pati no sevis – tā ir apzināti jāveido un pie tās ikdienā ir jāpiestrādā. Arī lieli ienākumi negarantē finanšu stabilitāti, ja tērēsiet spontāni, neuzkrāsiet vai izturēsieties pavirši pret saviem ienākumiem. Savukārt ilgtermiņā veidoti paradumi, kas soli pa solim būvē finansiālo drošību, ir spēcīgs pamats katra finansiālajai brīvībai,” saka Kaspars Šteinbergs.
Esi sava budžeta pārvaldnieks
Pirmā lieta, ar ko katram vajadzētu sākt, ir sava budžeta pārvaldīšana, lai saprastu, kādi ir kopējie ikmēneša ienākumi un izdevumi. Iespējams, ienākumus veido ne tikai darba alga, bet arī pabalsti, ienākumi no dividendēm u.c. Savukārt izdevumu sadaļā jāiekļauj pilnīgi visi tēriņi par mājokli, uzturu, izklaidēm, transportu u.c. Budžetu var plānot pa dienām, nedēļām, mēnešiem, kā katram ērtāk. Šim nolūkam iespējams izmantot Excel tabulu vai dažādas mobilās lietotnes. Jau pēc dažiem mēnešiem radīsies lielāka skaidrība par saviem tēriņiem un pozīcijām, kurās iespējams ietaupīt. Analizējot savus ienākumus un atbilstoši mainot tērēšanas paradumus, ilgākā laika posmā var ietaupīt lielus finanšu līdzekļus un tos pielietot daudz jēgpilnāk.
Palielinoties ienākumiem, nepalielini izdevumus
Saņemot algas pielikumu, daudziem no mums rodas vēlēšanās uzreiz sevi atalgot ar, piemēram, lielāku pirkumu vai papildu izklaidēm. Pirms izdevumu palielināšanas vajadzētu rūpīgi padomāt, vai šie tēriņi patiešām ir nepieciešami, jo jauna kleita, ekskluzīvāks ceļojums, biežāki restorāna apmeklējumi un citi šķietami sīkumi ātri kļūst par ikdienu. Ļoti iespējams, ka bez jauna apģērba vai telefona varēja iztikt un esošie joprojām labi pilda savas funkcijas, tomēr, ja izdevumus tomēr nolemjat palielināt, to nevajadzētu darīt proporcionāli ienākumu pieaugumam, bet mazākā apjomā, pārējo naudu atliekot.
Veido finanšu “drošības spilvenu”
Dzīvē mēdz gadīties visādi – pēkšņi zaudēts darbs, salūzusi automašīna, citi neparedzēti izdevumi. Šie nepatīkamie pārsteigumi parasti nāk komplektā ar papildu finanšu izdevumiem. Lai situācija nepārsteigtu nesagatavotu, ieteicams kontā glabāt naudas summu, kas sasniedz 3-6 mēnešu ienākumus. Ja tomēr šādu summu nav iespējams atlikt un uzkrāt, tad ieteicams parūpēties par uzkrājumu 3-6 mēnešu regulārajiem izdevumiem. Tas būtiski samazinās raizes par finansēm un ļaus no nepatīkamās situācijas izkļūt ar “sausām kājām”, bez nepieciešamības papildus aizņemties.
Liec naudai pelnīt
Lai nodrošinātu finanšu stabilitāti ilgtermiņā, ir svarīgi veikt regulārus uzkrājumus un tos ieguldīt. ieteicams katru mēnesi atlikt 10 % no ikmēneša ienākumiem, tomēr, ja tas nav iespējams, sāciet kaut ar 10 eiro mēnesī. Pastāv plaša izvēles brīvība – uzkrājumus var glabāt krājkontā, noguldīt depozītā, ieguldīt 3. pensiju līmenī, iegādāties obligācijas vai vērtspapīrus. Svarīgākais ir iemaksas uzkrājumam veikt regulāri, ko var ērti darīt, uzstādot automātisko maksājumu, kā arī no krājkonta vai depozīta neizņemt peļņas procentus, jo tie palīdzēs pelnīt vairāk, veidojot tā sauktos “saliktos procentus”. Jo ātrāk sāksiet veikt uzkrājumus, jo mazākas iemaksas būs nepieciešamas, lai uzkrātu noteiktu summu. Piemēram, 25 gados, sākot veikt ikmēneša iemaksu 30 eiro apjomā 3. pensiju līmenī 100 % akciju plānā, būs nepieciešami 30 gadi, lai uzkrātu 32 tūkstošus eiro. Ja iemaksas sāksi veikt desmit gadus vēlāk, tad ikmēneša iemaksai jau vajadzēs būt 65 eiro, lai uzkrātu līdzvērtīgu summu.
Investē nekustamajā īpašumā
Kredīts nekustamā īpašuma iegādei ir nopietnas ilgtermiņa saistības, tāpēc vienmēr rūpīgi jāizsver iespēja tās atmaksāt. Tomēr, ja ir pamatota vajadzība un esat atradis savu sapņu mājokli, tā iegāde ilgtermiņā var izrādīties izdevīgāka nekā īre. Piemēram, ja sāk ar neliela vienistabas dzīvokļa iegādi, kam perspektīvā vērtība ar gadiem pieaugs, tad brīdī, kad būs nepieciešama plašāka dzīvesvieta, šis vienistabas dzīvoklis var kalpot kā starta kapitāls nākamā īpašuma iegādei. Pat ja dzīvokļa īres maksa ir mazāka nekā ikmēneša kredītmaksājums, šie līdzekļi nonāks pie dzīvokļa īpašnieka un neveidosies personīgais finanšu uzkrājums ilgtermiņā.
Vēl par tēmu:
Latvijas Banka izlaiž zelta monētu komplektu “Zelta sēkliņas”
Ceturtdien, 2. jūlijā, Latvijas Banka izlaidīs unikālu zelta kolekcijas monētu komplektu “Zelta sēkliņas”. Monētu komplekts sastāv no piecām vienādām sēkliņas formas zelta monētām,...
Lasīt tālākMājokļu tirgū saglabājas cenu kāpums, īpaši jauno projektu segmentā
Mājokļu tirgū turpinās cenu pieaugums, īpaši jauno projektu segmentā. Dati par plānotajiem darījumiem no nekustamo īpašumu vērtējumiem, kas tiek izmantoti finansēšanas lēmumu pieņemšanā...
Lasīt tālākPensiju 2. līmenis nav tikai sistēmas daļa – vairumam tas ir galvenais uzkrājums nākotnei
Pensiju 2. līmenis joprojām ir izplatītākais veids, kā Latvijas iedzīvotāji veido uzkrājumus vecumdienām – to kā reālu uzkrājumu veidošanas instrumentu savā ikdienā norāda 67 % aptaujāto,...
Lasīt tālākPirmā bankas karte bērnam – kāpēc tā nepieciešama un cik agrā vecumā?
Iestājoties siltākam laikam, bērni un jaunieši arvien vairāk laika pavada ārpus mājas – dodas uz sporta nometnēm, ekskursijām un bauda brīvlaiku kopā ar vienaudžiem. Līdz ar to vecākiem...
Lasīt tālākAptauja: 41 % iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek mazāk nekā 100 eiro
41 % Latvijas iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek ne vairāk kā 100 eiro, kas liecina par saspringtu ikdienas budžetu lielai daļai sabiedrības, atklāj pēc “Bigbank” Latvijas filiāles...
Lasīt tālākPētījums: 59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājumu izņemšana samazinātu ienākumus vecumdienās
Vērtējot publiskajā telpā izskanējušās diskusijas par iespēju izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, lielākā daļa jeb 59% Latvijas iedzīvotāju atzīst,...
Lasīt tālākKredītiestāžu parādi ārpustiesas atgūšanā pirmo reizi pārsnieguši vienu miljardu eiro
Patērētāju tiesību aizsardzības centra apkopotie dati par ārpustiesas parādu atgūšanas nozari 2025. gadā liecina, ka kredītiestāžu parādu portfelis ārpustiesas atgūšanā pārskatā analizētajā...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs nevar atļauties nedēļu ilgu atvaļinājumu
Sācies atvaļinājumu laiks. Kamēr daudzi plāno atpūtas braucienus, teju katrs trešais jeb 28,9 % Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties pavadīt nedēļu ilgu atvaļinājumu prom no mājām, liecina...
Lasīt tālākBrīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...
Lasīt tālākAptauja: 92% iedzīvotāju izjūt finanšu stresu, trešdaļai tas ietekmē darba sniegumu
Finanšu stress Latvijā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, bet arī darba produktivitāti. Jaunākā Swedbank Finanšu institūta veiktā...
Lasīt tālāk