5 padomi, kas pozitīvi ietekmēs tavu labklājību pēc 20 gadiem

Teju ikviens sapņo par labklājību un lielāku finansiālo drošību pēc desmit, divdesmit gadiem vai vecumdienās. Tomēr, lai tas tā notiktu, ir jāievieš zināmi finanšu paradumi, jo diemžēl lielāki ienākumi ne vienmēr garantē lielāku finanšu stabilitāti. Luminor bankas finanšu eksperts Kaspars Šteinbergs dalās padomos, kādus paradumus ieviest šodien, lai bruģētu ceļu uz finansiāli stabilāku dzīvi nākotnē, pēc 20 gadiem.
“Taisi ragavas vasarā, bet ratus – ziemā, vēsta latviešu tautas ticējums. Tieši tāpat ir ar finansiālo labklājību, lai labi dzīvotu pēc 20 gadiem un vecumdienās, stabili pamati ir jāieliek jau šodien. Labklājība nerodas pati no sevis – tā ir apzināti jāveido un pie tās ikdienā ir jāpiestrādā. Arī lieli ienākumi negarantē finanšu stabilitāti, ja tērēsiet spontāni, neuzkrāsiet vai izturēsieties pavirši pret saviem ienākumiem. Savukārt ilgtermiņā veidoti paradumi, kas soli pa solim būvē finansiālo drošību, ir spēcīgs pamats katra finansiālajai brīvībai,” saka Kaspars Šteinbergs.
Esi sava budžeta pārvaldnieks
Pirmā lieta, ar ko katram vajadzētu sākt, ir sava budžeta pārvaldīšana, lai saprastu, kādi ir kopējie ikmēneša ienākumi un izdevumi. Iespējams, ienākumus veido ne tikai darba alga, bet arī pabalsti, ienākumi no dividendēm u.c. Savukārt izdevumu sadaļā jāiekļauj pilnīgi visi tēriņi par mājokli, uzturu, izklaidēm, transportu u.c. Budžetu var plānot pa dienām, nedēļām, mēnešiem, kā katram ērtāk. Šim nolūkam iespējams izmantot Excel tabulu vai dažādas mobilās lietotnes. Jau pēc dažiem mēnešiem radīsies lielāka skaidrība par saviem tēriņiem un pozīcijām, kurās iespējams ietaupīt. Analizējot savus ienākumus un atbilstoši mainot tērēšanas paradumus, ilgākā laika posmā var ietaupīt lielus finanšu līdzekļus un tos pielietot daudz jēgpilnāk.
Palielinoties ienākumiem, nepalielini izdevumus
Saņemot algas pielikumu, daudziem no mums rodas vēlēšanās uzreiz sevi atalgot ar, piemēram, lielāku pirkumu vai papildu izklaidēm. Pirms izdevumu palielināšanas vajadzētu rūpīgi padomāt, vai šie tēriņi patiešām ir nepieciešami, jo jauna kleita, ekskluzīvāks ceļojums, biežāki restorāna apmeklējumi un citi šķietami sīkumi ātri kļūst par ikdienu. Ļoti iespējams, ka bez jauna apģērba vai telefona varēja iztikt un esošie joprojām labi pilda savas funkcijas, tomēr, ja izdevumus tomēr nolemjat palielināt, to nevajadzētu darīt proporcionāli ienākumu pieaugumam, bet mazākā apjomā, pārējo naudu atliekot.
Veido finanšu “drošības spilvenu”
Dzīvē mēdz gadīties visādi – pēkšņi zaudēts darbs, salūzusi automašīna, citi neparedzēti izdevumi. Šie nepatīkamie pārsteigumi parasti nāk komplektā ar papildu finanšu izdevumiem. Lai situācija nepārsteigtu nesagatavotu, ieteicams kontā glabāt naudas summu, kas sasniedz 3-6 mēnešu ienākumus. Ja tomēr šādu summu nav iespējams atlikt un uzkrāt, tad ieteicams parūpēties par uzkrājumu 3-6 mēnešu regulārajiem izdevumiem. Tas būtiski samazinās raizes par finansēm un ļaus no nepatīkamās situācijas izkļūt ar “sausām kājām”, bez nepieciešamības papildus aizņemties.
Liec naudai pelnīt
Lai nodrošinātu finanšu stabilitāti ilgtermiņā, ir svarīgi veikt regulārus uzkrājumus un tos ieguldīt. ieteicams katru mēnesi atlikt 10 % no ikmēneša ienākumiem, tomēr, ja tas nav iespējams, sāciet kaut ar 10 eiro mēnesī. Pastāv plaša izvēles brīvība – uzkrājumus var glabāt krājkontā, noguldīt depozītā, ieguldīt 3. pensiju līmenī, iegādāties obligācijas vai vērtspapīrus. Svarīgākais ir iemaksas uzkrājumam veikt regulāri, ko var ērti darīt, uzstādot automātisko maksājumu, kā arī no krājkonta vai depozīta neizņemt peļņas procentus, jo tie palīdzēs pelnīt vairāk, veidojot tā sauktos “saliktos procentus”. Jo ātrāk sāksiet veikt uzkrājumus, jo mazākas iemaksas būs nepieciešamas, lai uzkrātu noteiktu summu. Piemēram, 25 gados, sākot veikt ikmēneša iemaksu 30 eiro apjomā 3. pensiju līmenī 100 % akciju plānā, būs nepieciešami 30 gadi, lai uzkrātu 32 tūkstošus eiro. Ja iemaksas sāksi veikt desmit gadus vēlāk, tad ikmēneša iemaksai jau vajadzēs būt 65 eiro, lai uzkrātu līdzvērtīgu summu.
Investē nekustamajā īpašumā
Kredīts nekustamā īpašuma iegādei ir nopietnas ilgtermiņa saistības, tāpēc vienmēr rūpīgi jāizsver iespēja tās atmaksāt. Tomēr, ja ir pamatota vajadzība un esat atradis savu sapņu mājokli, tā iegāde ilgtermiņā var izrādīties izdevīgāka nekā īre. Piemēram, ja sāk ar neliela vienistabas dzīvokļa iegādi, kam perspektīvā vērtība ar gadiem pieaugs, tad brīdī, kad būs nepieciešama plašāka dzīvesvieta, šis vienistabas dzīvoklis var kalpot kā starta kapitāls nākamā īpašuma iegādei. Pat ja dzīvokļa īres maksa ir mazāka nekā ikmēneša kredītmaksājums, šie līdzekļi nonāks pie dzīvokļa īpašnieka un neveidosies personīgais finanšu uzkrājums ilgtermiņā.
Vēl par tēmu:
Latvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālākZeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālākPensijā pavadīsim līdz 20 gadiem: kā tam sagatavoties finansiāli
Latvijas iedzīvotāji pensijā pavadīs ievērojamu dzīves daļu, tāpēc stabils uzkrājums vecumdienām kļūst kritiski svarīgs. Pensijas vecums Latvijā ir 65 gadi, un mūža ilgums turpina...
Lasīt tālākPlāno atvieglot iedzīvotājiem piekļuvi informācijai par savām kredītsaistībām
Lai iedzīvotājiem būtu vienkāršāk iegūt pilnīgu informāciju par savām finanšu saistībām un kredītspēju, Saeima ceturtdien, 5.martā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā...
Lasīt tālākKrāpnieki sasnieguši gandrīz ikvienu – 86 % iedzīvotāju saskārušies ar krāpšanas mēģinājumiem
Krāpšanas mēģinājumi Latvijā ir kļuvuši par daļu no sabiedrības ikdienas – ar tiem pēdējā gada laikā saskārušies 86 % iedzīvotāju, liecina bankas Citadele aptauja. Turklāt 28 %...
Lasīt tālāk