• Tweet

Remontēt savu mājokli šogad plāno 40 % Latvijas iedzīvotāju, savukārt 23 % atklāj, ka uzlabojumi viņu dzīvesvietai būtu nepieciešami, taču šobrīd tam pietrūkst finanšu līdzekļu, secināts bankas Citadele veiktajā iedzīvotāju aptaujā.

Vienlaikus kaimiņvalstīs uzsākt vai turpināt iepriekš sāktus remontdarbus šogad plāno 35 % Lietuvā un 34 % Igaunijā. Vēl teju ceturtā daļa jeb 23 % aptaujas dalībnieku norāda, ka viņiem dažādu iemeslu dēļ remontdarbi ieilguši, savukārt 17 % remontu plāno uzsākt šogad.

“Remonta plānošanu vispareizāk būtu sākt ar esošās situācijas novērtējumu, plānoto darbu apjomu un izmaksu aprēķinu. Lai saprastu, vai pietiks ar pašu finansējumu, tāmes sagatavošanā ir vērts iesaistīt profesionāļus. Speciālisti iekļaus dažādas slēptās izmaksas, kuras var parādīties tikai darba gaitā, kā arī ieteiks piemērotākos materiālus un individuālus risinājumus,” norāda Jānis Mūrnieks, bankas Citadele privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs. “Šī gada pirmajā ceturksnī bankā Citadele 11 % no patēriņa kredītiem ir izsniegti tieši mājokļa remontam – tas ir par 42 % vairāk salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem trim mēnešiem. Kopumā šogad Citadele Latvijā patēriņa kredītos mājokļu renovācijai izsniegusi 2,4 miljonus eiro.”

Aptauja liecina, ka visbiežāk par remontdarbu veikšanu domā iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem.

Savukārt mājokļa remonts būtu nepieciešams, taču trūkst finansiālu iespēju to īstenot 23 % Latvijā, 20 % Lietuvā un 30 % Igaunijā. Aptaujas dati liecina, ka Latvijā visbiežāk šādi atbildējuši iedzīvotāji vecumā virs 60 gadiem, no tiem gandrīz puse ir pensijas vecumā.

Katrs piektais jeb 21 % Latvijā un 18 % Lietuvā un Igaunijā norāda, ka remonts viņu mājoklim ir veikts salīdzinoši nesen. Vēl 12 % Latvijā atklāj, ka dzīvo īpašumā, kas ir jauns vai nesen uzcelts un līdz ar to – svaigi remontēts. Līdzīgi atbildējuši 22 % Lietuvā un 14 % Igaunijā.

Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par mājokļa remonta tendencēm banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2024. gada martā, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 3000 respondentus visās Baltijas valstīs.