38% iedzīvotāju sagaida, ka 2024. gads būs finansiāli labāks

Vairāk nekā trešdaļa jeb 38% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka jaunais gads viņiem būs finansiāli labāks nekā aizgājušais gads, liecina Luminor bankas aptaujas dati. Bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča sniedz padomus, kas var vairot finansiālo labklājību.
Gada nogalē aptaujājot Latvijas iedzīvotājus, noskaidrots, ka vairāk nekā trešdaļa sagaida, ka jaunais gads viņiem būs finansiāli labāks nekā 2023. gads – 9% pilnībā piekrīt šim apgalvojumam un 29% drīzāk piekrīt. Saskaņā ar aptaujas datiem optimistiskāki par jauno gadu ir gados jaunāki cilvēki – tieši puse iedzīvotāju vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem sagaida savas finansiālās situācijas uzlabošanos.
Tomēr 37% Latvijas iedzīvotāju domā, ka jaunais gads nebūs finansiāli veiksmīgāks par iepriekšējo, un vispesimistiskākie par to ir pensionāri.
Vienlaikus ceturtā daļa iedzīvotāju norāda, ka viņiem ir grūti prognozēt, kāda būs viņu finansiālā situācija jaunajā gadā.
“Aptaujas datos redzam, ka jaunieši par savām finansēm ir optimistiskāki nekā gados vecāki cilvēki – tas ir saprotams, jo jaunībā cilvēki ir ekonomiski aktīvāki, viņu darba spējas ir augstākajā pīķī, tāpēc viņi var būt optimistiskāki attiecībā uz finansiālo labklājību un ienākumu pieaugumu. Tikmēr gados vecākiem cilvēkiem ir grūti atrast veidus, kā palielināt savus ienākumus – it sevišķi esot pensijā. Taču ikvienam ir iespēja kaut nedaudz uzlabot savu finansiālo situāciju, ievērojot vienkāršus finanšu pamatprincipus,” norāda Luminor bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča.
Viņas ieteikumi, kā nākamajā gadā iespējams vairot finansiālo labklājību:
Sākt veidot uzkrājumus vai palielināt tos. Uzkrājumi ir viens no finansiālās labklājības stūrakmeņiem – izveidojiet sev atsevišķu krājkontu, kur no katras algas vai citiem ienākumiem, ieskaitīt savām iespējām atbilstošu summu, kaut vai 10 eiro. Tā gada laikā uzkrāsiet sev “drošības spilvenu” neparedzētām situācijām, kas turklāt vēl pelnīs procentus.
Jo lielāks šīs “spilvens”, jo drošāk varēsiet justies negaidītās dzīves situācijās. Ja uzkrājumus jau veicat, tad, pārskatot izdevumus, iespējams izdosies rast līdzekļus, lai krājumiem atliktu vēl nedaudz vairāk.
Plānot budžetu. Pat, ja dzīvojat no algas līdz algai, ieteicams plānot budžetu. Iesākumā dažus mēnešus pierakstiet visus tēriņus (arī vismazākos pirkumus) kādā budžeta plānošanas lietotnē vai vienkārši uz lapas vai datorā – tas ļaus mēneša beigās secināt, kur tērējat spontāniem pirkumiem, kur par daudz un kuras izmaksas tomēr vēl iespējams samazināt. Tālāk ieteicams plānot budžetu uz priekšu, lai pašam būtu zināmas robežas, cik daudz naudas jāatliek obligātajiem maksājumiem, cik pārtikai, transportam, cik var atlikt uzkrājumiem un cik var atļauties tērēt izklaidei un citām mazāk prioritārām lietām.
Pārskatīt esošos izdevumus un samazināt tos. Reizēm ir ieteicams pārskatīt maksājumu vēsturi savā bankas kontā, lai saprastu, kur ir lieki tēriņi un kur varētu ietaupīt. Varbūt tur ieraudzīsiet kādu abonementa maksājumu pakalpojumam, ko nemaz neizmantojat vai esat aizmirsis atcelt? Varbūt ieraudzīsiet iespējas samazināt tēriņus – piemēram, retāk ēst ārpus mājas, automašīnas vietā biežāk izmantot sabiedrisko transportu vai iet kājām, atrast izdevīgāku pakalpojumu sniedzēju. Summējot vairākus nelielus ietaupījumus, rezultātā var pat jūtami uzlabot finansiālo situāciju.
Vēl par tēmu:
100 eiro algai vai pensijai? Aptauja atklāj Latvijas iedzīvotāju izvēli
Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs jeb 50 % dotu priekšroku lielākai algai šodien, nevis papildu uzkrājumam pensijai, liecina bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Atklātā pensiju fonda aptauja....
Lasīt tālākMājoklis Rīgā – pirmā izvēle; lauku reģioni populārāki nekā pilsētas
Vairāk nekā ceturtā daļa jeb 28 % Latvijas iedzīvotāju vislabprātāk mājokli iegādātos galvaspilsētā Rīgā, noskaidrots Luminor bankas aptaujā. Savukārt par otru iecienītāko vietu mājokļa...
Lasīt tālākDabasgāzes cenas Eiropā sarukušas par 20 %, taču ziemā saglabājas jauna cenu kāpuma risks
Eiropas dabasgāzes cenas nedaudz vairāk nekā nedēļas laikā samazinājušās par vairāk nekā 20 %, tomēr jauna cenu kāpuma risks joprojām ir augsts. Eiropas dabasgāzes krātuves ir piepildītas...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākFM iesniegusi valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem
Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem....
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav pārliecināts par spēju segt negaidītus tēriņus
Pieaugot dzīves dārdzībai, samazinās Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība par spēju segt neparedzētus izdevumus. Latvijā un Igaunijā neparedzētiem tēriņiem nav gatava gandrīz puse sabiedrības...
Lasīt tālākASV vēlēšanas mazina riskus Baltijai, taču tuvākie mēneši var būt svārstīgi
Demokrātu uzvara ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās varētu mazināt ilgtermiņa ekonomiskos un drošības riskus Eiropā un Baltijas valstīs, taču būtiskas izmaiņas ASV tirdzniecības politikā...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākEURIBOR teju 3 %: ar ko jārēķinās kredītņēmējiem?
Sešu mēnešu EURIBOR likme ir sasniegusi 3 %, salīdzinot ar aptuveni 2 % gada sākumā. Tas nozīmē, ka Baltijas valstu kredītņēmējiem, plānojot savas finanses, jāņem vērā pašreizējo procentu...
Lasīt tālākPrēmija, atgūti nodokļi vai pārdošana: ko darīt ar negaidīti saņemtu naudu?
Prēmija darbā, nodokļu atmaksa, vērtīgāku personīgo lietu pārdošana vai citi papildu ienākumi var sniegt plašākas finansiālās iespējas. Tomēr ilgtermiņa ieguvumus nosaka pārdomāti lēmumi...
Lasīt tālāk