Lembergs: Valdība nodarbojas ar mērķtiecīgu ostu un tranzīta nožņaugšanu
Latvijas valdības politika ir pilnībā vērsta uz to, lai iznīcinātu Latvijas tranzītu un ostas, Kurzemes televīzijā sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Pēc Lemberga sacītā, valsts politika, kopš pie varas atrodas Kariņa valdība, ir tiešā mērā vērstā pret tranzītu un ostām. Kravu apgrozījums Ventspils ostā janvāra mēnesī samazinājies par 29%, bet Rīgas ostā vērojams 25% samazinājums. Tas, pēc politiķa sacītā, ir Kariņa valdības darbības rezultāts.
Tāpat viņš atgādināja, ka tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) partijas programmā vairāk nekā pirms gada tika ierakstīts, plāns pārņemt ostas pilnīgā valsts kontrolē un pēc tam privatizēt ostu infrastruktūru. “Tas ir ierakstīts viņu programmā,” uzsvēra Lembergs, norādot, ka par to ikviens var pārliecināties, ieejot JKP mājaslapā.
“Tā ir tāda mērķtiecīga ostu un tranzīta nožņaugšanas politika, lai pēc iespējas, tā teikt, atdalītu Latvijas tautsaimniecību no Krievijas un Baltkrievijas. Tāds ir tas ģeopolitiskais mērķis,” uzsvēra Lembergs.
“Šis plāns tiek piesegts ar manu uzvārdu, protams, un vēl daudziem citiem uzvārdiem. Un to mērķi Latvija arī sasniedz,” turpināja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs.
Par to liecinot, piemēram, masveida atlaišana VAS “Latvijas dzelzceļš”. “Pārvadājumu kravu apjoms ir samazinājies par 50%. […] “Latvijas dzelzceļam” draud bankrots. Un tas ir panākts viena gada laikā,” dramatisko situāciju ieskicēja Lembergs.
Kā zināms, ir pagājuši vairāk nekā divi mēneši kopš Ministru kabinets lēma par jaunas valsts akciju sabiedrības (VAS) “Ventas osta” izveidi Ventspils ostas pārvaldīšanai.
Šobrīd VAS “Ventas osta” ir daži darbinieki un viņu galvenais uzdevums ir nodarboties ar kravu plūsmu, savukārt Ventspils brīvosta ir uzņēmums, kuram ir dažādas saistības, kuras atbilstoši līgumiem ir jāturpina.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
EM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālāk
