Aptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu uzņēmēju plānos iezīmējas atšķirīgas attīstības stratēģijas, kas ilgtermiņā var ietekmēt arī uzņēmumu konkurētspēju reģionā, liecina bankas Citadele veiktā Baltijas uzņēmēju aptauja.
Gandrīz puse jeb 47 % Latvijas uzņēmumu tuvāko 12 mēnešu laikā neplāno investēt savā attīstībā, kamēr kaimiņvalstīs uzņēmēju noskaņojums ir ievērojami aktīvāks. Igaunijā ieguldījumus neplāno 35 % uzņēmumu, bet Lietuvā – vien 26 %, kas ir ievērojami mazāk nekā Latvijā.
Kā lielāko šķērsli ieguldījumiem Latvijas uzņēmēji visbiežāk min augstas vai svārstīgas energoresursu cenas (43 %), kam seko birokrātija un regulējums (36 %) un augstas darbaspēka izmaksas (33 %). Savukārt Lietuvā birokrātiju kā kavēkli min 64 %, bet darbaspēka izmaksas – 54 % uzņēmumu. Igaunijā visbiežāk min energoresursu cenas (47 %) un darbaspēka izmaksas (45 %).
“Investīciju aktivitātei ir plašāka nozīme, jo tā ietekmē ne tikai uzņēmumu izaugsmi, bet arī valsts ekonomikas attīstības tempu kopumā. Ja uzņēmumi ilgstoši atliek ieguldījumus tehnoloģijās, ražošanas jaudās un efektivitātes uzlabošanā, pastāv risks zaudēt konkurētspēju Baltijas tirgū. Protams, piesardzībai var būt objektīvi iemesli – neskaidras pieprasījuma prognozes, augstas izmaksas vai ekonomiskā nenoteiktība. Tomēr ilgtermiņā svarīgs būs ne tikai tas, cik piesardzīgi uzņēmumi pārvalda riskus, bet arī tas, vai tie spēj izmantot iespējas attīstīties,” norāda bankas Citadele Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Mārtiņš Bočkāns.
Baltijā atšķiras ne tikai investīciju aktivitāte, bet arī prioritātes
Baltijas valstu salīdzinājumā īpaši izceļas Latvijas uzņēmumu zemā gatavība ieguldīt darbinieku kompetenču attīstībā. Kamēr Lietuvā un Igaunijā šādas investīcijas plāno aptuveni katrs ceturtais uzņēmums, Latvijā – tikai katrs devītais.
“Tas ir būtisks signāls, jo uzņēmumu konkurētspēju arvien vairāk nosaka ne tikai pieejamās tehnoloģijas, bet arī darbinieku spēja tās efektīvi izmantot. Ieguldījumi jaunās iekārtās un digitalizācijā ne vienmēr nodrošinās gaidīto produktivitātes pieaugumu, ja vienlaikus netiks attīstītas darbinieku prasmes,” skaidro M. Bočkāns.
Latvijas uzņēmumi visbiežāk plāno ieguldīt digitalizācijā un tehnoloģijās (17 %), ražošanas jaudu paplašināšanā (15 %) un produktivitātes uzlabošanā (14 %). Darbinieku kompetenču attīstībā investīcijas paredz 11 %, bet eksporta attīstībā – vien 5 % uzņēmumu.
Lietuvā investīcijas plāno lielāks uzņēmumu īpatsvars – 28 % paredz ieguldīt digitalizācijā, 26 % darbinieku kompetencēs un 24 % produktivitātes uzlabošanā. Savukārt Igaunijā galvenā prioritāte ir darbinieku kompetenču attīstība (25 %), kam seko digitalizācija un produktivitātes uzlabošana (katrā 22 %).
Vēl par tēmu:
SM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākDabasgāzes cenas Eiropā sarukušas par 20 %, taču ziemā saglabājas jauna cenu kāpuma risks
Eiropas dabasgāzes cenas nedaudz vairāk nekā nedēļas laikā samazinājušās par vairāk nekā 20 %, tomēr jauna cenu kāpuma risks joprojām ir augsts. Eiropas dabasgāzes krātuves ir piepildītas...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākFM iesniegusi valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem
Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem....
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav pārliecināts par spēju segt negaidītus tēriņus
Pieaugot dzīves dārdzībai, samazinās Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība par spēju segt neparedzētus izdevumus. Latvijā un Igaunijā neparedzētiem tēriņiem nav gatava gandrīz puse sabiedrības...
Lasīt tālākASV vēlēšanas mazina riskus Baltijai, taču tuvākie mēneši var būt svārstīgi
Demokrātu uzvara ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās varētu mazināt ilgtermiņa ekonomiskos un drošības riskus Eiropā un Baltijas valstīs, taču būtiskas izmaiņas ASV tirdzniecības politikā...
Lasīt tālāk