2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%, savukārt ekonomiskās aktivitātes līmenis pieauga līdz 70,8%; abi rādītāji sasniedza augstāko līmeni kopš 2000. gadu sākuma. Pozitīvā nodarbinātības dinamika liecina par darba tirgus noturību, neraugoties uz darbaspēka piedāvājuma ierobežojumiem.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma datiem, 2026. gada 3. ceturksnī nodarbināto skaits pieauga par 0,5% jeb 4,9 tūkstošiem, salīdzinot ar 2025. gada 3. ceturksni.
Kopumā 2026. gada 3. ceturksnī bija nodarbināti 897,0 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir augstākais rādītājs kopš 2022. gada 3. ceturkšņa. Savukārt, salīdzinot ar 2026. gada 2. ceturksni, nodarbināto skaits palielinājās par 11,5 tūkstošiem jeb 1,3%.
Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis 2026. gada 3. ceturksnī pieauga līdz 66,1%, kas ir par 1,0 procentpunktu augstāks rādītājs nekā iepriekšējā ceturksnī. Salīdzinājumā ar 2025. gada 3. ceturksni nodarbinātības līmenis ir pieaudzis par 0,9 procentpunktiem.
Bezdarba līmenis 2026. gada 3. ceturksnī samazinājās līdz 6,7%, kas ir par 0,3 procentpunktiem zemāks rādītājs nekā 2026. gada 2. ceturksnī (7,0%) un par 0,2 procentpunktiem zemāks nekā 2025. gada 3. ceturksnī (6,9%). Kopumā bezdarbnieku skaits samazinājās līdz 64,4 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15-74 gadiem, kas ir par 1,8 tūkstošiem mazāk nekā ceturksni iepriekš.
2026. gada 3. ceturksnī turpināja palielināties iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis. Tas pieauga līdz 70,8%, kas bija par 0,8 procentpunktiem augstāks rādītājs nekā 2025. gada 3. ceturksnī (70%), un arī par tik pat augstāks nekā 2026. gada 2. ceturksnī. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits vecumā no 15-74 gadiem veidoja 961,4 tūkstošus, kas ir par 3,1 tūkstoti vairāk nekā iepriekšējā gada 3. ceturksnī (958,3 tūkstoši).
Ekonomiskās aktivitātes un nodarbinātības pieaugumu veicināja tautsaimniecības izaugsme, darba samaksas kāpums un nodarbinātības iespēju paplašināšanās atsevišķās nozarēs. Par pieaugošu iedzīvotāju līdzdalību darba tirgū liecina arī ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanās – gada laikā par 14,5 tūkstošiem jeb 3,5%.
Vienlaikus darba tirgū negatīvu spiedienu turpina uzturēt demogrāfiskās tendences, kas ilgtermiņā sašaurina potenciālo darbaspēka piedāvājumu un ierobežo turpmākās nodarbinātības pieauguma iespējas. Salīdzinot ar 2025. gada 3. ceturksni, iedzīvotāju skaits vecumā no 15-74 gadiem samazinājās par 11,4 tūkstošiem jeb 0,8%.
Sagaidāms, ka kopumā situācija darba tirgū arī gada beigās saglabās pozitīvu tendenci, taču būtisks darbaspēka pieprasījuma pieaugums gada pēdējā ceturksnī vairs nav sagaidāms. Kopumā nodarbināto skaits 2027. gadā varētu palielināties 0,1% robežās jeb aptuveni 0,9 tūkstošiem, salīdzinot ar 2026. gadu, bet bezdarba līmenis nokristies līdz 6,5%.
Vēl par tēmu:
SM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākLBAS: valdības lēmumiem taupības un nodarbinātības jomā jābūt pamatotiem ar precīziem aprēķiniem un saskaņotiem reālā sociālajā dialogā
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzsver, ka jebkuriem finanšu ietaupījumiem ir jābūt pamatotiem ar izsvērtu ietekmes analīzi un saskaņotiem Nacionālajā trīspusējās sadarbības...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākPar pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības
No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...
Lasīt tālākSeptembrī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,5 %
2026. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,7 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās...
Lasīt tālākFM rosina preču un pakalpojumu loteriju atļaujas aizstāt ar paziņošanu VID
Finanšu ministrija (FM) rosina preču un pakalpojumu loteriju organizēšanai nepieciešamās atļaujas aizstāt ar paziņošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID), paredz publiskajai apspriešanai nodotais...
Lasīt tālākPagarinās ierobežojumus neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem uz Krieviju un Baltkrieviju
Šodien, 27. oktobrī, valdība apstiprināja Satiksmes ministrijas sagatavoto rīkojumu par ierobežojumu pagarināšanu līdz 2027. gada 31. oktobrim starptautiskajiem neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem...
Lasīt tālāk