Piektdien, 16.martā mūsdienu kultūras centrā “Sapņu fabrika”, atzīmējot tā desmit gadu darbības jubileju, notiks koncerts ar nosaukumu “Par Latviju”.

Koncertā piedalīsies: folkmetāla grupa “Skyforger”, dūdu un bungu mūzikas kolektīvs “Auļi”, smagā metāla grupa “Relicseed” un viesi no Lietuvas – rokgrupa “Diktatūra”.

Katru gadu marta mēnesī Latvijā notiek karavīru piemiņai veltīti pasākumi, kas simbolizē latviešu neremdināmo vēlmi pēc brīvības un neatkarības.

Tāpēc ikviens – jauns vai vecs – tiek aicināts šajā dienā apmeklēt koncertu un ar savu klātbūtni kopīgi godināt latviešu varoņus, kuri pašaizliedzīgi cīnījās un kara laikā aizstāvēja savu Tēvu mājas.

Avots: nra.lv

Trešdien, 29. februārī, plkst. 16.00 Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā „Mazā ģilde” pasniegs Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta (RD IKSD) Gada balvu „Baltais zvirbulis”. Balvu piešķir, lai izteiktu atzinību un apbalvotu Rīgas pašvaldības kultūras darbiniekus un sadarbības partnerus par kvalitatīva kultūras procesa nodrošināšanu.

Par aizvadītā gada darbu kultūras jomā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta vērtēšanas komisija nolēma apbalvot astoņus pretendentus. Nominācijā “Par ilgstošu un nozīmīgu profesionālo ieguldījumu” balvu saņems Dziesmu svētku virsdiriģents, Rīgas Latviešu biedrības vīru kora mākslinieciskais vadītājs Edgars Račevskis, VEF Kultūras pils direktore Ženija Katkovska un Tautas deju ansambļa „Dzintariņš” mākslinieciskā vadītāja Olga Freiberga.

Rīgas Centrālās bibliotēkas direktore Doloresa Veilande saņems balvu nominācijā „Rīgas pilsētas pašvaldības bibliotēkas darbinieks”, bet nominācijā „Rīgas pilsētas pašvaldības amatiermākslas kolektīva/u vadītājs/i” balvu piešķirs Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra „Mazā Ģilde” vīru kora „Frachori” mākslinieciskajam vadītājam Andrejam Mūrniekam un Kultūras un tautas mākslas centra „Ritums” Tautas lietišķās mākslas studijas „Bārbele” vadītājai Dagmārai Prībergai.

Savukārt nominācijā „Sadarbības projekts” balvu pasniegs Rīgas koru virsdiriģentam Romānam Vanagam un režisoram Uģim Brikmanim par ieguldījumu Rīgas 810. gadadienai veltītajā lielkoncertā „Meistars. Dziesma. Leģenda”.

Balvu „Baltais zvirbulis” veidojis mākslinieks Aigars Bikše, un to pasniedz kopš 2004. gada. Pretendentus balvai izvirza Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, departamenta padotībā esošās kultūras un kultūrizglītības iestādes.

3. martā plkst. 19.00 Jaunā Rīgas teātra Mazajā zālē gaidāma pirmizrāde – režisores Ineses Mičules iestudētais darbs MUŠA. Dramatizējumu pēc somu rakstnieces Sofijas Oksanenas romāna „Attīrīšanās” veidojusi Andra Neiburga, iestudējuma scenogrāfs – Gints Sippo, kostīmu māksliniece – Ieva Veita, lomās – Elita Kļaviņa, Baiba Broka, Gatis Gāga, Inga Alsiņa, Gundars Āboliņš, Jevgeņijs Isajevs un Andis Strods.

Izrādes centrā ir Alīdes Trū dzīvesstāsts. Pretrunīgs raksturs, apslāpētas jūtas, kritiski vēsturiskie apstākļi. Alīdes izdzīvošanas cena ir nodevība. Lugas darbība risinās baltiešiem izšķirošos vēstures posmos: 1941.–1949. gadā un 1992. gadā. Izrāde uzdod jautājumu, vai pagātnes noziegumam jelkad ir noilgums.

Tas, kā cilvēks nodzīvo savu mūžu, atkarīgs ne vien no laika un valsts, kurā viņš piedzimis, bet arī no viņa pieņemtajiem lēmumiem un dzīves laikā izdarītā.
Režisore Inese Mičule: „Mani interesē tādi stāsti un dzīves situācijas, kas nav viennozīmīgas, kurās nav iespējama tikai viena patiesība vai tikai pareiza izvēle. Izrādē galveno varoņu dzīves risinās apstākļos, kad izvēles nav vispār, taču tad paliek pāri cilvēka dvēsele, kuras izturības robežu nosaka vienīgi cilvēks pats.”

Pirmizrāde – 3. martā, nākamās izrādes 4., 17. un 18. martā.

No 2012. gada 9. marta līdz 8. aprīlim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā (2. stāvā, Torņa ielā 1, Vecrīgā) būs skatāma mākslinieces Ievas Jurjānes personālizstāde „Rotaļlietas stāsts”.

Pazīstamā scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ieva Jurjāne personālizstādi „Rotaļlietas stāsts” veltījusi cilvēku savstarpējo attiecību izpētei, kuras „izspēlē” bērnu rotaļlietas. Autores attēlotās ainas rada asociācijas ar pieaugušo pasauli, to psiholoģiskajiem stāvokļiem un emocijām. Rotaļlietas mākslas darbos kļūst par varoņiem, kuri atkarībā no situācijas maina savu statusu, attieksmi pret īstenību – līdzīgi kā „īstie” cilvēki dzīvē. Izstādē māksliniece eksponē zīmējumus un objektus, kas veido interaktīvu vidi, kurā skatītājs varēs pats meklēt saikni ar privāto pieredzi.

„Es pa jaunam ieraugu un spēlējos ar lietām, kas it kā vairs nav domātas man. Izrautas no sadzīviskās vides, rotaļlietas kļūst par apliecinājumu un pierādījumu viseksistenciālākajiem cilvēka stāvokļiem un jautājumiem, ar kuriem dzīve mūs konfrontē jau kopš bērnības,” par savu projektu stāsta māksliniece.

Ieva Jurjāne absolvējusi Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, kur 1996. gadā ieguvusi mākslas maģistra grādu. Latvijas Nacionālajā operā Ieva Jurjāne veidojusi scenogrāfiju Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes kopdarbam „Putnu opera” (režisore Baņuta Rubesa, 2000) un Pētera Čaikovska operai „Jevgeņijs Oņegins” (režisors Viesturs Kairišs, 1999), kā arī scenogrāfiju un kostīmus Dmitrija Šostakoviča „Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta” iestudējumam (režisors Andrejs Žagars, 2006), Bruno Skultes operai „Vilkaču mantiniece” (režisore Ināra Slucka, 2011), Džakomo Pučīni operai „Triptihs” (režisors Viesturs Kairišs, 2010), kā arī Riharda Vāgnera operām „Zigfrīds” (režisors Viesturs Kairišs, 2008) un „Dievu mijkrēslis” (režisors Viesturs Kairišs, 2011).

Ilgstoši sadarbojusies ar Viestura Kairiša teātra grupu „United Intimacy”, veidojusi scenogrāfiju un kostīmus daudzām Nepanesamā teātra arteļa, Latvijas Nacionālā teātra un Jaunā Rīgas teātra izrādēm, ieskaitot Morisa Paniča lugu „Vigīlija”, Jokuma Rodes „Pinokio pelni”, Ēdena fon Horvāta tautas lugu „Kazimirs un Karolīne”, brāļu Kaudzīšu „Mērnieku laiki”, Ingas Ābeles lugas „Tumšie brieži” un „Skola”, Māras Zālītes „Margarēta”, Rūdolfa Blaumaņa „Skroderdienas Silmačos”, Mirčas Eliades „Čūska” un „Jaunava Kristīna”, Ernesto Sabato „Tunelis” Viestura Kairiša režijā, kā arī Tomasa Bernharda izrādei „Varoņu laukums” Dailes teātrī.

Ieva Jurjāne strādājusi par mākslinieci-inscenētāju un kostīmu mākslinieci Viestura Kairiša filmām „Tumšie brieži”, „Romeo un Džuljeta”, „Pa ceļam aizejot”, „Kāzas”, Aijas Bley animācijas filmai „Doktora D. sala”, Māras Liniņas „Reiz Dievs…” un „Laiks eņģelim”.

Māksliniece ir saņēmusi AS „Latvijas Gāze” Gada balvu „Labākā gada izrāde” par izrādēm „Triptihs” un „Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta” Latvijas Nacionālajā operā (2006), Nacionālā filmu festivāla „Lielais Kristaps” balvu kā labākā animācijas filmu māksliniece par filmu „Doktora D. sala” (režisore Aija Bley, 2005), „Spēlmaņu nakts” Teātra gada balvu par labāko scenogrāfiju izrādei „Čūska” (2000), Latvijas Lielo mūzikas balvu par scenogrāfiju Pētera Čaikovska operai „Jevgeņijs Oņegins” (2000).

Pēdējo gadu personālizstādes: „Es viņus redzu” LNMM izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā (2008), „Porcelāna paradīze” mākslas galerijā „Istaba” (2008).

Jau ceturto gadu Linda Leen koncertē visu mīlētāju dienā. Pirmais Valentīndienas koncerts notika 2009.gadā Dailes teātrī, otrais – Splendid Palace (Kino Rīga), pagājušogad Arēnā Rīga un šogad – jaunajā koncertzālē Palladium Riga.

Linda Leen: „Šī diena ir skaista ar to, ka tā ļaujas interpretācijai, un veidi , kā svinēt mīlestību, var būt ļoti radoši. Es vēlos sagaidīt Valentīndienu kopā ar cilvēkiem, kuriem, tāpat kā man, viena no mīlestības valodām ir mūzika. Palladium koncertzāles/mūzikas kluba atmosfēra dod iespēju kustēties līdzi mūzikas ritmos, būt brīvākam un atraisītākam. Un „kinoteātra” pēdējās rindas – klasika…;)”

Audiovizuālā priekšnesuma CINEMA programma jau ir izskanējusi skatītāju pārpildītās koncertzālēs Liepājā, Valmierā, Jelgavā un Dailes teātrī. 14.februāra Palladium koncerta apmeklētājiem Linda Leen un Kaspars Zemītis ir sagatavojuši muzikālu pārsteigumu, iedvesmojoties no klausītāju atsauksmēm par jaunradīto dziesmu Frozen.

No 2012. gada 17. februāra līdz 18. martam Mākslas muzeja „Rīgas Birža” Boses zālē (Doma laukumā 6, Vecrīgā) būs apskatāma izstāde „Papuasu, Javas un Bali tēlniecība”. Tas ir jaunākais dāvinājums Mākslas muzejam „Rīgas Birža”, kas saņemts no Indonēzijas Kultūras ministrijas.

Kolekcija Baltijas kontekstā ir unikāla. Tā sniedz iespēju caur Indonēzijas tēlniecību un lietišķo mākslu tuvāk iepazīties ar vienu no cilvēces šūpuļiem, kurā radušās, mainījušās un savijušās dažādu tautu kultūras un reliģijas.

Indonēzija ir ceturtā lielākā valsts iedzīvotāju skaita ziņā, lielākā musulmaņu kopiena, kas joprojām rūpīgi glabā savas senču tradīcijas, kuras ietekmējusi arī hinduisma un budisma kultūra. Daudzo paaudžu meistaru izkoptā koktēlniecības skola gadsimtu gaitā tikpat kā nav mainījusies, tieši otrādi – nostabilizējusi simbolu valodu un formas kanonu.

Izstādē „Papuasu, Javas un Bali tēlniecība” apmeklētājiem ir iespēja gūt ieskatu šo reģionu tēlniecībā, iepazīt daudzpusīgo Indonēzijas kultūru, kā arī redzēt dažādo salu ieražu atšķirības.

Bali tēlniecība pārstāvēta ar spilgtāko Indonēzijas simbolu – mītisko putnu Garudu. Cēlies no indiešu mitoloģijas un izveidojies budisma un islāma kultūras kontekstā, Garudas tēls iemūžina Indonēzijas valsts nozīmīgāko datumu – Indonēzijas Republikas proklamēšanas dienu 1945. gada 17. augustā, kas ir simboliski iekļauts putna izskatā: Garudam ir 17 spalvas katrā spārnā, 8 spalvas uz zemākās astes, 19 – uz augšējās astes un 45 – uz kakla.

Papuasu tēlniecība ir raksturīgs piemērs cilšu animisma tradīcijai – priekšstatam par dvēseles piemitību priekšmetiem un dabas parādībām, attēlojot viņu ciešo saikni ar apkārtējo vidi un senčiem, kas ir galvenie atveidojamie motīvi. Skulptūras no Rietumpapuasu teritorijā plašākās Asmatu cilts gadsimtiem ir saglabājušas savu formu un sakrālo nozīmi, arī mūsdienās tās tiek radītas rituāliem un senču garu pielabināšanai.

Lielākās Indonēzijas salas Javas tēlniecību pārstāv šīs zemes sargu pāris un Loro Blonyo jeb „Nešķiramo” pāris – vienmēr labajā pusē sēdošā indiešu dieviete Devi Sri ar savu dzīvesbiedru. Līdzīgas skulptūras vēl joprojām tiek novietotas pie javiešu māju ieejām, kā arī izmantotas kāzu rituālos.

Pēc izstādes slēgšanas daļa no Indonēzijas tēlniecības būs skatāma Mākslas muzeja „Rīgas Birža” pastāvīgajā ekspozīcijā Austrumu galerijā.

No 2011. gada 16. februāra līdz 1. aprīlim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Skārņu ielā 10/20, Rīgā) būs apskatāma izstāde „Gaismas avots. Lampas no 20. gadsimta līdz mūsdienām”.

Gaisma telpā ienes harmoniju, intimitāti, noslēpumainību, siltumu, un šī izstāde gada tumšākajos mēnešos tapusi ar domu veidot īpašu atmosfēru, kurā šķietami ikdienišķs priekšmets – lampa – tiek parādīta ne tikai kā dizaina objekts, bet arī kā simbols. Projekts aptver laikposmu no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām, atklājot, kā cauri gadu desmitiem transformējas gaismas izjūta, izceļot katra laika stilistikas specifiku un materiālu pielietojumu.

Izstādē eksponēti gan dažādu stilu un periodu gaismas ķermeņi, gan mākslas darbi, kuros nozīmīga dominante ir gaismas avots, – no keramikas, koka un metāla svečturiem līdz unikāliem mākslinieku-laikabiedru radītiem mākslas objektiem, gleznām, fotogrāfijām un zīmējumiem. Apmeklētāji aicināti aplūkot arī jauno dizaineru un mākslinieku veikumu, kuri strādā lampu dizaina un apgaismojuma nozarē Latvijā, – Ginta Zilbaloža, Armanda Vecvanaga, Ilzes Začestes, dizaina studijas „Esetti”, SIA „Kanvas”, SIA „Mammalampa”, Martas Ģibietes u.c. autoru darinājumus. Ekspozīciju papildina mūsdienu pasaules dizaina meistaru darbi no tādām dizaina firmām kā „INRE”, „Inspira”, „Xcelsior” u.c.

Viens no interesantākajiem objektiem izstādē „Gaismas avots” ir 1937. gadā Norvēģijas kompānijas „Luxo” radītās galda lampas „L-1” prototips, kura, visu šo gadu laikā saglabājot lielu popularitāti, ir kļuvusi par klasiskas galda lampas simbolu un līdz ar to piedzīvojusi tik atšķirīgus veidolus un vairākas transformācijas, bet tomēr saglabājusi savu vēsturisko dizaina identitāti. Tā daudziem skatītājiem ir pazīstama no filmu studijas „PIXAR” īsfilmām kā Lielā lampa un Mazā lampa, kuras spēlējas ar bumbu.

Izstādē eksponēti darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma.

Šodien, 26. janvārī, darbu sācis kultūras portāls RĪTS.LV, kur ikviens interesents var sekot līdzi visiem aktuālajiem kultūras notikumiem un iegūt sev noderīgu informāciju par visu, kas saistās ar Latvijas kultūras dzīvi.

Portāls RĪTS.LV ir ērti lietojams un ļauj apmeklētājam ne tikai iepazīt mākslas, kino, literatūras, muzeju, teātru, arhitektūras jaunumus, bet tas kalpo arī kā praktisks rīks sev interesējošās informācijas iegūšanai vienuviet.

“Mēs vēlējāmies izveidot portālu, kas atšķirtos no citiem Latvijas kultūras portāliem, kas visbiežāk apvieno kādas konkrētas nozares jaunumus, vai arī neaptver visus kultūras aspektus kopumā. Portāla pārskatāmība ir maksimāli vienkāršota un lietotājiem draudzīga. Veidojot portālu, izlēmām, ka vēlamies saviem apmeklētājiem sniegt vislabākos risinājumus aktuālas un noderīgas informācijas izzināšanā.” skaidro RĪTS.LV redakcijas pārstāve Santa Kļaviņa.

Portālā pieejama aktuālākā informācija par visu, kas saistās ar kultūras dzīvi Latvijā un ārzemēs. Katru dienu šī informācija tiek papildināta, lai nodrošinātu portāla apmeklētājiem iespēju sekot līdzi notiekošajam kultūras jomā.

Laikam ejot, cilvēki arvien vairāk novērtē kultūras mantojuma nozīmi, cenšas saglabāt spilgtākās iezīmes, kā arī vairāk iesaistīties Latvijas kultūras dzīvē. Kultūra kopumā apzīmē ne tikai atsevišķu saprātīgu indivīdu, grupu vai sabiedrību produkta kopumu, bet arī katra cilvēka dzīves stilu un attieksmi pret apkārtējās pasaules notikumu ritmu.

“Vairāki teātru, muzeju un kino pārstāvji, kas aktīvi darbojas mūsu kultūras druvā, izteica vēlmi pēc portāla, kur apmeklētājs var iegūt kvalitatīvu un visaptverošu kultūras dzīves informāciju. Mēs atbildējām un šo saucienu un sākām veidot RĪTS.LV. Uzskatām, ka mūsdienīgam portālam ir ne tikai jāspēj efektīvi informēt pie interneta komunikācijas pieradušus lietotājus, bet arī jābūt pietiekami pievilcīgam, lai piesaistītu jaunus interesentus un kultūras iestādes, kas vēlētos līdzdarboties portāla veidošanā. Mums apkārt nepārtraukti riņķo brīnišķīga pasaule – lai portāls RĪTS kļūst par ikviena kultūras izziņas avotu!,” atzīst RĪTS.LV redakcijas pārstāve Santa Kļaviņa.