Skarbus secinājumus Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē otrdien nācās dzirdēt no mediķiem, farmaceitiem un pacientiem par nupat kā spēkā stājušos jauno kompensējamo zāļu sistēmu.

«Tagad šī sistēma ir izkropļota,» sacīja Latvijas Ārstu biedrības pārstāvis kardiologs Gustavs Latkovskis. Medikamentu izsniegšanas kārtība ir jāmaina un jāpadara elastīgāka, jo nav pieļaujams, ka cieš pacienti, kuri aptiekās nevar saņemt ārsta izrakstītās zāles, Saeimai un Veselības ministrijai (VM) rosināja sēdes dalībnieki.

Neapmierinātību izraisījušas problēmas ar lētāko kompensējamo medikamentu pieejamību aptiekās, kad vairākus medikamentus divas nedēļas nebija iespējams pacientiem izsniegt, lai gan ārsts tos bija izrakstījis. Pēc aptieku pārstāvju teiktā, problēmas turpinās un jau atkal ir jauni medikamenti, kurus nepaspēj nodrošināt. «Ja pacients atnāk ar recepti, kur uzrakstīts starptautiskais zāļu nosaukums, bet aptiekā nav valsts noteiktā lētākā medikamenta, mēs neko pacientam nevaram piedāvāt, nav paredzētas alternatīvas,» saka Farmaceitu biedrības priekšsēdētāja Kitija Blumfelde. Aptiekas spiestas pārkāpt likumu, lai palīdzētu pacientiem, un «uz savu galvu» ir devušas nākamās lētākās zāles, cerot, ka valsts tās tomēr kompensācijas sistēmas ietvaros apmaksās. «Ķīlnieks ir pacients, jo mēs nevaram nekādi reaģēt, tikai aizsūtīt pacientu vēlreiz pie ārsta, bet aptiekas ir zibensnovedēji.» Farmaceiti uzskata, ka sistēma jāmaina un jāparedz kāda rīcība šādās situācijās, jo tas, ka Nacionālais veselības dienests, saņemot ziņas par neesošām zālēm lieltirgotavās un aptiekās, tās izslēdz no saraksta, nosakot jaunas lētākās zāles, nerisina problēmu. Arī Latvijas Aptieku biedrības vadītāja Agnese Ritene norādīja, ka jauno noteikumu ieviešanas mērķis nav attaisnojies: «Sistēma nav elastīga. Mūsu aptiekā ir zāles, kuras tikai par dažiem santīmiem dārgākas, bet mēs tās nevaram dot.» Euroaptiekas valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega-Grāpe aicina nekavējoties labot pieļautās kļūdas.

Kardiologs Gustavs Latkovskis savā vērtējumā ir ass: lētāko medikamentu trūkums nav sistēmas sākotnējās ieviešanas grūtības, kā to skaidro VM, bet sistēmas kļūda, kas atkārtosies vismaz divas reizes gadā. «Jaunā kārtība ir arī diskriminējoša, jo neļauj pacientiem tiesības izvēlēties – ja nav lētākā vai nevēlas lētāko, piemaksāt starpību nevar, ir pat vēl trakāk – ar šo recepti nevar pat nopirkt par pilnu samaksu,» teica ārsts. VM parlamentārā sekretāre Liene Cipule teicās, ka ministre apzinās problēmu un tā tiks risināta. Noteikti tiks vērtēts aicinājums ļaut izsniegt nākamo lētāko, ja vislētākais nebūs nodrošināts.

Avots: nra.lv /Inga Paparde

Veselības ministrija (VM) gada vidū varētu apsvērt algu palielināšanu feldšeriem. To šorīt medijiem atzina veselības ministre Ingrīda Circene.

Ministre atgādināja, ka reorganizācijas gaitā pirms vairākiem gadiem daudziem feldšeriem tika samazinātas algas. Tā rezultātā daudzi no viņiem vairs nestrādāja uz pilnu slodzi, bet gan tikai uz pusslodzi vai 0,25 slodzi. “Laukos tā ir būtiska atbalsta sistēma, jo feldšeris ir tas, pie kā lauku iedzīvotājs var nonākt pirmām kārtām,” pauda I. Circene.

Avots: nra.lv

Starptautiskās Dzimtās valodas dienas ietvaros, 16.februārī, Eiropas Savienības mājā pulcējās 117 Latviešu valodas aģentūras organizētā radošo darbu konkursa “Starp tevi un mani ir valoda” dalībnieku no visas Latvijas.

Aicinot iepazīt savas dzimtās valodas bagātības, starptautiskais valodu uzņēmums “Skrivanek Baltic” aicināja jauniešus piedalīties viktorīnā “Pasaki to skaistāk!”. Spēles ietvaros jaunieši sacentās, piedāvājot labākos latviskojumus jauniešu vidū biežāk izmantotajiem žargonvārdiem.

Lielākā daļa žargonvārdu bērniem bija labi pazīstami, piemēram, učene (skolotāja), bardaks (nekārtība), džeks (puisis), kompis (dators), forši (labi), besis (apnikums), un tiem aizvietotājus latviešu valodā atrast nebija grūti. Lielāks izaicinājums bija vārdi, kuriem nav tieša tulkojuma, piemēram, davai (ejam, sākam, nāc un citi), vobšem (patiesībā, vārdu sakot). Lai gan teju visi klātesošie jaunieši atzina, ka šos vārdus pazīst un mēdz izmantot sarunvalodā, tomēr izteica viedokli, ka šiem vārdiem mēdz būt vairākas nozīmes, un līdz ar to arī var izmantot dažādus skaidrojumus.

Daži iepriekš bieži izmantoti žargonismi bērniem bija mazāk zināmi, piemēram, bulka, kuras nozīmi (smalkmaizīte) zināja tikai daži. Bija žargonvārdi, kuri jauniešiem bija pārsteigums. Piemēram, daudzi bija izbrīnīti, ka vārdi dakteris (ārsts) un šlipse (kaklasaite) nav latviski pareizi un arī ir žargonvārdi. Dažiem (salīdzinoši jauniem) latviskojumiem bija grūtības atrast pareizo literārās valodas vārdu, piemēram, nokačāt vietā skolēni piedāvāja citus žargonismus – piemēram, nolādēt vai ielādēt – bet pareizais latviskojums ir lejupielādēt.

Spēles beigās jautājot, kurus žargonvārdus viņi paši ikdienā izmanto visbiežāk, pamatskolas skolēni galvenokārt minēja dažādus apzīmējumus ģimenes locekļiem: bračka (brālis), mutere (māte), senči (vecāki), kā arī sadzīviskām lietām un norisēm – autiņš (autobuss), končiks (kontroldarbs), eksis (eksāmens). Vidusskolēniem pēdējā laikā aizvien aktuālāki kļūst žargonvārdi, kas ieviesušies no angļu valodas, piemēram, čillot (atpūsties), iečekot (aplūkot, pārbaudīt), kā arī vārdi, kas saistīti ar lielo plašsaziņas līdzekļu nozīmi jauniešu ikdienā, piemēram, ietvītot un feisbuks. Turpretim skolotāji atzina, ka pēc viņu novērojumiem bērnu visbiežāk izmantotie žargonismi ir ķipa (it kā, laikam) un pofig (vienalga).

Avots: nra.lv

Savstarpējās sarunas kvalitāte, policista ieklausīšanās un radītā drošības sajūta – tie ir tikai daži no aspektiem, kurus no šīs nedēļas ar anketām lūgs izvērtēt 8000 noziegumā cietušos visā Latvijā.

«Policisti izpilda savu uzdevumu – meklē vainīgo, taču cietušie palīdzību vēlas saņemt arī cilvēcīguma dimensijā,» iniciatīvas iemeslus skaidro Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis.

Plaisu mazinās, veicot pielāgotas policistu apmācības. To, ko valsts policistiem mācīt kvalitātes rokasgrāmatās un semināros, noteiks cietušo anketās rastās kopsakarības. Anketas nosūtīs pa pastu, un saskarsmes aspektus ar atzīmi no viens (ļoti vāji) līdz pieci (teicami) latviešu vai krievu valodā varēs sniegt kā drukātā, tā elektroniskā formā bez maksas. «Jautājumi galvenokārt ir par pirmo kontaktu starp policistu un cietušo – tas ir vissvarīgākais, jo neveiksme var paildzināt atkopšanos no gūtās psiholoģiskās traumas,» atzīst VP psiholoģe Dace Landmane.

Vienaldzība un mājieni policijā ar iesniegumu nevērsties – par to ikdienā sūdzas Cietušo atbalsta centra apmeklētāji, kura vadītāja Laima Zelmane Neatkarīgajai norāda, ka saskarsmes kvalitātes izvērtējumu gaidījusi jau sen. Savukārt psiholoģijas profesors Ivars Austers uzskata, ka pētījuma veikšana būtu jāuztic neatkarīgai organizācijai: «Apziņa, ka atzīmes vērtēs policijas darbinieki, noteikti ietekmēs cietušoatbildes. Milzu nozīme būs datu analīzes kvalitātei.»

Policija un līdzfinansējumu piešķīrusī Eiropas Komisija cer, ka vairāk nekā 380 000 eiro budžets būs pietiekams, lai saskarsmi nākotnē pozitīvi vērtētu vairāk par šobrīd nieka 16% cietušo.

Pirmos rezultātus aprīļa beigās vētīs piecu cilvēku komisija, kurā ir divi policijas pārstāvji un trīs psiholoģijas eksperti. VP projektu vadītājs Andis Rinkevics ieceres atsaucību vēl neprognozē, jo tā notiek pirmo reizi, turklāt līdzīgos projektos citviet pasaulē atbildējuši gan 20%, gan 70% cietušo.

Avots: nra.lv /Pēteris Kloks

Aikāgaršo šefpavārs Normunds Baranovskis aicina skolēnus pieteikties bezmaksas pavārkursiem

Lai iemācītu Latvijas skolēniem ēst gatavošanas prasmes, kā arī izglītotu par veselīga un sabalansēta uztura priekšrocībām, Rimi veselīgas ēšanas kustības Aikāgaršo ietvaros organizē pavārkursus Latvijas skolēniem. Aikāgaršo šefpavāra Normunda Baranovska vadītajām ēst gatavošanas meistarklasēm aicināti pieteikties 6. – 8. klašu skolēni no 15. februāra līdz pat 15. martam, aizpildot anketu Aikāgaršo sadaļā Rimi mājas lapā www.rimi.lv/aikagarso. Ēst gatavošanas apmācības plānotas kā Vislatvijas tūre. Tās notiks mājturības stundu ietvaros visa gada garumā un būs noderīgas kā meitenēm, tā puišiem.

Aikāgaršo šefpavāra meistarklasēm iespējams pieteikties, aizpildot anketu Rimi mājas lapā Aikāgaršo sadaļāwww.rimi.lv/aikagarso. Tajā nepieciešams norādīt, kāpēc skolēni vēlas piedalīties Aikāgaršo veselīga uztura meistarklasēs, kā arī pievienot nelielu aprakstu ar ēdienu, kuru jaunieši vēlētos pagatavot kopā ar šefpavāru. Pie tiem skolu jauniešiem, kuri būs sagatavojuši visinteresantākos pieteikumus, viesosies Aikāgaršo šefpavārs Normunds Baranovskis, lai klātienē kopā ar skolēniem gatavotu veselīgus gardumus un dalītos padomos, kā uzturā iekļaut sabalansētas un pilnvērtīgas maltītes.

Rimi veselīgas ēšanas kustības Aikāgaršo ietvaros Rimi un SKDS veiktajā Latvijas iedzīvotāju uztura paradumu pētījumā secināts, ka situācija veselīgas ēšanas jomā jaunās paaudzes vidū nav iepriecinoša – 80% bērnu reizi dienā un pat biežāk ēd saldumus, gandrīz piektā daļa jauniešu ik dienas uzturā lieto burgerus, hot-dogus, čipsus, sāļos riekstiņus, kā arī citas ātrās uzkodas. Savukārt tādus uzturvērtības ziņā nozīmīgus produktus kā rīsus, griķus ikdienā ēd tikai 10% bērnu. Tāpat tikai retais uz sava pusdienu šķīvja liek pākšaugus un zivis.

Lai veicinātu bērnu izpratni par sabalansētu uzturu, kā arī parādītu to, ka ēst gatavošana var būt vienkārša, savukārt veselīgs uzturs – garšīgs, Aikāgaršo šefpavārs Normunds Baranovskis dosies uz Latvijas skolām, mudinot jauniešus mainīt savus uztura paradumus, ēst veselīgāk un daudzveidīgāk.

Asinsrites, onkoloģijas, diabēta un citu saslimšanu pacientiem pašlaik nav pieejami kompensējamie medikamenti, jo tos aptiekām nevar piegādāt zāļu lieltirgotavas. Nacionālajā veselības dienestā (NVD) otrdienas vakarā nevarēja pateikt, kādi ir iemesli, kāpēc zāles, par kurām ražotāji vai piegādātāji galvojuši, nav pieejamas.

Problēmu saasina likuma normas, kuras paredz, ka pacientiem aptiekā drīkst izsniegt tikai vienu – lētāko – medikamentu. Ja tā nav, pacientam pret ārsta sarakstīto recepti nedrīkst ne izsniegt citu lētāko medikamentu, ne arī pārdot par paša pacienta naudu kādas citas zāles.

NVD uzsver, ka risina situāciju, cik ātri vien spēj, un trešdien tiks pieņemts lēmums par septiņu medikamentu izslēgšanu no saraksta un pieteikti jauni lētākie medikamenti konkrētās grupās.

Veselības inspekcija (VI) saņēmusi iesniegumus no 19 aptiekām, trīs reģistrācijas apliecības īpašniekiem un viena pacienta par kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto 54 zāļu neesamību zāļu lieltirgotavās, kuras piegādā zāles aptiekām. Informācija šonedēļ precizēta un nosūtīta NVD un Veselības ministrijai (VM). «Tā kā katrs medikaments ir vērtējams atsevišķi un šī ir starpinformācija lēmuma pieņemšanai, tā nav publiskojama,» atbildēja VI speciāliste Dagnija Būmane.

Savukārt NVD speciāliste Laura Lapiņa pastāstīja, ka informācija apstiprinājusies par septiņiem medikamentiem – arī viņa konkrētus medikamentus nenosauc, tas būšot oficiāli zināms tad, kad NVD direktors parakstīs rīkojumu. Tomēr lētāko zāļu nav ne onkoloģisko, ne asinsrites slimību ārstēšanai, ne diabēta pacientiem, ne citiem. «Kad šīs neesošās zāles tiks izslēgtas no saraksta, sekos lēmums par jaunu – lētāko – zāļu paziņošanu, un pacients ar to pašu recepti varēs iet uz aptieku pēc medikamentiem,» skaidro L. Lapiņa. Tomēr, kā zināms, zāles aptiekās nebija jau pagājušo nedēļu un to vietā pacientiem farmaceiti nedrīkst dot citas – ko darīt pacientam, kuram katru dienu medikamenti jālieto? «Visticamāk, pacientam jāvēršas pie ārsta un jālūdz izrakstīt zāles ar citu aktīvo vielu,» saka L. Lapiņa. Kad būs apstiprinātas jaunās lētākās zāles, varēs doties uz aptieku, tomēr garantijas, ka arī šo zāļu nepietrūks, nav.

Latvijas Farmaceitu biedrības vadītāja Kitija Blumfelde apstiprina, ka aptiekas nedrīkst izsniegt nevienu citu medikamentu, un, tāpat kā pacients, arī farmaceiti kļuvuši par jauno noteikumu ķīlniekiem. Vēstuli veselības ministrei nosūtījusi arī Farmaceitu arodbiedrība, tajā minēts, ka aptiekām nav iespējams no lieltirgotavām pasūtīt un saņemt lētākos references medikamentus, kas, pēc esošās informācijas, notiek ražotāja vainas dēļ. «Nav mehānisma, lai operatīvi varētu izsniegt nākamās lētākās zāles kompensācijas ietvaros,» uzsver Farmaceitu arodbiedrības priekšsēdētāja Brigita Paegļkalne. Viņa uzskata, ka inspekcijai un dienestam būtu nevis no aptiekām jāsaņem signāli, ka zāļu nav lieltirgotavās, bet gan aptiekām būtu jāsaņem informācija no valsts iestādēm par radušos situāciju un to, kuras zāles turpmāk drīkst izsniegt kā lētākās.

Ja pacients nevēlas lētākas zāles, kuras kompensē valsts, viņš var lūgt ārstam dārgākas, taču par tām pilnībā maksās pats. Taču tagad izveidojusies absurda situācija – ja aptiekā nav lētāko zāļu, pacientam nevar izsniegt ne citas lētākās, ne arī ļaut nopirkt dārgākas, jo recepte kompensējamām zālēm ir cita nekā parastajām. Jāpaskaidro, ka pacientiem, kuri jau iepriekš saņēmuši kompensējamās zāles, var izrakstīt visas iespējamās zāles pēc ārsta ieskatiem, kuras ir sarakstā, šī jaunā kārtība attiecas tikai uz pirmreizējiem pacientiem.

Avots: nra.lv /Inga Paparde

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) uzsāktās reformas nozarē kopumā pozitīvi novērtē 84,8% aptaujāto vecāku, liecina biedrības „Latvijas privāto pirmsskolu biedrība” (LPPB) rīkotā pētījuma dati.

Ņemot vērā, ka vairums uzsākto IZM reformu skar tieši pirmsskolas un sākumskolas bērnus, LPPB, kas apvieno 30 privātās pirmsskolas mācību iestādes Rīgas reģionā, februāra sākumā interneta sociālajos tīklos rīkoja aptauju, kā rezultātā tika noskaidrots, ka lielākā daļa vecāku jeb 97,6% uzskata, ka Latvijas izglītības sistēmā reformas ir nepieciešamas, turklāt, 84,8% aptaujāto pozitīvi novērtēja IZM uzsāktās aktivitātes uzlabot un pilnveidot esošo izglītības nozari.

Pētījums atklāj, ka 71,2% respondentu atbalsta IZM ieceri no 2013./2014.mācību gada sākuma ieviest pamatizglītības apguvi no 6 gadu vecuma, pie nosacījuma, ka fiziski bērnu mācību vide – skola vai pirmsskolas izglītības iestāde – nemainīsies, un atstājot izvēles iespējas arī gadu agrāk vai vēlāk, savukārt, 28,8% vecāku ir pretējās domās.

Vairumam vecāku nav iebildumu, ja skolās pirmo svešvalodu būtu iespēja apgūt jau no 1. klases, ko atzinīgi novērtēja 89,1% vecāku, un tikai 10,9% aptaujāto domā, ka pirmās svešvalodas apguve no 1. klases ir pa agru.

Mazāka vienprātība respondentu vidū novērojama jautājumā par mācību gada pagarināšanu, kur 68,2% aptaujāto uzskata, ka vajadzētu mainīt skolēnu noslodzi mācību gada ietvaros – pagarinot mācību gada garumu, tajā pašā laikā piešķirot papildus brīvlaiku mācību gada ietvaros un samazinot apgūstamās vielas intensitāti, bet 31,8% vecāku vēlas saglabāt esošo sistēmu.

Atbalstu vecāku vidū izpelnās arī lielāka IKT izmantošana mācību procesā – 71,8% aptaujāto atbalsta viedokli, ka mācību procesā vairāk ieviešot modernas metodes un palielinot IKT izmantošanu pirmsskolā un sākumskolā būtu panākama lielāka mācību apguves kvalitāte, taču 28,2% uzskata, ka tas neko nemainīs.

Tāpat, kā jau pirms pusgada citas aptaujas ietvaros, vecāki kopumā nav mainījuši savu nostāju attiecībā uz pirmsskolas finansēšanas modeli – proti, 94,3% respondentu atbalsta IZM plānu nodrošināt pilnībā publiski finansētu pirmsskolas izglītību un aprūpi no pusotra gada vecuma saskaņā ar principu „nauda seko bērnam” līdz pirmsskolas izglītības iestādei.

„Nav šaubu, ka lielākā daļa vecāku ir vienisprātis ar IZM uzsāktajām aktivitātēm nozarē, un tas ir pats galvenais, jo tieši viņi zina vislabāk, kas ir vajadzīgs bērniem. Diemžēl sabiedrība pēc definīcijas ir pasīva un uz visu jauno, dažkārt radikālo, skatās ar lielo skepsi un bažām, – īpaši to varētu teikt par daudziem nozarē strādājošajiem, kas nevēlas pārmaiņas, iespējams, slinkuma pēc. Taču ir jāsaprot, ka darba tirgū vērojamā zemā konkurence ir sekas mūsu izglītības sistēmai, kas sauc pēc palīdzības to reformēt”, vērtē Daina Kājiņa, „Latvijas privāto pirmsskolu biedrības” valdes priekšsēdētāja.

LPPB aptauju veica februāra sākumā, pusotras nedēļas laikā interneta vidē aptaujājot vairāk kā 350 vecākus.

Avots: nra.lv

Lai gan tie, kam latviešu valoda nav dzimtā, to prot aizvien labāk, tomēr bieži vien sabiedrībā runāt izvairās – šis ir viens no secinājumiem Latviešu valodas aģentūras pētījumā Valodas situācija Latvijā: 2004–2010.

Tā autori meklējuši atbildes, kāpēc tā noticis un kas būtu darāms, lai situāciju uzlabotu.

Latviešu valodas aģentūras direktors Jānis Valdmanis uzsver, ka valsts valoda ir pārāk svarīgs jautājums, lai pret to izturētos nenopietni. Latviešu mēles nākotni noteiks tās runātāji, un šobrīd lielākā problēma esot tā, ka bieži vien Latvijā valsts valodas vietā tiek lietotas citas. Lai mainītu attieksmi, nelīdzēs direktīvas, likumi vai valdības norādījumi, jāiesaistās visiem sabiedrības slāņiem – arī skolotājiem un jaunākās paaudzes vecākiem.

Demogrāfs Ilmārs Mežs atgādina, ka Latvijas valstij nebūs lielas jēgas, ja nebūs bērnu – valsts valodas lietotāju. Tāpēc politiķiem jāstrādā pie labvēlīgas demogrāfiskās vides veidošanas, pretējā gadījumā nebūs, kas šo valodu lieto.

Kā liecina pētījums, kopumā mazākumtautību latviešu valodas prasme ir ievērojami uzlabojusies, taču tas vairāk panākts ar administratīvām metodēm, nevis ar personīgo ieinteresētību. Par to liecina arī respondentu atbildes. Kā motivāciju valsts valodas labākai apguvei vairāk nekā puse atzinusi lielāku nepieciešamību lietot latviešu valodu un Valsts valodas likuma prasības, aptuveni trešā daļa kā spēcīgu motīvu minējusi latviešu valodas prasmes pārbaudi pilsonības iegūšanai, aptuveni tikpat daudziem svarīga bijusi valsts valodas prasmes pārbaude, Izglītības likums un valsts inspektoru darbība.

Izrādās, tieši Izglītības likums ir labākā svira, kas mudina mazākumtautību bērnus apgūt latviešu valodu. Arī augstskolu mācībspēki apliecinājuši, ka krievu valodā runājošo studentu valsts valodas prasmes ir ļoti uzlabojušās. Tomēr izglītības pozitīvo lomu krietni mazina latviešu inteliģence, ierēdņi un politiķi, kuri sazinās ar plašsaziņas līdzekļiem krievu valodā.

Vislielākās problēmas tomēr ir pakalpojumu jomā un privātajā biznesā, jo tieši šajā sektorā tie, kas runā latviešu valodā, nereti netiek apkalpoti valsts valodā. Bieži vien izrādās, ka pakalpojuma sniedzēji gluži labi prot runāt latviski, taču to nedara principa pēc. Tajā pašā laikā 65% krieviski runājošo atzinuši, ka viņiem nav atteikta informācija tādā gadījumā, kad pie latviski runājoša pakalpojuma sniedzēja vērsušies krievu valodā. Līdz ar to neesot nekāda iemesla runāt par diskrimināciju pret krieviski runājošajiem, konstatēts pētījumā.

Drīzāk gan jārunā par latviešu valodas konkurētspēju ar citām valodām, un salīdzinoši labāka situācija ir lauku rajonos un mazpilsētās, kur tā tiek lietota plašāk nekā lielajās pilsētās, Rīgas reģionā un Latgales pusē. «Valodu konkurence pastāv, un tā parādās ikvienā mirklī, kad mēs izvēlamies to vai citu saziņas valodu,» uzsvērts pētījumā.

***

Uzziņai

Mazākumtautību valsts valodas prasme:

pamatzināšanas 16%

neprot 8%

viduvēji 27%

labi 48%

grūti pateikt 1%

*

Valsts valoda jāprot (mazākumtautību respondentu viedoklis):

drīzāk nav jāzina 3%

nav jāzina 3%

drīzāk jāzina 31%

visiem 49%

nav viedokļa 14%

*

Mazākumtautību jauniešu no 17 līdz 25 gadiem valsts valodas prasme:

nevar novērtēt 6%

viduvēji 30%

labi 64%

Svarīgākie valsts valodas politikas uzdevumi nākotnē:

valsts valodas lomas un statusa stiprināšana izglītības sistēmā

bilingvālās izglītības turpmāka īstenošana

valodas plašākas lietošanas sekmēšana, tai skaitā

Latvijas plašsaziņas līdzekļos

stingrāka valodas lietojuma prasību ievērošana uzņēmējdarbībā

atbilstoši LR normatīvajiem aktiem, paredzot arī grozījumus tajos

Avots: Valodas situācija Latvijā: 2004 – 2010

Avots: nra.lv /Aisma Orupe

Stājas traucējumi, nepareizs uzturs jaundzimušajiem, bojāti zobi, pārmērīgi ilga staigāšana autiņbiksītēs – tādas ir šobrīd galvenās bērnu veselības problēmas, secināts Berģu doktoriāta ārstes Anita Oginskas 2004.gadā sāktajā un joprojām notiekošajā Latvijas jaundzimušo longitudinālajā pētījumā, kurā iekļauti 503 jaundzimušie.

Ārste min to, ka vecāki ir diezgan aizņemti un salīdzinoši maz laika tiek veltīts bērnu veselībai, stājai un pārtikai.

„Veikalos ir ļoti plašs bērnu pārtikas piedāvājums, tomēr, ja uz produkta rakstīts, ka tas paredzēts bērniem, tas vēl nenozīmē, ka tas ir kaut kas labs un noderīgs. Daudzi produkti satur citronskābes, vai ir pārāk saldi,” norāda A.Oginska.

Viņa stāsta par nopietnām stājas problēmām: „Vecākiem labāk derētu 3 gados bērnus sūtīt nevis uz mūzikas vai mākslas skolu, bet uz fiziskajām aktivitātēm. Arī skolām der padomāt par dažāda augstuma skolas soliem, jo vienā gadā dzimušajiem bērniem var būt pat 30 cm atšķirība augumā, bet soli visiem ir vienādi. Un tajos viņi pavada lielāko dienas daļu.”

Viņa atgādina, ka svarīgi agrākā vecumā pieradināt bērnu dzert no krūzes, nevis no pudelītes. Ir arī novērots, ka bērni 3-4 gados staigā pamperos.

Bērniem ir pārāk daudz sēdēšanas vienā vietā, un maz laika tiek pavadīts ārā svaigā gaisā. Ārste norāda, ka bērniem ir pieejamas pārāk maz bezmaksas fiziskās aktivitātes.

„Ja skatās kāda bija situācija 10 gadus atpakaļ un kāda tā ir tagad, tad Latvijā būtisku izmaiņu nav. Gadās, ka piedzimst kāds lielāks, vai arī mazāks bērns, bet tā tas ir bijis vienmēr,” par jaundzimušo svaru stāsta pediatrs Ivars Strazds. Viņš norāda, ka tā nav problēma, ja bērns piedzimst smagāks nekā vajadzētu: „Ja bērns ir smags un īss, tad vajadzētu pievērst uzmanību bērna attīstībai, taču, ja viņa auguma un svara attiecības ir proporcionālas, tad viss ir kārtībā.”

I.Strazds uzsver, ka svarīgi ir barot bērnu ar mātes pienu:„ Vislabāk ir jaundzimušo barot ar mātes pienu līdz 8 mēnešiem, vai līdz gadam. Nekas nav labāks par mātes pienu. Tas ir tik tuvs bērnu audiem, ka līdz pusgada vecumam bērnam neko citu nevajag, arī pārbarot ar to praktiski nav iespējams. Ar mākslīgo pienu gan diezgan viegli var pārbarot bērnu, kā arī tas var izraisīt alerģisku reakciju.”

Lielāka iespēja, ka bērns piedzims smagāks par normu pastāv, ja māte grūtniecības laikā lieto pārtikas produktus ar hormoniem. Tas atkarīgs arī no mātes dzīvesveida un slimībām. 3,3 – 4 kg ir normāls jaundzimušā svars, 4,5 kg – skaitās pāri normas robežām.

Arī I. Strazds par stājas problēmu galvenajiem cēloņiem uzskata mazaktīvu dzīvesveidu un neatbilstošus skolas solus. Viņš norāda, ka bērniem ir nepieciešama skriešana un peldēšana, kā arī vecākiem jāpievērš uzmanība tam, kā bērns sēž pie datora, ja nepareizi, tad jāaizrāda. Pediatrs brīdina, ka bērna stāja ir jāskatās laicīgi. Tas ir arī vecāku, nevis tikai mediķu pienākums.

Avots: nra.lv/ Jolanta Spravņikova

65% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem atbalsta Valentīndienas svinēšanu Latvijā (22% – pilnīgi atbalsta un 43% – drīzāk atbalsta Valentīndienas svinēšanu Latvijā). To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, februārī veiktais pētījums.

Ceturtā daļa (25%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem neatbalsta Valentīndienas svinēšanu Latvijā (16% – drīzāk neatbalsta un 9% – pilnīgi neatbalsta).

10% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.