Franču čella zvaigzne Žans Gijēns Keirass, diriģents Olari Eltss un kamerorķestris Sinfonietta Rīga Latvijas Universitātes Lielajā aulā
Sestdien, 28. novembrī plkst. 19.00 Latvijas Universitātes Lielajā pie saviem klausītājiem atgriežas virtuozais franču čellists Žans Gijēns Keirass (Jean-Guihen Queyras), kura pievilcīgo skatuvisko tēlu un muzikālo aizrautību Rīgas publika novērtējusi jau vairākkārt. Diriģenta Olari Eltsa vadībā Keirass kopā ar kamerorķestra Sinfonietta Rīga mūziķiem atskaņos Kamila Sensānsa Pirmo čellkoncertu un Gabriela Forē Elēģiju čellam un orķestrim.
Apburot klausītājus no Parīzes filharmonijas līdz Ņujorkas Kārnegija zālei un Amsterdamas Concertgebouw, Žans Gijēns Keirass allaž rod laiku arī saspēlei ar Sinfonietta Rīga. Kopā ar latviešu mūziķiem Keirasss jau pārlapojis slavenāko Vīnes klasiķu un avangarda laikmeta celmlaužu partitūras, bet pirmoreiz Olari Eltsa vadībā saskanīgie saspēles partneri kopīgiem spēkiem pievēršas franču romantisma izzināšanai. Šīs programmas daudzveidību raksturo gan izsmalcinātā melodiķa Gabriēla Forē Elēģija, gan viņa skolotāja un tuva drauga Kamila Sensānsa liriskā skaņumāksla. Franču mūzikas zelta repertuāram piederīgs gan Sensānsa virtuozais Čellkoncerts, gan harmoniski valdzinošās Vīnes klasiķu iedvesmotās agrīnās simfonijas. Savukārt bēthoveniskas stihijas savā partitūrā ieaudis franču mūslaiku multitalants Tjerī Eskešs, kurš citstarp pazīstams nevien kā komponists, bet arī kā Parīzes Dievmātes katedrāles ērģelnieks.
Koncerts aizsāk vienu no trim “Sinfonietta Rīga” 21. sezonas tematiskajām koncertsērijām – “Franču mūzikas maigās svārstības”. Līdztekus atkalsatikšanās priekam un kompmuzicēšanai ar orķestra seno draugu Žanu Gijēnu Keirasu 28. novembra vakarā, sērijā iekļautas vēl divas citas koncertprogrammas, kurās līdztekus franču muzikālās kultūras artefaktu atklāsmēm, klausītājus sagaida tikšanās ar vēl līdz šim neiepazīstiem solistiem un diriģentiem: 30. janvārī Sinfonietta Rīga Olari Eltsa vadībā atskaņos Kloda Debisī, Ērika Satī un Fransisa Pulenka mūziku, kurā orķestra skanējumu papildinās akadēmiskās mūzikas vidē reti pielietotais stīgu sitaminstruments cimbalons, bet pirmā sadarbība ar Parīzes Orchestre Lamoureux māksliniecisko vadītāju, diriģentu Adriēnu Perušonu. klausītājus aicinās uz koncertprogrammu Versaļas pils noskaņās 13. februārī.
Orķestra un franču čellista auglīgā sadarbība nu jau mērāma vairāku gadu garumā. Tam liecinieki ir ne vien klausītāji Latvijā, bet arī Vācijā. 2019. gada pavasarī Sinfonietta Rīga un Žans Gijēns Keirass publikas priekšā kāpa uz prestižās Ķelnes filharmonijas skatuves. Savukārt Rīgā publikas vienmēr silti uzņemtais mākslinieks pēdējo reizi viesojies vien pērn, orķestra 19. sezonas noslēguma koncertā.
Zinātkāre, daudzšķautņainība un nesatricināms fokuss uz pašu mūziku raksturo Žana Gijēna Keirasa māksliniecisko darbību. Komponista, interpreta un publikas iekšējai motivācijai ir jāsaskan citai ar citu, lai spētu veidot unikālu muzikālo pieredzi. Īpašo, tikai sev raksturīgo, muzikālās interpretācijas pieeju Keirass ir apguvis pie Pjēra Bulēza. Šī filozofija, līdzās nevainojamai tehnikai un skaidram, saistošam tonim arī veido Žana Gijēna Keirasa pieeju katram muzikālajam tēlam un koncertprogrammai.
Vienlīdz būtiska nozīme Keirasa radošo izpausmju arsenālā ir gan senajai, gan mūsdienu mūzikai. Franču čellists regulāri sadarbojas ar Freiburgas Baroka orķestri un Berlīnes Senās mūzikas akadēmiju. Vienlaikus Keirass ir daudzu mūsdienās tapušu skaņdarbu pirmatskaņotājs. Savus opusus viņam uzticējuši tādi komponisti kā Ivans Fedele, Džilberts Eimijs, Bruno Mantovani, Mišels Žarels, Johanness-Marija Stauds, Tomass Larčers un Tristāns Mirejs. Atzīmējot leģendārā ungāru komponista Pētera Etveša 70. jubileju, Keirass pirmatskaņoja autora Čellkoncertu.
Žans Gijens Keirass ir uzstājies kopā ar tādiem pasaulslaveniem orķestriem kā Bavārijas Radio simfonisko orķestri, Mālera kamerorķestri, Filadelfijas orķestri, Orchestre de Paris, Londonas simfonisko orķestri, Leipcigas Gewandhaus orķestri un Cīrihes Tonhalles orķestri, sadarbojoties ar tādiem dirģentiem kā Ivanu Fišeru, Filipu Herevēgi, Janniku Nezē-Segēnu, Fransuā Ksavjē Rotu, seru Džonu Eliotu Gārdineru un seru Rodžeru Noringtonu. Kā rezidējošais mākslinieks Keirass ir sadarbojies ar Amsterdamas Concertgebouw, Ēksanprovansas festivālu un Strasbūras filharmoniju.
Būtiska Žana Gijēna Keirasa muzikālās darbības šķautne ir kamermuzicēšana. Viņš ir viens no Arcanto Quartet dibinātājiem, savukārt kopā ar vijolnieci Izabellu Faustu un pianistu Aleksandru Meļņikovu franču čellists iestudē programmas klavieru trio sastāvam.
Žans Gijēns Keirass ir profesors Freiburgas Mūzikas universitātē un ir mākslinieciskais vadītājs festivālā “Rencontres Musicales de Haute-Provence” Forkalkjē.
Keirass spēlē 1707. gadā Kremonā būvēto Stradivari instrumentu “Kaiser”, ko mākslinieka rīcībā nodevis Kvebekā bāzētais mecenātu fonds Canimex Inc.
Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs un interneta veikalā.
Vēl par tēmu:
Latvijas dzimšanas dienu Brīvības laukumā svinēs ar vērienīgu koncertu “Brīvības ainavas” un gaismas uzvedumu
18. novembrī Brīvības laukumā tiks svinēta Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadiena ar vērienīgu svētku koncertu “Brīvības ainavas”, kam sekos gaismas uzvedums. Koncerta “Brīvības...
Lasīt tālākLiepājas koncertzāle valsts svētkos pulcēs spožākos akadēmiskās mūzikas māksliniekus
Latvijas 108. dzimšanas dienas svinību programma Liepājas koncertzālē pulcēs spožākos akadēmiskās mūzikas māksliniekus, gada tumšākajā laikā dodot visiem tik nepieciešamo gaismas un cerību...
Lasīt tālākLāčplēša dienā sāksies patriotu nedēļas svētku programma portālā “filmas.lv” visā pasaulē
No Lāčplēša dienas, 11. novembra, Nacionālā kino centra portālā filmas.lv sāksies Patriotu nedēļas tiešsaistes festivāls – Latvijas filmu izlase, kas bez maksas būs skatāma jebkurā laikā...
Lasīt tālāk“Staro Rīga 2026” aicina būt kopā gaismas mirkļos
Svinot Latvijas dzimšanas dienu, ikviens aicināts piedzīvot kopīgus gaismas mirkļus un pozitīvas emocijas, vērojot un izbaudot vietējo un starptautisko gaismas mākslinieku radītos gaismas objektus....
Lasīt tālākLatvijas Radio koris vērienīgā koncertturnejā nes Latvijas vārdu pāri Austrālijai
Latvijas Radio koris devies vērienīgā koncertturnejā pa Austrāliju, kur no 4. līdz 16. novembrim kopā ar slaveno austrāliešu flautu virtuozi Ženevjēvu Leisiju (Genevieve Lacey) uzstāsies sešās...
Lasīt tālākRūfuss Veinraits 2027. gadā koncertzālē “Lielais dzintars” uzstāsies ar simfonisku vērienu
Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” 2027. gada 30. janvārī plkst. 18.00 programmas “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” ietvaros uzstāsies pasaulslavenais kanādiešu–amerikāņu...
Lasīt tālākKamerorķestris Kremerata Baltica Gidons Krēmers un KREMERATA BALTICA sāk vērienīgu dubultās jubilejas sezonu
2027. gads KREMERATA BALTICA būs īpašs dubultās jubilejas gads – 80. jubileju atzīmēs orķestra dibinātājs Gidons Krēmers, bet KREMERATA BALTICA 30 gadu pastāvēšanas jubileju. Orķestris...
Lasīt tālākGACHO un MESA kopkoncertam top iespaidīga, īpaši šim šovam veidota skatuve
Gatavojoties gaidāmajam Gacho un MESA kopkoncertam šo sestdien, 22.augustā, Mežaparka lielajā estrtādē jau aktīvi norit skatuves uzbūves darbi. Skatītājus sagaida ne tikai muzikāls priekšnesums,...
Lasīt tālākRīgas 825. dzimšanas dienas koncerts “Atver Rīgu! Kods: 825” būs pieejams ikvienam
15. augustā 11. novembra krastmalā Rīgas 825. dzimšanas dienas svinību koncerts “Atver Rīgu! Kods: 825” aicinās uz plašu mūzikas, dejas, gaismu un audiovizuālo priekšnesumu programmu. Domājot...
Lasīt tālākLiepājas Simfoniskais orķestris izziņo Dienvidkurzemes festivāla “Rimbenieks” programmu
Dienvidkurzemes festivāls “Rimbenieks”, kas aizsācies 2021. gadā, ir notikums, kas kļuvis par skaistu tradīciju un gaidītu vasaras kultūras pieturvietu novada iedzīvotājiem un arī tuvākiem...
Lasīt tālāk