Apvienības “Saskaņas centrs” frakcija Latvijas Republikas Saeimā ir sagatavojusi grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, rosinot noteikt pareizticīgo Ziemassvētkus 7.janvārī par svētku dienu.

“18.februāra referendums parādīja, ka mums visiem ir nepieciešams dialogs” – norāda apvienības “Saskaņas centrs” valdes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

“Pareizticīgo ziemassvētku oficiālā atzīšana nav etnisks vai lingvistisks jautājums, jo pareizticīgajās draudzēs ir gan latvieši, gan krievi, gan citu tautību pārstāvji, tomēr šo svētku oficiāla atzīšana kļūtu par ļoti svarīgu pozitīvu signālu tieši krieviski runājošiem Latvijas iedzīvotājiem, kas vairākumā ir pareizticīgie vai vecticībnieki”, saka N.Ušakovs.

Avots: nra.lv

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ar rezolūciju uzdevis visām ministrijām, kā arī KNAB, Valsts kancelejai un Sabiedrības integrācijas fondam divu nedēļu laikā sagatavot konkrētus priekšlikumus ar mērķi veicināt sabiedrības saliedētību.

V.Dombrovskis: “Izvērtējot 18.februārī notikušās tautas nobalsošanas norisi un rezultātus, nepieciešama aktīva rīcība, lai veidotu laikmetīgu nacionālo identitāti un piederības sajūtu Latvijas valstij, nostiprināt valsts valodas pozīcijas un tās vienojošo lomu sabiedrībā, kā arī novērstu divkopienu sabiedrības veidošanās riskus. Valdība ir gatava meklēt arī papildus budžeta līdzekļus, tostarp arī pārdalot ES fondu līdzekļus, lai finansētu šīs iniciatīvas”.

Ar Ministru prezidenta rezolūciju institūcijām uzdots iesniegt priekšlikumus vienotas un kvalitatīvas informatīvās telpas nodrošināšanai visā Latvijā, it īpaši nacionālo plašsaziņas līdzekļu apraides nodrošināšanai pierobežas rajonos, priekšlikumus pilsoniskās programmas īstenošanai, skaidrojot valsts pamatus, Latvijas vēsturi, nacionālās un demokrātiskās vērtības un priekšlikumus valsts dotāciju piešķiršanai latviešu valodas apmācības programmu īstenošanai mazākumtautībām.

Tāpat atbildīgajām institūcijām jāsniedz priekšlikumi kā veidot un uzturēt tiešu dialogu ar mazākumtautību organizācijām, nodrošināt latviešu kultūras un izglītības pieejamību no Latvijas izbraukušo iedzīvotāju bērniem, kā arī priekšlikumi normatīvo aktu grozījumiem par referendumu ierosināšanu, organizēšanu un uzraudzību.

Visbeidzot, V.Dombrovskis vēlas saņemt konkrētus priekšlikumus e-vēlēšanu sistēmas ieviešanai, kas nodrošinātu pilnvērtīgas iespējas ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem piedalīties valstij svarīgu jautājumu lemšanā.

Institūcijām ir jāiesniedz gan konkrēti priekšlikumi par šajās jomās veicamajiem pasākumiem, gan to īstenošanai nepieciešamajiem finansējuma apjomiem, kā arī jāpiedāvā to finansēšanas avoti, tostarp, izvērtējot iespējas pārdalīt ES struktūrfondu līdzekļus.

Avots: nra.lv

Krievijas režīma opozicionāru Valērijas Novodvorskas un Konstantīna Borovoja vizīte Latvijā ir beigusies. Viņi mūsu valstī ieradās, atsaucoties biedrības “Demokrātiskie patrioti” aicinājumam un uzturējās mūsu valstī no 15. līdz 18.februārim.

“Saku visiem lielo paldies! Esmu patīkami pārsteigts par cilvēku, arī krievu valodā runājošo, lielo interesi, uzņēmēju atbalstu un mēdiju aktivitātēm saistībā ar šo vizīti”, teic Rīgas domes DP frakcijas priekšsēdētājs Jānis Mārtiņš Skuja.

Viņš arī piebilst, ka, acīmredzot, Rīgas Domes vadība vēlreiz apliecinājusi savu uzticību Krievijas Vēstniecībai Latvijā un kaimiņvalsts izpratnei par demokrātiju: DP frakcijai tika liegts izmantot konferenču telpu preses konferences rīkošanai.

“Tas bija smieklīgi un pat bērnišķīgi – ja jau mūsu viesi pēc Ušakova sapratnes bija tikai multfilmu varoņi, kā viņš tos nosauca, tad, kādēļ tādas bailes no viņiem un kādēļ aizliegums izmantot konferenču telpu? Frakcijas telpu mums izmantot nevarēja aizliegt un galu galā preses konference notika tajā”, saka deputāts Skuja.

Avots: nra.lv

Divvalodības referenduma sakacināta, Latvijas krievvalodīgā diaspora gaida labējo partiju pretimnākšanu vairākos jautājumos, kas varētu skart pilsonības, naturalizācijas un kultūras jautājumus.

Tikmēr labējās partijas pagaidām sola vienīgi integrācijas veicināšanu, kā arī gatavojas sarežģīt savu etnisko oponentu rīcībspēju.

Pēc nedēļas nogalē notikušās tautas nobalsošanas gan labējā, gan kreisā flanga politiķi ir vienādās domās, ka nedrīkst priecāties par referenduma rezultātiem un pazemot zaudētājus. Tā vietā esot nopietni jādomā, kā Latvijas pamatnācija sadzīvos ar citām minoritātēm turpmāk. Aiz politkorektiem saukļiem tomēr skaidri nojaušama labējo partiju nevēlēšanās praksē piekāpties krievvalodīgo prasībām. Referenduma naktī Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars akcentēja: nedrīkst piekāpties Vladimira Lindermana un Nila Ušakova prasībām, jo tās esot šantāža. «Ja tagad piekāpsimies, viņiem būs āķis lūpā,» sacīja politiķis. Līdzīgu viedokli pauduši arī Vienotības līderi Dzintars Zaķis un Solvita Āboltiņa, pēc kuru domām, jebkāda piekāpšanās krievvalodīgo prasībām, piemēram, atļauja iesniegt iesniegumus pašvaldībās krievu valodā vai brīvdienu piešķiršana pareizticīgo Ziemassvētkos, attālinātu sabiedrību no saliedēšanās.

Tā vietā, lai pēc referenduma izdarītu secinājumus un sāktu meklēt kompromisus, politiķi ar vēl lielāku azartu ieslīguši savstarpējos pārmetumos. Saskaņas centrs (SC) pieprasa solījumus, ka tiks saglabāta valsts apmaksāta izglītība krievu valodā un piešķirtas lielākas tiesības nepilsoņiem. SC uzskata, ka pašvaldībās ar lielu cittautiešu īpatsvaru, pašpārvaldes institūcijās būtu jāatļauj komunikācija krievu valodā. Tāpat tiek norādīts, ka nepilsoņiem būtu jāsniedz tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās. SC arī izteicis draudus, ka, nesagaidot konkrētu pretimnākšanu no labējām partijām, tas varētu rosināt referendumu par 11. Saeimas atlaišanu.

Tikmēr labējās partijas negrasās praksē īstenot kādu no neviennozīmīgajām prasībām, tā vietā izvēloties savu etnisko oponentu rīcībspējas mazināšanu. Valsts prezidents Andris Bērziņš un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa šonedēļ pārrunājuši iespēju grozīt Satversmi, lai mainītu referenduma ierosināšanas kārtību. Politiķi uzskata, ka būtu jāpaaugstina kvorums referenduma sasaukšanai, lai «mazākums demokrātiskā valstī nevarētu diktēt noteikumus vairākumam». Tāpat parlamentā strādājošie labējie spēki ir vienojušies par nepieciešamību iespējami ātrāk mainīt Satversmi, lai tajā definētu valsts pamatvērtības, kas nav grozāmas tautas nobalsošanas gaitā.

Labējās partijas arī gatavas stingrāk definēt prasības attiecībā uz referenduma kampaņas finansēšanu un aģitāciju. Diskusija par šādiem likumdošanas uzlabojumiem sākusies pēc aizdomām par Krievijas finansiālu atbalstu divvalodības referenduma rīkotājiem. Saeimā pašlaik izveidota īpaša darba grupa referendumu aģitācijas tiesiskā regulējuma izstrādāšanai. Plānots, ka politiķi spriedīs par referenduma aģitācijas finansējuma izcelsmes atklātumu, referenduma aģitācijas finansējuma apjomu, referenduma aģitācijas periodu un citu.

Līdztekus darbam pie stingrākas konstitucionālo vērtību aizsardzības Saeimas labējie spēki Latvijas krievvalodīgajiem tomēr sola arī lojālāku integrācijas politiku. Pagaidām solījumi nav tikuši tālāk par politkorektiem saukļiem. Iespējams, nonākšanu līdz praktiskiem darbiem apgrūtinās tas, ka kopš pērnā gada nogales starp Izglītības un zinātnes (IZM) un Kultūras ministrijām (KM) izvērtusies sīva cīņa par integrācijas jomas uzraudzību. Oktobra vidū koalīcija vienojās, ka turpmāk par integrācijas jautājumiem būs atbildīga IZM, kamēr KM pārziņā paliks tikai mazākumtautību jautājumi. Viens no Zatlera Reformu partijas aktīvākajiem ministriem Roberts Ķīlis uzreiz ķērās klāt pie jauna sabiedrības saliedēšanas plāna izveides, taču Nacionālās apvienības pārstāve, kultūras ministre Žaneta JaunzemeGrende neslēpj, ka nevēlas atteikties no nozares, kuras pārraudzība nodrošina gan plašu labo darbu publicitāti, gan regulāru komunikāciju ar vēlētājiem.

***

Pieprasījums un piedāvājums krasi atšķiras

Krievvalodīgās kopienas iespējamās aktivitātes un vēlmes pēc divvalodības referenduma

1. Jau ir sākta parakstu vākšana par pilsonības nulles variantu

2. Turpināsies gadiem ilgstošā cīņa par oficiālas brīvdienas piešķiršanu pareizticīgo Ziemassvētkos

3. Aktualizēsies jautājums par atļauju izmantot krievu valodu saziņai ar pašvaldības iestādēm reģionos ar augstu krievvalodīgo iedzīvotāju īpatsvaru

4. Saskaņas centrs izvirzījis vairākas konkrētas prasības nepilsoņu atbalstam, kuras neizpildot tiek draudēts ar referendumu par Saeimas atlaišanu

5. Minoritāšu pārstāvji piedāvā veidot jauktas bērnudārzu grupiņas, nevis kā pašlaik – latviešu un krievu grupas. Mazākumtautību pārstāvji arī mudina viņus iekļaut Dziesmu svētkos un dot iespēju sevi parādīt 2014. gadā, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta

6. Jauna, radikāli kreisi orientēta spēka iesaistīšanās lielajā politikā līdz ar Vladimira Lindermana gatavību izveidot savu partiju

*

Labējo partiju piedāvājums krievvalodīgajai kopienai un etniskās situācijas uzlabošanai

1. Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa paudusi pārliecību, ka pareizticīgo Ziemassvētku – kā atsevišķu svētku – akcentēšana veicināšot sabiedrības sašķelšanos, ne saliedēšanu

2. Izglītības un zinātnes ministrija nākusi klajā ar sabiedrības saliedēšanas programmu, piedāvājot ieviest starpkultūru izglītību visos līmeņos, kā arī izstrādāt dažādas vadlīnijas publiskajā pārvaldē. Ministrija apņēmusies popularizēt latviešu valodu, kā arī kombinācijā ar naturalizēšanos motivējošiem pasākumiem nepilsoņiem veicināt latviešu valodas apguvi

3. Izglītības un zinātnes ministrija iecerējusi izdot ebiļetenu un žurnālu trijās valodās, kurā «būs apspriesti imigrantiem, seksuālajām minoritātēm un nepilsoņiem svarīgi jautājumi». Mazākumtautību pārstāvji jau pauduši sašutumu par to, ka sabiedrības saliedēšanas programmā tiek lietots tāds termins kā imigranti

4. Pirms referenduma tapa Labas gribas manifests, kura idejas aizsākums ir tēzes, kuras mācītājs Juris Rubenis iesniedza Valsts prezidentam Andrim Bērziņam. Manifestā tiek runāts par sabiedrības toleranci, cieņu pret valsti un līdzcilvēkiem, dažādu nāciju saliedētību un savstarpējo izpratni

5. Valsts prezidents un labējās partijas sākušas apspriedi, lai grozītu Satversmi un mainītu tautas nobalsošanas ierosināšanas kārtību. Jaunais slieksnis paredzētu lielāku kvorumu referendumu sasaukšanai

6. Saeimas labējās partijas sākušas darbu pie izmaiņām Satversmē, lai definētu valsts pamatvērtības, kas turpmāk nebūtu grozāmas referenduma ceļā

Avots: nra.lv /Ilze Zālīte

Lietuva ar lielu interesi sekoja līdzi Latvijā notikušajam referendumam par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, kā arī sarunās Lietuvas Seima deputāti pauda gandarījumu par referenduma rezultātiem, norāda Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Lietuvas parlamentu priekšsēdētājs Romualds Ražuks, kurš atgriezies no vizītes Lietuvā. 

Lai pārrunātu valstu sadarbību un stiprinātu Latvijas un Lietuvas parlamentāriešu kontaktus, R.Ražuks līdz ar četriem citiem sadarbības grupas deputātiem 20. un 21.februārī uzturējās vizītē Lietuvā.

„Ņemot vērā, ka Lietuvā ieradāmies uzreiz pēc Latvijā notikušā referenduma, šis jautājums dominēja teju visās sarunās. Gan Lietuvas Seima deputāti, gan citas amatpersonas sarunu laikā apsveica ar referenduma rezultātiem, norāda R.Ražuks.

Kā otru būtiskāko sarunu tematu deputātu sadarbības grupas priekšsēdētājs min Latvijas un Lietuvas sadarbību enerģētikas jomā. „Tiekoties ar kolēģiem, guvām plašu informāciju par Lietuvas izstrādāto enerģētiskās neatkarības nodrošināšanas plānu. Bijām vienisprātis, ka reālu Baltijas enerģētisko neatkarību iespējams nodrošināt, tikai visām trim Baltijas valstīm darbojoties vienoti. Tieši tādēļ būtiski tikties, lai apmainītos ar informāciju un viedokļiem par mūsu valstīm būtiskiem jautājumiem politikā un ekonomikā,” atzīmē R.Ražuks, informējot, ka panākta vienošanās šādas Latvijas un Lietuvas parlamentāriešu tikšanās rīkot regulāri. 

Tāpat vizītes laikā Saeimas deputāti apmeklēja Lietuvas Tautsaimniecības ministriju, kur iepazinās ar Lietuvas pieredzi kūrortu politikas veidošanā. „Kūrortu nozare Lietuvā jau ilgstoši tiek mērķtiecīgi atbalstīta, un šai politikai jau var redzēt pozitīvus rezultātus. Domāju, ka Latvija šajā tautsaimniecības jomā var ļoti daudz mācīties no Lietuvas,” uzsver deputātu grupas priekšsēdētājs. 

Vizītē Lietuvas galvaspilsētā Viļņā 20.un 21.februārī līdz ar R.Ražuku uzturējās arī Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Lietuvas parlamentu priekšsēdētāja vietnieks Ingmārs Čaklais, deputāti Jeļena Lazareva (SC), Raivis Blumfelds (VL-TB/LNNK) un Viktors Valainis.

Izrādās, ka īsa un mainīga ir ne vien politiķu atmiņa, bet arī vērtējumi, kuriem tiek pakļauti valstī notiekošie procesi un tajos iesaistītie cilvēki. 2007. gadā, kad Valdis Zatlers kļuva par koalīcijas spēku kandidātu Valsts prezidenta amatam, viņš ZZS pārstāvi Viesturu Silenieku sauca par patīkamu, jaunu cilvēku ar kuru veidojas labs kontakts.

Savukārt šobrīd, atbrīvojot V. Silenieku no Rigas brīvostas valdes locekļa amata, Zatlera Reformu partija paudusi, ka nespēj šim politiķim uzticēties un rast kopīgu valodu.

14. februārī valdība bez diskusijām no Rīgas brīvostas valdes locekļa amata atbrīvojusi savulaik Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izvirzīto pārstāvi, opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības pārstāvi Viesturu Silenieku. Tāpat bez diskusijām un jautājumiem tika atbalstīta arī ministra Edmunda Sprūdža (ZRP) virzītā pretendente Inga Antāne.

Tiesa, vēl pirms dažiem gadiem ZRP līderis V. Zatlers interneta portālam delfi.lv ar sajūsmu klāstīja, ka tieši V. Silenieks viņam palīdzējis iejusties politiskajā vidē.

“Tajā brīdī, kad partijas mani izvirzīja, viņas atstāja mani vienu pašu. Paldies Dievam, vismaz šeit atradās Beļskis un Silenieks, savādāk es šeit staigātu kā tāds putns pa Saeimu, klaudzinātu un meklētu, kur kas ir. Saprotiet, no pirmās dienas Beļskis un Silenieks ir atvērtas personas, mēs esam šeit, mēs esam atvērti pret visiem, tas bija pirmais, ko izdarījām. Nekādas aizkulišu spēlītes, nekādi portāli, kur visi par viens otru var izpausties savās nepiepildītajās izpausmēs. Šeit nāk arī vienkārši cilvēki. Silenieks ir pilnīgi definēta persona. Tas, kāpēc viņu tur redzu – mēs ātri satikāmies, viņš bija gatavs to darīt. Man patīk, ka viņš ir jauns, man patīk, ka kontakts ar viņu ir ļoti patīkams, atvērts, viņam ir labas acis,” 2007. gada maija nogalē stāstīja V. Zatlers.

Avots: nra.lv

Jaunieši vecumā no 15 līdz 20 gadiem aicināti reģistrēties un sākt priekšvēlēšanu kampaņu, lai kļūtu par 2012.gada Jauniešu Saeimas deputātiem. 100 pārliecinošāko, interneta balsojumā lielāko atbalstu guvušo ideju autori aprīļa beigās pulcēsies Saeimā, lai no Saeimas tribīnes ar vienaudžiem diskutētu par sev aktuālām tēmām. Personīgā līdzdalība un pieredze ļaus jauniešiem labāk iepazīt parlamenta ikdienas darbu un izprast politiskos procesus parlamentārajā demokrātijā.

„Jauniešu ceļš uz Jauniešu Saeimu būs līdzīgs kā ikviena deputāta ievēlēšana Saeimā. Vispirms šis ceļš sākas ar iesaistīšanos, savu ideju un spēju pierādīšanu domubiedriem. Tālāk idejas tiek pakļautas sabiedrības vērtējumam caur Saeimas vēlēšanām,” raksturo Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. „Jauniešiem gūtā pieredze, gan piedaloties Jauniešu Saeimas vēlēšanās, gan arī niansēti iepazīstot parlamentārā darba ikdienu, būs vērtīgs ieguldījums ceļā uz nākotnes profesionālo izaicinājumu virsotnēm,” pauž Solvita Āboltiņa.

Pieteikties projektam un balsot par idejām var Jauniešu Saeimas oficiālajā mājaslapā www.jauniesusaeima.lv līdz 18.martam. Reģistrēties dalībai projektā, kā arī balsot par jauniešu piedāvātajām idejām var ikviens portāla Draugiem.lv lietotājs.

100 jaunieši, kuru idejas interneta balsojumā gūs visvairāk balsu, kļūs par Jauniešu Saeimas deputātiem. No jauniešu idejām taps deklarāciju projekti, ar kuriem jaunie deputāti strādās Jauniešu Saeimas dienā, radot vienotu noslēguma dokumentu, kas apkopos Latvijas jauniešu šī gada prioritātes. Jauniešiem būs iespēja mācīties pierādīt savas idejas pamatotību, tās ieviešanas nepieciešamību un meklēt kompromisus.

Projekta centrālais notikums būs 27.aprīlī, kad ievēlētie 2012.gada Jauniešu Saeimas deputāti sanāks Saeimas namā.

Jauniešu Saeimas deputāti 27.aprīlī strādās četrās komisijās: Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un Eiropas lietu komisijā.

Komisijas vadīs Saeimas deputāti – komisiju priekšsēdētāji – kopā ar līdzpriekšsēdētājiem no jauniešu vidus. Jaunieši arī izveidos Saeimas Prezidiju, kas apstiprinās Jauniešu Saeimas sēdes darba kārtību. Sēdi vadīs Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Cietuši jau iepriekš paredzamo sakāvi, referenduma par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai idejas atbalstītāji un autori ar jaunu sparu atkal cenšas aktualizēt jautājumu par balsstiesību piešķiršanu nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanās.

Pie varas esošie politiskie spēki un sabiedrības pārstāvji iniciatīvu atzīst par vēl vienu centienu piesaistīt jaunas vēlētāju balsis un nodevību pret tiem nepilsoņiem, kas jau naturalizējušies.

Gan pirms, gan jo vairāk pēc referenduma otras valsts valodas atbalstītāji popularizē ideju, ka krievvalodīgie pilsoņi par otru valsts valodu balsojuši, lai izrādītu savu protestu pret latviešu neiecietību, bet Latgalē – arī tādēļ, lai piesaistītu valdības uzmanību saimnieciskajā ziņā novārtā atstātajam novadam un aktualizētu jautājumu par balsstiesību piešķiršanu nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanās. No ierakumu otras puses tiek pausts viedoklis, ka šādi nepilsoņi tiktu iesaistīti valsts pārvaldē un kļūtu ieinteresētāki naturalizēties, jo nejustos vairs atstumti no procesiem valstī.

Taču arī šī iniciatīva – nule kā reanimēta, ir lemta neveiksmei, jo neviena no pie varas esošajām partijām vismaz pagaidām nav gatava šādam kompromisam. Arī ne Zatlerea Reformu partija (ZRP), kura dažādās valodās runājošo iedzīvotāju saliedēšanu mēģināja aizsākt ar Saskaņas centra (SC) iesaistīšanu koalīcijā.

ZRP uzskata, ka visciešākā saikne ar valsti ir pilsonība, tādēļ tā aicina nepilsoņus naturalizēties, lai baudītu visas politiskās tiesības un pienākumus, tai skaitā tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Partijas deputāte Inese Lībiņa- Egnere norāda, ka naturalizācijas kārtība un prasības Latvijā ir gana elastīgas, lai nepilsoņi tās varētu izmantot, bet tie, kas to nevēlas, demonstrē savu attieksmi pret valsti un nevar apelēt pie citās Eiropas Savienības dalībvalstīs to nepilsoņiem (bet citas ES dalībvalsts pilsoņiem) sniegtajām tiesībām balsot pašvaldību vēlēšanās. «Latvijas nepilsoņi ir izvēlējušies nebūt Latvijas – Eiropas Savienības dalībvalsts, pilsoņi,» norādīja politiķe.

Arī koalīciju vadošo Vienotību pārstāvošajam premjeram Valdim Dombrovskim nav šaubu par to, ka nepilsoņiem tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās vismaz pagaidām nepienākas, jo valstī naturalizācijas process ir pietiekami pieejams un vienkāršs, lai kļūtu par pilsoni un balsotu gan Saeimas, gan pašvaldības vēlēšanās.

«Tas būtu kā pārinodarījums tiem bijušajiem nepilsoņiem, kas izgājuši naturalizācijas procesu, lai iegūtu balsošanas tiesības. Tādēļ tas ir tikai godīgi nemainīt spēles noteikumus, jo tad sanāktu, ka cilvēki veltīgi kārtojuši eksāmenus. Tie cilvēki, kas gribēja iesaistīties valsts politiskajās un pašvaldību saimnieciskajās norisēs, ir naturalizējušies vai grasās to darīt,» pievienojoties koalīcijas partneru viedoklim, saka politologs Filips Rajevskis, kas SC centienus panākt balsstiesību piešķiršanu pašvaldību vēlēšanās arī nepilsoņiem uzskata tikai par kārtējo mēģinājumu piesaistīt jaunu elektorātu nākamajām vēlēšanām.

Savukārt politologs Ivars Ījabs, atzīstot, ka pašam nav skaidra viedokļa šajā jautājumā, norāda – pašlaik šāds risinājums nav iespējams, jo politiskā elite šādam lēmumam nav gatava. Viņš atzīst, ka balsstiesību piešķiršana nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanās varētu tuvināt valstij to sabiedrības daļu, kas referendumā izrādījuši atsvešinātību tai, taču arī šobrīd tiem netiek liegta iespēja izmantot visai vienkāršo naturalizācijas iespēju un pēc tam piedalīties visos politiskajos procesos.

To, ka nevajadzētu pieņemt populistiskus lēmumus, norāda arī polittehnologs Jurģis Liepnieks, kas uzskata, ka daudz svarīgāk pašlaik būtu mainīt latviešu politiskās elites attieksmi pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Pēc viņa domām, daudz ko varētu panākt, izrādot cieņu un ieinteresētību pret šo iedzīvotāju grupu.

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis

Lai gan pagaidām Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) vēl nav nākusi klajā ar galīgiem tautas nobalsošanas rezultātiem, visiem pēc būtības ir skaidrs referenduma rezultāts.

Tomēr sabiedrībā raisās diskusija, kā pareizi skaidrot referenduma iznākumu, proti, cik Latvijas pilsoņu ir nobalsojuši par grozījumiem Satversmē, lai par valsts valodu noteiktu arī krievu valodu, jo tieši no šīm balsīm bija atkarīgs, vai grozījumi stātos spēkā.

CVK pagaidām ir apkopojusi datus par nobalsojušo skaitu un procentuālo par un pret balsu sadalījumu, un to ikviens varēja apskatīt CVK mājaslapā jau referenduma naktī. Saskaņā ar šo informāciju tautas nobalsošanā piedalījās 1 098 593 Latvijas pilsoņi, no kuriem par izmaiņām Satversmē, kas paredzēja valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, nobalsoja 273 347 jeb 24,88 procenti no referenduma dalībniekiem. Savukārt pret Satversmes grozījumiem nobalsojuši 821 722 jeb 74,8 procenti tautas nobalsošanas dalībnieku. Taču šos procentus nevar ņemt vērā, lai skaidrotu, cik liels īpatsvars no Latvijas balsstiesīgajiem kopumā nobalsojuši par vai pret.

Lai noteiktu, vai likumprojekts Grozījumi LR Satversmē ir pieņemts tautas nobalsošanā, ir jāsalīdzina tikai absolūtie skaitļi – puse no balsstiesīgo pilsoņu skaita valstī tautas nobalsošanas dienā un saņemto balsošanas zīmju ar atzīmi par skaits. Satversmes 79. pants nosaka: tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgiem.

Problēma ar datu interpretēšanu rodas brīdī, kad jāizvērtē, cik tad Latvijā ir pilsoņu, jo šie dati atšķiras. Piemēram, pirms referenduma dienas jaunākie Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati rāda, ka Latvijā balsstiesīgo, tas ir, pilsoņu skaits bija 1 844 741 (šāgada pirmajā janvārī), tomēr iepriekš izziņotais nepieciešamais pilsoņu skaits, kuriem būtu jānobalso par, tātad puse pilsoņu, lai izmaiņas Satversmē būtu jāveic, bija 771 893. Šie skaitļi nesaskan, taču, iespējams, ka tieši 18. februārī pilsoņu skaits Latvijā bija cits.

CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa Neatkarīgajai uzsver, ka izskaidrojums ir ļoti vienkāršs – lai noteiktu galīgo rezultātu, CVK ir vajadzīgi dati par balsstiesīgo skaitu valstī tautas nobalsošanas dienā, 18. februārī, un šādi dati nav pieejami tautas nobalsošanas dienas naktī. Šos datus CVK cerēja no PMLP saņemt pirmdien, un CVK sēde, kurā plānots apstiprināt tautas nobalsošanas galīgos rezultātus varētu būt nedēļas beigās. K. Bērziņa arī uzsver, ka CVK neesot pienākums rēķināt referenduma rezultātus procentuāli, lai sabiedrībai darītu zināmu par un pret balsu īpatsvaru. Jebkurā gadījumā, visticamāk, galīgie tautas nobalsošanas rezultāti parādīs, ka par nobalsojušo skaits procentuāli būs vēl mazāks, nekā izskanējis pašlaik.

Arī sociālantropologs Klāvs Sedlenieks savā publikācijā tīmeklī norādījis, ka «.. pašā CVK nevienam nav ienācis prātā saskaitīt balsis tā, kā to nosaka Satversme, tas ir, cik balsstiesīgo ir nobalsojuši par, pieņemot, ka pārējie nav atbalstījuši šādu uzskatu. Starp citu, CVK mājaslapā es nespēju atrast, kāds ir skaitlis, kuru būtu jāsasniedz par balsotājiem, lai referendums tiktu uzskatīts par izdevušos».

Pēc viņa aprēķiniem, 82,29 procenti no Latvijas pilsoņiem nav atbalstījuši grozījumus Satversmē, bet Latgalē grozījumus neatbalstīja 64,69 procenti.

***

UZZIŅAI

Tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgiem

Avots: nra.lv /Inga Paparde

Rīgas mēra Nila Ušakova (Saskaņas centrs) atbalsts divvalodības referendumam lielā mērā sekmēja tā notikšanu. Kā viņš vērtē šī referenduma rezultātu, un vai tā tomēr nebija kļūda, – saruna ar Rīgas domes priekšsēdētāju.

– Kā jūs vērtējat referenduma par divvalodību rezultātus?

– No vienas puses: balsojums pret otru valsts valodu ir pārliecinošs. Tas nepārsteidz, jo jau pirms referenduma nevienam nebija šaubu, ka Kurzemē 91% nobalsos pret. Visu cieņu latviešiem par šo aktivitāti un par šo balsojumu. Jautājums tomēr paliek – kāpēc tik daudz nobalsoja par? Kāpēc ceturtdaļa no Latvijas pilsoņiem – pilnvērtīgiem, aktīviem pilsoņiem – nobalsoja par krievu valodu kā otru valsts valodu? Tas nozīmē, ka referendums nav nekāda provokācija, bet gan indikators tam, ka problēmas ir. Referenduma rezultāti apliecina, ka problēmas ir, apliecinājums tam, ka, lai nākotnē latviešiem nebūtu jāiet uz referendumiem par valodu, jādomā par to, kā šos «par» balsotājus padarīt par sabiedrotajiem.

– Vai jūs varat definēt, kādas konkrēti ir problēmas un ar ko?

– Viens ļoti uzkrītošs un konkrēts piemērs – kopš 1991. gada ministri valdībā, etniskie krievi ir bijuši tikai divi – Vasilijs Meļņiks, kurš bija ministrs trīs dienas, un Vladimirs Makarovs, kurš pārstāvēja TB/LNNK. Tā jau ir kā leģenda – krievi par ministriem netiek, un tas ir ļoti spilgts atstumtības apliecinājums. Nepietiekoša pārstāvniecība – tā ir ļoti liela problēma. Jo cilvēki saka – mēs maksājam nodokļus, bet lemt par to, kā tos tērēt – tādu tiesību mums nav. Nevis likumu līmenī, bet pēc fakta.

Otrs – par valodu runājot. Es domāju, ka pat lielākajai «par» balsotāju grupai ir pieņemami, ka Latvijā ir tikai viena valsts valoda. Vienīgais, ko viņi gribētu – izmaiņas Latvijas likumdošanā, kas ļautu iesniegt iesniegumus pašvaldībām komunālos jautājumos krievu valodā, piemēram, Rēzeknē, Daugavpilī un Rīgā. Tā būtu vienīgi esošās situācijas legalizācija, jo šobrīd mutiskā komunikācija ar pašvaldību jau tāpat notiek tajā valodā, ko cilvēks saprot. Bet, kad jāsniedz sūdzība rakstiski, tad viņam pašvaldības darbinieks to palīdz pārtulkot vai palīdz uzrakstīt. Kāpēc tā vajag? Var taču ļaut iesniegt krieviski, pievienot īsu tulkojumu un pēc tam visa lietvedība tāpat notiktu latviski. Tas būtu ļoti svarīgs psiholoģisks solis.

Trešais ļoti svarīgs psiholoģisks solis pretī būtu pareizticīgo Ziemassvētku noteikšana par valsts svētkiem. Tas nav ne etnisks, ne lingvistisks solis, jo pareizticīgie ir gan krievi, gan latvieši, bet lielākais vairākums no pareizticīgajiem ir krieviski runājoši, un viņi to uztvertu ļoti pozitīvi, ja 6. un 7. janvāris būtu brīvdienas.

– Viens no būtiskākajiem jautājumiem tomēr ir jautājums par varu, par pārstāvniecību varā. Kādā veidā Saskaņas centrs nākotnē var nonākt varā, valdībā? Ir diezgan skaidrs, ka to nevar izdarīt ne ar referendumu palīdzību, ne ar citām tiešās demokrātijas metodēm.

– Referendums ir signāls par to, ka vajag domāt, kas notiek. Pēdējos 22 gadus integrācijas politikā skaidra vīzija bijusi tikai nacionāļiem. Citām labējām partijām šādas vīzijas nav bijis – jo krievi par viņiem nebalso, nu ko tad tērēt ar viņiem laiku. Būtu taču bijis loģiski padomāt kaut vai par tādu elementāru lietu kā bezmaksas latviešu valodas kursi krievvalodīgajiem – bet nekā tāda nebija. Tikai Rīgas dome tādus tagad organizē. Kur tad visi pārējie bija visu šo laiku?

Bet atgriežoties pie jautājuma par varu – vienīgais ceļš ir tāds, ka visi politiskie spēki pārvērtīsies par starpetniskiem politiskiem spēkiem, nevis latviešu un krievu partijām, kā šobrīd. Cik ātri tas var notikt, to man ir grūti pateikt.

– Vai pēc atbalsta šim referendumam Saskaņas centram tiešām var izdoties vēl uzrunāt latviešus atbalstīt SC? Neliekas ticami.

– Es domāju, SC atbalstītāju skaits latviešu vidū eventuāli nemainīsies. Par samazinājumu, es domāju, mums nav jābažījās. Vai būs atbalstītāju pieaugums – to redzēsim pēc kāda laika.

– Man liekas, ka jūs uzdodat vēlamo par esošo. Turklāt latviešu stāšanās krievu partijās un krievu stāšanās latviešu partijās – tas var būt stratēģisks uzdevums, bet, ja runājam par taktiskiem soļiem – kā SC var panākt nonākšanu varā?

– Mums ir iespēja pašvaldībās, piemēram, Rīgas domē, parādīt valsts pārvaldei, ka latvieši un krievi var strādāt kopā visu rīdzinieku labā. Mēs to jau darām, un turpināsim darīt.

Valsts līmenī – kāds ir partiju sadalījums Saeimā … nu tāds viņš ir. Inerce vēl noteikti kādu laiku traucēs aktīvam dialogam. Tomēr ir cerības, ka politiķi sapratīs, ka šī referenduma rezultāti nemaz nav tik viennozīmīgi, kā daudzi politiķi gribētu tos pasniegt. Nav nekādas pārliecinošas uzvaras. Rezultāti ir patiesībā bēdīgi – 25% nobalsoja par otru valsts valodu, un tas ir ļoti daudz. Kaut kas ir jādara.

– Šīs Saeimas sastāva ietvaros SC diez vai ir iespēja nonākt valdībā.

– Šobrīd koalīcija sastāv no Vienotības, kas pēc būtības ir Tautas partija nr. 2, no zatleriešu pārpalikuma un nacionāļiem. Šādu koalīciju pastiprināt ar SC … tas būtu grūts darbs. Diez vai ir vērts šādā koalīcijā iesaistīties līdz 2014. gadam. Bet, nu… skatīsimies. Mums politikā bieži daudz kas notiek.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas “Neatkarīgajā”

Avots: nra.lv /Anita Daukšte