Sākumdeklarēšanās mantiskā stāvokļa deklarācijas veidlapa jau izraisījusi paniku iedzīvotājos, jo, to pētot, cilvēki sapratuši, ka būs jāuzrāda gan īpašumi, gan uzkrājumi, kas ir vismaz 1000 latu vērti.

Tas nozīmē, ka deklarācija būtu jāaizpilda lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju, arī pensionāriem, kas 1000 latu zārka naudu iekrājuši, piemēram, kādā no privātajiem pensiju fondiem.

«Izlasīju www.likumi.lv publicēto Mantiskā stāvokļa deklarāciju un esmu šokā – tur septiņās vietās prasīts uzrādīt īpašumus vai naudu, kas pārsniedz 1000 latus,» Neatkarīgajai sacīja rīdziniece Dzintra. Bez īpaša skaidrojuma tiešām ir grūti vai pat neiespējami izprast veidlapā prasīto informāciju, vai, kad un kāpēc jāuzrāda īpašums vai uzkrājums, kas pārsniedz 1000 latus. «Pirms pāris nedēļām zvanīju uz Valsts ieņēmumu dienestu un jautāju, vai privatizēts, bet Zemesgrāmatā neierakstīts dzīvoklis Rīgā būs jādeklarē. Man paskaidroja, ka ne, ja dzīvokļa iegādes vērtība nepārsniedz 10 000 latu. Ja es esot to privatizējusi, tad jāskatās, kāda bijusi pirkuma cena, nevis kadastra vērtība. Mājokli nopirku par apmēram 70 sertifikātiem jeb gandrīz 2000 latiem. Tagad deklarācijas veidlapā lasu, ka īpašums, kura iegādes vērtība pārsniedz 1000 latus un kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, tai skaitā jādeklarē. Kas man jāskaita, un kas jādeklarē?» jautājumi radušies arī kādai citai rīdziniecei.

Vakar no rīta, Neatkarīgajai zvanot uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzziņu tālruni 1898, arī darbiniece izklausījās satraukusies un pieļāva, ka radusies kļūda, pazaudējot vienu nulli un tādējādi deklarējamo summu samazinot no 10 000 latu uz vienu tūkstoti. Skaidrošanās par deklarācijas interpretāciju ilga vairāku stundu garumā, visbeidzot iesaistot arī Finanšu ministriju.

Kļūda nav pieļauta, uzsver Finanšu ministrijas sabiedrisko attiecību pārstāvis Aleksis Jarockis. Piemēram, deklarācijas veidlapā tiek prasīts deklarēt Latvijā īpašumā vai kopīpašumā esošu nekustamo īpašumu un tā daļas, īpašuma tiesības, uz kurām nav nostiprinātas zemesgrāmatā, tai skaitā norādīt informāciju par tādu nekustamo īpašumu vai tā daļu, kura iegādes vērtība pārsniedz 1000 latus vai to ekvivalentu ārzemju valūtā. Šo garo teikumu ir vērts citēt gandrīz bez saīsinājumiem, lai rastos priekšstats, cik viegli šajā formulējumā ir iespējams apjukt lielākai daļai cilvēku.

A. Jarockis skaidro, ka par 1000 latiem dārgākus īpašumus vai uzkrājumus ir jānorāda tikai atsevišķos gadījumos. Piemēram, kādam pieder vairāki privatizēti dzīvokļi, kuru kopējā iegādes vērtība par sertifikātiem pārsniedz 10 000 latu. Ja īpašumi nav ierakstīti zemesgrāmatā, tad deklarācijā būs jāuzrāda dzīvokļu skaits, to kopējā vērtība, bet vēl atsevišķi jāuzskaita tie īpašumi, kuru iegādes vērtība bijusi lielāka par tūkstoš latiem. Tas pats attiecas uz pensijas uzkrājumiem vai dzīvības apdrošināšanu. Ja cilvēkam ir atvērts tikai viens konts, kurā viņš ieskaita naudu, tad šie līdzekļi nav jādeklarē. Ja viņam ir pieci konti un katrā, piemēram, 2002 lati, tad deklarācija ir jāaizpilda un atsevišķi jānorāda katrs konts, kurā atrodas vismaz 1000 latu un viens santīms. Savukārt noteikti jādeklarē ikviens īpašums vai naudas uzkrājums ārzemēs, neatkarīgi no summas.

Līdz 1. februārim tiks izdoti noteikumi par kārtību, kādā bankas kontā būs jāieskaita skaidras naudas uzkrājumi, kas pārsniedz 10 000 latu. Ja zeķē tiek glabāti 15 000 latu, tad uz banku būs jānes tikai 5000 latu.

Nav nepieciešams deklarēt tos īpašumus (mašīna, zeme, māja, dzīvoklis u.tml.), par kuriem informāciju var atrast valsts reģistros.

«Ja cilvēks iesniegs deklarāciju un sapratīs, ka ir kļūdījies, tad triju mēnešu laikā varēs veikt izmaiņas. Mūsu mērķis nav sodīt iedzīvotājus, bet novērst iespējamo korupciju un krāpniecību. Par nelielu datu atšķirību deklarācijā netiks prasīti paskaidrojumi,» apgalvo A. Jarockis.

Viņš atzīst, ka sākumdeklarēšanās ir Latvijā līdz šim nebijusi sistēma, tāpēc var rasties neskaidrības ne tikai iedzīvotājiem, bet arī VID darbiniekiem. Iedzīvotāji tiek aicināti vērsties VID un katrā konkrētā gadījumā viņi saņems individuālu skaidrojumu, tomēr jau tagad tiekot apkopoti biežāk uzdotie jautājumi. Tādu esot daudz, un ar katru dienu rodoties arvien citi.

***

Kur saņemt informāciju par sākumdeklarēšanos

Informācija par biežāk uzdotajiem jautājumiem un skaidrojums par sākumdeklarēšanos:

• Finanšu ministrijas mājaslapā www.fm.gov.lv, sadaļa Svarīgi (Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšana (sākumdeklarēšana));

• Valsts ieņēmumu dienesta uzziņu tālrunis 1898.

Avots: nra.lv

Nākotnē iedzīvotājiem būs daudz plašākas iespējas rūpīgi izvērtēt, kurā bankā noguldīt savus līdzekļus. Par to otrdien vienojās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un lielāko komercbanku pārstāvji.

Sapulce tika sasaukta, lai atrisinātu krīzes situācijas komunikācijas problēmas ar banku klientiem, kas sevišķi spilgti bija vērojamas, kad atmiņās par Latvijas Krājbankas (LK) krahu cilvēki no Swedbank izņēma vairāk nekā 100 miljonus latu.

Viens no būtiskākajiem lēmumiem, kas nākotnē noguldītājiem ļaus pieņemt pamatotākus lēmumus, noteiks, ka turpmāk regulāri būs pieejama plašāka, ar FKTK komentāriem papildināta informācija par banku finanšu stāvokli. Amatpersonas uzskata, ka šādā veidā tiks samazināta iespēja, ka cilvēki ļautos nepamatotu baumu radītai psihozei.

Kā zināms, LK krahu lielā mērā izraisīja tās vadītāja vienpersoniski parakstīts dokuments, kas pieļāva bankai liktenīgi lielu naudas summu aizplūšanu. Nākotnē šādus lēmumus nevarēs pieņemt vienpersoniski. Lai negodīgiem uzņēmējiem liktu divreiz padomāt pirms nepatiesas informācijas sniegšanas FKTK, kriminālatbildība par šādu nodarījumu nākotnē būs smagāka.

Otrdien tikās arī parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas apņēmusies noskaidrot LK kraha apstākļus. Tomēr sanāksme izvērtās par farsu. Domstarpības parlamentāriešu vidū izraisīja nesaskaņas par komisijas kompetences ietvaru. LK kraha izmeklējošo deputātu vadītājs Jānis Lāčplēsis sēdes sākumā stingri uzstāja, ka vienīgais komisijas uzdevums iekļauts tās nosaukumā – parlamentārās izmeklēšanas komisija par LK uzraudzības nodrošināšanas, darbības apturēšanas un maksātnespējas procesa ietekmi uz Latvijas Republikas finanšu sistēmu.

Tomēr Saskaņas centra deputāts Andrejs Elksniņš uzskatīja, ka ar to nepietiek, un iesniedza komisijai vairākus jautājumus, ar kuriem parlamentārietis vēlas detalizēti noskaidrot LK finanšu situāciju šajā gadā līdz 16. novembrim, kā arī naudas plūsmu šajā laikā un kas naudu izņēmis, pirms banka tika slēgta.

Lai noskaidrotu, kādus jautājumus var pieprasīt no FKTK un citām iestādēm, komisijā ietilpstošais Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs mudināja uz izmeklēšanas komisijas nākamo sēdi uzaicināt Saeimas juridiskā biroja vadītāju, kas deputātiem izskaidrotu, kādu informāciju spēkā esošie likumi ļauj pieprasīt un kādu ne, jo komercbankas, piemēram, var atteikties sniegt informāciju par fizisku personu noguldījumiem un bankā esošajiem vai pārskaitītajiem līdzekļiem.

Tas izraisīja klaju neapmierinātību un asu vārdu pārmaiņu starp J. Reiru un A. Elksniņu, jo pēdējam šķita nepiedodami, ka komisija sapulcējusies jau uz otru tikšanos, bet joprojām tiek diskutēts par tās kompetenci. «Tā ir ņirgāšanās par likumu, ja bija nepieciešamas divas nedēļas, lai izdomātu, ka jāpieaicina Gunārs Kusiņš [Saeimas juridiskā biroja vadītājs],» teica A. Elksniņš.

Turpinoties dažādiem pārmetumiem, piemēram, par to, ka opozīcija izmeklēšanas komisiju dibinājusi tikai populistisku mērķu dēļ un ka tā pati vainīga, ka nav definējusi skaidrus izmeklēšanas komisijas sasniedzamos mērķus, deputāti tomēr vienojās, ka G. Kusiņš tiks iesaistīts un nākamā komisijas sēde notiks vēl šonedēļ.

Avots: nra.lv

Lai netiktu kavēta pabalstu izmaksa, Rīgas domes Labklājības departaments aicina Rīgas Sociālā dienesta klientus, kuriem Rīgas pašvaldības sociālās palīdzības pabalsti tika pārskaitīti uz kontiem Latvijas Krājbankā, informēt par jaunizveidotajiem bankas kontiem citās bankās.

Labklājības departamenta Administratīvās nodaļas vadītāja Guna Eglīte paskaidro, ka šo pabalstu skaitā ir pabalsti aizbildņiem un aizgādņiem, pabalsti audžuģimenē ievietotā bērna uzturam, apģērba un mīkstā inventāra iegādei, kā arī atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu. Lai informētu par izmaiņām bankas kontā, Rīgas Sociālā dienesta klientiem jāuzraksta iesniegums, kurā norādīts personas vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese un jaunizveidotais bankas konts, uz kuru turpmāk tiks pārskaitīti pašvaldības sociālās palīdzības pabalsti. Iesniegumus klienti var nosūtīt pa pastu vai nogādāt personīgi tuvākajā Rīgas Sociālā dienesta teritoriālajā centrā, nododot informatoram.

Tiem klientiem, kuri objektīvu iemeslu dēļ nevar atvērt jaunu bankas kontu, jāinformē Rīgas Sociālais dienests, iesniedzot iesniegumu, par vēlmi saņemt sociālās palīdzības pabalstus ar skaidras naudas izmaksu Rīgas Sociālā dienesta kasē, bet klientiem, kuriem apgrūtināta pārvietošanās ārpus dzīvojamām telpām, sociālās palīdzības pabalstus būs iespējams saņemt dzīvesvietā. Šajā gadījumā klientam jāuzraksta iesniegums, kurā norādīts vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese un lūgums sociālās palīdzības pabalstu izmaksu nodrošināt dzīvesvietā. Iesnieguma nogādāšanu Rīgas Sociālajam dienestam var uzticēt radiniekam, kaimiņam vai aprūpētājam. «Pabalstu izmaksa ar pārskaitījumu uz bankas kontu notiek operatīvāk nekā izmaksa skaidrā naudā Rīgas Sociālā dienesta kasē vai klienta dzīvesvietā,» uzsver G. Eglīte.

Avots: nra.lv

Labklājības ministrija (LM) 2012. gadam aprēķinājusi valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi obligāti sociāli apdrošināmiem cilvēkiem un tiem, kuri valsts sociālajai apdrošināšanai pievienojušies brīvprātīgi.

Lai arī vispārējā sociālo iemaksu likme nākamgad nepalielināsies, citos gadījumos, piemēram, strādājošajiem tā būs augstāka.

Nākamgad, tāpat kā šogad, obligātās sociālās iemaksas strādājošajiem būs jāveic 35,09 procentu apmērā no darba ienākumiem, no kuriem 24,09 procentus veiks darba devējs un 11 procentus – darba ņēmējs. Savukārt darba ņēmējiem, kuri ir sasnieguši pensijas vecumu vai kuriem ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaikus), nākamajā gadā obligāto iemaksu likme būs lielāka nekā šogad, proti, 29,36 procentu vietā tā būs 30,3 procenti, kur darba devējs maksās 20,8 procentus, bet darba ņēmējs – 9,5 procentus. Arī tiem darba ņēmējiem, kuri saņem izdienas pensijas, vai invalīdiem, kas saņem valsts speciālo pensiju, nākamgad būs jāiemaksā vairāk – kopējā iemaksu likme būs 32,82 procenti, kur darba devējs maksās 22,53 procentus (šogad – 21,82 procentus), bet darba ņēmējs – 10,29 procentus (šogad 9,96 procentus).

Obligātā sociālo iemaksu likme pašnodarbinātajam 2012. gadā noteikta 32,46 procentu apmērā no darba ienākumiem. Savukārt cilvēkiem, kuri pensiju apdrošināšanai pievienojušies brīvprātīgi, iemaksu likme 2012. gadā būs 26,74 procenti (šogad 25,56 procenti). Pašnodarbināto laulātajiem, kuri nav sasnieguši pensijas vecumu, brīvprātīgo iemaksu likme pensiju, invaliditātes, maternitātes un slimības, kā arī vecāku apdrošināšanai 2012. gadā noteikta 33,18 procentu apmērā. Noteikumu projekts vēl jāapstiprina valdībā.

LM Sociālās apdrošināšanas departamenta Pensiju politikas nodaļas juriskonsulte Sandra Rucka Neatkarīgajai skaidro, ka obligāto sociālo iemaksu likmi apdrošināmajām personām un likmes sadalījumu pa sociālās apdrošināšanas veidiem katram gadam nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā budžetu izdevuma īpatsvaru 2011. gadā un apdrošināšanas veidus, kuriem sociāli apdrošināmās personas ir pakļautas. Uz Neatkarīgās jautājumu, kāpēc atsevišķām personām šī iemaksu likme nākamgad palielināsies, ja vispārējā gadījumā sociālo iemaksu likme saglabāsies tāda pati kā šogad, proti, 35,09 procenti, S. Rucka atbild: iemaksu likme atsevišķām personu grupām palielinās, jo šīs personas saskaņā ar sociālās apdrošināšanas likumu ir apdrošināmas noteiktiem veidiem, un tā palielinās izdevumi vecuma pensijām, darba negadījumu apdrošināšanas pakalpojumiem, kā arī maternitātes un slimības pabalstiem, tāpēc sociālās apdrošināšanas iemaksas ir jāmaksā vairāk. «Lai budžetam neveidotos deficīts, arī likumā noteiktajai likmei būtu jābūt lielākai,» saka juriskonsulte.

Avots: nra.lv

Pretēji līdzšinējai pieredzei, ka Saeimas izmeklēšanas komisijas nespēj sniegt solītos vai vēlamos rezultātus, parlamentārieši cer, ka jaunizveidotā komisija Latvijas Krājbankas jautājumā spēs veicināt izmaiņas normatīvajos aktos, lai līdzīgas situācijas kļūtu mazāk iespējamas.

Pēdējais fiasko

Pēdējā Saeimas izmeklēšanas komisija, kas darbu bija spiesta pārtraukt to īsti nesākusi, bija šā gada 24. februārī izveidotā komisija par iespējamām pretlikumīgajām darbībām a/s Parex banka pārņemšanā un restrukturizācijā. Saskaņā ar likumu normām komisija tika izveidota uz trim mēnešiem. Komisija nosūtīja informācijas pieprasījumus un tikai 3. maijā sāka saņemt atbildes. Tā kā trīs mēnešu laiks beidzās 24. maijā, kārtējā Saeimas plenārsēdē tikai divas nedēļas pēc pirmo atbilžu saņemšanas tika izskatīts lēmums par parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības laika pagarināšanu, bet deputātu vairākums šo ierosinājumu neatbalstīja, un komisija pārtrauca eksistēt. Līdzīgs liktenis piemeklējis arī citas parlamentārās izmeklēšanas komisijas.

Tomēr Saeimas deputāti cer, ka šoreiz komisijas darbībai būs reāli rezultāti. Piemēram, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK deputāts Imants Parādnieks uzskata, ka visam reiz pienāk pirmā reize, arī rezultatīvam Saeimas izmeklēšanas komisijas darbam. «Parex komisijai darbu neļāva pabeigt, tāpēc tās rezultātus nevar vērtēt. Turklāt ir doma atjaunot šo komisiju,» teica deputāts. Viņš norādīja, ka notikumi ap Latvijas Krājbanku ir pietiekami svaigi, lai komisijas deputāti spētu strādāt ātri un rezultatīvi.

Vērtēs pašvaldību atbildību

Arī Vienotības deputāts un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs uzskata, ka šī komisija varētu strādāt produktīvi un rosināt izmaiņas likumos, kas iespējamā banku krahā ļautu optimizēt zaudējumus pašvaldībām un valstij: «Papildus pētīsim pašvaldības, jo bankās, kurās notiek problēmas, ir lieli pašvaldību finanšu līdzekļi. Piemēram, Rīgas domei Krājbankas depozītos ir 10 miljoni latu. Tajā pašā laikā ir bankas, kurās nosacījumi un procenti ir daudz izdevīgāki vai vismaz tādi paši, bet pašvaldību noguldījumi tajās ir simtām reižu mazāki,» piebilda politiķis.

Komisija varētu arī lemt par to, vai nepieciešams noguldījumu garantiju fondu attiecināt uz valsts un pašvaldību uzņēmumiem. Nebūšot gan iespējams šos Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ierosinātos likuma grozījumus pieņemt ar atpakaļejošu datumu, bet nākotnē šāda norma tiešām varētu eksistēt.

J. Reirs arī neslēpa, ka, viņaprāt, komisija izveidota opozīcijas populisma dēļ, taču tas izdarīts, pildot likumu. Viņš arī uzsver, ka komisijai nevajadzētu nodarboties ar vainīgo meklēšanu, bet vairāk pievērsties tieši «normatīvo aktu uzlabošanai un sistēmisko problēmu atrašanai».

Šim viedoklim pievienojas arī ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. «Vainīgos meklēs prokuratūra, mums jāmeklē nepilnības sistēmā,» teica priekšsēdētājs. Viņš norādīja, ka nav pieņemama valdošās koalīcijas nostāja, ka pret šādiem gadījumiem, kad noticis noziegums, aizsardzība nav iespējama. «Tas, manuprāt, ir tāds bezpalīdzīgs konstatējums,» teica A. Brigmanis.

Vainīgie jāmeklē prokuratūrai

Savukārt Saskaņas centra Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs atklāti pasaka, ka komisija izveidota opozīcijai nepieņemamās finanšu ministra Andra Vilka attieksmes dēļ. «Uz to, pasakot, ka cilvēkiem pašiem jābūt prātīgiem, izvēloties bankas, pamudināja Vilka kungs. Vara atzina, ka tā ar banku uzraudzību nav nodarbojusies un nenodarbosies. Un es domāju gan Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, gan valdību, Latvijas Banku un drošības dienestus,» teica J. Urbanovičs.

Arī viņš neuzskata, ka būtu jāmeklē vainīgie, bet jādara viss iespējamais, lai panāktu, ka tieši par banku sistēmu atbildīgās iestādes, valdība un drošības dienesti turpmāk nevarētu aizbildināties, ka atbildība jāuzņemas tikai noguldītājiem.

«Mums vēl ir trīs valsts bankas – Hipotēku un zemes banka, Parex un Citadele, par kurām melš visādas lietas. Un šajā situācijā – kāpēc neticēt, ka aiz muguras tur var notikt kaut kādas afēras. Kā mēs varam par to neuztraukties?» norāda deputāts.

Viņš gan ir skeptisks par to, vai komisijai ļaus strādāt ilgstoši un sasniegt mērķus. «Skaidrs, ka bal-sojamā mašīna pēc pāris mēnešiem nobalsos un pateiks, ka nebija jēgas. Bal-su tam pietiks. Taču ir jāņem vērā, ka, turpinot Parex komisijas darbu, būtu izdarīti pareizie secinājumi un Krājbankas situācija nebūtu vairs iespējama,» teica J. Urbanovičs.

Avots: nra.lv

Latvijas Krājbanku kā otrā pensiju līmeņa līdzekļu turētāju bija izvēlējies viens privātais līdzekļu pārvaldītājs Finasta Asset Management (FAM), kurš bankas krīzes dēļ visu pensiju fonda naudu pārvedis uz citu banku, noslēdzot jaunu turētājbankas līgumu, Neatkarīgajai apliecināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Pašai Krājbankai nav bijis neviena otrā pensiju līmeņa noguldījumu plāna, savukārt FAM šajā bankā depozītos turējis pensiju fonda dalībnieku naudu septiņu miljonu latu apmērā.

FKTK vecākā juriskonsulte Jūlija Zaličenko informē, ka ar Krājbanku bija saistīts viens pensiju līdzekļu pārvaldītājs un viņš šo banku bija izvēlējies kā turētājbanku. Pašlaik FAM ir pārslēdzis līgumu ar citu banku. Visa pensiju nauda pārvesta uz Swedbank. «Zaudējumu nebūs,» apliecināja J. Zaličenko, «ja līgumā ir punkts, ka valsts fondētās pensiju sistēmas dalībnieku nauda tiek aizsargāta, tā tiek pārvaldīta atsevišķi no citiem konkrētās bankas līdzekļiem, un šajā gadījumā šāds punkts līgumā bija.» Uz jautājumu, kāpēc tieši Swedbank, viņa atbildēja, ka tas bijis FAM lēmums un uzņēmumam ir tādas tiesības.

Līdz 2010. gadam valsts fondēto pensiju shēmā ieguldīti 724 miljoni latu, taču kopā ar šāgada naudu ieguldījumu pensiju otrajā līmenī jau tuvojas 800 miljonu latu. Kopējais kapitāls, kas ir pensiju fondu rīcībā, pašlaik ir 865 miljoni latu. Ja līdz šim gadam fondiem pārskaitīja arī naudu par cilvēkiem, par kuriem darba devējs nebija veicis sociālās iemaksas, šogad tas vairs netiek darīts, tomēr pateikt, cik no kopējās summas, kas ir otrā līmeņa pensiju fondos, ir budžetā reāli neienākusi nauda, neesot iespējams.

Praktiski visi no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir pievienojušies otrajam pensiju līmenim, 42 procenti to izdarījuši brīvprātīgi. Saskaņā ar FKTK datiem pensiju nauda ieguldīta parāda vērtspapīros, akcijās, ieguldījumu apliecībās, ieguldījumos kredītiestādēs. Kopš pagājušā gada samazinājies ieguldījumu īpatsvars Latvijā, jo nav pietiekamu iespēju ieguldīt naudu, savukārt palielinājies ieguldījumu apjoms pārējā Eiropas ekonomiskajā zonā. Kopumā Latvija gan joprojām dominē, otrajā vietā ir Luksemburga. To Latvijas Komercbanku asociācijas speciālists Harijs Švars izskaidro ar Luksemburgas pievilcīgo, caurspīdīgo sistēmu fondu dibināšanai, kuri, savukārt, tālāk naudu iegulda ne tik daudz Luksemburgā, bet visā Eiropā. Interesanti, ja vēl 2008. gadā 72 procenti otrā pensiju līmeņa dalībnieku bija izvēlējušies aktīvos plānus, kas ir arī ar lielāku risku, tagad cilvēki pārvērtējuši riskus, un aktīvajos plānos dalībnieku skaits samazinājies par 10 procentiem. Tomēr, kā norāda FKTK Pensiju un ieguldījumu fondu daļas vadītāja Ieva Ose, gan pēc ieguldījumu apmēra, gan pēc dalībnieku skaita izteikts līderis joprojām ir dinamiskais pensiju plāns, proti, Swedbank plāns Dinamika.

Viszemākais pensiju plānu ienesīgums bija 2008. gadā, pēc tam sekoja straujš lēciens 2009. gadā, taču diemžēl pašlaik krīzes dēļ Eiropā un ASV atkal novērojams kritums. Konservatīvie un stabilie pensiju plāni gan saglabā vismaz plus zīmi, ko nevar teikt par dinamiskajiem pensiju plāniem.

***

2. pensiju līmenis

• Pievienojušies 1,14 miljoni jeb 99% no Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, 58% pievienojušies obligātā kārtā

• Latvijā ir 9 privātie pārvaldītāji un 27 ieguldījumu plāni

• 62% otrā pensiju līmeņa dalībnieku izvēlējušies aktīvos noguldījumu plānus

• 27% konservatīvos

• 10% sabalansētos

• Otrajam pensiju līmenim novirzīti 852 miljoni latu

• Latvijas Krājbanku kā līdzekļu turētāju bija izvēlējies viens privātais līdzekļu pārvaldītājs Finasta Asset Management, kurš bankas krīzes dēļ visu pensiju fondu naudu pārvedis uz citu banku, noslēdzot jaunu turētājbankas līgumu

Avots: nra.lv

2011. gada 10. novembrī finanšu ministrs Andris Vilks iepazīšanās vizītētikās ar Austrijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Dr. ŠtefanuPēringeru (Stefan Pehringer), kurš pateicās par iespēju tikties Latvijaitik ļoti interesantā, bet noslogotā laikā. Savukārt dienas otrajā pusēfinanšu ministrs pēcievēlēšanas vizītē uzņēma ASV vēstnieci LatvijāDžūditu Gārberi (Judith G. Garber) un viņas vietnieci Karinu Maklelandu(Caryn McCleland).
Vizīšu laikā ministrs izklāstīja Latvijas aktualitātes, īpašu uzmanībupievēršot nākamā gada budžeta jautājumiem un konsolidācijas apmēram. Vilksatzīmēja, ka valdība neatkāpsies no diviem, iepriekš teiktajiemsolījumiem: nepaaugstinās nodokļus un nesamazinās pensijas, kā arī tiksuzlabots nodokļu iekasēšanas process.
Austrijas vēstnieks, iepazīstinot ar Austrijas ekonomisko situāciju,uzsvēra, ka Austrija ir orientēta uz stabilitāti, vienlaikus veicotstrukturālās reformas. Pēringers atzina, ka eiro valūta un kopējais tirgusAustrijai devis arī vairāk kopīgā ar pārējām dalībvalstīm, kuras līdzīgiīsteno divvirzienu politiku – risina esošās problēmas, bet domā arīilgtermiņā, dodot cilvēkiem perspektīvu un attīstības iespējas. Viņšieteica šādu modeli īstenot arī Latvijā: „Ir jārada stabila sabiedrība,kas balstās uz vairākām pamatlietām, piemēram, izglītību, infrastruktūru,veselību, sociālo drošību u.c., pat ja valstij tas neatmaksājas biznesalīmenī.”
Savukārt ASV vēstniece atzīmēja, ka ASV tuvojas prezidenta vēlēšanu laiks,sarežģīts posms, kuram vēl pāragri paredzēt rezultātu. Viņa īpaši uzsvēra,ka ļoti svarīgi Latvijai savlaicīgi sākt darbu pie nopietna plānaaizsardzības jomas attīstīšanai: „Es saprotu, ka šis gads Latvijai vēl irsarežģīts, bet nākamajā gadā jums jāpiedāvā nopietnu, uzticamu plānu, kāpalielināt atbalstu aizsardzības jomai, jo tas ir ārkārtīgi svarīgi. Esnovērtēju Latvijas nopietno attieksmi pret dalību NATO un starptautiskajāsmisijās.”
Vilks uzsvēra, ka šī valdība sastāv no savas nozares ekspertiem, kurivēlas sasniegt konkrētus mērķus – labklājības ilgtspēju, ekonomiskāsizaugsmes efektivitāti, aizsardzības jomas nostiprināšanos u.c.  „Šaivaldībai ir sabiedrības atbalsts, tajā nav oligarhu ietekmes, tāpēc vissatkarīgs tikai no mums pašiem,” atzīmēja ministrs.
Abu tikšanos noslēgumā vēstnieki apsveica ministru ar jau nozarē panāktoun novēlēja veiksmi iecerēto pasākumu veikšanā. Štefans Pēringers uzsvēra,ka noteikti būtu ieinteresēts veicināt Austrijas un Baltijas ekonomiskoattiecību paplašināšanos, jo tajās ir daudz potenciāla. Viņš uzsvēra: „JaLatvija būs sakārtota un stabila, tā būs arī droša vieta ārvalstuinvestīciju piesaistei.”

Finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) sola, ka nākamgad par 30 000 palielināsies nodarbināto skaits, turklāt šī esot vispesimistiskākā prognoze. Tomēr viņš nenoliedz, ka ilgstošo bezdarbnieku diez vai kļūs jūtami mazāk.

Šie cilvēki, lielākoties darbspējīgā vecumā, mēnešiem un gadiem neatrodot iespēju strādāt, dzīvo uz citu rēķina: saņem valsts un pašvaldību maksātos pabalstus, nereti arī zog un izdara citus likumpārkāpumus. Arī Latvijas pašvaldību vadītāji ir lauzījuši galvu, kā un kur iekārtot darbā daudzos pabalstu prasītājus, kuri būtu spējīgi strādāt.

A. Vilks, pirmdien tiekoties ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domniekiem un pārmetot, ka tiek uzturēta pabalstu saņēmēju paaudze, viņiem jautāja: «Kāpēc negribat, ka cilvēki atgriežas darba tirgū?» Pašvaldību vadītājiem tas izraisīja ironiskus smieklus, jo pašvaldībām tas prasītu papildu līdzekļus. Finanšu ministrs tomēr uzstāja, ka «jāmēģina tikt vaļā no pabalstu prasītājiem, kas neatbilst statusam». Viņš ierosināja – ja pašvaldības piešķir pabalstu, tad lai prasa cilvēkam veikt sabiedriski lietderīgus darbus. Viņš izdzirdēja atbildi, ka līdz šim Labklājības ministrija iebildusi pret šādu kārtību, turklāt esošā likumiskā bāze pieļauj piešķirt pabalstu, ja cilvēks dienā pastrādājis apmēram stundu. Tomēr no nākamā gada Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) plānojusi atjaunot algotos pagaidu sabiedriskos darbus, jo ilgstošo bezdarbnieku skaits ir liels, tas palielina sociālo spriedzi sabiedrībā, bet darba devēji visus nespēj nodrošināt ar darba vietām, pat ja A. Vilks sacījās zinām, ka uzņēmēji sūdzas – neesot kas strādā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs LPS ārkārtas domes sēdē solīja turpināt subsidētās nodarbinātības programmu, kas būšot labāka nekā simtlatnieku programma un efektīvāka nekā pabalstu izmaksa. Pašvaldības pret to neiebilst, tomēr tas, šķiet, nebūs vienkārši izdarāms. Rīgas mērs Nils Ušakovs saka – subsidētās darba vietas trūcīgajiem rīdziniekiem būtu iespējams nodrošināt ne vairāk par četriem līdz pieciem simtiem. Diemžēl to iekārtošana izmaksātu dārgāk nekā pabalsti. Rīgā trūcīgo personu skaits palielinājies no 10 000 līdz nepilniem 40 000, un visiem darbu nodrošināt nav iespējams. Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas vadītājs Leonīds Kurdjumovs stāsta, ka pašvaldība ir apsvērusi iespēju, kā nodarbināt darbspējīgos trūcīgos rīdziniekus. Viņiem varētu piedāvāt strādāt par minimālo algu. Ja cilvēks atteiktos, pabalstu piešķiršanu pašvaldība izvērtētu pēc saviem ieskatiem un, visticamāk, viņš saņemtu tikai likumā paredzētos, bet ne Rīgas domes papildus noteiktos pabalstus.

Pašvaldību vadītāji noklausījās E. Sprūdža solījumā no nākamā gada 1. janvāra ieviest sociālā nodokļa pilnīgu atlaidi uz 12 mēnešiem tiem darba devējiem, kas nodarbinās ilgstošos bezdarbniekus, viņus pirms tam apmācot. Tomēr novadu vadītāji neizklausījās iepriecināti par solījumiem 2012. gadā turpināt tā dēvēto astoņdesmitlatnieku programmu. Viņi iebilda, ka šī programma tik un tā nenodrošinās darbu visiem, kuri varētu tajā piedalīties, un liela daļa iedzīvotāju joprojām atbildīs trūcīgo un maznodrošināto statusam un prasīs pabalstus.

A. Vilks informēja, ka pēdējo piecu mēnešu laikā bezdarbnieku skaits sarūk un šāda tendence turpināsies arī nākamgad. N. Ušakovs neapstrīd faktu, ka bezdarbnieku skaits Rīgā samazinājies par 20 000, bet uzskata, ka trūcīgo skaits galvaspilsētā īpaši nesamazināsies: neatkarīgi no situācijas uzlabošanās tik un tā būs daudz cilvēku, kuri paliks trūcīgi kaut vai tāpēc, ka ir veci un darbnespējīgi. Arī LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis nav optimistiski noskaņots – šoziem valstī kā bijis, tā ir apmēram 180 000 trūcīgu iedzīvotāju.

Avots: nra.lv

Valdība savā pirmajā sēdē ķērās pie Hipotēku bankas reorganizācijas jeb pārsaukšanas par «pilna spektra attīstības finanšu institūciju».

Valda Dombrovska trešā valdība savā deklarācijā ir apsolījusi, ka «izveidosim pilna spektra attīstības finanšu institūciju, centralizējot atbalsta programmu ieviešanu un koncentrējot resursus, sadarbībā ar privāto sektoru izveidosim tās profesionālu uzraudzības mehānismu».

«Izstrādāsim un īstenosim kapitāla tirgus attīstības politiku, nodrošinot Latvijas uzņēmumiem alternatīvas finansējuma iespējas ilgtspējīgai uzņēmumu attīstībai». Deklarācijas izpilde valdības pirmajā darba sēdē izpaudās, sēdes slēgtajā daļā uzklausot ziņojumu «par valsts akciju sabiedrības Latvijas Hipotēku un zemes banka pārveides procesu par attīstības banku un komercdaļas pārdošanas stratēģiju».

Paldies ekonomikas ministram Danielam Pavļutam par atklātību, izskaidrojot Neatkarīgajai jēdziena «pilna spektra attīstības finanšu institūcija» izcelsmi: attīstības banku ir solījušas jau trīs četras iepriekšējās valdības, tāpēc tagadējā valdība apņēmusies ar citiem vārdiem sākt rezultatīvāku darbu. Tagadējās Hipotēku bankas valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko tomēr neslēpj savas simpātijas pret jau pierasto attīstības bankas apzīmējumu.

Kopš Latvijā sākusies Eiropas palīdzības fondu naudas dalīšana uzņēmumiem un tādējādi arī uzņēmējiem, Hipotēku bankas izsniegto dāvanu apjoms vairs nav nekas nozīmīgs. Ar dāvanām no Hipotēku bankas jāsaprot tādi kredīti, kurus izsniedz pretēji banku standartprocedūrām (bez nodrošinājuma ar ķīlu, galvojumiem vai vismaz ilgāku laiku strādājoša uzņēmuma finanšu rādītājiem un reputāciju), kā arī ar zemākām procentu likmēm. Lai dāvanas saņemtu, jādzīvo noteiktā reģionā, jāatver uzņēmums noteiktā nozarē, jābūt sievietei u. tml. – kā nu kurā gadījumā tiek prasīts. Kredīts it kā būtu jāatdod, bet tajā pašā laikā tiek atzīts, ka atteikšanās no stingriem kredītu izsniegšanas noteikumiem pazemina naudas atgūšanas varbūtību. Ja dāvināto kredītu radīto iztrūkumu neizdodas segt uz parasto komerckredītu sagādātās peļņas rēķina, valdība izgādā valstij piederošajai bankai naudas dāvinājumu vai aizdevumu, lai tā spētu darboties pierastajā veidā.

Pēdējos divos gados Hipotēku banka ir pamanījusies zaudēt attiecīgi 54,4 un 67,9 miljonus latu. Zaudētās naudas īpatsvars attiecībā pret aktīviem neko daudz neatšķiras no sākotnēji privātās Parex bankas zaudējumiem un Latvijas komercbanku caurmēra raksturojumiem ekonomiskās lejupejas gados. Šogad Hipotēku banka, līdzīgi finanšu sektoram kopumā, ziņo par peļņu.

Hipotēku bankas reorganizācijas rezultātā valsts varētu tikt pie naudas par komerckredītu u. c. aktīvu pārdošanas, bet naudas dāvināšanai būtu jākļūst pārskatāmākai. Būtu jāpieaug ticībai, ka naudu saņēmuši tikai un vienīgi atbilstoši Saeimas un valdības lēmumiem aplaimojamas uzņēmumu, pašvaldību vai sabiedrisku organizāciju un personu grupas. Vairs nevajadzētu pastāvēt tādiem jautājumiem, vai, piemēram, Hipotēku bankas lēmums uz diviem gadiem atlikt parāda piedziņu no premjera sievai un premjera padomnieces vīram piederoša uzņēmuma ir dāvana vai komerciāli pamatota rīcība. Pēc bankas versijas, konkrētajā gadījumā tā ir devusi laiku šiem un daudziem citiem neveiksmīgajiem nekustamā īpašuma attīstītājiem, lai viņi tomēr pārdotu dzīvokļus savā rindu mājā. Pretējā gadījumā bankai būtu jāuzņemas izdevumi par objekta pārņemšanu un pārdošanu. Katrā šādā gadījumā ir daudzi nosacījumi, bez kuru pārbaudes nav iespējams pateikt, vai banka darbojusies savās vai kādās citās interesēs. Grūti paredzēt, vai valsts intereses tiek vairāk aizskartas ar augstu amatpersonu cerībām atrisināt savas finanšu problēmas uz valstij piederošas bankas rēķina, vai tad, ja viņi kļūst atkarīgi no privātu un ārzemju banku žēlastības.

Avots: nra.lv