Ceturtdien, 9.februārī, Rīgā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības zālē notika apbalvošanas ceremonija par godu konkursam „Latvijas Labākais tirgotājs 2011”. Konkursu rīko Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību ar mērķi popularizēt labākos tirdzniecības, ēdināšanas un pakalpojumu uzņēmumus, kā arī paaugstināt nozarē strādājošo profesionalitāti. 

Apbalvošanas ceremoniju atklāja LTA prezidents Henriks Danusēvičs. Pasākuma laikā tika nolasīti valsts augstāko amatpersonu apsveikumi, klātesošos uzrunāja LR Ekonomikas ministrijas Parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece attīstības jautājumos Sniedze Sproģe un Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs.

Konkursā tika vērtēti vairāk kā 100 uzņēmumi no visas Latvijas, finālā – 53. Pieci no tiem izpelnījušies kompetentās žūrijas augstāko novērtējumu un papildus uzvarētāja diplomam saņēma mākslinieka Aināra Sila radīto Galveno balvu. Tās ieguvēji bija pieci – mākslas un stila salons „Pils Putns” Jelgavā, „Tele 2” veikals Bauskā, veikals „Avokado” Tērbatas ielā un kafejnīca „Lidojošā varde” Rīgā, kā arī restorāns „Boutique Hotel & Restaurant MaMa” Jūrmalā. Savukārt viens no laureātiem, kancelejas un biroja preču veikals Valmierā „Vidzemes papīrs”, tika pie laimīgās lozes – veikala aprīkojuma 500 latu vērtībā no „HL Disply”.

Konkurss „Latvijas Labākais tirgotājs” notiek kopš 1995. gada, un sešpadsmit gadu laikā konkursa finālā ir piedalījušies vairāk kā 1800 Latvijas uzņēmumi. Katru gadu kāda no vietējām pašvaldībām aktīvi iesaistās konkursa organizēšanā, 2011.gadā – Jūrmala un Ludza. Šogad konkursam jauna aktualitāte – darbu sākusi mājas lapa labakais.lv, kurā apkopota informācija par dalībniekiem, kā arī bija nodrošināta iespēja balsot par sev tīkamāko tirgotāju. Mājas lapā izveidota ērta labāko tirgotāju meklēšana pēc dažādiem kritērijiem – objekta tipa un reģiona. Šeit atrodami konkursa iepriekšējo gadu rezultāti.

Katram semināru un meistarklašu cikla apmeklētājam pieejams līdzfinansējums semināru apmaksai līdz 400latu apmērā; dalībnieku skaits ierobežots.

Latvijas Uzņēmējdarbības Attīstības centrs (LUAC), novērtējot biznesa izglītības centra “Biznesa semināri”organizēto semināru pozitīvo ietekmi uz uzņēmējdarbības vides sakārtošanu un organizāciju attīstībasveicināšanu, dod iespēju uzņēmumiem ietaupīt, saņemot plašas zināšanas, apmeklējot semināru ciklu unmeistarklašu ciklu “BIZNESA ATTĪSTĪBAS KREATĪVAIS MODELIS: kā pārspēt savu konkurentu jau rīt”.

Semināru cikls “BIZNESA ATTĪSTĪBAS KREATĪVAIS MODELIS: kā pārspēt savu konkurentu jaurīt” sastāv no pieciem semināriem un meistarklasēm: Efektīvu pārrunu vadīšanas māksla – kā sasniegtmeistarību un gūt izcilus panākumus (2012. gada 8. februārī); Kreatīvā pārdošana – ceļš uz ilgtspējīgasorganizācijas veiksmes stāstu (2012. gada 15. februārī); Efektīvā kreatīvā līderība (2012. gada 22. februārī);Psiholoģija mārketingā – kreatīvs ceļš uz klientu prātiem (2012. gada 29. februārī), Mērķtiecīgs un uzsasniegumiem orientēts personāls – mūsdienu motivācijas paņēmieni (2012. gada 7. martā). Tas sniedzuzņēmumiem un privātpersonām plašas vispusīgas zināšanas, kā biznesau padarīt efektīgāku unveiksmīgāku, kā izmantot visus pieejamos resursus lietderīgi. Plašāka informācija par visu semināru unmeistarklašu programmu pieejama biznesa izglītības portālā SEMINARI. LV.

Tā kā izstrādātais semināru cikls saņēmis ļoti augstu LUAC, kā arī apmeklētāju novērtējumu, un atzīts parnoderīgu un vērtīgu uzņēmējdarbības attīstībā, Latvijas Uzņēmējdarbības Attīstības Centrs radis iespēju tolīdzfinansēt 80% apmērā. Tas nozīmē, ka uzņēmumu pārstāvjiem, kas vēlas apmeklēt visus piecus seminārus,pašiem būs jāmaksā tikai par vienu. Patiesā ekonomija uzņēmumam ir ļoti nozīmīga – dalībniekamgandrīz Ls 500 vietā jāmaksā tikai kā par viena semināra un meistarklases apmeklējumu – Ls 79,50 +PVN. Uzņēmums var deleģēt arī vairākus savus pārstāvjus semināriem un meistarklasēm.

“Lai veicinātu visas uzņēmējdarbības vides attīstību kopumā, būtiski paaugstināt katra uzņēmumaindividuālo efektivitāti. Šis semināru cikls sniedz pietiekoši plašas, tajā pašā laikā konkrētas un mūsdienīgaszināšanas, kas lietderīgas dažādu jomu uzņēmumos. Mums šķiet svarīgi uzņēmumus nodrošināt ar šādāmiespējām, jo konkurences cīņā arī ārvalstu tirgos, zināšanas par kreatīvu domāšanu, līderību, darbiniekumotivāciju un inovāciju vadību ir neatņemamas veiksmīga uzņēmuma darbības sastāvdaļas. Tādēļ LUACmeklēja veidus, kā padarīt seminārus pieejamākus,” skaidro LUAC sadarbības veicināšanas programmasvadītāja Baiba Paegle.

Biznesa psihologa J.Rozes iepriekšējo semināru apmeklētāju atsauksmes:„Šādi semināri ir lielisks veids kā papildināt zināšanas par pārdošanu, biznesa darbību un psiholoģiju. Pēc semināra apmeklēšanasikdienas darbi sokas raitāk un komunikācija ar klientiem ir daudz vieglāka. Pasniedzējs semināra laikā gan teorētiski, gan praktiskipaskaidroja dažādas situācijas no visiem skatupunktiem, kas ļauj daudz labāk izprast abas puses. Uzskatu, ka šis seminārs ir ļotilabs veids kā uzlabot biznesa darbību un piesaistīt vairāk klientu,” atzīst Mērniecības datu centra (MDC), valdes priekšsēdētājs Kaspars Kojalovičs.

“Seminārā izklāstītā informācija bija ļoti interesanta un noteikti noderēs, turpinot strādāt mārketinga nozarē. Mani priecē tas, katika atbildēts uz ikvienu man interesējošo jautājumu, kā arī nodrošināti materiāli, kurus pārskatīt gadījumā, ja rodas kādasneskaidrības jau praktiskā darbībā,” atzīmē SIA NP Properties pārdošanas un mārketinga asistente Kristīne Fridrihsone.

“Semināri ir ne vien interesanti un aktuāli, bet arī paver jaunas dimensijas, liek aizdomāties un reālā darbībā ieviest risinājumus,par kuriem iepriekš neaizdomājos. Kā pozitīvs aspekts noteikti minamas arī nelielās grupas, kurās seminārs tiek organizēts. Tas ļaujikvienam iesaistīties diskusijās, tādējādi gūsto tieši viņam būtisko informāciju,” stāsta SIA SLO pārdošanas un mārketingakoordinatore Antra Balode.

Semināru cikla vadītājs Dr. psych. zinātniskā grāda pretendents, biznesa psihologs Jānis Roze atzīmēsemināru cikla unikalitāti, kas katram uzņēmumam var dot lielu handikapu attiecībā pret konkurentiem.“Seminārus veidojam ar mērķi ļaut tā dalībniekiem pilnveidot zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas, lairealizētu sekmīgu un kreatīvu, uz panākumiem orientētu uzņēmuma vadības modeli: prasmes izvērtēt sevi unpilnveidot uzņēmuma vadības, pārdošanas un mārketinga meistarību, zināšanas par klientu psiholoģiskajāmīpatnībām, prasmes vadīt procesus, pārvarot šķēršļus, veidot ilgtermiņa attiecības ar klientiem un komandu.Šis piecu semināru cikls ir optimizēts, lai sniegtu labāko rezultātu, tādēļ ir patīkami, ka uzņēmēji unorganizācijas to novērtē,” atzīmē Jānis Roze.

Semināri notiks, sākot no 8. februāra, piecas nedēļas pēc kārtas Rīgas centrā. Lai pieteiktos dalībai semināruciklā un uzzinātu vairāk par meistarklasēm, interesenti aicināti sazināties ar “Biznesa semināri”, rakstot uzinfo@biznesaseminari.lv, vai zvanot – 20355559. Dalībnieku skaits – ierobežots.

Atbildi sniedz AS Latfood agroservisa direktors Ilgvars Krūmiņš

Ziemas periodā kartupeļi, kas paredzēti stādīšanai gaidāmajā sezonā, tiek uzglabāti noliktavās tiem piemērotā vidē – atbilstošā mitruma līmenī, gaisa temperatūrā un iepakojumā, kas nodrošina piemērotus apstākļus neatkarīgi no ziemas untumiem. Līdz ar to atšķirībā no ziemāju kultūrām, laika apstākļi kartupeļus tiešā veidā neietekmē.

Kartupeļu stādīšanai lielāka nozīme ir laika apstākļiem ziemas noslēgumā un pavasarī, kas nosaka to, cik ātri var uzsākt pavasara lauka darbus. Kartupeļiem labvēlīgāka ir irdena augsne, tādēļ vēlams, lai ziemā zeme ir sasalusi, jo tad pavasarī, augsnei atkūstot, zeme ir irdenāka, vieglāk apstrādājama un sagatavojama. Savukārt, ja ziemā gaisa temperatūra nav pietiekami zema, tad pārlieku liela mitruma ietekmē tā sablīvējas un pavasara periodā lēnāk žūst, kas padara to grūtāk apstrādājamu.

AS Latfood sadarbojas ar zemnieku saimniecībām visā Latvijā, un šobrīd vērtējam, ka bažām par novēloti iestājušos ziemu nav pamata. Gluži tāpat kā pērn, daudz lielāka ietekme uz kartupeļu un citu kultūru ražām būs pavasara laika apstākļiem. Protams, Latvijas reģionos laika apstākļi var atšķirties, piemēram, Kurzemē sniegs un sals parasti ir mazāks nekā Latgalē vai Vidzemē, tomēr ievērojamas atšķirības un līdz ar to ietekme uz ražu nav prognozējama.

Internetā vietnē www.enudiena.lv ir atklāta pieteikšanās Ēnu dienai, kura šogad notiks 15. februārī. Uzņēmumi, organizācijas un valsts iestādes ir aicinātas pieteikt dažādu profesiju darbiniekus, kuri šajā dienā iepazīstinātu skolēnus ar savu profesionālo ikdienu. Projektu organizē Biznesa izglītības biedrība Junior Achievement-Young Enterprise Latvija sadarbībā ar Swedbank.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis „Latvijas nākotnes attīstība un labklājība ir atkarīga arī no tā, kādās jomās izvēlēsies studēt mūsu jaunieši. Valstij nepieciešami konkurētspējīgi uzņēmēji, talantīgi inženieri un izcili tehnisko profesiju pārstāvji, profesionāli valsts pārvaldes darbinieki, kā arī radoši, izglītoti un prasmīgi cilvēki daudzās citās profesijās. Tādēļ aicinu gan uzņēmumus, gan valsts pārvaldes iestādes būt atsaucīgiem un izmantot Ēnu dienu, lai iedvesmotu jauniešus jau laicīgi izvēlēties savu nākotnes profesiju un mērķtiecīgi attīstītu savus talantus! Valsts pārvalde 15. februārī gaidīs vairāk kā 6000 skolēnus, kuriem ir interese par darbu valsts pārvaldē. Tieši pašreiz valsts pārvalde ir pārmaiņu procesā un sagaida jaunus profesionāļus, lai 2015.gadā Latvijas prezidentūrā Eiropas Savienībā būtu efektīva un profesionāla komanda. Savukārt es kā katru gadu iepazīšos ar pieciem jauniešiem, kas vēlas uzzināt vairāk par premjera darba ikdienu.”

Profesiju pārstāvji aicināti pieteikt vakances līdz 7. februārim, savukārt skolēni savu izvēli var izdarīt līdz 9. februārim. 
Pērn ap 400 organizāciju visā Latvijā skolēniem piedāvāja vairāk kā 3 500 vakances, savukārt ieinteresēto skolēnu skaits pieauga līdz 10 tūkstošiem.

Ēnu diena Latvijā notiek jau 12. reizi. Tās mērķis ir veicināt un pilnveidot skolēnos radošo potenciālu un uzņēmējspējas, paplašināt skolēnu redzesloku un izpratni par nepieciešamajām zināšanām un prasmēm, kas jāapgūst, lai varētu sevi pilnvērtīgi realizēt iecerētajā nākotnes profesijā.

Rīgas domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisija šodien izskatīja vairāku uzņēmumu, kuri veic pasažieru maksas pārvadājumus ar mikroautobusiem, lūgumus paaugstināt biļešu cenas kopskaitā septiņos maršrutos.

Komisija noraidīja šos lūgumus, jo, saskaņā ar normatīvajām prasībām, šāda veida lūgumi komisijā jāiesniedz vismaz vienu mēnesi iepriekš. Savukārt jau esošie līgumi tiks pārtraukti līdz šī gada beigām.

Lūgumu paaugstināt maksu par biļešu cenām bija iesnieguši uzņēmumi, kuri jau līdz šim nodrošināja pasažieru pārvadājumus ar mikroautobusiem.

Kā ziņots, ar nākamo gadu pilsētas mikroautobusu satiksmes pāriet pašvaldības SIA „Rīgas satiksme” pārziņā, kura šobrīd veic nepieciešamo iepirkuma konkursu. Tā kā pēdējā brīdī viens no iepirkuma dalībniekiem – uzņēmums „Riga Transport” OU – vērsās ar sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), tad iepirkuma procedūra uz laiku ir apturēta. Savukārt „Rīgas satiksme” šobrīd jau ar esošajiem pārvadātiem slēdz pagaidu līgumus uz pašreizējiem nosacījumiem, proti, tiek saglabāti esošie maršruti un braucienu biļešu maksa.

Uzņēmums „Rīgas satiksme” aicina iedzīvotājus laicīgi pievērst uzmanību mikroautobusu kursēšanas grafikiem no nākamā gada, kuri tiks mainīti. Jau tuvākajā laikā informācija būs atrodama uzņēmuma interneta mājas lapā.

Licencēšanas komisija šodien arī akceptēja pilsētas nakts transporta kursēšanu nākamajā gadā. Tāpat kā līdz šim, nedēļas nogalēs naktīs no pilsētas centra uz mikrorajoniem apaļās stundās kursēs autobusi. No visiem esošajiem desmit maršrutiem komisija neapstiprināja tikai vienu – nekursēs transports uz Čiekurkalnu, kuru izmantojot ļoti maz pasažieru.

Avots: nra.lv

15. decembrī notiks Saktas ziedu tirgus paviljona brīvo tirdzniecības vietu nomas tiesību izsole.

Kā jau ziņots, tad Saktas ziedu tirgus darbību jaunajos tirdzniecības paviljonos uzsāka 15. novembrī. Tagad darbojas divi paviljoni ar 30 mūsdienīgām un pilsētvidē iederīgām ziedu tirdzniecības vietām, kas aprīkotas ar ūdensapgādi, kanalizāciju noteku sistēmu un kondicionēšanas sistēmām, internetu un iespēju paviljonos norēķināties ar maksājuma kartēm.

Interesenti tiek aicināti pieteikt savu dalību izsolei līdz 14. decembrim SIA „Rīgas nami” centrālajā birojā Smilšu ielā 14, iesniedzot pieteikuma anketas darba dienās no plkst 9.00 līdz plkst. 12.00 un no plkst. 13.00 līdz plkst. 16.00. Plašāka informācijas par izsoles noteikumiem, pieteikumu anketas: http://rigasnami.lv/lv/news , http://rigasnami.lv/lv/tenders . Kontaktpersona – SIA „Rīgas nami” inženieris M. Lasmanis, tālr. 67181798, 29631636.

Avots: nra.lv

Kopš pagājušā gada maija, kad radās iespēja startēt biznesa vidē ar viena lata pamatkapitālu, ir reģistrētas vairāk nekā 15 700 mazkapitāla SIA, liecina Uzņēmumu reģistra apkopotā informācija.

Aptaujātie eksperti šo iespēju vērtē kā labu risinājumu, lai Latvijā veicinātu uzņēmējdarbību, taču vienlaikus norāda – citi uzņēmēji uz SIA ar tik niecīgu pamatkapitālu var skatīties ar skepsi, bez vēlmes sadarboties, jo nenotic tās dzīvotspējai, arī bankas var raudzīties ar aizdomām un nepiešķirt kredītu uzņēmuma attīstībai.

Swedbank Uzņēmējdarbības kompetences centra vadītāja Kristīne Krauze norāda: «Iespēja reģistrēt uzņēmumu ar mazāku sākotnējo kapitālu, lai veicinātu jaunu uzņēmumu un līdz ar to jaunu darba vietu rašanos, pati par sevi ir veicinoša iniciatīva. Pēc Lursoft datiem zināms, ka 70% mazkapitāla SIA īpašnieku ir tādi, kuri iepriekš nav bijuši citu uzņēmumu īpašnieki. Tāpat Lursoft statistika rāda, ka kopš 2010. gada 1. maija līdz šā gada 30. oktobrim mazkapitāla SIA īpatsvars pret kopējo reģistrēto uzņēmumu skaitu ir tuvu 50 procentiem, kas ir ļoti augsts rādītājs, lai varētu teikt, ka mazkapitāla SIA risinājums ir veicinājis jaunu uzņēmumu rašanos kvantitatīvi. Lai spriestu kvalitatīvi par šo uzņēmumu pienesumu kā sabiedrībai, tā tautsaimniecībai kopumā – jautājums paliek, cik vidēji katrs šāds uzņēmums ir radījis darba vietu un cik vidēji šie uzņēmumi nomaksājuši nodokļos? Divu gadu perspektīvā mēs varēsim izdarīt secinājumus, cik no šiem uzņēmumiem pārvarējuši četru gadu lūzumpunktu – kad uzņēmējdarbība tiek vai nu pārtraukta, vai notiek tālejošāka attīstība.»

Dibina arvien vairāk

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas MVU sadarbības platformas koordinatore Anete Baltiņa informē, ka 2010. gadā vidēji vienā mēnesī ir dibinātas 647 mazkapitāla SIA, bet 2011. gadā – jau 1050. «Pozitīvi var tikt vērtēts tas, ka pēc Uzņēmumu reģistra sniegtās informācijas līdz šā gada novembra vidum savu darbību likvidācijas ceļā beigušas tikai 18 un reorganizēta viena šāda SIA. Tāpat var minēt to, ka statusu no mazkapitāla SIA uz parastu SIA (tas nozīmē, ka ticis palielināts pamatkapitāls) mainījušas 1553 no šobrīd aktīvajām SIA,» teic A. Baltiņa.

LDDK norāda – lai izvērtētu šādu SIA dzīvotspēju ilgtermiņā, būtu svarīgi novērtēt to uzņēmējdarbības finansiālos rādītājus par pirmajiem darbības gadiem, «taču pēc Lursoft sniegtās informācijas par 2010. gadu šiem uzņēmumiem vēl nebija obligāti jāiesniedz gada pārskati, līdz ar to minētie komersanti gada pārskatus iesniegs 2012. gada sākumā,» norāda A. Baltiņa.

Nevar pretendēt uz aizdevumu

Nordea klientu stratēģijas vadītāja Kristīne Lomanovska mazkapitāla SIA raksturo kā labu iespēju, ko Latvijā var izmantot dažādu kalibru uzņēmēji, it īpaši pakalpojumu sniedzēji, kuriem nav nepieciešami lieli pamatlīdzekļi uzņēmējdarbības veikšanai, «taču no bankas kreditēšanas perspektīvas gan jāmin, ka viena lata SIA gadījumā banka tāpat primāri vērtē uzņēmuma īpašnieku pašu ieguldījumu uzņēmumā. Tam jābūt veselīgā proporcijā pret aizņemtajiem līdzekļiem. Viena lata SIA teorētiski nozīmē, ka uzņēmējs iegulda tikai vienu latu, kas nozīmē, ka šāds uzņēmums nevar pretendēt uz bankas aizdevumu. Tomēr reālajā dzīvē arī šādām SIA var būt dalībnieku aizdevumi, kas, protams, maina bankas skatupunktu.»

Pirmie soļi

Ar ko tad sākt, ja cilvēkam ir biznesa ideja un viņš no iespējamajām uzņēmējdarbības formām izdarījis izvēli par labu mazkapitāla SIA izveidei? «Vispirms būtu jāapmeklē Uzņēmumu reģistra mājas lapa, kur ir publicēta detalizēta informācija par to, kādi dokumenti jāiesniedz, kādas ir dokumentu noformēšanas prasības. Mājas lapā ir gan aizpildīti, gan neaizpildīti paraugi, kuri ir ērti lejupielādējami. Principā ir vajadzīga tikai lasītprasme, lai visas formalitātes aizpildītu. Dokumentu noformēšana aizņems aptuveni vienu stundu. Taču, pat ja cilvēks kaut kur kļūdīsies, viņš saņems Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu ar norādi par pieļautajām kļūdām un ieteikumiem, kā tās izlabot,» stāsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš arī informē, ka LTRK aicina valdību mazkapitāla SIA izveides procesu vēl novienkāršot, lai uzņēmuma reģistrēšanai būtu vajadzīgs tikai viens dokuments.

Papildu izdevumi

Der gan atcerēties – pat ja jaunizveidotā uzņēmuma pamatkapitāls veido vien tikai latu, ir jārēķinās ar vēl papildu izdevumiem, lai mazkapitāla SIA varētu uzsākt savu darbību, proti, ir jāsamaksā valsts nodeva – 15 latu (dokumentus izskata trīs dienu laikā) vai 45 lati (dokumentus izskata vienas dienas laikā), jāsamaksā par publikāciju laikrakstā Latvijas Vēstnesis – gandrīz 13 latu. Papildus vēl jārēķinās ar maksu par parakstu apliecināšanu – ja dibinātājs ir viena persona, tie ir pāris lati.

LDDK gan uzsver, ka valdībai jāturpina vērtēt administratīvās procedūras, ar ko saskaras jaunie uzņēmumi. «Piemēram, kā svarīgu aspektu var minēt to, ka vēl joprojām arī šīm SIA ir jāveic maksājums par uzņēmuma reģistrācijas publikāciju Latvijas Vēstnesī, kura summa var būt vairākas reizes lielāka nekā pats apmaksātais pamatkapitāls, ja pamatkapitāls, piemēram, ir viens lats. LDDK jau vairākkārt ir norādījusi uz šo publikāciju un to apmaksas atcelšanu, jo šādu normu un regulējuma pastāvēšana, kā arī valsts pārvaldes resursu neefektīva izlietošana neliecina par kopēju politiku, izpratni un prioritāti administratīvā sloga mazināšanai mazajiem, vidējiem un jaunajiem uzņēmumiem,» akcentē A. Baltiņa.

Nodokļu atvieglojumi Atšķirībā no parastās

SIA mazkapitāla SIA šobrīd ir pieejami nodokļu atvieglojumi – šādi uzņēmumi maksā mikrouzņēmuma nodokli, ko veidos 9% no uzņēmuma apgrozījuma pārskata periodā. Mikrouzņēmuma nodoklis ir maksājams reizi ceturksnī, tas ir, pēc katriem trim darbības mēnešiem līdz nākamā mēneša 15. datumam. «Nepārsniedzot 35 000 latu apgrozījumu gadā, uzņēmums ir atbrīvots no PVN maksātāja statusa, arī ar citiem nodokļu izdevumiem šādam mikrouzņēmumam nav jārēķinās,» teic J. Endziņš. Ir arī zināms, ka Ekonomikas ministrija sadarbībā ar partneriem izstrādājusi bezmaksas grāmatvedības programmas mikrouzņēmējiem.

Svarīgi atcērties, ka mazkapitāla SIA katru gadu jāveido obligātā rezerve, ieskaitot tajā vismaz 25% no gada tīrās peļņas. Šo naudu vēlāk var ieguldīt pamatkapitālā vai ar tās palīdzību dzēst iespējamās parādsaistības. «No uzņēmuma īpašnieka viedokļa raugoties, prasība novirzīt 25% no peļņas pamatkapitālā var nebūt patīkams regulējums, bet no uzņēmuma dzīvotspējas ilgtermiņā – pareizs un sabalansēts,» uzskata K. Krauze.

Neticība dzīvotspējai

Runājot par mazkapitāla SIA priekšrocībām un trūkumiem, salīdzinot to ar citām uzņēmējdarbības formām, J. Endziņš kā galveno pozitīvo aspektu min niecīgos naudas līdzekļus – lai reģistrētu mazkapitāla SIA, vajag daudz mazākas finanses. «Bet mazais pamatkapitāls var kavēt sadarbības veidošanos ar citiem uzņēmējiem, respektīvi, komercreģistrā ir redzams, kāds ir konkrētā uzņēmuma starta kapitāls, un viens lats var radīt bažīgus potenciālos sadarbības partnerus par mazkapitāla SIA dzīvotspēju,» uzsver J. Endziņš. Viņš arī atzīst, ka niecīgais pamatkapitāls pašos potenciālajos uzņēmējos var radīt vieglprātīgāku attieksmi pret biznesa uzsākšanu, jo viņi neriskē ar lielām naudas summām. LTRK valdes priekšsēdētājs gan piebilst: «Bizness pats par sevi ir riskants – var izdoties izveidot sekmīgu uzņēmējdarbību, un var nekas arī nesanākt. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir vispopulārākā uzņēmējdarbības forma visā pasaulē, jo tā palīdz vadīt šo risku. Nevajag baidīties no tā, ja ideja tomēr neizdzīvo. Piemēram, daudz riskantāk ir individuālā komersanta gadījumā, jo tad cilvēkam ir jāuzņemas pilna atbildība ar privātīpašumu kā fiziskai personai, ja bizness cieš neveiksmi. Savukārt mazkapitāla SIA gadījumā cilvēks riskē tikai ar ieguldīto naudu un uzņēmuma mantu,» teic J. Endziņš. Bet ja ir ņemts kredīts, tad jārēķinās, ka, pasludinot maksātnespējas procesu, uzņēmuma dalībnieki atbild par sabiedrības saistībām, kas aprēķināmas, no 2000 latiem atņemot apmaksāto pamatkapitālu. Piemēram, ja uzņēmums līdz maksātnespējas procesa brīdim pamatkapitālā ir iemaksājis 1500 latu, tad kreditori no dalībniekiem var piedzīt vēl 500 latu.

Avots: nra.lv